Enerģētiskie objekti

ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas

23
(atjaunots 08:58 18.12.2019)
Polijas centieni pakaulēties par kompensācijas apmēriem, kas tai pienāktos par ogļu elektrostaciju slēgšanu, var maksāt tai piekļuvi solidaritātes fondiem. Varšava ir vienīgā Eiropas Savienības galvaspilsēta, kas nav pievienojusies programmai "2050".

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Polija var zaudēt ienākumus no Eiropas Savienības fondiem par atteikšanos pievienoties alianses saistībām sasniegt "ogļskābās gāzes neistralitāti" ekonomikā līdz 2050.gadam. Francijas prezidents Emanuels Makrons pieprasījis sodīt Varšavu par Eiropas kopīgās vienošanās izgāšanos, portālā Sputnik Igaunija stāstīja Aleksejs Toms.

Francijas vēstnieks Polijā Frederiks Bille cenšas pārliecināt poļus, ka prezidents Makrons nav draudējis, bet gan uzsvēris ES klimatiskās vienošanās nozīmi un 12.-13.decembrī Briselē aizritējušā alianses samita rezultātus. Francijas diplomāts noraidīja Polijas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju par Makrona nodomu panākt aizliegumu ES fondu līdzekļu piešķiršanu Polijai pēc tās atteikuma parakstīt Eiropas Padomes rezolūciju "2050".

Tomēr diskusija par Makrona paziņojumiem preses konferencē pēc samita noslēguma 13.decembrī Briselē turpinās, un, šķiet, viņa viedoklis (vēstnieks norādīja, ka tas ir nepareizi saprasts) rod atbalstu. Polijai ir tiesības lūgt solidaritāti no sabiedroto puses, jo tās ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ogļu elektrostacijām, atzina prezidents Makrons. Taču ES solidaritātes mehānismam "nevajadzētu attiekties" uz Poliju, ja tā neparakstīs Eiropas kopīgos klimatiskos mērķus "2050", piezīmēja Makrons.

"Ja Polija galu galā neapstiprinās savu dalību (programmā "2050" – red.), tā pati tādējādi izies no Eiropas (finansiālā atbalsta – red.) mehānismiem, ieskaitot finansiālās solidaritātes mehānismus," konstatēja prezidents Makrons. Viņa teikto citēja aģentūra Bloomberg.

"Oportūnistu" grupa izirusi, palikusi tikai Polija

Polija izvairījusies no saistībām līdz 2050.gadam samazināt līdz nullei ogļskābās gāzes tīrsvara emisiju – tā ir vienīgā valsts ES, kam alianse bija spiesta dot vēl pusgadu "pārdomām".

Eiropas Savienības samitā klimata jautājumos 12.decembrī tika parakstītas saistības trīsdesmit gadu laikā sasniegt ekonomiku "klimatisko neitralitāti".

Ungārija un Čehija, kas vēl nesen iebilda pret šo vērienīgo un dārgo programmu, dažādu iemeslu dēļ atteikušās no saviem iebildumiem. Igaunija, arī viens no četriem oportūnistu grupas locekļiem, iepriekš pievienojās "zaļajam" vairākumam.

Domājams, Tallina svārstījās tāpēc, ka nebija skaidrības jautājumā par ES finansiālo palīdzību valstij, kas būs spiesta atteikties no savas slānekļa enerģētikas, ja uzņemsies saistības strauji samazināt ogļskābās gāzes izmešus. Nav zināms, kā šaubas tika kliedētas, taču Igaunijas valdība pievienojās "programmai 2050" dažas stundas pirms Kadrijas Simsones uzstāšanās Briselē, Eiropas Parlamentā, kura kandidē uz ES komisāra enerģētikas jautājumos vietu.

Slānekļa enerģētika ir lemta bojāejai, atomenerģētika tiek sveikta

Dokumenta parakstīšana Igaunijai principā neko nemainīs, jo slānekļa enerģētika un rūpniecība jebkurā gadījumā lemti bojāejai, jo neiekļaujas valsts "ogļskābās neitralitātes" ainā.

Jautājums ir tikai par šo nozaru likvidācijas tempiem un summām, kas tiks piešķirtas nodokļu ienākumu zaudējumu kompensācijai pašvaldībām un darbiniekiem, atlaisto cilvēku pārkvalifikācijai un iekārtošanai darbā.

Taču Igaunijai parādījušās izredzes uzbūvēt nelielu atomelektrostaciju, ja atradīsies vēlme, apņēmība un – pats galvenais – nauda. Pēc Francijas un Ungārijas vēlmes, turklāt pretēji Vācijas un vairāku citu valstu iebildumiem, atomenerģētikas atbalsts iekļauts Eiropas Padomes deklarācijā. Arī "apzaļumotā" Eiropas Centrālā banka pieļauj kredītu izsniegšanu AES būvdarbiem un modernizācijai.

23
Pēc temata
Eiropas Savienība apņēmusies kļūt par vispasaules "apzaļumošanas" līderi
ES plāno piešķirt triljonu eiro klimata aizsardzībai
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

16
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

16
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

19
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

19
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Valsts kancelejas vadītājs pastāstīja, kad Latvija var atgriezt ierobežojumus Covid-19 dēļ

0
(atjaunots 17:33 29.09.2020)
Pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis 10 uz 100 000 iedzīvotāju, taču epidemiologi pagaidām neiesaka atjaunot ierobežojumus visā valsts teritorijā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pasliktinās, taču tā nav tik kritiska, lai ieviestu ierobežojumus visā valstī, Pārresoru koordinācijas darba grupa negrasās par to lūgt valdību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, vēsta BNN.

Viņš atzīmēja, ka Veselības ministrijas speciālisti un epidemiologi atzīmē: šobrīd iespējams noteikt inficēšanās ķēdes un noskaidrot kontaktpersonas. Un lai gan saslimšanas gadījumu skaits pieaug, uzliesmojumus ir iespējams norobežot.

Darba grupa uzskata, ka uzsvars ir jāliek uz to, lai sabiedrībā pieaug drošības pasākumu, tai skaitā sociālās distancēšanās, kā arī elementāru higiēnas noteikumu, piemēram, biežas roku mazgāšanas ievērošanas nozīmīguma apzināšanās.

"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saslimšanas uzliesmojumi šobrīd tiek fiksēti darba kolektīvos. Šajā sakarā Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā nosūtīs darba devējiem rekomendācijas par to, kā organizēt darbu Covid-19 apstākļos, jeb: kam ir jāpievērš uzmanība gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem.

Citskovskis uzsvēra, ka atšķirībā no situācijas, kura bija pavasarī, kad ierobežojošie pasākumi tika ieviesti visā valstī, šobrīd tiek rīkoti tieši pasākumi. Tā, piemēram, ja Covid-19 uzliesmojums tiek atzīmēts kādā no uzņēmumiem, darbs tiek veikts tieši ar šo kompāniju, tās darbiniekiem, administrāciju un citām saistītām personām.

"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," piebilda Citskovskis.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi