Vīne, Austrija

Mazliet līdzīgas, mazliet atšķirīgas: kāpēc Austrija ir bagātāka nekā Latvija

71
(atjaunots 09:53 01.01.2020)
Austrija un Latvija ir līdzīgas, piemēram, karogi ir līdzīgi, tomēr Austrijas nacionālā bagātība vairākkārt pārsniedz Latvijas rādītājus. Kas Austrijas vēsturē novedis valsti pie labākas dzīves.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Austrija un Latvija Eiropas kartē parādījušās gandrīz vienlaikus, tām ir līdzīgi karogi, tāpēc valstis bieži vien sajauc starptautiskajos samitos. Arī izmēru ziņā abas republikas ir līdzīgas – Austrija gan ir mazliet lielāka, taču tā nav principiāla atšķirība. Ko lai saka, 113. un 122.vieta platības reitingā ierindo Austriju un Latviju starp mazajām valstīm. Toties nacionālā bagātība, IKP uz iedzīvotāju krasi atšķiras: 14. un 50. vieta, raksta Nikolajs Kabanovs bb.lv.

Radecka maršs

Kā austrieši tiktāl nonākuši? Lasot klasiķus, rodas iespaids, abas vienādi un gandrīz vienlaikus izlīdušas no vienlīdz atpalikušu impēriju šineļiem. It kā jau pareizi, taču ne gluži. Par nācijas raksturu visspilgtāk liecina kara vēstures muzeji.

Vīnes arsenāls ir pārsteidzoši harmonisks komplekss, kas atgādina austrumu citadeli – no XIX gs.vidus tas atrodas piepilsētā, līdzās Belvederas pilij, kam pamatus licis princis Savojas Eižens jau XVIII gs. sākumā. Tagad tas ir Vīnes lietišķais centrs ar debesskrāpjiem un gigantisko Hauptstation, lai arī reiz te bija zemnieku namiņu ieskauts parka komplekss. Neskatoties uz laika un ekonomikas likumiem, daži hektāri mūsdienu variantā ir saglabājušies.

Tagad Belvederā ir Mākslas muzejs, bet Arsenālā – fantastisks Armijas muzejs. Te ir arī gaisa spēku – līdzās ir pāris reaktīvie iznīcinātāji, – un... flotes muzejs. Jā, reiz Austrija bija nopietna jūras valsts!

Ieraugot kartē Habsburgu īpašumus pirms Lielās franču revolūcijas, kļūst skaidrs – lūk, kāda ir Austrija, ko viņi zaudējuši... Valsts sākās Ziemeļu jūrā – Austrijas Nīderlandē, ietvēra Luksemburgu un tagadējo Vāciju, pēc tam pa abām Alpu pusēm stiepās uz austrumiem un dienvidiem. Ziemeļitālijā XVIII gs.beigās Austrija izgāja pie Ligūrijas jūras, Balkānos – pie Adrijas jūras.

Savu varenību Centrāleiropas valdnieki nezaudēja vienā brīdī. Cīņās ar Napoleonu viņu labākais sabiedrotais bija Krievija – galu galā, Austerlicā atdusas kņazs Andrejs Nikolajevičs Bolkonskis. Pēc Napoleona sakāves Habsburgi radīja Svēto Savienību – XIX gs. "Lielo trijotni".

Cerēja visu sakārtot kopā ar vāciešiem un krieviem. Taču vispirms sacēlās ungāri, pēc tam sākās kari ar itāļiem (te parādījās pirmie tvaikoņi), brālīgo prūšu tautu, nez kāpēc – ar dāņiem (tagad nav iespējams ne iedomāties, ka Austrija un Dānija varētu karot!), pat Meksikā iegrūda savu nelaimīgo vietvaldi Maksimiliānu. Tur vairs nespēja palīdzēt pat feldmaršals Radeckis – populārākais karavadonis, drosmīgs kareivis un Zelta aunādas ordeņa kavalieris.

Vēstures periods Arsenālā aizņem vairākas monumentālas zāles. Tiesa, pusotru gadsimtu vēlāk vardarbība, nodevības, karā lietās asinis un netīrumi izskatās kā romantiskā oreolā tīti.

Tātad mūsu Ferdinands ir beigts

Caurumiņu automašīnas GrAf & Stift durvīs ļoti gribējās aptaustīt, neskatoties uz brīdinošo Verbotten! ("Aizliegts!"). Galu galā, ar to 1914.gada 28.jūlijā sākās varenais un baismīgais Lielais XX gadsimts. Brauniņš 20 gadus vecā serbu nacionālradikāļa Gavrilo Principa rokā deva starta signālu visam, kas notika ar pasauli.

Nevajadzēja piesavināties svešu īpašumu. Bosnija-Hercegovina, ko Vīne pēc 1877.-78.gada kara atņēma Osmāņu impērijai. Karā austrieši sekmīgi izmanntoja krievus un serbus. Ar atpalikušo apgabalu Austroungārija saņēma separātistu radītās galvassāpes. Pateicoties mežonīgajiem "radiniekiem", tādiem kā bosnijieši, monarhija iesaistījas Pirmajā pasaules karā ar vājinātu ekonomiku un kultūru.

Tomēr no tehnoloģiskā viedokļa Franča Jozefa impērija, atklāti sakot, bija attīstīta – atliek atsaukt atmiņā Peremišļas cietokšņa milzīgos bruņotos klājumus, ko nespēja pārvarēt krievu smagie lādiņi, un 380 mm lielgabalus ar dīzeļa un elektrības vilkmi! Tos izstrādājusi mūsdienās tik miermīlīgā Skoda, kuras tramvajiņi tagad vizina rīdziniekus. Tas viss redzams Arsenālā, tāpat kā pie griestiem piekārtais austriešu biplāns Albatros. Tieši tāds pašu pirmo reizi pasaulē ar varonīgu tarānu izdevās notriekt krievu lidotājam Pjotram Ņesterovam. Citā zālē līdzās zemūdeņu jūrnieku zābakiem un kartēm – ar gliemežvākiem apaugusi zemūdenes U20 kabīne, ko ūdenslīdēji izvilka no Adrijas dzīlēm, kur to nogremdēja itāļu eskadras kuģis.

Lielā kara laikā Austroungārijas spēki bija sasprindzināti līdz pēdējam. Galvenais pretinieks bija Krievijas impērijas armija, kam izdevās satriekt Habsburgus Galicijā. Atkarojis Ļvovu, Nikolajs II pats ieradās Červonaja Rusj galvaspilsētā un pasludināja par Ļvovas un Peremišļas guberņu dibināšanu. Diemžēl drīz tās atkal pārgāja Austroungārijas ziņā, taču jau nākamajā, 1916.gadā krievi devās pretuzbrukumā. Brusiloff! – savam dēlam ar cieņu balsī pastāstīja tētis vitrīnas priekšā. Pēc tam bija arī asiņainās Serbu un Itālijas frontes ar mainīgiem panākumiem. Donavas monarhijas pavalstnieki cīnījās arī Rietumu frontē ar Vāciju, Palestīnas un Saloniku frontē – ar turkiem. Ungāru huzāri kamieļu mugurās un līnijkuģis no Pūlas bāzes Adrijā (tagadējā Horvātija) vācu eskadras sastāvā pret Japānu pie Cindao ostas Ķīnā! Absurda eksotika. Kļūst žēl Austrijas flotes – tā visa ir nogremdēta, sagriezta metāllūžņos, ostas pārņēmuši serbi, horvāti un slovēņi.

Pēc Pirmā pasaules kara pēdējais imperators Kārlis I atteicās no troņa un sāka privātu dzīvi ar imperatori Zitu. Austriešu lojalitāte bijušajam monarham, atšķirībā no krieviem, it kā solītu viņiem "nelielus upurus" Otrajā pasaules karā.

Hitlera pirmais upuris

Tautietis no Braunavas pilsētas, kura akcents lika vaibstīties berlīniešiem, ejot pie varas, Austriju uzskatīja par Trešā reiha daļu. Jāpiebilst, ka liels skaits austriešu viņam nepiekrita, it īpaši bruņotie vīrieši no Sociāldemokrātiskā Šucbunda (Republikanische Schutzbund) un buržuāziskajām aizsardzības  savienības vienībām Heimwehr. Starpkara periodā Austrijā bija papilnam militarizētu vienību, tās kāvās gan 1927.gadā, gan 1934.gadā un vairākkārt noveda republiku gandrīz līdz katastrofai. Pat kancleru Dollfussu nogalināja vietējie SS – muzejā ir viņa asiņainais dīvāns – tieši tāpat kā 20 gadus iepriekš hronikās nokļuva erchercoga Ferdinanda asiņainais mundieris.

1938.gada 12.martā Austrija nokļuva nacistu rokās un ātri kļuva par paraugzemi. Rūpnīcas Steir ražoja oriģinālus kāpurķēžu transportierus, un 22.jūnijā PSRS teritorijā pirmā iebruka Austrijas 4.kājnieku divīzija (vērmahtā tā saņēma 45.numuru).

Iespējams, Austrija bija tālu no sabiedroto GS bāzēm, tāpēc šeit nokritušo bumbu kalibrs bija mazāks, varbūt ASV un Anglija ņēma vērā Vatikāna viedokli, kas aizstāvēja godīgos austriešu katoļus, tāpēc gaisa uzlidojumu galvenie mērķi bija naftas pārstrādes rūpnīca Floridsdorfā un transporta infrastruktūra, bet masveida uzlidojumu – kā Hamburgā vai Drēzdenē, nebija. Vīnē gāja bojā 8800 cilvēki, cieta Opera un Sv.Stefana katedrāle, tika sagrauti visi tilti pār Donavu. Sarkanā armija un vērmahts cīņā par Vīni zaudēja 18 un 19 tūkstošus kareivju.

Aktīva neitralitāte

Lai nu būtu, kā būdams, austrieši tomēr neslēpj ne memoriālās plāksnes "goda pilsonim" Ādolfam, ne SS mundierus, ne tautas uzbrukumu, kas 1945.gada pavasara pēdējās dienās centās ar fauspatronām apturēt krievu tankus. Starp citu, T-34 arī te ir, stāv pagalmā. Tam ir laba kompānija, piemēram Austrijas bundesvēra tehnika – no 60. gadiem bruņojumā nonāca ASV M41 Walker Bulldog un britu Centurion.

1955.gadā noslēgtais līgums uzdāvināja iepriekš sašķeltajai (tāpat kā Vācija) valstij pilnu suverenitāti. Sarkanā armija aizgāja, PSRS neplānoja būvēt sociālismu Alpos (starp citu, šis fakts atspēko tēzes par "Kremļa agresiju"). Vēl vairāk, tā atstāja Austrijas armijai šādu tādu bruņojumu, piemēram, 120 mm mīnmetējus, kas redzami Arsenālā. Savukārt amerikāņi "aizmirsa" zemē vairākus simtus stobru – CIP aizejot atstāja slēptuves gadījumam, ja sāksies karš ar PSRS.

Tomēr no ģeopolitikas neizvairīsies – Austrijas jaunās armijas cīņas krustības sākās 1956.gadā, kad no asiņainā haosa Ungārijā bēga desmitiem tūkstošu tautiešu (no impērijas laikiem) un 50 padomju karavīri, un armijai nācās sargāt robežas. 1968.gadā austrieši tāpat sargāja savas robežas pirms PSRS spēku ievešanas Čehoslovākijā, bet 1991.gadā – karadarbībā par Slovēnijas neatkarību. Daudzas vienības saņēmušas impēriskus nosaukumus – par godu Habsburgu dinastijai!

Protams, austrieši regulāri piedalās "zilo ķiveru" operācijās – Vīne taču ir ANO trešā galvaspilsēta pēc Ņujorkas un Ženēvas. ANO kvartālā uz salas Donavā, kas tapusi cīņā ar plūdiem, patlaban strādā aptuveni 4 tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Vīne ir arī organizācijas IAEA un Pasaules pasta savienības galvenā mītne.

Latvijas elitei var maizi nedot, ja tik dod tai paspriedelēt par to, cik unikāla ir Latvijas vēsture. Man šķiet, tā nu gluži nav. Austrijā biju trešo reizi, un pat šis neilgais ceļojums parādīja, ka mazas valstis var bez bailēm atskatīties savā vēsturē, ja tās neslēpj savu pagātni un ir atvērtas pasaulei.

71
Pēc temata
ES prezidenta postenī Austrija vēlas izmantot armiju Eiropas aizsardzībai no migrantiem
Tramp, tev nav taisnība: Austrija neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2", lai gandarītu ASV
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss sasniedzis vēsturē augstāko rādītāju
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

11
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

11
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

7
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
7
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem