RĪGA, 14. decembris – Sputnik. Kaut arī rezistences problēma pret AMR antibiotikām, iespējams, ir līdzvērtīga klimata izmaiņu problēmai, sabiedrībā par to zina daudz mazāk, vēsta Project Syndicate. Raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.
Klimata izmaiņu sekas jūtamas visapkārt: no spēcīga karstuma Eiropā un sausuma Āfrikas un Āzijas dienvidos līdz meža ugunsgrēkiem Brazīlijā, Indonēzijā, Kalifornijā un Sidnejas apkaimē. Un šie pastāvīgie tēli ir izveidojuši sabiedriskā viedokļa pamatu. Šodien ar tādu klimata izmaiņu apkarošanas aktīvistu atbalstu, kā Grēta Tūnberga un Extinction Rebellion, biznesa līderi un varasiestādes vairāk nekā jebkad iepriekš pievērš uzmanību klimata izmaiņām.
Taču kas ir ar augošo rezistenci pret standarta antibiotikām? Ja mēs nesamazināsim mūsu atkarību no nevajadzīgām antibiotikām un negūsim panākumus jaunu (vai alternatīvu – vakcīnu un tml.) izstrādē, līdz 2050. gadam ikgadējā mirstība no AMR var sasniegt 10 miljonus cilvēku. Ekonomiskajā frontē kopējās izmaksas laika posmā no 2015. līdz 2050. gadam var sasniegt 100 triljonus dolāru.
Ebolas drudža uzliesmojuma laikā Āfrikas rietumos 2014.-2016. gadā gan visas pasaules varasiestādes, gan nevalstiskās organizācijas ātri un efektīvi reaģēja uz epidēmiju lielākoties tāpēc, ka tā bija galvenā ziņa vairāku dienu garumā par Rietumu valstīs. Amerikāņus pārņēma (iracionālas) bailes inficēties ar Ebolas drudzi, un tūkstošiem Rietumu iedzīvotāju atcēla savus ārzemju braucienus, vienlaikus pieprasot politiķiem veikt kaut kādas darbības šajā sakarā.
Ebolas drudža uzliesmojums aiznesa aptuveni 12 tūkstošu cilvēku dzīvības valstīs, kuras visvairāk cieta no tā. Neapšaubāmi, tas ir baiss skaitlis. Taču patiesībā tas ir mazāk, nekā bojāgājušo skaits no AMR Eiropā tādā pašā laika posmā.
Kopš 2016. gada AMR ik gadus aiznesa 25 tūkstošus dzīvību Eiropā un ASV. Tagad informācijas avoti ziņo par 33 tūkstošu dzīvību zaudējumu gadā: sarežģījumu gadījumu skaits, kas saistīti ar AMR, un AMR mirstība tikai pieaug.
Taču, neskaitot publiskos valdību un daudzpusēju organizāciju paziņojumus, maz kas tiek darīts šī drauda cilvēka labklājībai novēršanā. Kur tad ir AMR Grēta Tūrnberga?
Bez šaubām, dažās rietumvalstīs, pateicoties jauniem noteikumiem un augošajam patērētāju pieprasījumam pēc produktiem bez antibiotikām, spriežot pēc visa, samazinājusies antibiotiku izmantošana lauksaimniecībā. Gan Ķīna, gan Indija aizliedza kolistīna izmantošanu lauksaimniecības izejvielās, kas ir cilvēkam kritiska pēdējās rezerves antibiotika. Līdz ar to esam praktiski izsmēluši antibiotikas AMR infekciju ārstēšanai, savukārt farmaceitiskās kompānijas izvairās no šīs attīstības nozares finanšu risku un garantēto izmaksu trūkuma dēļ.
Neraugoties uz to, investori un korporatīvās padomes arvien biežāk izskata jautājumu par to, kā padarīt savus portfeļus un biznesa modeļus sociāli atbildīgākus, pirmām kārtām atsakoties no fosilās degvielas. Šāda veida apspriešanas ir tikai un vienīgi apsveicamas. Taču kad mēs ieraudzīsim analoģisku farmaceitisko kompāniju pieeju, kuras šobrīd atsakās atbalstīt jaunu antibiotiku izstrādi, vai valstu pieeju, kuras šobrīd neinvestē AMR novēršanas pasākumos?
