Enerģētiskie objekti

ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas

23
(atjaunots 08:58 18.12.2019)
Polijas centieni pakaulēties par kompensācijas apmēriem, kas tai pienāktos par ogļu elektrostaciju slēgšanu, var maksāt tai piekļuvi solidaritātes fondiem. Varšava ir vienīgā Eiropas Savienības galvaspilsēta, kas nav pievienojusies programmai "2050".

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Polija var zaudēt ienākumus no Eiropas Savienības fondiem par atteikšanos pievienoties alianses saistībām sasniegt "ogļskābās gāzes neistralitāti" ekonomikā līdz 2050.gadam. Francijas prezidents Emanuels Makrons pieprasījis sodīt Varšavu par Eiropas kopīgās vienošanās izgāšanos, portālā Sputnik Igaunija stāstīja Aleksejs Toms.

Francijas vēstnieks Polijā Frederiks Bille cenšas pārliecināt poļus, ka prezidents Makrons nav draudējis, bet gan uzsvēris ES klimatiskās vienošanās nozīmi un 12.-13.decembrī Briselē aizritējušā alianses samita rezultātus. Francijas diplomāts noraidīja Polijas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju par Makrona nodomu panākt aizliegumu ES fondu līdzekļu piešķiršanu Polijai pēc tās atteikuma parakstīt Eiropas Padomes rezolūciju "2050".

Tomēr diskusija par Makrona paziņojumiem preses konferencē pēc samita noslēguma 13.decembrī Briselē turpinās, un, šķiet, viņa viedoklis (vēstnieks norādīja, ka tas ir nepareizi saprasts) rod atbalstu. Polijai ir tiesības lūgt solidaritāti no sabiedroto puses, jo tās ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ogļu elektrostacijām, atzina prezidents Makrons. Taču ES solidaritātes mehānismam "nevajadzētu attiekties" uz Poliju, ja tā neparakstīs Eiropas kopīgos klimatiskos mērķus "2050", piezīmēja Makrons.

"Ja Polija galu galā neapstiprinās savu dalību (programmā "2050" – red.), tā pati tādējādi izies no Eiropas (finansiālā atbalsta – red.) mehānismiem, ieskaitot finansiālās solidaritātes mehānismus," konstatēja prezidents Makrons. Viņa teikto citēja aģentūra Bloomberg.

"Oportūnistu" grupa izirusi, palikusi tikai Polija

Polija izvairījusies no saistībām līdz 2050.gadam samazināt līdz nullei ogļskābās gāzes tīrsvara emisiju – tā ir vienīgā valsts ES, kam alianse bija spiesta dot vēl pusgadu "pārdomām".

Eiropas Savienības samitā klimata jautājumos 12.decembrī tika parakstītas saistības trīsdesmit gadu laikā sasniegt ekonomiku "klimatisko neitralitāti".

Ungārija un Čehija, kas vēl nesen iebilda pret šo vērienīgo un dārgo programmu, dažādu iemeslu dēļ atteikušās no saviem iebildumiem. Igaunija, arī viens no četriem oportūnistu grupas locekļiem, iepriekš pievienojās "zaļajam" vairākumam.

Domājams, Tallina svārstījās tāpēc, ka nebija skaidrības jautājumā par ES finansiālo palīdzību valstij, kas būs spiesta atteikties no savas slānekļa enerģētikas, ja uzņemsies saistības strauji samazināt ogļskābās gāzes izmešus. Nav zināms, kā šaubas tika kliedētas, taču Igaunijas valdība pievienojās "programmai 2050" dažas stundas pirms Kadrijas Simsones uzstāšanās Briselē, Eiropas Parlamentā, kura kandidē uz ES komisāra enerģētikas jautājumos vietu.

Slānekļa enerģētika ir lemta bojāejai, atomenerģētika tiek sveikta

Dokumenta parakstīšana Igaunijai principā neko nemainīs, jo slānekļa enerģētika un rūpniecība jebkurā gadījumā lemti bojāejai, jo neiekļaujas valsts "ogļskābās neitralitātes" ainā.

Jautājums ir tikai par šo nozaru likvidācijas tempiem un summām, kas tiks piešķirtas nodokļu ienākumu zaudējumu kompensācijai pašvaldībām un darbiniekiem, atlaisto cilvēku pārkvalifikācijai un iekārtošanai darbā.

Taču Igaunijai parādījušās izredzes uzbūvēt nelielu atomelektrostaciju, ja atradīsies vēlme, apņēmība un – pats galvenais – nauda. Pēc Francijas un Ungārijas vēlmes, turklāt pretēji Vācijas un vairāku citu valstu iebildumiem, atomenerģētikas atbalsts iekļauts Eiropas Padomes deklarācijā. Arī "apzaļumotā" Eiropas Centrālā banka pieļauj kredītu izsniegšanu AES būvdarbiem un modernizācijai.

23
Pēc temata
Eiropas Savienība apņēmusies kļūt par vispasaules "apzaļumošanas" līderi
ES plāno piešķirt triljonu eiro klimata aizsardzībai
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

7
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

7
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu

44
(atjaunots 08:43 15.04.2021)
Jautājumā par abu valstu līderu iespējamo tikšanos pagaidām nekāda konkrēta informācija netiks sniegta, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Krievijas un ASV valstu vadītāju Vladimira Putina un Džo Baidena sarunas tonis bija lietišķs, žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Sputnik Lietuva

Otrdien pēc ASV iniciatīvas notika prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena tālruņa saruna. Tās gaitā Baidens cita starpā apstiprināja mērķi – veidot stabilas un prognozējamas attiecības ar Krieviju saskaņā ar ASV interesēm – un ierosināja personīgu tikšanos trešajā valstī tuvāko mēnešu laikā.

"Lietišķa," atbildēja Peskovs, taujāts par sarunas toni.

"Droši vien, pēc lielā tematu skaita, ko nosauca abas puses pēc šīs sarunas rezultātiem, jūs paši varēsiet secināt, ka saruna bija pietiekami ilgstoša," piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.

Jautājumā par abu prezidentu iespējamo tikšanos Kremlis uzskata par priekšlaicīgu publiskos konkrētus pieņēmumus – tas ir jauns piedāvājums, tas tiks izpētīts un tālāk apspriests pa diplomātiskajiem kanāliem.

"Pagaidām būtu priekšlaicīgi runāt par šo tikšanos konkrēti. Tas ir jauns ierosinājums, un tiks izskatīts, tiks veikta analīze un izvērtēšana. Pēc tam jau būs iespējams – turklāt līderi vienojušies, ka tādas tikšanās tēma tiks apspriesta jau tālāk pa diplomātiskajiem kanāliem," teica Peskovs, atbildot uz jautājumu par to, kur un kad tāda tikšanās varētu notikt.

44
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas

Krievijas AM video ierakstā redzama ASV izlūkošanas lidmašīnas pārtveršana

0
(atjaunots 10:00 16.04.2021)
Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs informēja, ka fiksēts objekts, kas tuvojas Krievijas robežām. Pēc tam gaisā pacēlās MiG-31.

Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video ierakstu, kurā redzams, kā Krievijas iznīcinātājs MiG-31 pavada amerikāņu izlūkošanas lidmašīnu RC-135 virs Klusā okeāna ūdeņiem.

Video ierakstīts no pilota kabīnes. Tā kadros redzams, kā MiG-31 panāk amerikāņu izlūku.

Iepriekš Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs informēja, ka fiksēts objekts, kas tuvojas Krievijas robežām. Pēc tam gaisā pacēlās MiG-31.

Kad ASV stratēģiskā lidmašīna pagriezās, MiG-31 ekipāža atgriezās aerodromā. Iznīcinātājs lidoja saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, uzsvēra resors. RC-135 nepārkāpa Krievijas valsts robežu.

Aktivitāte gaisa telpā pie Krievijas robežām pastāvīgi aug. Piemēram, 2020. gadā Radiotehnisko spēku speciālisti konstatēja, ka ārvalstu izlūkošanas lidmašīnu skaits valsts robežu tuvumā pieaudzis par 40%. Pērn RTS fiksēja un pavadīja vairāk nekā divus miljonus gaisa objektu.

0