Automobiļa apskate Vientuļu kontrolpunktā. Foto no arhīva

Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs

135
(atjaunots 16:27 01.01.2020)
Liela dzeramnauda vai vispār nekādas, aizliegums ēst uz ielas vai jāt uz ēzeļiem - dažādās valstīs ir savi likumi un tradīcijas, kas ceļotājiem būtu jāzina.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Par to, kādas dzeramnaudas ir pieņemtas, kur nevar pa ceļam iekost, fotografēt lidmašīnas un dzert alkoholu, - RIA Novosti materiālā.

Atbrīvoties no liekā un deklarēt

"Visi ir pieraduši, ka pirms iekāpšanas lidmašīnā jāatbrīvojas no ūdens, bet, kad es šķērsoju Baltkrievijas un Lietuvas robežu ar motociklu, man bija jāizmet atkritumu konteinerā brokastis - sviestmaizes ar sieru. Lietuvas pusē mani sagaidīja lieli plakāti ar brīdinājumiem, ka gaļas un piena produktus nedrīkst ievest Eiropā," - stāsta tūriste Inga Čerņiševa. Nesen pastiprināja noteikumus: ES valstīs aizliegts ievest dārzeņus un augļus.

ASV, saskaņā ar muitas likumdošanu, visi pārtikas produkti ir pakļauti obligātajai deklarācijai. Piemēram, amerikānietei Kristalai Tedlokai neapēstais un nedeklarētais ābols no pusdienām lidmašīnā izmaksāja 500 dolārus.

Jābūt uzmanīgiem ar tabaku un alkoholu. Piemēram, ES var ievest līdz 200 cigaretes (ceļojot ar lidmašīnu) vai 40 (pārvietojoties ar sauszemes transportu). Taizemē aizliegts ievest un izmantot elektroniskās cigaretes, ūdenspīpes un jebkādas ar tām saistītas ierīces un šķidrumus.

Valstis parasti skaidri norāda alkohola apjomu, ko tūrists var ņemt līdzi. Bet, piemēram, Maldīvās alkoholisko dzērienu ievešana ir stingri aizliegta. Tādi paši ierobežojumi darbojas Katarā un Saūda Arābijā. Starp citu, šajās valstīs aizliegts ievest Izraēlas šekeļus, kā arī jebkādas preces ar šīs valsts marķējumu.

Ko neielaidīs valstī

Lidojot uz Izraēlu, eksperti neiesaka iesaiņot bagāžu plēvē, aprīkot ar slēdzenēm. Apskate ir diezgan stingra, un iesaiņojumu droši vien noņems. Turklāt, ja jūs ceļojat ar Izraēlas aviokompāniju, lidostā ir jāierodas vairākas stundas pirms reisa ļoti rūpīgās kontroles dēļ. Atpakaļceļā arī jāparūpējas par laiku papildu pārbaudēm.

Izraēlas Tūrisma ministrija iesaka savlaicīgi sagatavot visus nepieciešamos dokumentus.

Nedzeriet un neēdiet pa ceļam!

Daudzās musulmaņu valstīs sods par alkohola lietošanu var sasniegt ne tikai soda naudu vai deportāciju, bet arī pērienu un ieslodzījumu. Tiesa, lielākajā daļā valstu aizliegums neattiecas uz ārvalstu ceļotājiem. Taču nevajag atrasties reibumā sabiedriskajās vietās.

Japāņu pilsētas Kamakura vadība nesen palūdza iedzīvotājus un viesus neēst uz ielas. Naudas sodu nav, bet nepatika un nosodoši skatieni droši vien būs. Florencē tūristiem, kas novēroti ar ēdienu uz ielām netālu no Ufici galerijas un Vecās pils, draud naudas sods no 150 līdz 500 eiro.

Lielākajā daļā Izraēlas viesnīcu un nacionālo kafejnīcu nepasniedz vienlaicīgi gaļas un piena produktus. Tas ir saistīts ar kašruta reliģiskajiem noteikumiem. Turklāt Izraēlā, tāpat kā musulmaņu valstīs, negatavo cūkgaļu. Savukārt Indijas kafejnīcās un restorānos pārsvarā nav vērts meklēt liellopu gaļu: govs tiek uzskatīta par svētu dzīvnieku. Pat "Makdonaldā" var saņemt burgeru ar asu dārzeņu kotleti.

No nulles līdz trešajai daļai rēķina

Ar dzeramnaudu arī viss nav tik vienkārši: noteikums par pieciem vai piecpadsmit procentiem no rēķina summas nedarbojas visur. Francijā atlīdzība viesmīlim parasti ir iekļauta ēdiena cenā, bet Itālijā coperto (maksa par servēšanu) un dzeramnauda ir dažādas lietas. Neskatoties uz to, ka izstādītais rēķins ir lielāks par vairākiem eiro (coperto), dzeramnaudu tomēr labāk atstāt.

Toties Austrālijā, Jaunzēlandē, Ķīnā, Dienvidkorejā un Japānā dzeramnaudu neatstāj. Tiesa, kā precizē Japānas Nacionālajā tūrisma organizācijā, ir viens izņēmums. Tas ir Ropongi - nakts dzīves centrs ārzemniekiem Tokijā, tur viesmīļi gaidīs standarta desmit procentus.

Ēzeļu aizsardzībai

Ir arī citas īpatnības, kas sākumā var pārsteigt ārzemniekus. Piemēram, kādā pludmalē Phuketā stingri aizliegts filmēt lidmašīnas. No Sardīnijas pludmales aizliegts izvest smiltis: tā kūrorts cenšas izvairīties no ekoloģiskās katastrofas.

Savukārt Spānijā un Grieķijā populārās atpūtas vietās plānots ieviest sankcijas tukliem tūristiem: viņi nevarēs jāt uz ēzeļiem, jo dzīvnieki gūst dažādas traumas un slimo ikdienas ekspluatācijas dēļ.

135
Pēc temata
Eksperti pastāstīja, ko tūristi nožēlo pēc atgriešanās no atvaļinājuma
Zviedrijas ĀM: ārzemnieki baidās apmeklēt mūsu valsti, vainīgi ir mediji
Tūristiem Nīderlandē plānots aizliegt "kafijas veikaliņu" apmeklējumus
Tūristi pastāstīja, kā ceļot bez reģistrētās bagāžas
Ziemeļu straume 2

Politologs: ES parādīja, ka neplāno pielāgoties ASV interesēm

2
(atjaunots 13:21 14.08.2020)
24 Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta mediji. Eiropiešu viedokli komentēja politolgs Vadims Truhačovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Divdesmit četru Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta vācu izdevums Welt.

Protesta notu Eiropas delegācija iesniedza ASV Valsts departamentam video konferencē 12. augustā. Pie tam netika precizēts, kādā līmenī tas veikts. Zināms, ka notas saturs atkārto ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozepa Borela teikto 17. jūlijā. Paziņojumā teikts, ka ES ir nobažījusies par aizvien biežākajiem sankciju pielietošanas vai ieviešanas draudu gadījumiem no Vašingtonas puses pret Eiropas kompānijām, tostarp – arī pret projektu "Ziemeļu straume 2".

Krievijas Valsts humanitārās universitātes docents, politologs Vadims Truhačovs radio Sputnik ēterā komentēja eiropiešu viedokli.

"Protestu paudušas 24 ES valstis no 27 – pat pārsteidzoši, ka daļa valstu, kas parasti iebilst pret projektu (to vidū ir Polija, Baltijas valstis, Rumānija un Horvātija), šoreiz nolēmušas tā nerīkoties. Domājams, Vācija un Eiropas Savienība sāka spiedienu, ņemot vērā to, ka lielākās Eiropas valstis un pat ne ļoti lielas, tātas kā Austrija, nevēlas būt atkarīgas no amerikāņu sašķidrinātās gāzes un nevēlas saraut sakarus ar Krieviju politisku apsvērumu labad. Turklāt Eiropas dokumenti liecina, ka Eiropai vajadzīgi dažādi piegādes avoti, un Krievijas daļas samazināšanās nebūt nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas resursiem. Šī protesta nota ir vēlme parādīt, ka ES ir no ASV atdalīts spēka centrs un neplāno pielāgoties amerikāņu interesēm, šajā gadījumā – enerģētiskajām interesēm," teica Vadims Truhačovs.

2019. gada beigās ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas gāzesvadiem "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume". Kā oficiālais iemesls minēta vēlme aizsargāt Eiropas enerģētisko drošību.

Šī gada jūlija beigās ASV Senāts apstiprināja jauno aizsardzības budžetu, kas paredzēja papildu ierobežojošos pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2". Jau esošās sankcijas attiecinātas uz organizācijām, kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi, kā arī darbā iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām.

2
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums
Eksperts pastāstīja kā pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

20
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

20
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu