Draudzības tilts

sākās karš Afganistānā

114
(atjaunots 16:43 25.12.2019)
Pirms četrdesmit gadiem Kabulas ielās parādījās padomju desanta mašīnas. Nakts bija nemierīga – īpašo uzdevumu vienība triecienā ieņēma prezidenta pili un Puštunistānas laukumā uzspridzināja aku, kurā bija saslēgti visi lielpilsētas militāro un civilo sakaru kabeļi.

Vienlaikus tika bloķēta virkne afgāņu armijas daļu, kas ieskāva pilsētu no visām pusēm. Padomju virsnieki savu darbu darīja profesionāli.

Pirms četriem gadu desmitiem Kabulā pirmo reizi kopš ilgiem jo ilgiem gadiem sniga sniegs. Pārsteigtie un nobiedētie afgāni izgāja ielās pavērot sniegu un teica: "Šuravi atveduši līdzi ziemu."

1979.gada 25.decembrī Afganistānā ienāca padomju bruņotie spēki. Par šī notikuma iemesliem joprojām turpinās diskusijas, tajās sastopas dažādi viedokļi. Tolaik jau vairākus gadu desmitus PSRS un Afganistānas starpā valdīja labas kaimiņu attiecības, portālā RIA Novosti atcerējās militārais analītiķis Iļja Kramņiks.

Pirmais apvērsums – pirmais signāls

PSRS un Afganistānas attiecības 1970.gadu sākumā un vidū patiešām bija labas. Muhameda Zahiršaha politika bija sabalansēta un patika PSRS, kas savukārt īstenoja Afganistānā virkni ekonomisku projektu, piegādāja ieročus un apmācīja savās augstskolās vietējos speciālistus. Tomēr Zahiršahs nepieļāva krasas pārmaiņas – viņš it kā iekonservēja stāvokli valstī. Dažādi politiskie spēki – gan islāmisti, gan progresisti ar to bija ļoti neapmierināti. Galu galā, Zahiršaham atrodoties ārvalstu vizītē, varu savās rokās pārņēma viņa brālēns – Muhameds Dauds.

Apvērsums – pirmais posms tālāko politisko notikumu ķēdītē, nekādi neietekmēja Afganistānas un PSRS attiecības. Tomēr situācija valstī pamazām saasinājās. Uz kaimiņu Pakistānu emigrēja vairāki islāmisti – Rabani, Hekmatijārs un citi. Vēlāk viņi pārņēma savā ziņā bruņoto opozīciju un izveidoja tā saucamo "Septiņu aliansi". Šajā laikā ASV sāka veidot attiecības ar topošajiem modžahedu līderiem.

1977.gadā PSRS un Afganistānas attiecības pamazām pasliktinājās – Muhameds Dauds sāka meklēt iespējas sakariem ar Persijas līča monarhijām un Irānu. 1978.gadā sākās represijas pret Afganistānas Tautas demokrātiskās partijas biedriem, kuri pieturējās pie marksistiskās ideoloģijas. Par represiju sākuma punktu kļuva protesti pēc pazīstama ATDP darbinieka Mira-Akbara Haibara slepkavības, ko pastrādāja islāmistu fundamentālisti. Viņi cerēja panākt divus mērķus: izprovocēt ATDP protestus un to apspiešanu.

Taču protestu apspiešana beidzās neveiksmīgi – jau 10 dienas pēc Haibara slepkavības valstī notika kārtējais apvērsums. Armijas oficieri, visi kā viens guvuši izglītību PSRS, atbalstīja ATDP līderus. 28. aprīlis iegāja vēsturē kā Aprīļa revolūcija. Muhameds Dauds tika nogalināts.

Aprīļa revolūcija

Aprīļa revolūcija, tāpat kā Dauda apvērsums pirms tam, bija negaidīts PSRS, kas tiecās saglabāt stabilitāti pie savām dienvidu robežām. Afganistānas jaunā valdība sāka dziļas reformas valstī, pie tam PSRS centās mazināt to revolucionaritāti – ņemot vērā Afganistānas sabiedrības ārkārtīgi zemo attīstības līmeni, izredzes gūt panākumus un iedzīvotāju atzinību reformām bija niecīgas.

Vienlaikus Afganistānā sākās šķelšanās starp divām galvenajām ATDP frakcijām – radikālo un daudzšķautņaino "Halk" un mēreno "Parčam", kuras pamatus veidoja aristokrātiskā inteliģence ar Eiropā gūtu izglītību. "Halk" līderi bija Hafizulla Amins un Nur-Muhamets Taraki, "Parčam" vadīja Barbaks Karmals, kurš pēc revolūcijas saņēma vēstnieka vietu Čehoslovākijā, lai izvāktu viņu no Afganistānas politiskās dzīves. Posteņus zaudēja arī vairāki Karmala piekritēji, daudzi tika sodīt ar nāvi. PSRS simpātijas šajā konfrontācijā drīzāk bija mērenās "Parčam" pusē, tomēr Padomju Savienības vadība uzturēja attiecības arī ar "Halk" cerībā ietekmēt Afganistānas līderus.

ATDP reformas noveda pie situācijas destabilizācijas valstī. Parādījās pirmās "modžahedu" vienības, kas drīz vien sāka saņemt palīdzību no ASV, Pakistānas, Saūda Arābijas un Ķīnas. Palīdzības apjoms pakāpeniski auga.

PSRS nevarēja atļauties zaudēt kontroli pār Afganistānu, taču pilsoņu karš, kas pamazām iedegās valstī, tādu risku radīja. Kopš 1979.gada pavasara afgāņu līderi aizvien aktīvāk lūdza PSRS tiešu militāro atbalstu. Padomju valdība piekrita palielināt ieroču un pārtikas piegādes, sniegt finansiālu palīdzību un paplašinat speciālistu apmācības, taču nevēlējās sūtīt uz Afganistānu armiju.

Problēmu padziļināja Afganistānas nevadāmā valdība – tā bija pārliecināta par savu taisnību, ir īpaši Amins. Piedevām radās pretrunas arī Amina un Taraki starpā. Pakāpeniski tās pārauga atklātā konfliktā. Taraki tika apsūdzēts par oportūnismu un 1979.gada 14.septembrī – nogalināts.

Faktisi Amins atklāti šantažēja PSRS vadību, pieprasot atklātu militāru iejaukšanos. Pretējā gadījumā, viņš prognozēja, pie varas nāks proamerikāniskie spēki, un pie pašām PSRS robežam radīsies spriedzes avots, kas draudēs ar destabilizāciju jau PSRS piederošajā Vidusāzijā. Vēl vairāk, Amins pats vērsās pie PSRS (ar Pakistānas pārstāvju starpniecību) ar ierosinājumu uzlabot abu valstu attiecības un – tobrīd tas bija teju vai pats sliktākais variants – izskatīja iespējas veidot attiecības ar Ķīnu – tā meklēja sabiedrotos konfrontācijā ar PSRS.

Valda uzskats, ka ar Taraki slepkavību, Amins parakstīja savu nāves spriedumu, tomēr nav vieprātīga vērtējuma par Amina patieso lomu un PSRS vadības nodomiem attiecībā pret viņu. Daži speciālisti uzskata, ka padomju vadība cerēja aprobežoties ar Amina gāšanu, viņa slepkavība bija nejaušība.

Lai nu būtu kā būdams, tomēr 1979.gada rudenī PSRS vadības viedoklis sāka mainīties. Jurijs Andropovs, VDK vadītājs, kurš iepriekš uzskatīja, ka armijas ievešana ir nevēlama, pakāpeniski nonāca pie domas, ka šis solis ir nepieciešams, lai stabilizētu situāciju. Līdzīgs bija arī aizsardzības ministra Ustinova viedoklis, lai arī virkne citu padomju militārās elites pārstāvju pret tādu soli iebilda.

Acīmredzot, PSRS valdības galvenā kļūda šajā periodā bija pārdomātas alternatīvas trūkums – tobrīd karaspēka ievešana bija vienīgais "izplānotais" solis. Taču aprēķini izjuka. Iecerētā operācija – atbalsts Afganistānas draudzīgajai valdībai izvērtās par ilgstošu karu pret partizāniem.

PSRS pretinieki maksimāli izmantoja karu Afganistānā – sniedza atbalstu modžahedu nodaļām un destabilizēja situāciju valstī. Tomēr PSRS izdevās uzturēt Afganistānā darbspējīgu valdību, kam bija izredzes labot stāvokli. Taču virkne tālāko notikumu lika vērā ņemamus šķēršļus tās darbā.

Lai cik daudz spriedelētu no tālaika notikumiem tāli cilvēki par padomju valdības pareizajiem vai kļūdainajiem soļiem un militāro vadību, kas pieņēma lēmumu par PSRS spēku ierobežotā kontingenta ievešanu Afganistānā, laiks tik un tā visu saliks pa vietām.

114
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Karš Afganistānā. Kam tika iztērēti CIP miljoni, jeb Bžežinska galvenā kļūda
Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas
Kam aplaudēja rietumvalstis Gorbačova laikā, jeb Bīstamās spēles Afganistānā
Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva

Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas

12
(atjaunots 16:27 28.11.2020)
Lielbritānijā stājusies spēkā obligātā pašizolācija atbraucējiem no Latvijas. Iespējams, no 15. decembra noteikumus varētu mazliet mīkstināt un saīsināt karantīnas termiņu, ja koronavīrusa testa rezultāts ir negatīvs.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Lielbritānija ieviesusi obligāto pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas, stāsta Press.lv. Lēmums pieņemts, ņemot vērā nopietno epidemioloģisko situāciju Latvijā. Prasība stājusies spēkā 28. novembrī.

Atbraucējiem no Latvijas Lielbritānijā elektroniski jādeklarē sava dzīves vieta, kur viņi pavadīs karantīnu. Par pašizolācijas normu pārkāpumu Anglijas, Velsas un Ziemeļīrijas teritorijā paredzēts naudas sods.

No 2020. gada 15. decembra stāsies spēkā noteikumi, kas paredz iespējamu karantīnas mīkstināšanu, ja atbraucējs no Latvijas piecas dienas pēc atbraukšanas nodos Covid-19 testu, un tā rezultāts būs negatīvs.

Jāpiebilst, ka pašizolācija jāievēro arī Latvijā, atgriežoties vai ierodoties no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

12
Tagi:
karantīna, Latvija, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Divi tūkstoši Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā palikuši bez pasēm Covid-19 dēļ
Ūdele būrī, foto no arhīva

Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles

41
(atjaunots 13:34 28.11.2020)
Ar koronavīrusu inficētos dzīvniekus vajag tikai imunizēt – tā veterināri rīkojas daudzu infekciju gadījumā.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Koronavīrusa infekcija pirmo reizi fiksēta ūdeļu fermā Jonavas rajonā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Perēklis fiksēts pēc 169 dzīvnieku pēkšņas bojāejas. Paraugu pētījums apstiprināja, ka ūdeles inficētas ar Covid-19. Piedevām koronavīruss diagnosticēts fermas darbiniekam. Uzņēmums pieņēmis lēmumu iemidzināt apmēram 40 dzīvniekus un utilizēt to atliekas.

Medicīnas zinātņu doktors, imunologs, speciālists īpaši bīstamu infekciju jautājumā Vladislavs Žemčugovs sarunā ar Sputnik Latvija norādīja, ka kategoriski iebilst pret ūdeļu iznīcināšanu.

"Tas ir nehumāni. Ja ūdelēm diagnosticēts vīruss, ir bezjēdzīgi tās likvidēt. Vīruss izplatās tā, ka ir neiespējami to lokalizēt. Jārada speciāla vakcīna tamlīdzīgiem dzīvniekiem un jānodrošina to imunizācija. Tā veterinārijā rīkojas ar lielu skaitu infekciju," pastāstīja Žemčugovs.

Speciālists atgādināja, dzīvnieki fermā inficējušies ar koronavīrusu cilvēka dēļ.

"Tamlīdzīgos uzņēmumos, sākot no putnu fabrikām un beidzot ar ūdeļu fermām, ieviests pretepidēmijas režīms. Tā ir ārkārtīgi stingra karantīna, cilvēki ieiet uzņēmumā sterilā apģērbā, ievēro visus drošības pasākumus. Dzīvnieki inficējušies tāpēc, ka darbinieki nav ievērojuši stingro režīmu," paskaidroja imunologs.

Žemčugovs atgādināja, ka jau februārī izvirzīta hipotēze par to, ka pandēmijas procesā, kad starp cilvēkiem uzkrāsies spēcīgs imūnais slānis, vīruss būs spiests meklēt patvērumu dabā.

"Koronavīrusam dabā jāatrod jauns saimnieks, kura imunitāte viņu nenogalinās, un tad parādīsies jauna infekcija ar perēkļiem dabā. Acīmredzot, tieši tas pašlaik notiek. Vīruss meklē jaunus saimniekus, tas ir dabisks process, ko neviens neapturēs," piezīmēja Žemčugovs.

Iepriekš vēstīts, ka Dānijas varasiestādes nodomājušas iznīcināt vismaz 15 miljonus ūdeļu, kad audzētavās turēto dzīvnieku organismā tika konstatēts koronavīruss. Valda uzskats, ka ūdeles, iespējams, pārnēsā mutējušu koronavīrusu, kas vājina cilvēka organisma spēku izstrādāt antiķermenīšus, tātad iespējamas problēmas vakcinācijas laikā. Aizvadītajā nedēļā 284 fermas Dānijā nogalināja ar koronavīrusu inficētās ūdeles.


41
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus

Sergejs Lavrovs: mums ir līdzekļi aizsardzībai no Rietumu iejaukšanās

0
(atjaunots 23:34 28.11.2020)
Rietumi vairs neslēpj savus mēģinājumus iejaukties ne vien Baltkrievijas, bet arī Krievijas iekšējās lietās, tomēr abas sabiedrotās valsts spēj nosargāt savu neatkarību.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja par tikšanos ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Puses pievērsa uzmanību ārējiem centieniem ietekmēt iekšējos procesus Krievijā un Baltkrievijā, kā arī konstatēja: rietumvalstu līderi pat neslēpj centienus iejaukties abu valstu darīšanās. Tomēr Sergejs Lavrovs un Aleksandrs Lukašenko apstiprināja nodomu arī turpmāk stiprināt Krievijas un Baltkrievijas attiecības.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Lavrovs atbildēja uz Rietumu žēlabām par vienošanos Kalnu Karabahā
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu