Medikamenti, foto no arhīva

Baisāk nekā klimata izmaiņas: cilvēce saskarsies ar jauniem draudiem

96
(atjaunots 11:21 14.12.2019)
Rezistence pret antibiotikām ir ne mazāk svarīga un bīstama cilvēces problēma, nekā klimata izmaiņas.

RĪGA, 14. decembris – Sputnik. Kaut arī rezistences problēma pret AMR antibiotikām, iespējams, ir līdzvērtīga klimata izmaiņu problēmai, sabiedrībā par to zina daudz mazāk, vēsta Project Syndicate. Raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Klimata izmaiņu sekas jūtamas visapkārt: no spēcīga karstuma Eiropā un sausuma Āfrikas un Āzijas dienvidos līdz meža ugunsgrēkiem Brazīlijā, Indonēzijā, Kalifornijā un Sidnejas apkaimē. Un šie pastāvīgie tēli ir izveidojuši sabiedriskā viedokļa pamatu. Šodien ar tādu klimata izmaiņu apkarošanas aktīvistu atbalstu, kā Grēta Tūnberga un Extinction Rebellion, biznesa līderi un varasiestādes vairāk nekā jebkad iepriekš pievērš uzmanību klimata izmaiņām.

Taču kas ir ar augošo rezistenci pret standarta antibiotikām? Ja mēs nesamazināsim mūsu atkarību no nevajadzīgām antibiotikām un negūsim panākumus jaunu (vai alternatīvu – vakcīnu un tml.) izstrādē, līdz 2050. gadam ikgadējā mirstība no AMR var sasniegt 10 miljonus cilvēku. Ekonomiskajā frontē kopējās izmaksas laika posmā no 2015. līdz 2050. gadam var sasniegt 100 triljonus dolāru.

Ebolas drudža uzliesmojuma laikā Āfrikas rietumos 2014.-2016. gadā gan visas pasaules varasiestādes, gan nevalstiskās organizācijas ātri un efektīvi reaģēja uz epidēmiju lielākoties tāpēc, ka tā bija galvenā ziņa vairāku dienu garumā par Rietumu valstīs. Amerikāņus pārņēma (iracionālas) bailes inficēties ar Ebolas drudzi, un tūkstošiem Rietumu iedzīvotāju atcēla savus ārzemju braucienus, vienlaikus pieprasot politiķiem veikt kaut kādas darbības šajā sakarā.

Ebolas drudža uzliesmojums aiznesa aptuveni 12 tūkstošu cilvēku dzīvības valstīs, kuras visvairāk cieta no tā. Neapšaubāmi, tas ir baiss skaitlis. Taču patiesībā tas ir mazāk, nekā bojāgājušo skaits no AMR Eiropā tādā pašā laika posmā.

Kopš 2016. gada AMR ik gadus aiznesa 25 tūkstošus dzīvību Eiropā un ASV. Tagad informācijas avoti ziņo par 33 tūkstošu dzīvību zaudējumu gadā: sarežģījumu gadījumu skaits, kas saistīti ar AMR, un AMR mirstība tikai pieaug.

Taču, neskaitot publiskos valdību un daudzpusēju organizāciju paziņojumus, maz kas tiek darīts šī drauda cilvēka labklājībai novēršanā. Kur tad ir AMR Grēta Tūrnberga?

Bez šaubām, dažās rietumvalstīs, pateicoties jauniem noteikumiem un augošajam patērētāju pieprasījumam pēc produktiem bez antibiotikām, spriežot pēc visa, samazinājusies antibiotiku izmantošana lauksaimniecībā. Gan Ķīna, gan Indija aizliedza kolistīna izmantošanu lauksaimniecības izejvielās, kas ir cilvēkam kritiska pēdējās rezerves antibiotika. Līdz ar to esam praktiski izsmēluši antibiotikas AMR infekciju ārstēšanai, savukārt farmaceitiskās kompānijas izvairās no šīs attīstības nozares finanšu risku un garantēto izmaksu trūkuma dēļ.

Neraugoties uz to, investori un korporatīvās padomes arvien biežāk izskata jautājumu par to, kā padarīt savus portfeļus un biznesa modeļus sociāli atbildīgākus, pirmām kārtām atsakoties no fosilās degvielas. Šāda veida apspriešanas ir tikai un vienīgi apsveicamas. Taču kad mēs ieraudzīsim analoģisku farmaceitisko kompāniju pieeju, kuras šobrīd atsakās atbalstīt jaunu antibiotiku izstrādi, vai valstu pieeju, kuras šobrīd neinvestē AMR novēršanas pasākumos?

96
Pēc temata
Desmit globāli veselības draudi: no kā jābaidās Latvijai
Zinātnieki pareģo drīzu un neārstējamu epidēmiju
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

12
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

12
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

7
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
7
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

0
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

0
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts