Aleksandrs Nosovičs

Politiskais analītiķis: ASV tieši iejaukušās politiskajā cīņā Latvijā

102
(atjaunots 00:30 20.12.2019)
Latvijas valdošās partijas uzbrukušas diviem lielākajiem opozīcijas ekonomiskajiem aktīviem. Uzbrukumu veicinājušas ASV, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Latvijas valdošā koalīcija izmantojusi ASV sankcijas pret Ventspils mēru, pazīstamo uzņēmēju Aivaru Lembergu, lai pilnībā pārņemtu savā ziņā kontroli pār ostā. Dienu pēc ASV Tieslietu ministrijas lēmuma pasludināt Lembergu par "korupcijas shēmu dalībnieku" Latvijas parlaments ar valdošo partiju balsīm atbalstīja Ventspils brīvostas un pie viena – ar Lembergu nekādā veidā nesaistītās Rīgas ostas nacionalizāciju. Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā dāvājot iespēju reorganizēt un depolitizēt lielo ostu vadību, kā arī atbrīvoties no korupcijas šajās struktūrās,  apgalvoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Komentējot šos notikumus, ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja, ka "nav ne runas ne par kādu cīņu pret korupciju":

"Patiesībā runa ir par īpašumu sadalīšanu Latvijā, tātad – par varas sadalīšanu. Pievērsiet uzmanību – uzbrukums vērsts pret valsts galveno opozīcijas partiju lielākajiem ekonomiskajiem aktīviem."

Nosovičs atgādināja, ka Ventspils brīvosta nodrošina partijas "Zaļo un zemnieku savienība", bet Rīgas osta – partijas "Saskaņa" pastāvēšanu. Viņš piebilda, ka situācija ar īpašumu pārdali ir unikāla, jo ieganstu tai devusi amerikāņu atklāta iejaukšanās iekšpolitiskajā cīņā Latvijā.

"Tā kā valsts premjerministrs Kariņš ir ASV pilsonis, un viņam tur ir izveidoti spēcīgi sakari, to bija iespējams pieļaut iepriekš," konstatēja eksperts.

Iepriekš vēstīts, ka ASV Finanšu ministrija ieviesusi sankcijas pret Ventspils  mēru Aivaru Lembergu. Sankcijas attiecinātas arī uz četriem uzņēmumiem Latvijā.

Ziņas par to, ka pret pazīstamo Latcvijas oligarhu Aivaru Lembergu un vairākiem uzņēmumiem vērsti ierobežojumi, kļuva zināmas 9.decembrī no informācijas ASV Finanšu ministrijas vietē. Ziņots, ka sankcijas pielietotas tā saucamā globālā Magņitska akta ietvaros "par līdzdalību korupcijas shēmās".

Savu lēmumu ASV varasiestādes pamatoja ar vēlmi demonstrēt apņemšanos saukt pie atbildības oligarhus, kuri vēršas pret "svarīgu sabiedroto Eiropā".

102
Pēc temata
ASV ievieš sankcijas pret Lembergu un četriem uzņēmumiem Latvijā
Švecova par ASV sankcijām pret Lembergu: notiek cīņa par ietekmes sfērām
Burovs: valsts vēlas pārņemt Rīgas ostu nebūt ne Lemberga dēļ
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

1
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

1
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

34
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

34
Tagi:
Eiropas Parlaments