Klaiņojošie akmeņi izsīkušajā Reistrekplaujas ezerā Nāves ielejā ASV

Nāves ielejas noslēpums. Kāpēc tuksnesī klaiņo akmeņi

69
(atjaunots 10:31 01.01.2020)
Peldošie, slīdošie, klīstošie akmeņi noslēpumaini pārvietojas par simtiem metru, atstājot aiz sevis skaidri saskatāmas pēdas.

RĪGA, 1. janvāris – Sputnik. Uz 200 miljonus gadus veca smilšakmens plāksnes līdz ar dinozauru pēdu nospiedumiem zinātnieki atraduši "klīstošo akmeņu" pēdas – tādas pašas kā Nāves ielejā. Kas tas par fenomenu un kur meklējams tā cēlonis, portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs.

Klīstošie akmeņi – dinozauru vienaudži

Viens no pārskatiem ASV Ģeofizikas savienības sēdē gada nogalē bija veltīts šim zinātniskajam forumam neierastai tēmai – paleontologs Pols Olsens no Kolumbijas universitātes (ASV) atklāja, ka uz kādas ar juras periodu datētas smilkšakmens plāksnes, kas redzama Valsts dinozauru parkā Konektikutā, līdzās zauropodomorfā dinozaura Otozoum moodii pēdu nospiedumiem redzama vaga, kas interpretēta kā sena "klīstošā akmens" pēdas.

Akmeņi-ceļotāji

Peldošie, slīdošie, klīstošie akmeņi – tā dēvē ģeoloģisko parādību, ar ko zinātnieki pirmo reizi saskārās XX gs. sākumā izžuvušajā Reistrekplaijas ezerā Nāves ielejā ASV. Dažkārt pat 320 kilogramus smagi akmeņi, kas nokrituši ezera gultnē no apkārtējām dolomīta klintīm, noslēpumaini, bez jebkādas cilvēku vai dzīvnieku līdzdalības pārvietojas par simtiem metru, atstājot aiz sevis skaidri saskatāmas pēdas. Pie tam ne vienmēr tās ir taisnas – dažkārt akmeņi maina virzienu, ar līkumu vai taisnā leņķī.

Akmeņi pārvietojas tikai reizi divos vai trijos gados, pēdas saglabājas 3-4 gadus. Akmeņi ar rievotu apakšdaļu atstāj skaidri saskatāmas taisnas vagas, ar plakanu apakšdaļu – klīst no vienas puses uz otru. Dažkārt akmeņi apgriežas.

Kā tika atklāts noslēpums

Mediji sāka runāt par pārdabisku spēku iejaukšanos. Zinātnieki pieļāva, ka pie visa vainīgs stiprs vējš.

Taču akmeņi nepārprotami bija pārāk smagi, lai tos varētu iekustināt vējš. 1955.gadā ģeologs Džordžs Stenlijs no Mičiganas universitātes ierosināja "ledus plostu" hipotēzi". Sezonālas nelielas applūšanas rezultātā uz ezera virsmas salā veidojas ledus gabali. Tie pārvietojas, bet iesalušie tajos akmeņi atstāj pēdas. Piemēram, Stenlijs norādīja, ka tuvējo akmeņu trajektorijas ir gandrīz paralēlas un atkārto viena otras līkločus.

Šo hipotēzi atbalstīja arī ģeologs Džons Noels Ērls Vēbers. Viņš aprakstīja, kā veidojās akmeņu pēdas seklās vietās Lielajā Vergu ezerā (Kanādā).

1995.gadā zinātnieki no ASV Hempšīras koledžas profesora Džona Reida vadībā apkopoja divus gadu desmitus ilgus novērojumus un parādīja, ka vagas, ko akmeņi atstājuši aukstajā un mitrajā 1992./93.gada ziemā, ļoti līdzinās 80.gadu beigās atstātajām pēdām, kad uz ezera virsmas tāpat veidojās ledus. Viņi secināja, ka akmeņi pārvietojošies kopā ar ūdens nestajiem ledus gabaliem.

2011.gadā amerikāņu fiziķu grupa, ko vadīja paleontologs Ralfs Lorencs no Džona Hopkinsa universitātes, eksperimentāli apstiprināja, ka pat ļoti plāns ledus vēja ietekmē spēj izkustināt no vietas lielus akmeņus. Ledū iesalušie akmeņi paceļas, tāpēc pārvietojas par vieglāk.

Lai pieliktu punktu diskusijām, zinātnieki organizēja detalizētus pētījumus Nāves ielejā ar nepārtauktas fiksācijas kameru, paralēlu meteoroloģisko pētījumu un GPS kontroles starpniecību.

Eksperiments sākās 2011.gada ziemā. Piecpadsmit akmeņi ar piestiprinātiem GPS detektoriem tika izvietoti ezera gultnes dienvidu daļā, kur parasti sāk ceļu no kalna nogāzes noripojušie akmeņi.

Pirmie divi gadi nekādus rezultātus nedeva. Tikai pēc tam zinātniekiem paveicās. 2013.gada novembra beigās rets ziemas ciklons atnesa līdz Reistrekplaijas rajonam spēcīgus nokrišņus – lietu un sniegu. Naktī ezera dienvidu daļu pārklāja 3-6 milimetrus bieza ledus kārtiņa, kas salūza atsevišķos ledus gabalos. Kopā ar tiem akmeņi devās ceļā ar ātrumu aptuveni 5 metri minūtē.

2013.gada decembrī un 2014.gada janvārī akmeņi pārvarēja 224 metrus. Mobilitātes epizodes ilga no dažām sekundēm līdz 16 minūtēm. To fiksēja kameras. Tā klīstošo akmeņu noslēpums bija atklāts.

Ledus plosti un mikrobu paklāji

Vajadzīga reta dabas apstākļu sakritība, lai akmeņi iekustētos. Pirmkārt, Nāves ielejā, vissausākajā vietā uz Zemes, ir jānolīst spēcīgam lietum. Pēc tam gaisa temperatūrai strauji jākrītas, lai ūdens sasaltu, pirms tas paspējis izgarot. Un, visbeidzot, nepieciešams pietiekami spēcīgs vējš, kas sadauza ledu gabalos un pārvieto tos pa seklo ūdeni zem tiem.

Valgme sakrājas tikai ezera dienvidu daļā – tā ir četrus centimentrus dziļāka nekā ziemeļu daļa. Taču ledus gabali pārvietojas uz ziemeļiem, jo no trim pārējām pusēm ieleju ieskauj kalni.

Tādi apstākļi iespējami tikai rītausmā pēc aukstas nakts. No rīta, kad saule izklausē plāno ledus kārtiņu, akmeņi vairs nepārvietojas.

Kustības trajektorijas līknes un krasie pagriezieni liecina par vēja ātruma un virziena izmaiņām, kā arī ledus gabalu sadursmēm.

Tāpat zinātnieki noskaidrojuši, kā rodas vagas, kuru galā akmeņu nav. Agrāk parka administrācijai šķita, ka akmeņus pievāc tūristi – kā suvenīrus. Patiesībā "nevienam nepiederošās" pēdas atstāj ledus krāvumi, kas vēlāk izkūst.

Pārsteidzoši, ka šis mehānisms – akmeņu iesalšana un vēlāka pārvietošanās ledū, kas raksturīga augstkalnu rajoniem un arktiskajai piekrastei, Reistrekplaijā darbojas subtropu klimata apstākļos.

Eksperimenta autori uzskata, ka tas pats notiek arī citos ezeros, kur atrasti klīstošie akmeņi: Little Bonnie Claire Playa un Alkali Flat Nevadas štatā, Bonneville Playa Jutas štatā un Magdalina Dienvidāfrikā.

Savukārt pēdas Altiljo Čika ezera dibenā Spānijas centrālajā daļā radušās cita iemesla dēļ. Pētnieki uzskata, ka galvenā loma ir mikrobu paklājiem – plānām biogēnām plēvītēm, kas klāj dibenu nelielā dziļumā. Izžūstot seklajai ūdenstilpei, vēja dzītie akmeņi viegli slīd pa tās gludo virsmun un atstāj vagas.

Vulkāniskā ziema

Paleontologi, kuri atrada klīstošo akmeņu pēdas uz senās akmens plāksnes, uzskata, ka tās radījis "ledus plosta" mehānisms, jo uz mikrobu paklājiem diezin vai būtu tik labi saglabājušies dinozaura pēdu nospiedumi – tajos saskatāma pat rāpuļu ādas tekstūra.

Digitālā fotogrammetriskā modelēšana parādīja, ka akmens pēdas dziļākās garenvagas plāksnē klāj sīkas paralēlas plaisiņas, ko aizpildījuši dubļi. Tas liecina, ka izsīkušās ūdenstilpes dibenu, pa kuru staigājis dinozaurs, klāja mālu slānis, nevis organiska plēvīte.

Taču arī "ledainajai" hipotēzei ir savi trūkumi. Lieta tāda, ka pirms 200 miljoniem gadu tagadējā Konektikutas štata teritorija atradās gandrīz uz ekvatora, aptuveni 18. ziemeļu platuma grādā. Lielākā daļa tolaik šajā rajonā mītošo augu un dzīvnieku, kuru vidū dominēja dinozauri, nebija pielāgojušies salam.

Lai atrisinātu šo pretrunu, autori diskutē par vulkānisma uzliesmojumu Ziemeļamerikas kontinentā juras perioda sākumā vai mazliet agrāk. Atmosfērā nokļuvis milzīgs daudzums pelnu – iestājās vulkāniskā ziema.

Īslaicīgas salnas tropos gadījās jau pirms 200 miljoniem gadu. Akmeņi "klīda" šajā periodā. Savukārt vulkāniskās ziemas radīto globālo klimta pārmaiņu rezultātā no planētas virsmas pazuda 76% bioloģisko sugu pārstāvju, tostarp – arī dinozauri.

69
Pēc temata
Ekologi nosaukuši izmirstošo sugu precīzu skaitu
Skaistums un spēks: Niagāras ūdenskritums apbur gan dienā, gan naktī
Kā cilvēks reiz jau pārdzīvojis "kodolziemu"
Baltijas anomālija: objekts Baltijas jūras dzīlēs samulsinājis zinātniekus
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

3
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

3
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
Ziemeļu straume

"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ

5
(atjaunots 08:12 27.11.2020)
Norvēģu kompānija "DNV GL" atteikusies no kuģu inspekcijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertificētājs, norvēģu kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" ("DNV GL") atteikusies no tālāka darba projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus, vēsta RIA Novosti.

"ASV Valsts departaments publicējis jaunu instrukciju jautājumā par likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" (PEESA). Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka uz "DNV GL"darbību, kas pārbauda projektu "Ziemeļu straume 2" apkalpojošos ekipētos kuģus, iespējams attiecināt sankcijas. Tāpēc "DNV GL" ir pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko var attiecināt PEESA darbība," paziņoja kompānijas pārstāvis.

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vēlāk "DNV GL" pārstāvji paskaidroja, ka iepazinušies ar ASV Valsts departamenta jauno instrukciju, kas attiecas uz likumu PEESA un secinājuši: sankcijas attiecinātas uz projektā iesaistīto kuģu un uz tiem uzstādīto iekārtu pārbaudēm. Kompānija uzsvēra, ka arī turpmāk sniegs pakalpojumus, kas saistīti ar maģistrālajiem cauruļvadiem.

"DNV GL" paskaidroja, ka projektā kompānija nodarbojas ar dokumentācijas izskatīšanu un pārbaudīja būvdarbus jautājumā par to atbilstību standartiem. Pakalpojumu kompleksā bija iekļauts arī iekārtu testēšanas un sagatavošanas monitorings, kas tika izmantotas uz kuģiem gāzesvada izbūves laikā. Bez tam "DNV GL" pienākums bija izsniegt atbilstības sertifikātu pēc projekta apmierinoša noslēguma

Kompānija "Nord Stream 2" nesniedza komentārus par situāciju.

"Mēs nevaram atklāt vai komentēt komerciālu informāciju. No nelikumīgām ekstrateritoriālām sankcijām Eiropas kompānijas ir jāaizsargā Eiropas valstu valdībām un Eiropas komisijai," žurnālistiem atgādināja kompānijas pārstāvji.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Pret gāzesvadu aktīvi strādā Savienotās Valstis, kas vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja kompānijām nekavējoties pārtraukt dalību būvdarbos. Šveices "Allseas" toreiz gandrīz nekavējoties apliecināja, ka aptur darbus.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2" un attiecināja pret to paketi PEESA. Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tāpat, ziņo mediji, Vašingtona plāno sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada būvdarbu noslēguma posmā. Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka patlaban ASV vadība sazinās ar Eiropas uzņēmumiem un brīdina tos par iespējamām sankcijām.

5
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Dānija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

0
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti