Atomzemūdene K-535 Jurij Dolgorukij

"Boreju" medības. NATO izdomājuši, cīnīties ar krievu zemūdenēm

91
(atjaunots 16:42 26.12.2019)
Rietumi ir satraukušies par "augošajiem draudiem no Krievijas zemūdeņu puses" Atlantijas ziemeļu daļā. NATO rīcībā nav pietiekami daudz kuģu ar mūsdienīgiem hidroakustuskajiem kompleksiem, kuri ļautu atrast atomzemūdenes un klusās daudzfunkcionālās dīzeļa zemūdenes.

RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Autonomie zemūdens roboti, globālais dronu tīkls visā Pasaules okeānā un spoku kuģi – NATO ir nopietni norūpējusies par Krievijas JKF darbību novērojumiem. Piemēram, aliansi satrauc "krievu zemūdeņu aktivitātes". Plānots tām sekot no gaisa un zem ūdens. Par to, cik efektīva varētu būt tāda taktika, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Cīņa par Atlantiju

Plašajos NATO manevros pie Portugāles krastiem septembrī piedalījās aptuveni astoņi simti kara jūrnieku no Beļģijas, Itālijas, Turcijas, Polijas, Lielbritānijas un ASV. Apbruņojušies ar bezpilota sistēmām, viņi veselu mēnesi mācījās sekot zemūdenēm un kuģiem, atrast un neitralizēt mīnas jūrā. Saskaņā ar mācību scenāriju, galvenais ienaidnieks bija Krievija, pareizāk sakot, tās zemūdens flote.

Rietumi ir satraukušies par "augošajiem draudiem no Krievijas zemūdeņu puses" Atlantijas ziemeļu daļā. Alianse atzina, ka tās rīcībā nav pietiekami daudz kuģu ar mūsdienīgiem hidroakustuskajiem kompleksiem, kuri ļautu atrast atomzemūdenes un klusās daudzfunkcionālās dīzeļa zemūdenes.

Flote nespēj vienlaikus kontrolēt visus Pasaules okeāna punktus, no kuriem potenciāli var nākt trieciens.

Rietumu stratēģi ir īpaši noraizējušies par spārnoto raķešu "Kalibr" nesējiem. Viņi ir pārliecināti: lai labotu situāciju, jāizmanto pēc iespējas lielāks skaits lētu bezpilota sistēmu. 2018.gadā ASV un vēl aptuveni desmit NATO valstis parakstīja vienošanos par jaunu tehnoloģiju kopīgu izmantošanu efektīvām zemūdeņu medībām. Admirāļi tic, ka bezpilota aparāti kardināli mainīs spēku līdzsvaru jūrā un spēs efektīvi stāties pretī pat mūsdienīgākajām un klusākajām zemūdenēm.

Portugālē tika izmēģinātas desmitiem dažādas sistēmas – gan lidojošas, gan peldošas. To galvenais uzdevums – atrast zemūdeni, izsekot to un nepārtraukti noraidīt koordinatas kuģu uzbrukuma grupai.

Elektroniskie izlūki

Citu starpā mācībās tika iemēģināts bezpilota aparāts REMUS 600. Šie droni ASV parādījās jau 2000.gadu sākumā. Irākā ar to palīdžību meklēja mīnas. Attīstītāka sistēma, kas ārēji atgādina četrus metrus garu torpēdu, ir aprīkota ar hidrolokatoru, dažādiem sensoriem un signāldevējiem.

Operators var vadīt šo iekārtu līdz simt kilometru attālumā. Moduļu konstrukcija ļauj mainīt iekārtas. Izstrādātāji atklāja, ka aparāts pārliecinoši strādā līdz 600 m dziļumā vairākas diennaktis un nepieciešamības gadījumā ienirst līdz pusotra kilometra dziļumā.

Tika pievērsta uzmanība arī tā saucamajam Wave Glider. Robots atgādina sērfinga dēli, un tajā iebūvēta sarežģīta izsekošanas aparatūra. Pilnībā autonoms. Izmanto Saules enerģiju un spēj gandrīz neierobežotu laiku pārvietoties pa okeāna virsmu ar ātrumu līdz 2 km/h.

Jāpiebilst, ka Glider savulaik bija civilais projekts, pārsvarā šos aparātus izmantoja naftas kompānijas seismiskās aktivitātes un magnētiskā lauka mērīšanai dziļūdens urbšanas rajonos. Ar to palīdzību tiek meklētas arī noplūdes vietas naftas ieguves un transportēšanas procesā.

Tomēr drons ieinteresēja militāristus. ASV JKS to izmanto vairākos Pasaules okeāna rajonos kā izlūku, vairāku ostu aizsardzībai un meteoroloģisko apstākļu monitoringam.

Pentagons jau sen interesējas par alternatīvām bezpilota iekārtām zemūdeņu medībām. 2010.gadā sākās "zemūdeņu mednieku" flotes veidošanu programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Saskaņā ar ieceri, 145 tonnas smagie "spoku kuģi" ilgu laiku autonomi vagos Pasaules okeānu. Tajā var atrasties strēlnieku vai raķešu ieroči un radioelektroniskās cīņas līdzekļi.

Nauda vējā

Patiesībā, pēc ekspertu domām, amerikāņu rūpniecības aspektā šī programma ir tikai kārtējā iespēja izsist no budžeta simtiem miljonu dolāru. Patiesībā tamlīdzīgu līdzekļu efektivitāte nav nekāda augstā. Lai pārklātu visas okeāna zonas, būs nepieciešams tīkls no tūkstošiem mūsdienīgu aparātu, un tas nav pa kabatai pat ASV ar to milzīgo militāro budžetu.

Jāpiebilst, ka starp argumentiem par labu tamlīdzīgu sistēmu izstrādei militārās rūpniecības lobētāji tradicionāli pievēršas "kodoluzbrukuma riskam" ASV no okeāna. Taču labi zināms, ka Krievijas zemūdens kreiseriem tādam nolūkam nevajag tuvoties krastam – jūras bāzes ballistisko raķešu darbības rādiuss ir tāds, ka agresijas apstākļos tās var palaist pat no Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Mazais raķešu kuģis Grad Svijažsk
© Photo РИА Новости / Денис Абрамов

Aukstā kara gados padomju zemūdeņu pārvietošanos izsekoja amerikāņu hidroakustiskās novērošanas sistēma SOSUS. Tā ir milzīga barjera, ko veido detektori un kabeļi Pasaules okeāna dibenā. Šķērsojot to, tika fiksēta zemūdenes precīza atrašanās vieta. Šķērsojot vairākus tamlīdzīgus šķēršļus, tika noteikts tās kurss. Pēc tam pret mērķi pavērsās pretzemūdeņu spēki: aviācija, kuģi un zemūdenes. Tiesa, padomju jūrniekiem bija zināma SOSUS elementu atrašanās vietas, un viņi no tām prasmīgi izvairījās.

Nav zināms, vai NATO izdosies tuvākajā nākotnē radīt efektīvāku sistēmu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka Savienoto Valstu un alianses militārpersonas nopietni norūpējušās par militārās paritātes atjaunošanu jūrā, turklāt īpaša vērība veltīta Ziemeļatlantijai. Ne velti reģions, ko bieži dēvē par "Arktikas vārtiem", iekļauts ASV 2. flotes atbildības zonā – Pentagons pavisam nesen pieņēma lēmumu par tās atjaunošanu.

91
Pēc temata
Klusākie spēki pasaulē: ko slēpj zemūdenes.
Vācu medijus nobiedējusi Krievijas jaunākā zemūdene
Uz plutonija mucas. Kur guļ armiju pazaudētās kodolbumbas
Policija terorakta pastrādāšanas vietā Nicā, foto no arhīva

Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi

0
Noziedznieks izdzēsis trīs dzīvības Nicas baznīcā. Francijā sācis darbu nacionālais terorisma apkarošanas plāns.

RĪGA, 29. oktobris - Sputnik. Ceturtdien Francijā notika vairāki uzbrukumi - dienā, kad musulmaņi svin pravieša Muhameda piedzimšanu. No rīta pie Nicas baznīcas nezināma persona ar nazi uzbruka cilvēkiem, rezultātā ir trīs bojāgājušie, uzbrucējs aizturēts. Aviņonā nošauts vīrietis, kurš ar nazi meties virsū policistiem. Lionā policija aizturēja ar nazi bruņotu vīrieti, kas gatavojās uzbrukumam. Francijas valdība paziņoja, ka atbilde uz uzbrukumiem būs "spēcīga un tūlītēja".

Uzbrukums Nicā

Kā vēsta RIA Novosti, uzbrukums ar nazi notika Nicā ap plkst. 9.00 netālu no baznīcas. Uzbrukumā bojā gāja trīs cilvēki. Informāciju apstiprināja Nicas mērs Kristiāns Estrozi. Aizdomās turamais bija aizturēts.

Pilsētas mērs novērtēja notikušo kā iespējamo teroraktu. Viņš paziņoja, ka uzbrucējs nepārstāja atkārtot "Allāh akbār". Estrozi paziņoja, ka pēc notikušā visas Nicas baznīcas tiks slēgtas.

"Tiks darīts viss iespējamais, lai pasargātu manu pilsētu... Es palūdzu, lai visas baznīcas, visas kulta vietas būtu slēgtas," paziņoja Nicas mērs televīzijas kanāla BFMTV ēterā.

Sputnik France, atsaucoties uz informācijas avotu policijā, pastāstīja, ka ļaundara pirmais upuris ir vecākā gadagājuma sieviete, kura šorīt ieradusies bazilikā, lai noskaitītu lūgšanu. Viņas mirstīgās atliekas atrada pie svētā ūdens trauka. Tāpat ēkā tika atrasts bojā gājušais kulta kalps - 45 gadus vecs vīrietis. Trešais upuris – vīrietis, kuram, kā ziņots, izdevās pamest dievnamu, taču vēlāk viņš miris no ievainojumiem.

Uzsākta izmeklēšana

Uzbrukuma izmeklēšanai pievienojās prokuratūras pretterorisma nodaļa. Kā vēsta BFMTV, izmeklēšana ir uzsākta saistībā ar slepkavību, saistītu ar teroristisko darbību, slepkavības mēģinājumu un noziedzīgu sazvērestību. Ar to nodarbojas tostarp kriminālizmeklēšanas (DCPJ) un Iekšējas drošības galvenās pārvaldes (DGSJ) darbinieki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz IeM krīzes centru, kad kļuva zināms par uzbrukumu Nicā. Tāpat tur ieradīsies arī valsts premjerministrs Žans Kastekss. Pēc IeM krīzes centra apmeklēšanas valsts vadītājs dosies uz Nicu.

Francijas valdība apsolīja, ka reakcija uz šodienas uzbrukumu sēriju būs nežēlīga. Valdība ievieš terorisma apkarošanas plānu.

"Atbilde... būs spēcīga un tūlītēja. Es jau pieņēmu lēmumu par Vigipirate plāna īstenošanu visā valsts teritorijā," paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vigipirate (vārdu vigilance un pirate savienojums - "modrība" un "pirātu") ir nacionālā trauksmes izziņošanas sistēma par teroristisko draudu līmeni, tā tika izveidota 1978. gadā.

Reakcija uz traģēdiju

Franču islāma ticības padome (CFCM), kas pārstāv musulmaņu intereses valsts institūcijās, nosodīja nezināmās personas uzbrukumu Nicas baznīcā un aicināja Francijas musulmaņus atcelt visas svinības Mavlida ietvaros (pravieša Muhameda dzimšanas dienas svinības – red.).

Krievijā notikumu Nicā nosauca par šausmīgu traģēdiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica prezidentam Makronam līdzjūtību par teroristu uzbrukumiem republikā.

"Īpašu sašutumu izraisa cinisks un nežēlīgs noziegums, kas pastrādāts dievnamā. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka teroristiem ir absolūti svešs cilvēciskās morāles jēdziens. Skaidrs, ka cīņa ar starptautisko teroru prasa reālas visas pasaules sabiedrības apvienotas pūles," cita starpā atzīmēts Putina telegrammā.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ir satriekta sakarā ar nežēlīgajām slepkavībām Nicā. " Savās domās esmu kopā ar noslepkavoto un ievainoto radiem. Šajās smagajās stundās vācieši ir solidāri ar franču nāciju," teica Merkele.

Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs pauda dziļu līdzjūtību Nicā bojāgājušo radiem un tuviniekiem, kā arī pauda solidaritāti ar Franciju Latvijas Republikas vārdā un aicināja turpināt cīņu ar terorismu.

Patī slepkavība

Traģēdija Nicā notika 13 dienas pēc nežēlīgās slepkavības Parīzes piepilsētā: Konflānā-Sentonorīnā 16. oktobrī uzbrucējs nogrieza galvu vēstures pasniedzējam Samuelam Patī, kurš mācību nodarbībās demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Skolotājam tika izteikti draudi. Uzbrucēju nošāva policijas darbinieki. Francijas antiteroristiskās prokuratūras vadītājs Žans Fransuā Rikars paziņoja, ka čečenu izcelsmes uzbrucējs ir dzimis Maskavā 2002. gadā un ieguva bēgļa statusu Francijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroraktu. Bojāgājušā pasniedzēja izvadīšanas ceremonijas laikā viņš paziņoja, ka Francija turpinās aizstāvēt vārda brīvību un neatteiksies no karikatūrām. Pēc Makrona izteikumiem vairākas musulmaņu valstis aicināja izsludināt boikotu franču produkcijai.

0
Tagi:
terorakts, Francija
Pēc temata
Terorista uzbrukumā Nicā gājuši bojā 84 cilvēki
Sociālie tīkli par teroraktiem Nicā: vardarbība vardarbības labad
Traģēdija Nicā – līdz šim nebijis terorakts
Terorists iepriekš izpētījis savu maršrutu Nicā
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

9
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

9
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā