Draudzības tilts

sākās karš Afganistānā

109
(atjaunots 16:43 25.12.2019)
Pirms četrdesmit gadiem Kabulas ielās parādījās padomju desanta mašīnas. Nakts bija nemierīga – īpašo uzdevumu vienība triecienā ieņēma prezidenta pili un Puštunistānas laukumā uzspridzināja aku, kurā bija saslēgti visi lielpilsētas militāro un civilo sakaru kabeļi.

Vienlaikus tika bloķēta virkne afgāņu armijas daļu, kas ieskāva pilsētu no visām pusēm. Padomju virsnieki savu darbu darīja profesionāli.

Pirms četriem gadu desmitiem Kabulā pirmo reizi kopš ilgiem jo ilgiem gadiem sniga sniegs. Pārsteigtie un nobiedētie afgāni izgāja ielās pavērot sniegu un teica: "Šuravi atveduši līdzi ziemu."

1979.gada 25.decembrī Afganistānā ienāca padomju bruņotie spēki. Par šī notikuma iemesliem joprojām turpinās diskusijas, tajās sastopas dažādi viedokļi. Tolaik jau vairākus gadu desmitus PSRS un Afganistānas starpā valdīja labas kaimiņu attiecības, portālā RIA Novosti atcerējās militārais analītiķis Iļja Kramņiks.

Pirmais apvērsums – pirmais signāls

PSRS un Afganistānas attiecības 1970.gadu sākumā un vidū patiešām bija labas. Muhameda Zahiršaha politika bija sabalansēta un patika PSRS, kas savukārt īstenoja Afganistānā virkni ekonomisku projektu, piegādāja ieročus un apmācīja savās augstskolās vietējos speciālistus. Tomēr Zahiršahs nepieļāva krasas pārmaiņas – viņš it kā iekonservēja stāvokli valstī. Dažādi politiskie spēki – gan islāmisti, gan progresisti ar to bija ļoti neapmierināti. Galu galā, Zahiršaham atrodoties ārvalstu vizītē, varu savās rokās pārņēma viņa brālēns – Muhameds Dauds.

Apvērsums – pirmais posms tālāko politisko notikumu ķēdītē, nekādi neietekmēja Afganistānas un PSRS attiecības. Tomēr situācija valstī pamazām saasinājās. Uz kaimiņu Pakistānu emigrēja vairāki islāmisti – Rabani, Hekmatijārs un citi. Vēlāk viņi pārņēma savā ziņā bruņoto opozīciju un izveidoja tā saucamo "Septiņu aliansi". Šajā laikā ASV sāka veidot attiecības ar topošajiem modžahedu līderiem.

1977.gadā PSRS un Afganistānas attiecības pamazām pasliktinājās – Muhameds Dauds sāka meklēt iespējas sakariem ar Persijas līča monarhijām un Irānu. 1978.gadā sākās represijas pret Afganistānas Tautas demokrātiskās partijas biedriem, kuri pieturējās pie marksistiskās ideoloģijas. Par represiju sākuma punktu kļuva protesti pēc pazīstama ATDP darbinieka Mira-Akbara Haibara slepkavības, ko pastrādāja islāmistu fundamentālisti. Viņi cerēja panākt divus mērķus: izprovocēt ATDP protestus un to apspiešanu.

Taču protestu apspiešana beidzās neveiksmīgi – jau 10 dienas pēc Haibara slepkavības valstī notika kārtējais apvērsums. Armijas oficieri, visi kā viens guvuši izglītību PSRS, atbalstīja ATDP līderus. 28. aprīlis iegāja vēsturē kā Aprīļa revolūcija. Muhameds Dauds tika nogalināts.

Aprīļa revolūcija

Aprīļa revolūcija, tāpat kā Dauda apvērsums pirms tam, bija negaidīts PSRS, kas tiecās saglabāt stabilitāti pie savām dienvidu robežām. Afganistānas jaunā valdība sāka dziļas reformas valstī, pie tam PSRS centās mazināt to revolucionaritāti – ņemot vērā Afganistānas sabiedrības ārkārtīgi zemo attīstības līmeni, izredzes gūt panākumus un iedzīvotāju atzinību reformām bija niecīgas.

Vienlaikus Afganistānā sākās šķelšanās starp divām galvenajām ATDP frakcijām – radikālo un daudzšķautņaino "Halk" un mēreno "Parčam", kuras pamatus veidoja aristokrātiskā inteliģence ar Eiropā gūtu izglītību. "Halk" līderi bija Hafizulla Amins un Nur-Muhamets Taraki, "Parčam" vadīja Barbaks Karmals, kurš pēc revolūcijas saņēma vēstnieka vietu Čehoslovākijā, lai izvāktu viņu no Afganistānas politiskās dzīves. Posteņus zaudēja arī vairāki Karmala piekritēji, daudzi tika sodīt ar nāvi. PSRS simpātijas šajā konfrontācijā drīzāk bija mērenās "Parčam" pusē, tomēr Padomju Savienības vadība uzturēja attiecības arī ar "Halk" cerībā ietekmēt Afganistānas līderus.

ATDP reformas noveda pie situācijas destabilizācijas valstī. Parādījās pirmās "modžahedu" vienības, kas drīz vien sāka saņemt palīdzību no ASV, Pakistānas, Saūda Arābijas un Ķīnas. Palīdzības apjoms pakāpeniski auga.

PSRS nevarēja atļauties zaudēt kontroli pār Afganistānu, taču pilsoņu karš, kas pamazām iedegās valstī, tādu risku radīja. Kopš 1979.gada pavasara afgāņu līderi aizvien aktīvāk lūdza PSRS tiešu militāro atbalstu. Padomju valdība piekrita palielināt ieroču un pārtikas piegādes, sniegt finansiālu palīdzību un paplašinat speciālistu apmācības, taču nevēlējās sūtīt uz Afganistānu armiju.

Problēmu padziļināja Afganistānas nevadāmā valdība – tā bija pārliecināta par savu taisnību, ir īpaši Amins. Piedevām radās pretrunas arī Amina un Taraki starpā. Pakāpeniski tās pārauga atklātā konfliktā. Taraki tika apsūdzēts par oportūnismu un 1979.gada 14.septembrī – nogalināts.

Faktisi Amins atklāti šantažēja PSRS vadību, pieprasot atklātu militāru iejaukšanos. Pretējā gadījumā, viņš prognozēja, pie varas nāks proamerikāniskie spēki, un pie pašām PSRS robežam radīsies spriedzes avots, kas draudēs ar destabilizāciju jau PSRS piederošajā Vidusāzijā. Vēl vairāk, Amins pats vērsās pie PSRS (ar Pakistānas pārstāvju starpniecību) ar ierosinājumu uzlabot abu valstu attiecības un – tobrīd tas bija teju vai pats sliktākais variants – izskatīja iespējas veidot attiecības ar Ķīnu – tā meklēja sabiedrotos konfrontācijā ar PSRS.

Valda uzskats, ka ar Taraki slepkavību, Amins parakstīja savu nāves spriedumu, tomēr nav vieprātīga vērtējuma par Amina patieso lomu un PSRS vadības nodomiem attiecībā pret viņu. Daži speciālisti uzskata, ka padomju vadība cerēja aprobežoties ar Amina gāšanu, viņa slepkavība bija nejaušība.

Lai nu būtu kā būdams, tomēr 1979.gada rudenī PSRS vadības viedoklis sāka mainīties. Jurijs Andropovs, VDK vadītājs, kurš iepriekš uzskatīja, ka armijas ievešana ir nevēlama, pakāpeniski nonāca pie domas, ka šis solis ir nepieciešams, lai stabilizētu situāciju. Līdzīgs bija arī aizsardzības ministra Ustinova viedoklis, lai arī virkne citu padomju militārās elites pārstāvju pret tādu soli iebilda.

Acīmredzot, PSRS valdības galvenā kļūda šajā periodā bija pārdomātas alternatīvas trūkums – tobrīd karaspēka ievešana bija vienīgais "izplānotais" solis. Taču aprēķini izjuka. Iecerētā operācija – atbalsts Afganistānas draudzīgajai valdībai izvērtās par ilgstošu karu pret partizāniem.

PSRS pretinieki maksimāli izmantoja karu Afganistānā – sniedza atbalstu modžahedu nodaļām un destabilizēja situāciju valstī. Tomēr PSRS izdevās uzturēt Afganistānā darbspējīgu valdību, kam bija izredzes labot stāvokli. Taču virkne tālāko notikumu lika vērā ņemamus šķēršļus tās darbā.

Lai cik daudz spriedelētu no tālaika notikumiem tāli cilvēki par padomju valdības pareizajiem vai kļūdainajiem soļiem un militāro vadību, kas pieņēma lēmumu par PSRS spēku ierobežotā kontingenta ievešanu Afganistānā, laiks tik un tā visu saliks pa vietām.

109
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Karš Afganistānā. Kam tika iztērēti CIP miljoni, jeb Bžežinska galvenā kļūda
Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas
Kam aplaudēja rietumvalstis Gorbačova laikā, jeb Bīstamās spēles Afganistānā
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

12
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
12
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

"Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu": deputātu šokējis Krievijas pilsoņu balsojums Latvijā

0
(atjaunots 09:05 04.07.2020)
Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir neapmierināts ar Krievijas pilsoņu integrācijas efektivitāti Latvijā – viņu šokēja balsojuma rezultāti par grozījumu veikšanu KF Konstitūcijā.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Provizoriskie balsojuma rezultāti par grozījumiem KF Konstitūcijā liecina, ka Latvijā absolūtais vairākums Krievijas pilsoņu nobalsoja par grozījumiem. Rīgā grozījumus atbalstīja aptuveni 90% nobalsojušo.

Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir šokēts ar šo faktu un ir neapmierināts par to, cik neefektīvi tika iztērēta nauda no Sabiedrības integrācijas fonda.

"Viss, kas jāzina par integrācijas efektivitāti 30 gadu garumā. Šie cilvēki joprojām dzīvo Krievijas TV realitātē, nevis Latvijā. Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu Sabiedrības integrācijas fondam par visu noplenderēto naudu 30 gadu laikā," pauž sašutumu Ģirts Lapiņš Twitter, daloties ar datiem par to, ka Rīgā par grozījumiem nobalsoja 82%, savukārt Daugavpilī un Liepājā 96%, atstājot rekordu tikai Čečenijai ar 98% grozījumus atbalstījušo.

​Tiesa, sabiedriskie aktīvisti uzreiz centās nomierināt politiķi: nebūt ne visi Latvijā dzīvojošie KF pilsoņi ir "ienaidnieki". Ir taču arī bēgļi un dažādi ekspatrianti – tie vai nu vispār nepiedalījās balsojumā, vai nu balsoja "pareizi", jeb pret.

"Labi. Nepārspīlēsim. LV dzīvojošo RUS pilsoņu vidū ir arī Liepājas @DimitriySavvin, @meduzaproject redaktore Timčenko un Krievijā vajātais pīpju meistars Aleksandrs Bondarevs. Viņi ir ļoti cienījami cilvēki. Pieņemu, ka vienkārši negāja uz colorado vēstniecību un nebalsoja," izsaka pieņēmumu žurnālists Ansis Pūpols, neaizmirstot izteikt aizvainojumu kaimiņvalstij.

​​"​Ja aktivitāte bija 20%, tad tas parāda lielākās daļas totālu vienaldzību,"​ piebilda lietotājs ar segvārdu Kurmitis.

​Citi lietotāji pauž domu, ka vairums Latvijā dzīvojošo KF pilsoņu ir pensionāri – bijušie nepilsoņi, kuri pieņēma KF pilsonību otrās pensijas dēļ. Viņiem to maksā, ar to pietiek atbalstam.

"Tomēr ieteiktu saprātīgi vērtēt datus un vēsturisko un tagadējo demogrāfisko situāciju visās šajās valstīs! Ārpus bijušās PSRS dzīvo galvenokārt tie, kam Krieviju nevajag! Atbalsts Putinam ir nevis % no Latvijas krieviem, bet tiem, kas apzināti izvēlējušies pieņemt Krievijas pilsonību!" spriež lietotājs ar segvārdu Gudrinieki.

​"Te gan vērts atcerēties, ka 90% Krievijas pilsoņu Liepājā ir bijušās PSRS militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Gaidīt no viņiem prāta izpausmes ir smieklīgi," piebilst Liepājas iedzīvotājs Aigars Prūsis par saviem pilsētā dzīvojošajiem kaimiņiem.

Tiesa, starp visu šo aizvainojošo retoriku attiecībā uz kaimiņvalsts pilsoņiem nacionālpatriotu komentāros pazibēja arī pāris nestandarta viedokļu.

"Jo LSMā vairs pat iespējas nav uzzināt neko krievu valodā. Un atkal... Kāda jums daļa dēļ trešās valsts pilsoņiem? Esat priecīgi, ka tie šeit strādā, patērē un maksā nodokļus," iebilda draudzīgajam nacionālpatriotu korim lietotājs ar segvārdu saolin.

​​"​Khm, vispār jau Sabiedrības integrācijas fonds atrodas kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. Un pēdējos 10 gadus Kultūras ministrija ir Nacionālās apvienības pārvaldībā," atbildēja deputātam no Nacionālās apvienības Juris.

​Atgādināsim, ka Latvijā par grozījumiem KF Konstitūcijā varēja nobalsot piecās vietās. Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Savukārt tiem, kas nevarēja ierasties nobalsot klātienē, tika organizētas speciālas mobilās brigādes, kuras izbrauca uz vēlētāju dzīvesvietu. Vēstniecības komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka šis balsojums guva plašu atsaucību no vēlētāju puses.

0
Tagi:
balsojums, Konstitūcija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs