EPPA vasaras sesija

Apbraukt apkārt ar līku kazu neizdevās: EPPA nosūtīs uz Latviju starptautisku ekspertīzi

93
(atjaunots 12:48 17.12.2019)
Eiropas struktūras sāk interesēties par Latvijas izglītības reformu, kura paredz visu mācību iestāžu, tostarp arī privāto, pāreju uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā. Vai Eiropa palīdzēs aizstāvēt nacionālo minoritāšu tiesības? Kāds būs tās verdikts?

RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Latvijas aktīvisti pirms dažām dienām paziņoja, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) komitejā notika ziņojuma klausīšanās par lingvistiskās, kultūru un etniskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā. Īpaša uzmanība tika veltīta faktiskai efektīvās un pieprasītās bilingvālās izglītības sistēmas likvidācijai Latvijas nacionālo minoritāšu skolās. EPPA komitejas lēmums – vērsties pēc situācijas izvērtēšanas Latvijā Venēcijas komisijā, raksta avīze "Segodņa".

EPPA komitejas locekļi un starptautiskie eksperti atzina, ka Eiropas Savienības valstīs vērojams straujš regress nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, pasliktinās minoritāšu grupu pozīcijas kopumā.

Saskaņā ar aktīvistu informāciju, diskusiju laikā EPPA komitejas locekļi un starptautiskie eksperti izteica neizpratni un pat sašutumu saistībā ar Latvijas valdības īstenotajām un plānotajām reformām nacionālo minoritāšu izglītības nozarē, kuras paredz radikālu nacionālo minoritāšu valodas izmantošanas iespēju sašaurinājumu gan valsts, gan privātās mācību iestādēs, kā arī privātās augstskolās.

Jau Izglītības likuma grozījumu apspriešanas posmā Saeimai piedāvāja vērsties Venēcijas komisijā. Parlamenta vairākums noraidīja šo ideju, atsakoties no starptautiskas ekspertīzes. Taču apbraukt apkārt ekspertīzei ar līku kazu tomēr neizdevās.

Nacionālās minoritātes nedrīkst ciest

Nesen Venēcijas komisija pētīja situāciju Ukrainā. Ekspertus ieinteresēja tās Valodas likums, jo kopš neseniem laikiem Kijeva pastiprināti ķērusies klāt valsts valodas stiprināšanai, tātad ar to, ko Latvijā ar entuziasmu dara jau pēdējos 30 gadus. Komisijas secinājumi ir ārkārtīgi interesanti valsts iedzīvotājiem, un pēc tiem var viegli nojaust, kādu lēmumu tiesībsargi paziņos attiecībā uz Latviju.

Kas tieši nepatika Eiropas ekspertiem Ukrainas Valodas likumā un kādās lietās, pēc viņu domām, tas neatbilst demokrātiskām normām, sarunā ar Deutsche Welle pastāstīja pie slēdziena strādājušās ekspertu grupas locekle, Venēcijas komisijas viceprezidente Veronika Bilkova (Čehija).

Venēcijas komisijas pozīcija sastāv sekojošās lietās. Ukraiņu valodas kā valsts valodas virzīšanas pasākumi ir absolūti likumīgi un nepieciešami, ja jau varasiestādes tā uzskata. Taču vienlaikus nevar tikt apspiestas nacionālo minoritāšu tiesības. Turklāt atsauces uz situācijas īpatnību šeit netiek ņemtas vērā.

"Ukrainas varas darbības protekcionistisko pasākumu pielietošanā valsts valodas virzībai, izpētei un izmantošanai ir absolūti likumīgas. Taču nepieciešams ņemt vērā līdzsvaru starp tās virzību un pasākumiem, kuri veikti par labu citu valodu lietošanai Ukrainā, tostarp krievu," paziņoja Bilkova.

Viņas sacīto var saprast šādi: jā, ukraiņu valoda ir jāstiprina, taču ne uz citu valodu rēķina.

Ir arī cita svarīga lieta – likumu retrogrāfiskums. Eiropā uzskata par nepieņemamu samazināt tās nacionālo minoritāšu valodas tiesības, kuras tām jau ir. Un tas nav tikai Ukrainas, bet arī Latvijas gadījums. Skolas ar krievu mācībvalodu Latvijā pastāv jau vairāk nekā 100 gadus – tās bija gan cara laikos, gan Pirmās republikas laikos, gan padomju varas laikos. Atņemt nacionālajām minoritātēm to, kas tām ir jau gana sen, ir slikta prakse. Tā var aiziet līdz dievs zina kam.

Ko viņi izdomās?

Tādēļ šeit mēs absolūti noteikti varam gaidīt, ka Venēcijas komisija nosodīs Latvijas izglītības reformu. Interesanti, ko uz to atbildēs Latvijas vara? Atkal dzirdēsim sarunas par īpašu situāciju valstī pēc okupācijas? Bet katrā valstī taču ir īpaša situācija, jo nepastāv divas valstis ar identisku vēsturi, un tādēļ šo argumentu pieauguši cilvēki, sevišķi juristi, vienkārši neizskata.

Latvijas varai būs liels kārdinājums atteikties no krievvalodīgās mazākumtautības. Pateikt, ka tādas nemaz nav – tie visi ir iesūtītie Kremļa aģenti, hibrīdā kara kareivji, un ar viņiem ir jāsarunājas atbilstošā veidā. Šis arguments ir vēl nejēdzīgāks un Eiropas struktūru izskatīšanā nekad netika ņemts vērā. Ja šie cilvēki ir piektā kolonna, tad kādēļ lielākā daļa no tiem ir Latvijas pilsoņi? Krievvalodīgie iedzīvotāji der ikvienam nacionālo minoritāšu definējumam, un to apšaubīt ir muļķīgi.

Īsāk sakot, Venēcijas komisijas lēmumam attiecībā uz Latviju jābūt par labu tiem, kas ir pret visas izglītības, tostarp privātās, pāreju uz mācībām valsts valodā. Cita lieta, ka Latvijas varasiestādēm ir bagāta pieredze spītīgā starptautisko organizāciju viedokļa ignorēšanā, un Venēcijas komisija šeit diez vai kļūs par izņēmumu. Rīga taču jau vairākas desmitgades pēc kārtas izliekas, ka nepilsoņi – tie nav apatrīdi, un neviens pagaidām ar to neko nav spējis izdarīt.

Kur ir loģika?

Starp citu, savā atskaitē par Ukrainas situāciju Venēcijas komisija pauda neizpratni par valodu diferenciāciju dažādās kategorijās. Ukrainas likumā ir trīs dažādas valodu kategorijas, dažām no tām tiek dotas zināmas preferences, citām – nē.

Šāda pieeja tiesībsargiem liekas ļoti dīvaina. Arī Latvijā līdzīga diferenciācija pastāv. Un privātskolām un valsts skolām netiek padzītas valodas, kuras ir oficiālās ES valodas (kādēļ ES, nevis, teiksim, NATO?!). Starp citu, valstī ir tikai trīs privātskolas, kur mācību process notiek ES valodās (angļu, vācu un franču valodā), un šīs mācību iestādes nepāries uz mācībām latviešu valodā? Kur šeit ir loģika? Tad nu gaidīsim Eiropas juristu verdiktu.

Kas tā par komisiju, radītāj?

Venēcijas komisija – ir Eiropas Padomes iestāde, kura sniedz rekomendācijas konstitucionālo tiesību jautājumos. Komisijas loma ir sniegt tiesisku atbalstu dalībvalstīm un sevišķi palīdzēt tām valstīm, kuras vēlas sakārtot savu tiesiskuma un institucionālo struktūru atbilstoši Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā.

Komisijas darba pamatforma ir dalībvalstu likumu un likumprojektu analīze, kuri skar konstitucionālo tiesību problēmas, tostarp vēlēšanu standartus, mazākumtautības tiesības un daudzas citas lietas. Dokumentu komisijas slēdzienam var iesniegt pati ieinteresētā valsts, cita valsts ar tās valsts piekrišanu, kura pieņem dokumentu, kā arī EPPA. Komisijas slēdzieni tiek plaši izmantoti EPPA kā Eiropas standartu atspoguļojums demokrātijas jomā.

93
Pēc temata
Nepiekrīt asimilācijai: prokurors lūdz piespriest Gapoņenko 22 mēnešu cietumsodu
Kamenska: 140 miljonu iedzīvotāju kaimiņš izslēdz krievu asimilācijas risku Latvijā
Viena par visiem: aktīviste no Rīgas uzstājās ANO pret krievu skolu iznīcināšanu Latvijā
Pimenovs: Venēcijas komisija neļaus Latvijas valdībai izrēķināties ar krieviem
Protesti Mineapolisā

"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

56
(atjaunots 08:52 01.06.2020)
ASV dzīvojošie latvieši kļuva par nekārtību aculieciniekiem tautas nemieru laikā un masveidā publicē Internetā vietējā vājprāta videoierakstus.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Mineapolisā un citās ASV pilsētās izcēlās nekārtības. Par tautas nemieru iemeslu kalpojusi afroamerikāņa Džordža Floida nāve.

Ir video, kur likumsargi uzvilka vīrietim roku dzelžus un nogāza uz zemes, un pēc tam viens no policistiem uzspieda viņam uz kakla ar celi. Neraugoties uz to, ka Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot, likumsargs celi nenoņēma.

Rezultātā Floids nodzīvoja tikai līdz reanimācijai. Četrus policistus atlaida no darba, bet vienu apsūdzēja slepkavībā aiz neuzmanības.

Протестующие в Миннеаполисе. Протесты проходят в городах США в связи со смертью при задержании полицией афроамериканца Джорджа Флойда в Миннеаполисе.
© Sputnik / Стрингер
Protesti Mineapolisā

Savukārt Amerika izrādījās grautiņu un haosa varā. Spēku pielieto gan protestētāji, gan likumsargi. Mineapolisā un kaimiņu Sentpolā brīvdienās tika ieviesta komandantstunda.

ASV esošie latvieši bijuši šokēti ar šādu lietu pavērsienu un publicē Internetā nekārtību video. Tai skaitā Latvijas jurists Erlends Baļķens publicēja savā Twitter mikroblogā veselu videoierakstu sēriju ar izdemolētiem veikaliem un cilvēkiem maskās.

Vienā no video satraukta sieviete komentē notiekošo: "Viss, pat maizes veikals ir sagrauts, pat maize zog. Absolūtākā muļķība. Noteikti veikalu ar telefoniem aptīrīs. Veikals būs tukšs. Muļķi. Tāda tā brīvība. Visu posta."

​Citā videoierakstā komentētājs tikpat uztraukti konstatē, ka iznīcināti visi veikali.

​Protesti nonāca arī līdz Ņujorkai. Tur notika vēl viens sašutumu raisošs incidents. Policists norāva masku no protestētāja sejas un mērķtiecīgi apsmidzināja viņu ar piparu gāzi, lai gan cilvēks pacēla rokas.

Tika arī RIA Novosti korespondentam, kurš izgaismoja notiekošo. RIA Novosti ziņo, ka Mineapolisas policija mērķtiecīgi pielietoja asaru gāzi pret žurnālistiem – telekanāla VICE filmēšanas grupas locekļiem un RIA Novosti korespondentu Mihailu Turgijevu. Taču viņi strādāja jau pēc protesta akcijas padzīšanas.

Maskavā to izvērtēja kā nepamatotas nežēlības izpausmi un gaida, ka Amerikas atbildīgās iestādes veiks rūpīgu notikušā izmeklēšanu, par ko teikts KF ĀM oficiālajā notā.

56
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

28
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

28
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

0
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

0
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni