Putni uz dzelzceļa sliedēm, foto no arhīva

Ar gripas vīrusu inficēti baloži un vārnas: ASV iesauca armijā spārnaiņus

83
(atjaunots 13:03 29.12.2019)
Nesen CIP daļēji atslepenoja informāciju par programmu "Tacana", kas paredzēja baložu izmantošanu izlūkošanas mērķiem. Kāds bija plāns un kāds tam sakars ar Latviju?

RĪGA, 29. decembris — Sputnik, Jevgeņijs Ļeškovskis. Nesen BBC dienests krievu valodā un citi mediji tā pēdās publiskoja stāstu, ko citos apstākļos daudzi uzskatītu par neticamu. Tas ir stāsts par to, kā ASV aukstā kara gados gatavoja dažādus putnus, piemēram, baložus darbam aiz "dzelzs aizkara" – PSRS, lai putni tur... spiegotu.

ASV gatavoja putnus arī citām, briesmīgākām operācijām, un šajā darbā piedalījās arī ornitologi no padomju Latvijas – tiem, kuri līdz mielēm ienīda ne tikai "padomiju", bet arī visu krievu pasauli kopumā.

Laiks atklāt noslēpumus

Vispirms īsumā atstāstīsim, par ko mūsu kolēģi vēstīja citos medijos. Nesen CIP daļēji atslepenoja informāciju par programmu "Tacana": baložu izmantošanu izlūkošanas mērķiem.

Speciālisti apmācīja putnus, lai tie no PSRS tuvējām teritorijām ielidotu aiz "dzelzs aizkara" un pēc tam noteiktā laikā atgrieztos. Putni nesa nelielas fotokameras, kas automātiski uzņēma pretinieka acīs nozīmīgākos objektus.

Žurnālisti apmeklēja daļēji slēgtu muzeju CIP galvenajā mītnē Lenglijā, Virdžīnijas štatā, kur paši savām acīm ieraudzīja baloža izbāzeni ar piestiprinātu kameru. Patiešām, ja visos laikos tika izmantots baložu pasts (arī Pirmā pasaules kara laikā un, protams, agrāk), kāpēc tad nebūtu iespējams tāpat apmācīt putnus, lai tie lidotu no objekta A līdz objektam B un pēc tam atgrieztos.

Starp citu, jau sen zināms, ka britu izlūkdienests, pareizāk sakot, tā nodaļa MI14(d) izmantoja baložus spiegošanai Otrā pasaules kara laikā. Tagad izrādās, ka ASV bruņojušas putnus karam.

Līdztekus CIP speciālisti apmācīja arī vārnas – tās ir spēcīgākas un gudrākas. Tām bija jānomet noklausīšanās iekārtas uz dažādu ēku palodzēm slēgto objektu, piemēram, militārās nozīmes kompleksu teritorijā. Putnu uzdevums bija nogādāt līdz 40 gramus smagas kameras un noklausīšanās iekārtas norādītajā vietā, pēc zināma laika tās savākt un nogādāt saimniekam.

Latvijas pēdas aukstajā karā

Vienīgās grūtības sagādāja tas, ka putniem bija pēc iespējas precīzāk jānorāda vieta, kur nomest priekšmetu – noklausīšanās vai ieraksta iekārtu. Specdienestos strādājošie zinātnieki cerēja, ka ar sarkana stara palīdzību putnam iespējams parādīt mērķi, kur nomest iekārtu, bet savākt to nāksies pēc speciālas lampas signāla.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Radās grūtības – netālu no objekta bija jāatrodas cilvēkam ar "gaismas rādītāju" un lampu, taču tas būtu sarežģīti, it īpaši lielo militārās nozīmes objektu apkaimē.

Tiesa, piemēram, Maskavā CIP spiegi nogādāja putnus līdz izraudzītām ēkām; 1976. gadā sūtīja spārnainus uz kuģu būvētavu Somu līcī, kur tapa Padomju Savienības jaunākās zemūdens. Tomēr nelielo iekārtu veiktie ieraksti un fotogrāfijas bija ļoti nekvalitatīvi.

Par to, vai putnu apmācības programma dažādu operāciju veikšanai ir noslēgusies, CIP muzejs nestāsta. Nav grūti iedomāties, ka ar dažādiem panākumiem gan CIP, gan britu specdienesti īsteno visdažādākās programmas gan putnu, gan suņu un delfīnu izmantošanai. Uz šo jautājumu BBC žurnālisti neatbild. Šeit viņu ceļojums CIP noslēpumu labirintos beidzas. Toties mēs turpināsim.

Atgriezīsimies pie baložiem un vārnām. Specdienesti taču tos izmantoja ne tikai BBC aprakstītajiem mērķiem. Par to pilnīgi atklāti mazliet vēlāk, 90. un 2000.gados pastāstīja Latvijas ornitologi, kuri pat palīdzēja dažādām Rietumu struktūrām pret ienīsto PSRS.

Viens no informētākajiem bija cienījamais, pat leģendārais republikas ornitologs Jānis Vīksne (diemžēl viņš jau pirms ilgiem laikiem aizgājis viņsaulē) – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors un Bioloģijas institūta Ornitoloģijas katedras vadītājs. 2000. gadu sākumā viņš to atklāti stāstīja medijiem (audioieraksti ir saglabājušies).

Vārnas ASV inficēja ar vīrusiem
Vabole-kiborgs
© Foto : TAT THANG VO DOAN AND HIROTAKA SATO/NTU SINGAPORE

Jānis Vīksne bija pazīstams ne tikai ar saviem lielajiem sasniegumiem ornitoloģijas jomā, kur viņa talants ir neapstrīdams, bet arī ar savu spilgti izteikto rusofobo viedokli. Piemēram, viņš bija viens no tiem, kuri LU kategoriski atteicās sarunāties ar krieviem krieviski, lai arī valodu pārvaldīja pilnībā – kad viņš runāja, akcents gandrīz nemaz nebija dzirdams. Tikai nedod, Dievs, viņa klātbūtnē nosaukt Daugavu krieviski – Dvina.

Kad krievu žurnālisti nolēma aizstāvēt kaijas Krievu salā, kur putnu koloniju iznīcināja Rīgas brīvostas ogļu termināļa celtnieki, Vīksne burtiski krita histērijā, tāpēc vien, ka žurnālisti presē un televīzijā uzdrīkstējušies nosaukt salu vēsturiski pareizi – par Krievu salu. Vārdu sakot, Vīksnes acīs nebija nozīmes tam, ka mediji aizstāv viņa iemīļotos putnus. Svarīgi ir tas, kādā valodā.

Padomju laikā Vīksne bija pazīstams disidents, un nav nekāds brīnums, ka pie viņa vērsās "zināmi cilvēki" no Rietumiem. Tiesa, tolaik viņš palīdzēja tikai ar konsultācijām, tomēr lielāka nozīme ir to tēmai: vai putni, piemēram, vārnas spēj ienest noteikta teritorijā... vīrusus.

Tretjakova galerija
© Sputnik / Сергей Пятаков

Laiku pa laikam žurnālisti vērsās pie Vīksnes, it īpaši laikā, kad kļuva aktuāls putnu gripas jautājums. Sputnik Latvija korespondents aprunājās ar ornitologu, kad Latvijā līdz ar vairākām citām valstīm tika fiksēti putnu gripas – H5N1 uzliesmojumi. Varbūt jūs atceraties biedējošos sižetus televīzijā un fotogrāfijas dažādos izdevumos par to, kā daudzās valstīs burtiski apslaktēja un nodedzinaja veselas fermas ar mājputniem, it īpaši vistām.

Tolaik gribējās uzzināt, no kurienes vispār radusies putnu gripa un dažādas tās formas. Vīksne pastāstīja, ka pagājušajā gadsimtā ar putnu gripu saistītajos pētījumos vistālāk pavirzījušies amerikāņi, kad aukstā kara gads strādāja pie bioloģiskajiem un bakterioloģiskajiem ieročiem, ko būtu iespējams vērst pret ienaidnieku.

Dīvains ciemiņš

Vīksne stāstīja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV valdība piešķīra vairāk nekā miljonu dolāru absolūti slepenai programmai, kuras būtība no pirmā acu uzmetiena šķiet absolūti nevainīga: izpētīt putnu migrācijas ceļus Dienvidaustrumāzijā un – pats galvenais – Austrumeiropā. Lieta tāda, ka speciāli resori vērtēja, cik lielā mērā putnus iespējams izmantot kā ieročus. Tika plānots, ka putnus var inficēt ar vīrusu un nosūtīt uz "dzelzs aizkara" viņu pusi.

Kuršu strēle
© RIA Novosti . Ирина Овчинникова

Vīksne stāstīja, ka tolaik ne tikai ASV, bet arī vairākās Eiropas valstīs zinātnieki rūpīgi pētīja putnu gripu un iespējas strādāt ar vīrusu, modificēt to atbilstoši vajadzībām. Pētījumi ritēja 60. gados, turpinājās 70. gados un ilga līdz pat 80. gadu beigām.

80. gadu vidū, kad Latvijā jau pilnā sparā strādāja Tautas fronte, ritēja "Atmodas" kustība, zēla un plauka radikālā organizācija "Helsinki 86", valstī parādījās visdažādākie cilvēki no Zviedrijas un Polijas. Konsultācijas viņi lūdza Vīksnem, kā cilvēkam ar izteiktu disidenta noslieci.

Pie mūsu ornitologa atbrauca kolēģis no Zviedrijas. Viņš stādījās priekšā un teica, ka nodarbojas ar putnu migrācijas tēmu un apkopo datus ar informāciju no dažādām Eiropas valstīm un pat zinātniekiem no ASV. Vienā brīdī, it kā nejauši, parādījās jautājums par putnu inficēšanu ar dažādiem vīrusiem. Protams, tas viss skanēja zinātniski, viesis pauda tikai pētnieka interesi. Vīksne un viņa kolēģi no Bioloģijas fakultātes pastāstīja, kā migrē dažādi Baltijas valstu putni, kartēs tika iezīmēti to koridori.

Zinātnieks izpļāpājās

Vīksne atcerējās, ka tolaik mikrobiologu un virusologu atskaites gan Eiropā, gan ASV tika turētas slepenībā. Ornitologi PSRS saņēma ierobežotu informāciju, fragmentus, "drupačas no galda". Protams, 80.gados Baltijas zinātnieki saņēma dažādas ziņās no Rietumiem, pie mums arī "Amerikas balss" skanēja skaidrāk. Toreiz jaunie biologi universitātē izdzirdēja par kaut kādu slepenu programmu, apsprieda to savā lokā un pat mazliet pasmējās. Tā nu Vīksne pastāstījis kolēģim no Zviedrijas to, kas viņam šķita pašsaprotams.

Viņaprāt, ir pārsteidzoši, ka ASV vispār izstrādāja tamlīdzīgas programmas, jo ir ļoti grūti prognozēt putnu uzvedību, turklāt nav iespējams pierādīt, kādas vīrusu mutācijas varētu rasties paša putna organismā. Kas zina, vai no Eiropas vai ASV palaistais "spārnotais ierocis" ātri vien neatgriezīsies.

Šo viedokli ornitologs pastāstījis viesim. Pēc tam viņi vēl par šo un to aprunājušies un atvadījušies. Jau 90.gados zinātnieku aprindās izskanēja informācija par to, ka amerikāņi, tīšām vai nejauši inficējuši putnus ar kaut kādiem vīrusiem, un tie lidojuši uz Āziju. Grūti teikt, kas notika pēc tam, taču Āzijā sākās regulāri putnu gripas uzliesmojumi, atcerējās Vīksne.

Interesanti, ka pēc dažām intervijām avīzēs Viksne pēkšņi kategoriski atteicās runāt ar žurnālistiem par šo jautājumu. LU Bioloģijas fakultātē, kur tolaik strādāja arī universitātes nākamais rektors Indriķis Muižnieks, izskanēja ziņas par kaut kādu ar ASV vēstniecību saistītu skandālu. Nav zināms, vai tā ir sakritība, taču pēc tam Vīksne pilnībā pārtrauca sarunas ar žurnālistiem.

Iespējams, ka tās ir sakritības, taču jau minētais Indriķis Muižnieks, būdams LU Bioloģijas fakultātes dekāns, atklāti stāstīja, ka virkne pētījumu fakultātē rit ar ASV kompānijas "Monsanto" atbalstu un ASV vēstniecības Latvijā palīdzību, kas cita starpā maksājusi stipendijas sekmīgākajiem studentiem. Un te jau vairs nav nekādu noslēpumu.

83
Pēc temata
Eksperimenti ar cūkām: Baltijā Pentagons pēta bioloģiskā kara stratēģiju
Jau atkal ĀCM: nedēļas laikā Latvijā fiksēti 19 saslimšanas gadījumi
Janvārī Latvija kļuvusi par līderi pēc jaunu ĀCM perēkļu skaita
Vladimirs Kozins

ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā

23
(atjaunots 14:00 03.06.2020)
Krievija piedāvājumus neatkārtos – NATO ir labs iemesls padomāt par Maskavas ierosinājumu samazināt militāro aktivitāti Baltijas reģionā.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Smagie tanki Abrams ASV bruņoto spēku mehanizētā bataljona sastāvā rotācijas ietvaros pamet Lietuvu, vēstīja Sputnik Lietuva. Uz dzelzceļa platformām bruņutehnika dodas uz Vāciju, bet no turienes pa jūru atgriezīsies ASV.

Līdz ar tanku bataljona aiziešanu konfrontācijas līmenis šajā Eiropas daļā ir nenozīmīgi mazinājies, atzīmēja Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.

"Domāju, ka tā ir amerikāņu iespējamā reakcija pēc Maskavas paziņojuma par to, ka Krievija neorganizēs liela mēroga militārās mācības saskarsmes zonā Eiropā. Par to iepriekš paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs," paskaidroja Kozins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka amerikāņu tanki Lietuvā vēl atgriezīsies.

"Visas piecas amerikaņu stratēģijas paredz saglabāt ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā augstā līmenī. šeit paliek smagais bruņojums – artilērija un bruņutransportieri, paliek amerikāņu aviācija, turklāt dubultās nozīmes lidmašīnas, kas sertificētas ne tikai parasto aviācijas bumbu, bet arī kodolbumbu nogādei. Tātad situācija Baltijā joprojām ir saspringta arī bez tankiem Abrams," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka pašai Lietuvai nav nekādas nepieciešamīas turēt amerikāņu spēkus savā teritorijā – situāciju reģionā sakaitē tieši ASV.

"Latvija, Lietuva un Igaunija jau tērē militārajiem mērķiem 2% no IKP, un šo valstu iedzīvotājiem nepatīk, ka tik milzīga nauda tiek izšķiesta neproduktīviem mērķiem. Iespējams, Krievijas iniciatīvas kontekstā amerikāņi apdomāsies un mazinās spriedzi reģionā, jo tieši viņi taču ir lielo militāro mācību iniciatori Baltijā," konstatēja Kozins.

Viņš atgādināja, ka NATO Austrumeiropā un Dienvideiropā, netālu no Krievijas robežām organizē līdz 300 dažāda kalibra mācības gadā. "Tā vietā ASV vajadzētu padomāt par cīņu ar koronavīrusu un efektīvas vakcīnas izstrādi, lai nepieļautu mirstības viļņa atkārtošanos, kāds pie viņiem notika," piebilda Kozins.

Aizbildinoties ar izdomātu Krievijas "agresijas" ieganstu NATO nepārtraukti paplašina karavīru un militārās tehnikas skaitu pie Krievijas robežām. KF valdība jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā, taču ir spiesta spert adekvātus soļus, ņemot vērā alianses spēku pieaugumu pie savām robežām.

США забрали танки из Литвы: Козин объяснил, что изменится в Балтии
23
Tagi:
militārās mācības, Krievija, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Ēdiena pagatavošana, foto no arhīva

Pētījums: sievietes koronavīrusa dēļ ir cietušas vairāk, nekā vīrieši

12
(atjaunots 17:41 02.06.2020)
Dzīvesveids pandēmijas laikā pastiprinājis dzimumu nevienlīdzību visā Eiropā, paziņo tiesību aizstāvji un pētnieki.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar aptauju datiem, krīzes ekonomiskās un sociālās sekas daudz negatīvāk ir ietekmējuši sievietes, savukārt uzlabojumi, kas tika panākti cīņā par sieviešu tiesībām, pamazām zūd, raksta Bb.lv.

Skolu un bērnudārzu slēgšana, attālināts darbs vai, tieši pretēji, atlaišana kļuva par iemeslu tam, ka sievietes atgriezušās pie "tradicionālo" pienākumu izpildes. Tie ietver sevī ēdiena gatavošanu, uzkopšanu, bērnu aprūpi pieaugušās darba slodzes vai finanšu patstāvības zaudēšanas fonā.

Spānija

Valstī vairāk nekā 178 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju, kurā pieprasa valdībai sieviešu atbalsta pasākumus. Iespējamo pasākumu skaitā ir darbs no mājām, darbadienas saīsināšana ar līdzšinējā algas apmēra saglabāšanu, kā arī palīdzība personāla darba apmaksā, kurš palīdz bērnu pieskatīšanas darbos.

Vairāk nekā 4 miljoni ģimeņu ar bērniem saskārās ar darba un mājas lietu apvienošanu attālinātā darba apstākļos.

"Šīs krīzes rezultātā daudzas sievietes ir spiestas atteikties no apmaksāta darba, lai rūpētos par savām ģimenēm," teikts petīcijā.

Vēl pirms pandēmijas spānietes tērēja vidēji 2,5 stundas mājas darbiem, turklāt daudzas ģimenes vērsās pēc palīdzības pie vecmātēm un vectēviem, kas koronavīrusa dēļ kļuvis neiespējami.

Saskaņā ar 12,6 tūkstošu sieviešu aptauju, 80% no viņām saskārušās ar problēmām nepieciešamības dēļ apvienot darbu ar bērnu aprūpēšanu. Aptuveni 13% pateica, ka karantīnas dēļ ir uzņēmušās vairāk mājas darbu, nekā parasti.

Saskaņā ar Valensijas Universitātes pētījuma datiem, lielākoties sievietes seko tam, lai bērni apmeklē tiešsaistes mācības un pilda mājasdarbus, kas noved pie stresa un uztraukuma līmeņa kāpuma. Pēdējo nedēļu laikā Spānija mīkstina ierobežojumus, taču joprojām nav skaidrs, kad tiks atvērtas skolas.

Francija

Kopš marta, kad valstī slēdza skolas un bērnudārzus, savukārt darbinieki pārgāja pie attālinātā darba, sieviešu slodze mājās palielinājusies trīs reizes. Tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes strādā, nodarbojas ar mājas darbiem, kā arī tagad seko līdzi bērnu mācībām, saka feministu organizācijas Osez le Féminisme vadītāja Selīna Pika.

58% Francijas sieviešu paziņoja, ka dara vairāk mājas darbu, nekā vīrieši. Vīrieši, kuri uzskata, ka pārstrādājas mājas darbu dēļ, izrādījies 21%. Ģimenei gatavo 63% sieviešu un tikai 28% vīriešu.

Vācija

Saskaņā ar Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta aptauju, vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu ar bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem, velta darbam mazāk laika, nekā pirms karantīnas, salīdzinot ar 16% vīriešu. Turklāt sievietes pāriet pie attālināta darba, lai būtu kopā ar bērniem.

Analītiķi raizējas, ka no tā cietīs sieviešu karjeras, ienākumi un pensijas. Kanclere Angela Merkele solīja izkontrolēt, lai ierobežojumi neietekmētu vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm.

"Daudz vairāk apspriež alus restorānu, autosalonu atvēršanu un futbola maču atjaunošanu, nekā bērnudārzu atvēršanu," saka grāmatvede un divu bērnu māte Suzanna no Hamburgas.

Īrija

Īrijā, līdzīgi citām valstīm, mazumtirdzniecībā un viesnīcu biznesā strādā daudz vairāk sieviešu, nekā vīriešu. Tieši šo sektoru kompānijas tika slēgtas pandēmijas laikā, kas stipri ietekmēja darbinieču ienākumus.

Pēc ierobežojumu pakāpeniskās mīkstināšanas Eiropā darba devēji sākuši pieprasīt darbiniekiem atgriezties birojos, neraugoties uz daļēji vai pilnībā slēgtajām skolām un bērnudārziem. Atsevišķas sievietes aiziet no darba vai arī ņem neapmaksātu atvaļinājumu, lai paliktu mājās ar bērniem līdz skolu atvēršanai.

12
Tagi:
Eiropa, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Kurš mājā ir saimnieks: Latvija uzdod toni sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumā
Videonovērošanas kameras, foto no arhīva

Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

0
(atjaunots 14:15 03.06.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests uzskata, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras var attālināti vākt informāciju.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests brīdinājis, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras varētu būt bīstamas, raksta Press.lv.

VDD uzskata, ka Ķīna ar kameru palīdzību var attālināti savākt informāciju, pieslēdzoties un sekojot attēlam. Šī iemesla dēļ dienests iesaka nepirkt ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un NATO.

Iepriekš arī Lietuvas Nacionālās drošības centrs nāca klajā arī līdzīgu informāciju par to, ka caur Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām varot ļoti vienkārši attālināti pieslēgties attēlam, savukārt Lietuvas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Remiģijs Baltrens paziņoja, ka it kā "Ķīnas likumdošana uzdod kompānijām piedalīties spiegošanā, ja tas būs aktuāli".

Par IT drošības sfērā iespējamo incidentu novēršanu atbildīgais Latvijas dienests Cert.lv savukārt informēja, ka, pieslēdzot Hikvision un Dahua kameras pie tīkla, noteikti jāveic papildu drošības pasākumi.

0
Tagi:
Drošības dienests, Ķīna, Latvija
Pēc temata
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Tramps pastāstījis Apple, kā izvairīties no Ķīnas nodevām
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu
Jelgava iesoļojusi nākamajā gadsimtā: kā valstī izmanto videonovērošanas kameras