Vīne, Austrija

Mazliet līdzīgas, mazliet atšķirīgas: kāpēc Austrija ir bagātāka nekā Latvija

79
(atjaunots 09:53 01.01.2020)
Austrija un Latvija ir līdzīgas, piemēram, karogi ir līdzīgi, tomēr Austrijas nacionālā bagātība vairākkārt pārsniedz Latvijas rādītājus. Kas Austrijas vēsturē novedis valsti pie labākas dzīves.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Austrija un Latvija Eiropas kartē parādījušās gandrīz vienlaikus, tām ir līdzīgi karogi, tāpēc valstis bieži vien sajauc starptautiskajos samitos. Arī izmēru ziņā abas republikas ir līdzīgas – Austrija gan ir mazliet lielāka, taču tā nav principiāla atšķirība. Ko lai saka, 113. un 122.vieta platības reitingā ierindo Austriju un Latviju starp mazajām valstīm. Toties nacionālā bagātība, IKP uz iedzīvotāju krasi atšķiras: 14. un 50. vieta, raksta Nikolajs Kabanovs bb.lv.

Radecka maršs

Kā austrieši tiktāl nonākuši? Lasot klasiķus, rodas iespaids, abas vienādi un gandrīz vienlaikus izlīdušas no vienlīdz atpalikušu impēriju šineļiem. It kā jau pareizi, taču ne gluži. Par nācijas raksturu visspilgtāk liecina kara vēstures muzeji.

Vīnes arsenāls ir pārsteidzoši harmonisks komplekss, kas atgādina austrumu citadeli – no XIX gs.vidus tas atrodas piepilsētā, līdzās Belvederas pilij, kam pamatus licis princis Savojas Eižens jau XVIII gs. sākumā. Tagad tas ir Vīnes lietišķais centrs ar debesskrāpjiem un gigantisko Hauptstation, lai arī reiz te bija zemnieku namiņu ieskauts parka komplekss. Neskatoties uz laika un ekonomikas likumiem, daži hektāri mūsdienu variantā ir saglabājušies.

Tagad Belvederā ir Mākslas muzejs, bet Arsenālā – fantastisks Armijas muzejs. Te ir arī gaisa spēku – līdzās ir pāris reaktīvie iznīcinātāji, – un... flotes muzejs. Jā, reiz Austrija bija nopietna jūras valsts!

Ieraugot kartē Habsburgu īpašumus pirms Lielās franču revolūcijas, kļūst skaidrs – lūk, kāda ir Austrija, ko viņi zaudējuši... Valsts sākās Ziemeļu jūrā – Austrijas Nīderlandē, ietvēra Luksemburgu un tagadējo Vāciju, pēc tam pa abām Alpu pusēm stiepās uz austrumiem un dienvidiem. Ziemeļitālijā XVIII gs.beigās Austrija izgāja pie Ligūrijas jūras, Balkānos – pie Adrijas jūras.

Savu varenību Centrāleiropas valdnieki nezaudēja vienā brīdī. Cīņās ar Napoleonu viņu labākais sabiedrotais bija Krievija – galu galā, Austerlicā atdusas kņazs Andrejs Nikolajevičs Bolkonskis. Pēc Napoleona sakāves Habsburgi radīja Svēto Savienību – XIX gs. "Lielo trijotni".

Cerēja visu sakārtot kopā ar vāciešiem un krieviem. Taču vispirms sacēlās ungāri, pēc tam sākās kari ar itāļiem (te parādījās pirmie tvaikoņi), brālīgo prūšu tautu, nez kāpēc – ar dāņiem (tagad nav iespējams ne iedomāties, ka Austrija un Dānija varētu karot!), pat Meksikā iegrūda savu nelaimīgo vietvaldi Maksimiliānu. Tur vairs nespēja palīdzēt pat feldmaršals Radeckis – populārākais karavadonis, drosmīgs kareivis un Zelta aunādas ordeņa kavalieris.

Vēstures periods Arsenālā aizņem vairākas monumentālas zāles. Tiesa, pusotru gadsimtu vēlāk vardarbība, nodevības, karā lietās asinis un netīrumi izskatās kā romantiskā oreolā tīti.

Tātad mūsu Ferdinands ir beigts

Caurumiņu automašīnas GrAf & Stift durvīs ļoti gribējās aptaustīt, neskatoties uz brīdinošo Verbotten! ("Aizliegts!"). Galu galā, ar to 1914.gada 28.jūlijā sākās varenais un baismīgais Lielais XX gadsimts. Brauniņš 20 gadus vecā serbu nacionālradikāļa Gavrilo Principa rokā deva starta signālu visam, kas notika ar pasauli.

Nevajadzēja piesavināties svešu īpašumu. Bosnija-Hercegovina, ko Vīne pēc 1877.-78.gada kara atņēma Osmāņu impērijai. Karā austrieši sekmīgi izmanntoja krievus un serbus. Ar atpalikušo apgabalu Austroungārija saņēma separātistu radītās galvassāpes. Pateicoties mežonīgajiem "radiniekiem", tādiem kā bosnijieši, monarhija iesaistījas Pirmajā pasaules karā ar vājinātu ekonomiku un kultūru.

Tomēr no tehnoloģiskā viedokļa Franča Jozefa impērija, atklāti sakot, bija attīstīta – atliek atsaukt atmiņā Peremišļas cietokšņa milzīgos bruņotos klājumus, ko nespēja pārvarēt krievu smagie lādiņi, un 380 mm lielgabalus ar dīzeļa un elektrības vilkmi! Tos izstrādājusi mūsdienās tik miermīlīgā Skoda, kuras tramvajiņi tagad vizina rīdziniekus. Tas viss redzams Arsenālā, tāpat kā pie griestiem piekārtais austriešu biplāns Albatros. Tieši tāds pašu pirmo reizi pasaulē ar varonīgu tarānu izdevās notriekt krievu lidotājam Pjotram Ņesterovam. Citā zālē līdzās zemūdeņu jūrnieku zābakiem un kartēm – ar gliemežvākiem apaugusi zemūdenes U20 kabīne, ko ūdenslīdēji izvilka no Adrijas dzīlēm, kur to nogremdēja itāļu eskadras kuģis.

Lielā kara laikā Austroungārijas spēki bija sasprindzināti līdz pēdējam. Galvenais pretinieks bija Krievijas impērijas armija, kam izdevās satriekt Habsburgus Galicijā. Atkarojis Ļvovu, Nikolajs II pats ieradās Červonaja Rusj galvaspilsētā un pasludināja par Ļvovas un Peremišļas guberņu dibināšanu. Diemžēl drīz tās atkal pārgāja Austroungārijas ziņā, taču jau nākamajā, 1916.gadā krievi devās pretuzbrukumā. Brusiloff! – savam dēlam ar cieņu balsī pastāstīja tētis vitrīnas priekšā. Pēc tam bija arī asiņainās Serbu un Itālijas frontes ar mainīgiem panākumiem. Donavas monarhijas pavalstnieki cīnījās arī Rietumu frontē ar Vāciju, Palestīnas un Saloniku frontē – ar turkiem. Ungāru huzāri kamieļu mugurās un līnijkuģis no Pūlas bāzes Adrijā (tagadējā Horvātija) vācu eskadras sastāvā pret Japānu pie Cindao ostas Ķīnā! Absurda eksotika. Kļūst žēl Austrijas flotes – tā visa ir nogremdēta, sagriezta metāllūžņos, ostas pārņēmuši serbi, horvāti un slovēņi.

Pēc Pirmā pasaules kara pēdējais imperators Kārlis I atteicās no troņa un sāka privātu dzīvi ar imperatori Zitu. Austriešu lojalitāte bijušajam monarham, atšķirībā no krieviem, it kā solītu viņiem "nelielus upurus" Otrajā pasaules karā.

Hitlera pirmais upuris

Tautietis no Braunavas pilsētas, kura akcents lika vaibstīties berlīniešiem, ejot pie varas, Austriju uzskatīja par Trešā reiha daļu. Jāpiebilst, ka liels skaits austriešu viņam nepiekrita, it īpaši bruņotie vīrieši no Sociāldemokrātiskā Šucbunda (Republikanische Schutzbund) un buržuāziskajām aizsardzības  savienības vienībām Heimwehr. Starpkara periodā Austrijā bija papilnam militarizētu vienību, tās kāvās gan 1927.gadā, gan 1934.gadā un vairākkārt noveda republiku gandrīz līdz katastrofai. Pat kancleru Dollfussu nogalināja vietējie SS – muzejā ir viņa asiņainais dīvāns – tieši tāpat kā 20 gadus iepriekš hronikās nokļuva erchercoga Ferdinanda asiņainais mundieris.

1938.gada 12.martā Austrija nokļuva nacistu rokās un ātri kļuva par paraugzemi. Rūpnīcas Steir ražoja oriģinālus kāpurķēžu transportierus, un 22.jūnijā PSRS teritorijā pirmā iebruka Austrijas 4.kājnieku divīzija (vērmahtā tā saņēma 45.numuru).

Iespējams, Austrija bija tālu no sabiedroto GS bāzēm, tāpēc šeit nokritušo bumbu kalibrs bija mazāks, varbūt ASV un Anglija ņēma vērā Vatikāna viedokli, kas aizstāvēja godīgos austriešu katoļus, tāpēc gaisa uzlidojumu galvenie mērķi bija naftas pārstrādes rūpnīca Floridsdorfā un transporta infrastruktūra, bet masveida uzlidojumu – kā Hamburgā vai Drēzdenē, nebija. Vīnē gāja bojā 8800 cilvēki, cieta Opera un Sv.Stefana katedrāle, tika sagrauti visi tilti pār Donavu. Sarkanā armija un vērmahts cīņā par Vīni zaudēja 18 un 19 tūkstošus kareivju.

Aktīva neitralitāte

Lai nu būtu, kā būdams, austrieši tomēr neslēpj ne memoriālās plāksnes "goda pilsonim" Ādolfam, ne SS mundierus, ne tautas uzbrukumu, kas 1945.gada pavasara pēdējās dienās centās ar fauspatronām apturēt krievu tankus. Starp citu, T-34 arī te ir, stāv pagalmā. Tam ir laba kompānija, piemēram Austrijas bundesvēra tehnika – no 60. gadiem bruņojumā nonāca ASV M41 Walker Bulldog un britu Centurion.

1955.gadā noslēgtais līgums uzdāvināja iepriekš sašķeltajai (tāpat kā Vācija) valstij pilnu suverenitāti. Sarkanā armija aizgāja, PSRS neplānoja būvēt sociālismu Alpos (starp citu, šis fakts atspēko tēzes par "Kremļa agresiju"). Vēl vairāk, tā atstāja Austrijas armijai šādu tādu bruņojumu, piemēram, 120 mm mīnmetējus, kas redzami Arsenālā. Savukārt amerikāņi "aizmirsa" zemē vairākus simtus stobru – CIP aizejot atstāja slēptuves gadījumam, ja sāksies karš ar PSRS.

Tomēr no ģeopolitikas neizvairīsies – Austrijas jaunās armijas cīņas krustības sākās 1956.gadā, kad no asiņainā haosa Ungārijā bēga desmitiem tūkstošu tautiešu (no impērijas laikiem) un 50 padomju karavīri, un armijai nācās sargāt robežas. 1968.gadā austrieši tāpat sargāja savas robežas pirms PSRS spēku ievešanas Čehoslovākijā, bet 1991.gadā – karadarbībā par Slovēnijas neatkarību. Daudzas vienības saņēmušas impēriskus nosaukumus – par godu Habsburgu dinastijai!

Protams, austrieši regulāri piedalās "zilo ķiveru" operācijās – Vīne taču ir ANO trešā galvaspilsēta pēc Ņujorkas un Ženēvas. ANO kvartālā uz salas Donavā, kas tapusi cīņā ar plūdiem, patlaban strādā aptuveni 4 tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Vīne ir arī organizācijas IAEA un Pasaules pasta savienības galvenā mītne.

Latvijas elitei var maizi nedot, ja tik dod tai paspriedelēt par to, cik unikāla ir Latvijas vēsture. Man šķiet, tā nu gluži nav. Austrijā biju trešo reizi, un pat šis neilgais ceļojums parādīja, ka mazas valstis var bez bailēm atskatīties savā vēsturē, ja tās neslēpj savu pagātni un ir atvērtas pasaulei.

79
Pēc temata
ES prezidenta postenī Austrija vēlas izmantot armiju Eiropas aizsardzībai no migrantiem
Tramp, tev nav taisnība: Austrija neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2", lai gandarītu ASV
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss sasniedzis vēsturē augstāko rādītāju
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

9
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

9
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

8
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

8
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā