ASV prezidents Donalds Tramps

Bild: Vācijā vairāk baidās no Trampa, nekā no Putina

47
(atjaunots 20:18 18.03.2020)
Aptauja liecina, ka Vācijas iedzīvotāji vairāk bīstas no ASV prezidenta neka no Ziemeļkorejas līdera vai Irānas ajatollas.

RĪGA, 3. janvāris – Sputnik. Aptauja, ko pēc Vācijas ziņu aģentūras DPA pasūtījuma organizēja sabiedriskās domas pētījumu institūts YouGov, liecina, ka Vācijas iedzīvotāji uzskata: lielākos draudus mieram visā pasaulē nes ASV prezidents Donalds Tramps, vēsta vācu izdevums Bild.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Михаил Климентьев

Respondentu atbildes rāda, ka Donalds Tramps rada lielākas bažas nekā Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, Irānas reliģiskais līderis – ajatolla Ali Hamenejs, Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Taujāti par to, kāds pasaules līderis rada lielākās bažas, 41% aptaujāto nosauca Donalda Trampa vārdu, savukārt no Kima Čenuna baidās 17%, no Putina un Hameneja – pa 8%, no Ķīnas līdera – tikai 7% respondentu.

Pērn organizētā aptauja demonstrēja līdzīgu ainu – arī pirms gada Vācijas iedzīvotāji uzskatīja, ka lielākos draudus rada Donalds Tramps.

47
Pēc temata
Bundestāga politiķi: Vācija kapitulējusi ASV "Ziemeļu straumes 2" dēļ
Lietuvas prezidents aicina Eiropu izbeigt "akli paļauties" uz ASV
Amerikāņu profesors: ASV – "vīstoša superlielvalsts"
Tramps publicējis video ierakstu, kurā kritizē Baidenu un demokrātus
RT

"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT

2
(atjaunots 18:24 11.07.2020)
Organizācijā atzīmēja, ka Baltijas republikas varēja rīkoties savādāk – pieprasīt redakcijas neatkarības garantijas.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) nosauca Latvijas un Lietuvas RT retranslācijas aizliegumu, kā arī aizliegumu attiecībā pret aģentūru Sputnik par "ļaunprātīgu ES sankciju politikas izmantošanu", vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz organizācijas paziņojumu.

RSF nosodīja Baltijas valstu rīcību un atzīmēja, ka ES sankcija nav likumīgs vai piemērots instruments "Krievijas propagandas" apkarošanai.

"Lai arī ir likumīgi aizsargāt un virzīt neatkarīgas un drošas ziņu reportāžas, RSF izskata šīs slēgšanas kā ļaunprātīgu ES sankciju politikas izmantošanu. Mediju aizliegšana vai slēgšana nav daļa sankciju, kuras tika pieņemtas pret [mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju] Kiseļovu," teikts paziņojumā.

Organizācijā piebilda, ka aizlieguma vietā Baltijas valstis varēja pieprasīt no visiem medijiem redakcijas neatkarības garantijas. Likumīgu saistību neizpildīšanas gadījumā viņi "drīkst piemērot likumīgas sankcijas ar tiesas kontroles nosacījumu, kas tiks noteikts".

"Vienādu prasību noteikšana visiem masu medijiem (neatkarīgi no to izcelsmes valsts) ļauj izvairīties no atbildes pasākumiem no valstu puses, kuras veic informācijas karus," uzsver RSF.

Kā jau iepriekš stāstījām, trešdien Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) paziņoja par piecu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu valstī - RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary.

Iepriekš telekanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslāciju aizliedza Latvija, kura turklāt aicināja ES valstis rīkoties analoģiskā veidā. Gan Viļņa, gan Rīga argumentēja savu lēmumu ar to, ka telekanālus vada mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru ir spēkā Eiropas Savienības sankcijas.

Taču Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, kamēr RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Arī pret mediju grupu "Rossija segodņa" nav ieviestas nekādas sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Baltijā ir manāmi cirkulējoši pasākumi attiecībā pret Krievijas medijiem. Pēc viņas sacītā, Baltijā arvien sliktāk slēpj savu apsēstību ar rusofobiju un nolūkus jebkādos veidos atbrīvoties no Krievijas informatīvās klātbūtnes savā mediju telpā.

2
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

19
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

19
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā