Ogļu elektrostacija

Globālo sasilšanu apturēt vairs neizdosies. Tomēr priekšrocības ir saskatāmas

63
(atjaunots 09:26 01.01.2020)
Daudzi vēl nav aptvēruši, ka jau divas nedēļas mēs dzīvojam jaunā pasaulē. 3.novembrī, Parīzes Klimata konvencijas 3.gadadienā ASV oficiāli informēja ANO, ka valsts inicē izstāšanos no līguma un atsakās no savām saistībām.

ASV lēmums radījis gluži citādu realitāti. Patlaban Amerika ir atbildīga par 14,3% siltumīcu gāzu izmešu pasaulē, bet Krievija – tikai par 4,9%. Tomēr ASV izstāšanās no siltumhnīcu gāzu izmešu kontroles procesa noteikti liks arī citām lielvalstīm, piemēram, Ķīnai (29,4% izmešu) un Indijai (6,8%) apdomāt tādu pašu lēmumu, portālā RIA Novosti stāsta Aleksejs Anpilogovs.

Zaļā enerģija negarantē glābiņu

"Pārdomas" ir saprotamas: atšķirībā no agrākā ierobežojošā Kioto protokola, kurā paredzētie sodi bija visai lojāli un drīzāk ļāva tirgot izmešu kvotas, Parīzes konvencija paredzēja nodokļu ieviešanu par izmešiem. Tādas pieejas apstākļos visas konkrētajā valstī ražotās preces bija jānovērtē un jāaprēķina tā saucamās ogļskābās gāzes pēdas, kas veidoja īpašā nodokļa aprēķina pamatu. Pie tam nodokli bija plānots nodot nevis nacionālajai ekonomikai, bet kaut kādam starptautiskajam Zaļajam klimata fondam ar galveno mītni Dienvidkorejā. Tā galvenais uzdevums – līdzekļu globāla sadale par labu "zaļajām" ekonomikām un uzņēmumiem, kuru attīstību bija plānots stimulēt, apliekot ar nodokli ekonomikas un uzņēmumus, kas aktīv izmanto fosilo ogļūdeņradi.

2010.gadu vidū kļuva skaids, cik nepieciešams ir finansiālais "balsts" šķietami novatoriskai un perspektīvai zaļajai ekonomikai – fosilās degvielas zemo cenu periodā "zaļie" ražotāji vienkārši nevarēja savilkt galus kopā, neskatoties uz savas produkcijas totālo subsidēšanu.

Piemēram, par "melnākajiem" zaļajai ekonomikai un enerģētikai kļuva 2009. un 2016.gads, kad naftas cenas pasaulē būtiski kritās. Starp citu, patlaban vērojama tāda pati situācija, taču tagad tās cēlonis ir dabasgāzes zemā cena. Piemēram, ceturtais lielākais pasaulē un lielākais vēja ģeneratoru ražotājs Vācijā – Enercom GMBH atlaiž 3000 darbinieku – gandrīz visu personālu. Jaunu pasūtījumu nav, pagājušo 12 mēnešu laikā ierasto 700 vēja ģeneratoru vietā izgatavoti un uzstādīti tikai 65. Tagad vācieši centīsies iziet pasaules tirgū, taču arī tur var klāties bēdīgi pēc Trampa lēmuma.

Izrādījies, ka zaļās ekonomikas mākslīgo finansiālo "kruķi" sagrauzusi korupcija un "pieraksti", kas rada nepatiesas "ogļskābās gāzes pēdas".

Piemēram, Nīderlandē, kas lepojas ar zaļās enerģētikas procentu, vēja un saules ģenerācijas apogeju un kritumu kompensācijai plaši tiek izmantotas no ogļu TES pārbūvētas stacijas, kas izmanto koka granulas. Šķiet, īsta zaļā idille! Taču, kā vienmēr, svarīgākās ir fineses. Nīderlandē  meža nav, granulas nākas pirkt ASV. Ja pieskaitīsim granulu sadedzināšanā radītajiem izmešiem visu to, kas lido gaisā to savākšanas, ražošanas un transportēšana procesā, izmešu apjoms ir teju vai lielāks nekā vietējo ogļu sadedzināšanas procesā.

Toties papīros situācija ir ideāla, jo pēc standarta visi koku dedzināšanas procesā radītie izmeši "pieder" valstij, kurā koki nozāģēti. Tātad Nīderlande krāpnieciskajā shēmā ir tīra, holandiešu TEC sadedzināto granulu "ogļskābās gāzes pēdas" pieder amerikāņiem. Un  tagad, kad Tramps tik un tā izstājies no Parīzes konvencijas, visus šos neērtos jautājumus gluži vienkārši var paklusām norakstīt. Tad Nīderlande būs absolūti zaļa.

Jāpiebilst, ka pati koka granulu fabrika atrodas daudz cietušajā Kalifornijā, un neizskatās īsti rožaina – tā būvēta ar virkni pārkāpumu un pilnīgi pretēji sabiedriskajam viedoklim. Kokus viņi nebūt nezāģē tā, kā iecerēts un kā jūs iztēlojaties. Ar Parīzes konvencijas starpniecību subsidētajām granulu ražošanā viņi liek lietā ne tikai zarus, malku, degušus vai nokaltušus kokus, bet arī dzīvus būvkokus, ko itin labi būtu iespējams izmantot citās daudz svarīgākās nozarēs. Tādu ekoloģisku un ekonomisku fiasko padarījis iespējams "ogļskābās gāzes pēdu" mehānisms.

Cik izmaksās "zaļā" enerģija?

Ekonomika un enerģētika ar zaļajiem enerģijas avotiem un līdzteku mehānismiem vienkārši nav dzīvotspējīga. Piemēram, franču sabiedriskais darbinieks Aleksandrs Lorēns nolēma aprēķināt, cik Francijai izmaksās pāreja pie vēja un saules enerģijas, ja tā atteiksies no kodolenerģijas, kas patlaban veido valsts enerģētikas pamatus. Izrādījās, ka Francijai nāksies četrkārt samazināt elektroenerģijas patēriņu, un šī rādītāja ziņā tā nostāsies līdzās tik progresīvām valstīm, kā Nigērija un Ēģipte.

Lorēns secināja: atsakoties no kodola, ogļu un gāzes elektrostacijām par labu Saules un vēja ģeneratoriem, Franciju skars Vācijas bēdīgais liktenis, - tā iztērēja 500 miljardus eiro programmai, kas paredzēja atteikšanos no kodolenerģētiks, taču rezultātā ražo deviņas reizes vairāk siltumnīcas gāzu enerģijas ražošanā nekā Francija.

Tāds paradokss nav grābts no debesīm: slēdzot atomelektrostacijas, kas ražošanas ciklā izmet atmosfērā 6 gramus ogļskābās gāzes uz kilovatstundu, to vietā nāksies izmantot vēja (11 g CO₂ uz kWh) un Saules (80 g CO₂ un kWh) elektrostacijas. Jāpiebilst, ka naktī un bezvējā nāksies slēgt iekšā ogļu elektrostacijas (820 g CO₂ un kWh) un gāzes turbīnas (420 g CO₂ uz kWh). Tas iznīcinās visu pareju pie zaļās enerģētikas un atmetīs Franciju gadsimtu tālā pagātnē.

Pēc Lorēna domām, tāda pieeja dāvās priekšrocības Krievijai un Ķīnai, jo nestabilie atjaunojamie elektroenerģijas avoti padarīs Franciju atkarīgu no retajiem metāliem (to piegādes tirgū Ķīna ieņem kvazimonopolista stāvokli). Nomainot AES pret gāzes centrālēm, augs Francijas atkarība no Krievijas gāzes piegādēm.

Rodas vienkāršs jautājums: ko tādā situācijā iesākt Krievijai?

Spriežot pēc visa, mēģinājumi finansēt zaļo enerģētiku uz "ogļskābās gāzes pēdu" rēķina mirst nost mūsu acu priekšā. "Zaļie" centieni nokļuvuši strupceļā: paši par sevi tie gandrīz nav dzīvotspējīgi, bet ārējais atbalsts uz ogļūdeņražu ekonomikas rēķina grauj ekonomisko kārtību, uz kuras balstās mūsdienu cilvēce.

Enerģētiskie objekti
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Nu, bet ja paskatīsimies no otras puses: ja jau Parīzes Klimata konvencija faktiski ir klīniskās nāves stāvoklī, iespējams, Krievijai vajadzētu citādi paskatīties uz neizbēgamo nākotni, kurā globālā temperatūra tomēr pieaugs par diviem grādiem pēc Celsija skalas?

Uzmanīgi izlasot prognozes, ko sniegusi Starpvaldību grupa klimata izmaiņu jautājumos (tās liktas Parīzes konvencijas pamatā), varam iztēloties "Krieviju 2050.gadā", kas rīt ASV pēdās izstāsies no Klimata konvencijas un vairs neizūknēs līdzekļus no ogļūderažu ekonomikas par labu "zaļajiem eksperimentiem".

Šajā prognozē 2050.gadā Maskavā būs tāds klimats, kāds tagad valda Krasnodarā: valsts megapoles iedzīvotāji, nekur nepārvākušies, dzīvos kā Pizas pilstā Itālijā vai gruzīnu Kutaisi – tur jau būs sausi subtropi. Jaltas sausie subtropi pārvērtīsies par mitrajiem subtropiem kā Gelendžikā vai Batumi. Sanktpēterburgā valdīs tādi paši apstākļi kā pašlaik Vladivostokā, un "Pēterburgas svina debesis" varēs izmest no prāta. Subarktiskās Surgutas klimats 2050.gadā atgādinās laikapstākļus Ņižņij Tagilā. Pat visaukstākā lielā pilsēta Krievijā – Jakutska būs "pārcēlusies" uz tagadējās Čitas vietu.

Pie tam jāpatur prātā, ka fosilā degviela – nafta, gāze, ogles – patiešām izsīks. Mūsu ogļūdeņražu ēra var beigties apmēram tajā pašā 2050.gadā. Protams, atradnes nebūs gluži izsīkušas, taču nafta, gāze un ogles tobrīd jau būs daudz dārgākas nekā tagad. Starp citu, par to uztraukties arī nevajag: kā jau bija teikts, "zaļā" enerģija nav lēta, un fosilās degvielas augstā cena tai nāks tikai par labu.

Tāpat globālā sasilšana dāvās priekšrocības Krievijai. Valstij, kuras lielākajās pilsētās ziema pārsvarā ilgst četrus vai piecus mēnešus gadā, vietumis – pat pusgadu, valstij, kas apkurei tērē lauvas tiesu dabasgāzes (pie tam ieņemot otro vietu pasaulē tās patētiņa ziņā), diezin vai vajadzētu būt globālās sasilšanas apkarotāju avangardā, ja jau tas ir absolūti neizbēgams.

Galu galā, Krievijas fosilās degvielas rezerves patiešām ievērojami izsīks līdz 2050.gadam. Tāpēc tādu nepatīkamu situāciju labāk sastapt "klimatiskajā Krasnodarā", nevis "klimatiskajā Surgutā".

63
Pēc temata
Eiropas Savienība apņēmusies kļūt par vispasaules "apzaļumošanas" līderi
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
Jaunā pasaules līdere sola katastrofas Krievijai. Un ne tikai Krievijai vien.
Zinātnieki prognozē cilvēcei "neaprakstāmas ciešanas"
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

16
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

16
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

17
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

17
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
  COVID-19

Linkaits aicina atcelt pašizolāciju un Covid-19 testus vakcinētiem ceļotājiem

0
(atjaunots 08:26 13.05.2021)
Tālis Linkaits uzskata, ka Latvijā ir jāievieš nosacījums, ka vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jāievieš nosacījums, ka, iebraucot valstī, vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, tādējādi pielāgojot šo nosacījumu Igaunijā un Lietuvā ieviestajām prasībām, paziņojis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, raksta Press.lv.

Ministrs norādīja, ka pretējā gadījumā rodas absurda situācija, kad vakcinēts Latvijas pilsonis drīkst bez ierobežojumiem ieceļot Igaunijā, bet pēc atgriešanās Latvijā viņam jāuzrada tests un jādodas pašizolācijā.

Satiksmes ministrs norādīja, ka līdzīga kārtība ir spēkā daudzviet Eiropā, piemēram, Dānijā, Polijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, kā arī tuvākajā laikā šādu kārtību plānots noteikt Austrijā. "Šāda regulējuma ieviešanu Latvijā nevajadzētu atlikt, ņemot vērā arī to, ka skaidra atvieglojumu kārtība būs papildu motivācija iedzīvotājiem vakcinēties," sacīja Linkats.

Tāpat viņš piebilda, ka šāda kārtība atbilst Eiropas Komisijas 3. maijā publicētajām rekomendācijām attiecībā uz iebraukšanu no trešajām valstīm un nebūtisku ceļojumu ierobežojuma atcelšanu.

Patlaban pēc iebraukšanas Latvijā nav nepieciešams ievērot pašizolāciju tikai atgriežoties no Lielbritānijas, Islandes un Vatikāna - valstīm, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 50.

Atgādinām, ka 17. martā Eiropas Komisija ierosināja ļaut Eiropas Savienībā ieceļot pret Covid-19 vakcinētiem ārvalstniekiem, turklāt vakcīnām jābūt ES atzītām.

Tāpat plānots ieviest jaunu ārkārtējo instrumentu, kas ļautu strauji ierobežot ieceļošanu no valstīm, kur strauji pieaug inficēšanās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"