Putni uz dzelzceļa sliedēm, foto no arhīva

Ar gripas vīrusu inficēti baloži un vārnas: ASV iesauca armijā spārnaiņus

85
(atjaunots 13:03 29.12.2019)
Nesen CIP daļēji atslepenoja informāciju par programmu "Tacana", kas paredzēja baložu izmantošanu izlūkošanas mērķiem. Kāds bija plāns un kāds tam sakars ar Latviju?

RĪGA, 29. decembris — Sputnik, Jevgeņijs Ļeškovskis. Nesen BBC dienests krievu valodā un citi mediji tā pēdās publiskoja stāstu, ko citos apstākļos daudzi uzskatītu par neticamu. Tas ir stāsts par to, kā ASV aukstā kara gados gatavoja dažādus putnus, piemēram, baložus darbam aiz "dzelzs aizkara" – PSRS, lai putni tur... spiegotu.

ASV gatavoja putnus arī citām, briesmīgākām operācijām, un šajā darbā piedalījās arī ornitologi no padomju Latvijas – tiem, kuri līdz mielēm ienīda ne tikai "padomiju", bet arī visu krievu pasauli kopumā.

Laiks atklāt noslēpumus

Vispirms īsumā atstāstīsim, par ko mūsu kolēģi vēstīja citos medijos. Nesen CIP daļēji atslepenoja informāciju par programmu "Tacana": baložu izmantošanu izlūkošanas mērķiem.

Speciālisti apmācīja putnus, lai tie no PSRS tuvējām teritorijām ielidotu aiz "dzelzs aizkara" un pēc tam noteiktā laikā atgrieztos. Putni nesa nelielas fotokameras, kas automātiski uzņēma pretinieka acīs nozīmīgākos objektus.

Žurnālisti apmeklēja daļēji slēgtu muzeju CIP galvenajā mītnē Lenglijā, Virdžīnijas štatā, kur paši savām acīm ieraudzīja baloža izbāzeni ar piestiprinātu kameru. Patiešām, ja visos laikos tika izmantots baložu pasts (arī Pirmā pasaules kara laikā un, protams, agrāk), kāpēc tad nebūtu iespējams tāpat apmācīt putnus, lai tie lidotu no objekta A līdz objektam B un pēc tam atgrieztos.

Starp citu, jau sen zināms, ka britu izlūkdienests, pareizāk sakot, tā nodaļa MI14(d) izmantoja baložus spiegošanai Otrā pasaules kara laikā. Tagad izrādās, ka ASV bruņojušas putnus karam.

Līdztekus CIP speciālisti apmācīja arī vārnas – tās ir spēcīgākas un gudrākas. Tām bija jānomet noklausīšanās iekārtas uz dažādu ēku palodzēm slēgto objektu, piemēram, militārās nozīmes kompleksu teritorijā. Putnu uzdevums bija nogādāt līdz 40 gramus smagas kameras un noklausīšanās iekārtas norādītajā vietā, pēc zināma laika tās savākt un nogādāt saimniekam.

Latvijas pēdas aukstajā karā

Vienīgās grūtības sagādāja tas, ka putniem bija pēc iespējas precīzāk jānorāda vieta, kur nomest priekšmetu – noklausīšanās vai ieraksta iekārtu. Specdienestos strādājošie zinātnieki cerēja, ka ar sarkana stara palīdzību putnam iespējams parādīt mērķi, kur nomest iekārtu, bet savākt to nāksies pēc speciālas lampas signāla.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Radās grūtības – netālu no objekta bija jāatrodas cilvēkam ar "gaismas rādītāju" un lampu, taču tas būtu sarežģīti, it īpaši lielo militārās nozīmes objektu apkaimē.

Tiesa, piemēram, Maskavā CIP spiegi nogādāja putnus līdz izraudzītām ēkām; 1976. gadā sūtīja spārnainus uz kuģu būvētavu Somu līcī, kur tapa Padomju Savienības jaunākās zemūdens. Tomēr nelielo iekārtu veiktie ieraksti un fotogrāfijas bija ļoti nekvalitatīvi.

Par to, vai putnu apmācības programma dažādu operāciju veikšanai ir noslēgusies, CIP muzejs nestāsta. Nav grūti iedomāties, ka ar dažādiem panākumiem gan CIP, gan britu specdienesti īsteno visdažādākās programmas gan putnu, gan suņu un delfīnu izmantošanai. Uz šo jautājumu BBC žurnālisti neatbild. Šeit viņu ceļojums CIP noslēpumu labirintos beidzas. Toties mēs turpināsim.

Atgriezīsimies pie baložiem un vārnām. Specdienesti taču tos izmantoja ne tikai BBC aprakstītajiem mērķiem. Par to pilnīgi atklāti mazliet vēlāk, 90. un 2000.gados pastāstīja Latvijas ornitologi, kuri pat palīdzēja dažādām Rietumu struktūrām pret ienīsto PSRS.

Viens no informētākajiem bija cienījamais, pat leģendārais republikas ornitologs Jānis Vīksne (diemžēl viņš jau pirms ilgiem laikiem aizgājis viņsaulē) – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors un Bioloģijas institūta Ornitoloģijas katedras vadītājs. 2000. gadu sākumā viņš to atklāti stāstīja medijiem (audioieraksti ir saglabājušies).

Vārnas ASV inficēja ar vīrusiem
Vabole-kiborgs
© Foto : TAT THANG VO DOAN AND HIROTAKA SATO/NTU SINGAPORE

Jānis Vīksne bija pazīstams ne tikai ar saviem lielajiem sasniegumiem ornitoloģijas jomā, kur viņa talants ir neapstrīdams, bet arī ar savu spilgti izteikto rusofobo viedokli. Piemēram, viņš bija viens no tiem, kuri LU kategoriski atteicās sarunāties ar krieviem krieviski, lai arī valodu pārvaldīja pilnībā – kad viņš runāja, akcents gandrīz nemaz nebija dzirdams. Tikai nedod, Dievs, viņa klātbūtnē nosaukt Daugavu krieviski – Dvina.

Kad krievu žurnālisti nolēma aizstāvēt kaijas Krievu salā, kur putnu koloniju iznīcināja Rīgas brīvostas ogļu termināļa celtnieki, Vīksne burtiski krita histērijā, tāpēc vien, ka žurnālisti presē un televīzijā uzdrīkstējušies nosaukt salu vēsturiski pareizi – par Krievu salu. Vārdu sakot, Vīksnes acīs nebija nozīmes tam, ka mediji aizstāv viņa iemīļotos putnus. Svarīgi ir tas, kādā valodā.

Padomju laikā Vīksne bija pazīstams disidents, un nav nekāds brīnums, ka pie viņa vērsās "zināmi cilvēki" no Rietumiem. Tiesa, tolaik viņš palīdzēja tikai ar konsultācijām, tomēr lielāka nozīme ir to tēmai: vai putni, piemēram, vārnas spēj ienest noteikta teritorijā... vīrusus.

Tretjakova galerija
© Sputnik / Сергей Пятаков

Laiku pa laikam žurnālisti vērsās pie Vīksnes, it īpaši laikā, kad kļuva aktuāls putnu gripas jautājums. Sputnik Latvija korespondents aprunājās ar ornitologu, kad Latvijā līdz ar vairākām citām valstīm tika fiksēti putnu gripas – H5N1 uzliesmojumi. Varbūt jūs atceraties biedējošos sižetus televīzijā un fotogrāfijas dažādos izdevumos par to, kā daudzās valstīs burtiski apslaktēja un nodedzinaja veselas fermas ar mājputniem, it īpaši vistām.

Tolaik gribējās uzzināt, no kurienes vispār radusies putnu gripa un dažādas tās formas. Vīksne pastāstīja, ka pagājušajā gadsimtā ar putnu gripu saistītajos pētījumos vistālāk pavirzījušies amerikāņi, kad aukstā kara gads strādāja pie bioloģiskajiem un bakterioloģiskajiem ieročiem, ko būtu iespējams vērst pret ienaidnieku.

Dīvains ciemiņš

Vīksne stāstīja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV valdība piešķīra vairāk nekā miljonu dolāru absolūti slepenai programmai, kuras būtība no pirmā acu uzmetiena šķiet absolūti nevainīga: izpētīt putnu migrācijas ceļus Dienvidaustrumāzijā un – pats galvenais – Austrumeiropā. Lieta tāda, ka speciāli resori vērtēja, cik lielā mērā putnus iespējams izmantot kā ieročus. Tika plānots, ka putnus var inficēt ar vīrusu un nosūtīt uz "dzelzs aizkara" viņu pusi.

Kuršu strēle
© RIA Novosti . Ирина Овчинникова

Vīksne stāstīja, ka tolaik ne tikai ASV, bet arī vairākās Eiropas valstīs zinātnieki rūpīgi pētīja putnu gripu un iespējas strādāt ar vīrusu, modificēt to atbilstoši vajadzībām. Pētījumi ritēja 60. gados, turpinājās 70. gados un ilga līdz pat 80. gadu beigām.

80. gadu vidū, kad Latvijā jau pilnā sparā strādāja Tautas fronte, ritēja "Atmodas" kustība, zēla un plauka radikālā organizācija "Helsinki 86", valstī parādījās visdažādākie cilvēki no Zviedrijas un Polijas. Konsultācijas viņi lūdza Vīksnem, kā cilvēkam ar izteiktu disidenta noslieci.

Pie mūsu ornitologa atbrauca kolēģis no Zviedrijas. Viņš stādījās priekšā un teica, ka nodarbojas ar putnu migrācijas tēmu un apkopo datus ar informāciju no dažādām Eiropas valstīm un pat zinātniekiem no ASV. Vienā brīdī, it kā nejauši, parādījās jautājums par putnu inficēšanu ar dažādiem vīrusiem. Protams, tas viss skanēja zinātniski, viesis pauda tikai pētnieka interesi. Vīksne un viņa kolēģi no Bioloģijas fakultātes pastāstīja, kā migrē dažādi Baltijas valstu putni, kartēs tika iezīmēti to koridori.

Zinātnieks izpļāpājās

Vīksne atcerējās, ka tolaik mikrobiologu un virusologu atskaites gan Eiropā, gan ASV tika turētas slepenībā. Ornitologi PSRS saņēma ierobežotu informāciju, fragmentus, "drupačas no galda". Protams, 80.gados Baltijas zinātnieki saņēma dažādas ziņās no Rietumiem, pie mums arī "Amerikas balss" skanēja skaidrāk. Toreiz jaunie biologi universitātē izdzirdēja par kaut kādu slepenu programmu, apsprieda to savā lokā un pat mazliet pasmējās. Tā nu Vīksne pastāstījis kolēģim no Zviedrijas to, kas viņam šķita pašsaprotams.

Viņaprāt, ir pārsteidzoši, ka ASV vispār izstrādāja tamlīdzīgas programmas, jo ir ļoti grūti prognozēt putnu uzvedību, turklāt nav iespējams pierādīt, kādas vīrusu mutācijas varētu rasties paša putna organismā. Kas zina, vai no Eiropas vai ASV palaistais "spārnotais ierocis" ātri vien neatgriezīsies.

Šo viedokli ornitologs pastāstījis viesim. Pēc tam viņi vēl par šo un to aprunājušies un atvadījušies. Jau 90.gados zinātnieku aprindās izskanēja informācija par to, ka amerikāņi, tīšām vai nejauši inficējuši putnus ar kaut kādiem vīrusiem, un tie lidojuši uz Āziju. Grūti teikt, kas notika pēc tam, taču Āzijā sākās regulāri putnu gripas uzliesmojumi, atcerējās Vīksne.

Interesanti, ka pēc dažām intervijām avīzēs Viksne pēkšņi kategoriski atteicās runāt ar žurnālistiem par šo jautājumu. LU Bioloģijas fakultātē, kur tolaik strādāja arī universitātes nākamais rektors Indriķis Muižnieks, izskanēja ziņas par kaut kādu ar ASV vēstniecību saistītu skandālu. Nav zināms, vai tā ir sakritība, taču pēc tam Vīksne pilnībā pārtrauca sarunas ar žurnālistiem.

Iespējams, ka tās ir sakritības, taču jau minētais Indriķis Muižnieks, būdams LU Bioloģijas fakultātes dekāns, atklāti stāstīja, ka virkne pētījumu fakultātē rit ar ASV kompānijas "Monsanto" atbalstu un ASV vēstniecības Latvijā palīdzību, kas cita starpā maksājusi stipendijas sekmīgākajiem studentiem. Un te jau vairs nav nekādu noslēpumu.

85
Pēc temata
Eksperimenti ar cūkām: Baltijā Pentagons pēta bioloģiskā kara stratēģiju
Jau atkal ĀCM: nedēļas laikā Latvijā fiksēti 19 saslimšanas gadījumi
Janvārī Latvija kļuvusi par līderi pēc jaunu ĀCM perēkļu skaita
Aleksandrs Lukašenko

"Likvidēt galveno": plānoja sarīkot asiņainu apvērsumu Baltkrievijā

65
(atjaunots 10:04 19.04.2021)
Baltkrievijā bija iecerēts valsts apvērsums un prezidenta Aleksandra Lukašenko slepkavība. Par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Vienam no viņiem ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Sestdien, 17. aprīlī, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja par plānoto atentātu pret viņu — sazvērnieki cerēja sagūstīt viņa bērnus un sarīkot valstī apvērsumu, raksta RIA Novosti.

Saskaņā ar FDD sabiedrisko sakaru centra informāciju, par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Tas ir baltkrievu politologs Aleksandrs Feduta un advokāts Jurijs Zenkovičs. Zināms, ka Zenkovičam ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

Apvērsumu un atentātu viņi plānoja sarīkot 9. maijā. Turklāt vēlējās organizēt valstī "demokrātiju pēc Polijas pieredzes". Metodes gan izvēlējās asiņainas un tik tālas no demokrātiskām, cik tas vispār ir iespējams.

RIA Novosti ziņo: televīzijas kanāls "Rossija" parādīja aizdomās turamo aizturēšanas operatīvā videoieraksta kadrus. Reportāžā ir sadzirdami Zenkoviča vārdi par prezidenta likvidēšanas plānu.

Viņš saka, ka uzdevums numurs viens ir "likvidēt galveno". Kā otro punktu Zenkovičs min "iekšējā karaspēka un OMON bloķēšanu" Baltkrievijā. Trešais punkts ir "ieņemt vairākus simboliskus objektus pilsētas centrā, tostarp radiostaciju un televīziju, lai uzrunātu iedzīvotājus".

To visu viņš teica, tiekoties it kā ar baltkrievu ģenerāļiem Maskavā – restorānā Dārza lokā, kurp viņš uzaicināja šos cilvēkus "aprunāties".

Sazvērnieku rokās bija augstā līmeņa politiķu, ierēdņu un militārpersonu saraksts, kurus, apgalvo žurnālisti, gatavojās nogalināt vai "iesēdināt koncentrācijas nometnē".

Apvērsuma organizēšanai tika plānots piesaistīt arī ukraiņu nacionālistus.

Turklāt pat savas sarunas laikā organizatori nenoliedza, ka atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijas pilsoņi nobalsotu par Lukašenko.

Aptuveni piecu gadu laikā viņi plānoja transformēt sabiedrību un valsti, lai izaudzētu Baltkrievijā "demokrātiju pēc Polijas pieredzes".

Interesanti gan, ka viens no jaunās "demokrātiskās" valsts tapšanas pamatpunktiem bija esošā prezidenta mantas izlaupīšana un atsavināšana.

Baltkrievijā tāpat paziņoja, ka apvērsumu plānoja veikt, vadoties pēc krāsaino revolūciju shēmām ar ārzemju finansējumu.

65
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Lukašenko paziņoja nosacījumus, ar kādiem ir gatavs atstāt prezidenta amatu
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

38
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

38
Tagi:
banāns
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

0
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ