Lietuvas pases, foto no arhīva

Latvija pasu "spēka" reitingā piekāpusies Lietuvai

40
(atjaunots 17:00 08.01.2020)
Lietuvas pilsoņi bez vīzas var apmeklēt 181 pasaules valsti (10. vieta), Latvijas pilsoņi – 180 (11. vieta), Igaunijas pilsoņi – 179 (12. vieta).

RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. Latvija ieņēmusi 11. vietu Henley Passport Index reitingā. Mūsu valsts pilsoņi var apmeklēt bez vīzas vai ar tās saņemšanu ierašanās brīdī 180 pasaules valstis un teritorijas. Divas pārējās Baltijas valstis reitingā ierindojušās blakus Latvijai.

Par "visspēcīgāko" atzīta Japānas pase. Šīs valsts pilsoņi bez vīzas vai ar vīzas saņemšanu ierašanās brīdī var apmeklēt 191 pasaules valsti. Pirms gada Japāna arī ieņēma pirmo vietu reitingā, taču toreiz valstu sarakstā ar brīvas ieceļošanas iespējām bija 190 pozīcijas.

Otro vietu svaigākajā reitingā ieņem Singapūra (190 valstis). Trešo vietu savā starpā dala VFR un Dienvidkoreja, kuru pilsoņi bez vīzas var apmeklēt 189 valstis un teritorijas.

Komentārā Henley & Partners atzīmēja, ka Āzijas valstis uzlabo savas pozīcijas reitingā, savukārt ASV un Lielbritānija pakāpeniski nolaižas saraksta lejpusē. Piemēram, AAE un Saūda Arābija gada laikā pacēlās par četrām pozīcijām – attiecīgi uz 18. un 66. vietu. Taču pirms desmit gadiem Emirāti ieņēma vien 65. vietu sarakstā. Lielbritānijas un ASV pases gada laikā nolaidās par divām pozīcijām – no 6. uz 8. vietu. Šo valstu pilsoņi bez vīzas var ieceļot 184 pasaules valstīs.

Ar Krievijas pasi bez vīzas var apmeklēt 118 valstis, lai gan pirms gada, 2019. gada janvārī, šādu valstu bija 119. Kritiens reitingā par trim pozīcijām – šobrīd Krievija ieņem 51. vietu sarakstā.

Lietuvas pilsoņi pasu "spēka" reitingā apsteidz savus Baltijas kaimiņus, ieņemot 10. vietu (181 valsts bez vīzas). Latvija ieņem 11. vietu (180), Igaunija – 12. vietā reitingā (179 valstis).

Pēdējo vietu reitingā ieņem Afganistāna, kuras pasu turētājiem tiek dotas tiesības bez vīzas ieceļot vien 26 pasaules valstīs.

40
Tagi:
reitings, Lietuva, Latvija, pase
Pēc temata
Latvija un Lietuva piekāpās Igaunijai pasaules "labāko" pasu reitingā
Latvijas Saeima atļāvusi vadītājiem braukt ar pasi un ID karti
Pasi – pret naudiņu: britiem piedāvās iespēju nopirkt ES pilsonību
Uz robežas ar Krieviju vārna nolaupījusi Igaunijas pilsoņa pasi
Сбор винограда

Spānijas rūpnīcā notika sarkanvīna noplūde

0
Šis gads reģiona Kastīlijas-Lamančas vīndariem kļuvis īpaši smags – koronavīrusa pandēmijas dēļ tika ieviesta karantīna, savukārt laikapstākļu dēļ vīnogu ražas vākšanu nācies sākt un pabeigt agrāk, nekā paredzēts.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Tūkstošiem litru vīna izlija uz asfalta kādā no Albasetes provinces (Kastīlija Lamanča) vīna darītavām Spānijā. Nelaimes gadījums kļuva par ieganstu daudziem jokiem, kas izplatījušies Internetā, vēsta RIA Novosti

Incidents notika Vitivions vīna darītavā, kas atrodas Viljamalea, nelielā ciematā ar aptuveni 4000 iedzīvotāju, vēsta Albasetas radio. Vienā no 50 tūkstošu litru mucām notika mehānisks bojājums, no tās sāka lieties ārā vīns. Vīna darītavas darbinieki nespēja glābt produkciju un vien filmēja, kā sarkanais šķidrums lejas ārā uz asfalta. Video tika izplatīts sociālajos tīklos.

​Šis gads reģiona Kastīlijas-Lamančas vīndariem kļuvis īpaši smags – neskaitot koronavīrusa pandēmiju, kuras dēļ Viljamalea uz kādu laiku tika ieviesta karantīna, karstuma dēļ vīnogu ražas vākšanu nācies sākt priekšlaicīgi. Savukārt pirms nedēļas lietavu dēļ vākšanu nācies uz dažām dienām apturēt.

Incidenta video izplatījās visos sociālajos tīklos un kļuva par pamatu daudziem jokiem. "Rezervuāra pārplīšana ar 50 tūkstošiem tonnu vīna Albasetē. Ar Stenlija Kubrika un Stīvena Kinga atbalstu," raksta Twitter lietotājs Horror Losers, ar to domājot ainu no Kubrika filmas "Mirdzums", kura uzņemta pēc Stīvena Kinga romāna. "Stenlijs Kubriks apstiprina šo ainu," pajokoja lietotājs Picoso, pievienojot savai publikācijai režisora fotogrāfiju darba laikā.

"Ārkārtas situāciju militārā apakšvienība jau palīdz – dzer taisni no avota," ar šādiem vārdiem papildināja ainu, kurā spēcīgs vīrs dzer vīnu no asfalta, lietotājs Alekss Rodrigess.

​"Vai vēl ir palicis?" uzrakstīja lietotājs Navarrethe, papildinot savu publikāciju ar kadru no filmas "Skrien, Lola, skrien".

0
Tagi:
Spānija
Pēc temata
Liftā iestrēgušajai itālietei vīns palīdzēja izglābties no atūdeņošanas
Harmonijā ar grādu: joga ar glāzi vīna Rīgā
Izsolē par 103 tūkstošiem eiro pārdota vīna pudele
Jauna lappuse vīnu vēsturē: radīts zilais vīns
Aisbergs pie Franča Jozefa Zemes

Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju

11
(atjaunots 13:33 26.09.2020)
Zinātnieki vēsta, ka Arktikas jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Arktiskā jūras ledus platība – viens no globālo klimata pārmaiņu indikatoriem, ir sasniegusi savu minimālo gada rādītāju, brīfingā informēja Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas (PMO) oficiālā pārstāve Klēra Nullisa, vēsta RIA Novosti.

"ASV Sniega un ledus datu nacionālais centrs (NSIDC) informēja, ka 15. septembrī jūras ledus platība sastādījusi 3,74 miljonus kvadrātkilometru. Alfrēda Vegenera institūts apstiprināja šo rādītāju, savukārt, pēc Brēmenes universitātes datiem tā sastāda 3,8 miljonus kvadrātkilometru," viņa pastāstīja.

Nullisa piezīmēja, ka tas ir minimālais gada rādītājs, kas radies pēc kušanas procesa vasaras sezonā un anomāli augstās gaisa temperatūras ietekmes, kas šovasar tika reģistrēta Sibīrijā.

Jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

Organizācijas pārstāve atgādināja, ka ledus platības zemākais līmenis reģistrēts 2012. gadā. Tomēr dati par šo gadu ir provizoriski, jo siltā gaisa izplatīšanās var vēl vairāk samazināt ledus platību. Savukārt tas liecina par Arktikas ledus segas samazināšanās tendenci.

11
Tagi:
Arktika, klimata pārmaiņas
Pēc temata
Sinoptiķi konstatējuši: klimata pārmaiņu pazīmes pastiprinās
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki