Baltops 2019

Vācu mediji pieķēruši NATO alianse organizē uzbrukuma "mēģinājumu" Krievijai

348
(atjaunots 17:59 26.12.2019)
Laikā no 2020. gada februāra līdz aprīlim Savienotās Valstis uz laiku nogādās Eiropā 20 tūkstošus karavīru līdz ar tehniku dalībai manevros "Eiropas aizstāvis 2020".

RĪGA, 26. decembris — Sputnik. NATO mācībās "Eiropas aizstāvis 2020" (Defender Europe) notiks plašākā amerikāņu bruņoto spēku pārvietošana uz Eiropas kontinentu pēdējo 25 gadu laikā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Junge Welt.

Raksta autors atzīmēja, ka, saskaņā ar nākamā gada sākumā ieplānoto pasākumu scenāriju, karavīri tiks nogādāti pāri Atlantijas okeānam Rietumeiropā, pēc tam – Polijā un Baltijas valstīs, tātad – "pēc iespējas tuvāk Krievijas robežām".

"Oficiāli tās ir ASV karaspēka mācības, bet patiesībā Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis izmēģinās uzbrukumu kara gadījumam pret Krieviju," teikts rakstā.

Junge Welt dati liecina, ka mācību ietvaros Savienotās Valstis plāno pārbaudīt loģistiku spēku maršrutā uz Eiropu, turklāt svarīga loma šajā pasākumā atvēlēta Vācijai.

Iepriekš vēstīts, ka laikā no 2020. gada februāra līdz aprīlim Savienotās Valstis uz laiku nogādās Eiropā 20 tūkstošus karavīru līdz ar tehniku dalībai manevros "Eiropas aizstāvis 2020" (Defender Europe) un vairākās citās mācībās: "Ātrā atbilde" (Quick response), "Asmens trieciens" (Saber Strike), "Sabiedroto gars" (Allied spirit), "Dinamiskā fronte" (Dynamic front). Tā būs lielākā Savienoto Valstu karaspēka dislokācija Eiropā pēdējo 25 gadu laikā, informēja brigādes ģenerālis Šons Bārnabijs.

Pēc mācībām amerikāņu karavīri atgriezīsies dislokācijas vietās ASV.

Pie tam ģenerālis, atbildot uz jautājumu par minēto mācību saikni ar Krievijas radītajiem draudiem, uzsvēra, ka mācības nav vērstas pret kādu konkrētu valsti, to mērķis esot uzlabot mijiedarbību un loģistiku dažādos līmeņos, un mācību mērķis būšot "stratēģiskā gatavība". Tiks novērtētas arī sabiedroto spējas Eiropā nepieciešamības gadījumā nodrošināt loģistiku, konstatēja ģenerālis.

Mācībās "Defender Europe" piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru no dažādām valstīm. ASV bruņotie spēki plāno izmantot mācībās 13 tūkstošus tehnikas vienību.

348
Temats:
NATO austrumu flangā (210)
Pēc temata
"Kara nebūs, kamēr armija negribēs": Latvijā uzstājās vācu politologs
Baltijas amazones – NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā
Tukša resursu tērēšana: Krievija novērtēja gaidāmās NATO mācības
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

3
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

3
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu
Baltkrievija

Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā

15
(atjaunots 17:53 13.08.2020)
Polijas Aizsardzības ministrijā negribētu, lai Baltkrievijas temats tiktu rosināts NATO līmenī, paziņoja Mariušs Blaščaks.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā, paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Maiušs Blaščaks, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju, tas, kas darās Baltkrievijā – tas, pirmām kārtām, ir kaimiņu atbalsta lieta," sacīja Blaščaks.

"Es nedomāju, ka tas būtu labs temats Ziemeļatlantijas savienībai," paziņoja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai NATO ir jāiejaucas notiekošajā.

Viņš atgādināja, ka Polija un Lietuvas prezidenti pauda "gatavību būt starpniekiem" Baltkrievijas pārrunās ar ES. Tāpat viņš atgādināja par premjera Mateuša Morevecka iniciatīvu par situācijai Baltkrievijā veltītās Eiropas Savienības Padomes sēdes rīkošanu.

"Skaidri redzams, ka baltkrievu tauta atmostas un šīs brīvības tendences ir jāatbalsta," nobeigumā sacīja Blaščaks.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltijas valstis un Polija izstrādājušas Baltkrievijas krīzes pārvarēšanas plānu, kurš sastāv no trīs posmiem. Par to pastāstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

15
Tagi:
Baltkrievija, Polija, NATO
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

0
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

0
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju