RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Četras vadošās Eiropas bankas izvedušas no meitasuzņēmumiem ASV aptuveni 280 miljardus dolāru. Galvenais iemesls – augošās problēmas Savienoto Valstu ekonomikā un tirdzniecības karš ar Ķīnu, kura dēļ uz eksporta un tirdzniecības finansēšanu orientētas kredītorganizācijas strauji zaudē peļņu, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Ļesnihs.
Bēdz pa galvu pa kaklu
Saskaņā ar Financial Times datiem, Šveices bankas Credit Suisse un UBS, britu Barclays un vācu Deutsche Bank triju gadu laikā samazinājušas savus aizokeāna aktīvus aptuveni par trešo daļu. Runa ir pat kopējos summu aptuveni 280 miljardu dolāru apmēŗā.
Eiropas kreditorus satrauc ekonomikas palēnināšanās: pērnā gada oktobrī SVF samazināja ASV IKP pieauguma prognozi līdz 2,4% (vidējais rādītājs pasaulē ir par sešiem procentpunktiem augstāks). Pie tam trešajā ceturksnī, pēc Tirdzniecības ministrijas informācijas, pieaugums krities līdz 1,9% gada izteiksmē.
Tātad kreditēšana kļūst aizvien riskantāka. Eksporta un tirdzniecības finansēšanas pieprasījums pastāvīgi samazinās Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības kara dēļ. Decembra sākumā ĶTR muita vēstīja, ka 11 mēnešu laikā eksports uz ASV krities par 12,5% - līdz 383,5 miljardiem dolāru. ASV imports uz Ķīnu mazinājies vēl vairāk – par 23,3%, līdz 111 miljardiem.
Vissmagāk klājas lauksaimniecībai un naftas rūpniecībai. Oktobrī Ķīna pārtrauca "melnā zelta" iegādi ASV un pārorientējās uz Krieviju un Saūda Arābiju, kā arī samazināja sojas – amerikāņu fermeru galvenās eksporta kultūras – importu. Pekina devusi triecienu arī tehnoloģskajiem gigantiem: decembra sākumā visām valsts organizācijām tika aizliegts izmantot ārvalstu datorus un programmatūru. FT vēsta, ka nākamgad valsts atbrīvosies no 30% importēto iekārtu, 2021.gadā šis rādītājs sasniegs 50%, bet 2022.gadā ĶTR pilnībā pāries pie pašmāju "dzelžiem" un programmām. Tas sāpīgi skars virkni kompāniju, tostarp – arī HP, Intel un Microsoft.
Ķīnas kompānija Huawei, pret ko vērstas Vašingtonas sankcijas, jau atbrīvojusies no amerikāņu komponentēm 5G bāzes staciju un viedtālruņu Mate 30 Pro ražošanā, daudziem atņemot pieklājīgus ienākumus, piemēram, Broadcom, kuras peļņa trešajā ceturksnī kritusies par 12,3%.
"Spriedze tirdzniecībā draud ar banku kredītu kvalitātes krišanos. Iespējams, ASV un Ķīnas pretrunu tālāka saasināšanās novedīs pie lokālas krīzes finanšu tirgos," atzīmēja aģentūras Moody's analītiķi.
Neatgriešanās punkts
ASV prezidents Donalds Tramps pavēstīja, ka tirdzniecības darījuma ar Ķīnu pirmā daļa tiks parakstīta 15.janvārī Baltajā namā.
"Es parakstīšu mūsu lielo un visaptverošo pirmo daļu tirdzniecības darījumā ar Ķīnu 15.janvārī. Ceremonija notiks Baltajā namā. Tajā piedalīsies augstu stāvoši Ķīnas pārstāvji," prezidents atklāja 31.decembrī.
Viņš piezīmēja, ka pēc tam viņš dosies uz Pekinu, kur sāksies pārrunas par vienošanās otro daļu.
Amerikāņu dolārs un Ķīnas juaņa
Iepriekš avīze South China Morning Post, atsaucoties uz informētu avotu, vēstija, ka sestdien, 4.janvārī Ķīnas vicepremjers Lu He apmeklēs Vašingtonu, lai parakstītu vienošanos par abu valstu tirdzniecības darījuma pirmo fāzi.
13.decembrī ĶTR un ASV ziņoja, ka saskaņojušas tirdzniecības darījuma pirmo daļu. Tā ietvaros puses apņēmušās neieviest jaunas nodevas viena pret otru, kam bija jāstājas spēkā 15.decembrī. ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laithazers paziņoja, ka abu valstu tirdzniecības darījuma pirmā fāze tiks parakstīja janvāra sākumā.
Taču pat gadījumā, ja īstenosies optimistiskākais scenārijs un Tramps atteiksies no papildu nodevām, acumirklīgs pieaugums tirdzniecībā starp abām valstīm nenotiks.
"Darījumam jābūt konkrētam un detalizētam, - paskaidroja ĶTR Tautas universitātes ASV pētījumu centra direktors. – Maz ticams, ka Ķīna uzņemsies konkrētas saistības ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumu jomā."
Tātad ārvalstu investori, arī bankas joprojām izvedīs kapitālu no Savienoto Valstu kompānijām, tāpēc ASV problēmas kļūs vēl dziļākas.
