Atomzemūdene K-535 Jurij Dolgorukij

"Boreju" medības. NATO izdomājuši, cīnīties ar krievu zemūdenēm

111
(atjaunots 16:42 26.12.2019)
Rietumi ir satraukušies par "augošajiem draudiem no Krievijas zemūdeņu puses" Atlantijas ziemeļu daļā. NATO rīcībā nav pietiekami daudz kuģu ar mūsdienīgiem hidroakustuskajiem kompleksiem, kuri ļautu atrast atomzemūdenes un klusās daudzfunkcionālās dīzeļa zemūdenes.

RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Autonomie zemūdens roboti, globālais dronu tīkls visā Pasaules okeānā un spoku kuģi – NATO ir nopietni norūpējusies par Krievijas JKF darbību novērojumiem. Piemēram, aliansi satrauc "krievu zemūdeņu aktivitātes". Plānots tām sekot no gaisa un zem ūdens. Par to, cik efektīva varētu būt tāda taktika, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Cīņa par Atlantiju

Plašajos NATO manevros pie Portugāles krastiem septembrī piedalījās aptuveni astoņi simti kara jūrnieku no Beļģijas, Itālijas, Turcijas, Polijas, Lielbritānijas un ASV. Apbruņojušies ar bezpilota sistēmām, viņi veselu mēnesi mācījās sekot zemūdenēm un kuģiem, atrast un neitralizēt mīnas jūrā. Saskaņā ar mācību scenāriju, galvenais ienaidnieks bija Krievija, pareizāk sakot, tās zemūdens flote.

Rietumi ir satraukušies par "augošajiem draudiem no Krievijas zemūdeņu puses" Atlantijas ziemeļu daļā. Alianse atzina, ka tās rīcībā nav pietiekami daudz kuģu ar mūsdienīgiem hidroakustuskajiem kompleksiem, kuri ļautu atrast atomzemūdenes un klusās daudzfunkcionālās dīzeļa zemūdenes.

Flote nespēj vienlaikus kontrolēt visus Pasaules okeāna punktus, no kuriem potenciāli var nākt trieciens.

Rietumu stratēģi ir īpaši noraizējušies par spārnoto raķešu "Kalibr" nesējiem. Viņi ir pārliecināti: lai labotu situāciju, jāizmanto pēc iespējas lielāks skaits lētu bezpilota sistēmu. 2018.gadā ASV un vēl aptuveni desmit NATO valstis parakstīja vienošanos par jaunu tehnoloģiju kopīgu izmantošanu efektīvām zemūdeņu medībām. Admirāļi tic, ka bezpilota aparāti kardināli mainīs spēku līdzsvaru jūrā un spēs efektīvi stāties pretī pat mūsdienīgākajām un klusākajām zemūdenēm.

Portugālē tika izmēģinātas desmitiem dažādas sistēmas – gan lidojošas, gan peldošas. To galvenais uzdevums – atrast zemūdeni, izsekot to un nepārtraukti noraidīt koordinatas kuģu uzbrukuma grupai.

Elektroniskie izlūki

Citu starpā mācībās tika iemēģināts bezpilota aparāts REMUS 600. Šie droni ASV parādījās jau 2000.gadu sākumā. Irākā ar to palīdžību meklēja mīnas. Attīstītāka sistēma, kas ārēji atgādina četrus metrus garu torpēdu, ir aprīkota ar hidrolokatoru, dažādiem sensoriem un signāldevējiem.

Operators var vadīt šo iekārtu līdz simt kilometru attālumā. Moduļu konstrukcija ļauj mainīt iekārtas. Izstrādātāji atklāja, ka aparāts pārliecinoši strādā līdz 600 m dziļumā vairākas diennaktis un nepieciešamības gadījumā ienirst līdz pusotra kilometra dziļumā.

Tika pievērsta uzmanība arī tā saucamajam Wave Glider. Robots atgādina sērfinga dēli, un tajā iebūvēta sarežģīta izsekošanas aparatūra. Pilnībā autonoms. Izmanto Saules enerģiju un spēj gandrīz neierobežotu laiku pārvietoties pa okeāna virsmu ar ātrumu līdz 2 km/h.

Jāpiebilst, ka Glider savulaik bija civilais projekts, pārsvarā šos aparātus izmantoja naftas kompānijas seismiskās aktivitātes un magnētiskā lauka mērīšanai dziļūdens urbšanas rajonos. Ar to palīdzību tiek meklētas arī noplūdes vietas naftas ieguves un transportēšanas procesā.

Tomēr drons ieinteresēja militāristus. ASV JKS to izmanto vairākos Pasaules okeāna rajonos kā izlūku, vairāku ostu aizsardzībai un meteoroloģisko apstākļu monitoringam.

Pentagons jau sen interesējas par alternatīvām bezpilota iekārtām zemūdeņu medībām. 2010.gadā sākās "zemūdeņu mednieku" flotes veidošanu programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Saskaņā ar ieceri, 145 tonnas smagie "spoku kuģi" ilgu laiku autonomi vagos Pasaules okeānu. Tajā var atrasties strēlnieku vai raķešu ieroči un radioelektroniskās cīņas līdzekļi.

Nauda vējā

Patiesībā, pēc ekspertu domām, amerikāņu rūpniecības aspektā šī programma ir tikai kārtējā iespēja izsist no budžeta simtiem miljonu dolāru. Patiesībā tamlīdzīgu līdzekļu efektivitāte nav nekāda augstā. Lai pārklātu visas okeāna zonas, būs nepieciešams tīkls no tūkstošiem mūsdienīgu aparātu, un tas nav pa kabatai pat ASV ar to milzīgo militāro budžetu.

Jāpiebilst, ka starp argumentiem par labu tamlīdzīgu sistēmu izstrādei militārās rūpniecības lobētāji tradicionāli pievēršas "kodoluzbrukuma riskam" ASV no okeāna. Taču labi zināms, ka Krievijas zemūdens kreiseriem tādam nolūkam nevajag tuvoties krastam – jūras bāzes ballistisko raķešu darbības rādiuss ir tāds, ka agresijas apstākļos tās var palaist pat no Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Mazais raķešu kuģis Grad Svijažsk
© Photo РИА Новости / Денис Абрамов

Aukstā kara gados padomju zemūdeņu pārvietošanos izsekoja amerikāņu hidroakustiskās novērošanas sistēma SOSUS. Tā ir milzīga barjera, ko veido detektori un kabeļi Pasaules okeāna dibenā. Šķērsojot to, tika fiksēta zemūdenes precīza atrašanās vieta. Šķērsojot vairākus tamlīdzīgus šķēršļus, tika noteikts tās kurss. Pēc tam pret mērķi pavērsās pretzemūdeņu spēki: aviācija, kuģi un zemūdenes. Tiesa, padomju jūrniekiem bija zināma SOSUS elementu atrašanās vietas, un viņi no tām prasmīgi izvairījās.

Nav zināms, vai NATO izdosies tuvākajā nākotnē radīt efektīvāku sistēmu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka Savienoto Valstu un alianses militārpersonas nopietni norūpējušās par militārās paritātes atjaunošanu jūrā, turklāt īpaša vērība veltīta Ziemeļatlantijai. Ne velti reģions, ko bieži dēvē par "Arktikas vārtiem", iekļauts ASV 2. flotes atbildības zonā – Pentagons pavisam nesen pieņēma lēmumu par tās atjaunošanu.

111
Pēc temata
Klusākie spēki pasaulē: ko slēpj zemūdenes.
Vācu medijus nobiedējusi Krievijas jaunākā zemūdene
Uz plutonija mucas. Kur guļ armiju pazaudētās kodolbumbas
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

15
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

15
Tagi:
banāns
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

34
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

34
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

0
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

0
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu