Mančestra, foto no arhīva

Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā

75
(atjaunots 23:28 12.12.2019)
Nevienam nav vajadzīgas liekas mutes, ko barot un iekārtot darbā, bet Baltijas valstīs esošās rūpniecības nepietiek, lai reintegrētu migrantus, kuri pametuši Lielbritāniju pēc Brexit.

RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Pret Eiropu vērsto noskaņojumu Lielbritānijā lielā mērā radīja migrantu pieplūdums no Austrumeiropas. Premjerministrs Boriss Džonsons, Brexit atbalstītājs, uzsver, ka cenšas panākt Londonas iespēju slēgt durvis "nekvalificētiem darbiniekiem no ES, kuri ierodas, lai arī darba viņiem nav".

Pēc Brexit zemu kvalificētajiem darbiniekiem no Austrumeiropas, domājams, nāksies pamest Lielbritāniju un atgriezties mājās, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Brexit galvenais mērķis ir attīrīt britu darba tirgu no migrantiem no Austrumeiropas. Brexit galvenais virzītājspēks ir britu vidējā klase, kas nesaprot, kāpēc viņiem nākas pašiem savā zemē konkurēt par savām darba vietām ar atbraucējiem no Austrumeiropas, kuri gatavi strādāt par trīskārt mazāku naudu. Tāpēc zināms skaits Baltijas migrantu būs spiesti pamest Lielbritāniju un pārsvarā atgriezties mājās," paskaidroja Zubecs.

Eksperts atgādināja, ka patlaban virkne valstu nepieņem migrantus.

"To starpā, piemēram, ir Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande, taču tur ir stingra atlase kvalifikācijas līmeņa ziņā un no ekonomikai nestās vērtības viedokļa. Tur nav vajadzīgi cilvēki, kuri vairāk paņems no ekonomikas, nekā ienesīs. Tie, kam ir nauda un vajadzīgais kvalifikācijas līmenis, ir izredzes iekārtoties arī Vācijā un Francijā. Pārējie būs spiesti atgriezties mājās," konstatēja Zubecs.

Migrantu atgriešanās no Lielbritānijas radīs spiedienu Austrumeiropas un Baltijas valstu darba tirgū, atzīmēja eksperts.

"Rūpniecība ir vāja, ar to nepietiks, lai reintegrētu cilvēkus, kuri atgriezīsies. Neko labu Brexit sekas Baltijai nesola. Nevienam nav vajadzīgas liekas mutes, ko vajag barot un iekārtot darbā, norādīja Zubecs.

Aptuvenas aplēses liecina, ka Lielbritānijā dzīvo 90 tūkstoši Latvijas un 85 tūkstoši Lietuvas valstspiederīgo, savukārt plašāko ārvalstnieku kopienu veido Polijas pilsoņi (781 tūkstotis).

Referendums jautājumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES notika 2016. gada martā. Šķiršanos no ES atbalstīja 51,8% britu, pret to iebilda 48,2%. Sākotnēji Brexit bija ieplānota 2019.gada 29.martā, tomēr valsts parlaments vairākkārt noraidīja valdības ierosinātos darījumus ar Briseli. Lielbritānijas izstāšanās datums atlikts līdz 2020.gada 31.janvārim.

75
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit
Bērni un pusaudži no Latvijas var palikt bez pajumtes pēc Brexit
Kols: Latvijas uzņēmējiem jāsagatavojas Brexit
Latvija nespēs jūs aizstāvēt: Rinkēvičs atgādināja latviešiem par Brexit sekām
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

10
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
10
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Egils Levits

Latvijas prezidents atbildēja uz "Viltvārdi"

0
(atjaunots 08:48 04.07.2020)
Latvijas līderis Egils Levits paziņoja, ka negrasās lasīt žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatu "Viltvārdis", kā nelasa grāmatas par plakanu Zemi un NLO.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. "Meli vienmēr nāk gaismā. Patiesība vienmēr atklājas. "Viltvārdis" ir nodrukāts un sāk ceļu pie lasītājiem," uzrakstīja žurnālists un grāmatas par prezidentu Egilu Levitu līdzautors Lato Lapsa savā Twitter, papildinot šo tekstu ar izdevuma vāka fotogrāfiju, kur Levita portretu attēlojusi čehu māksliniece Terēza Kolaržikova.

​"Viltvārža" iznākšanas gaidās, kura pirmā tirāža sastādīs 4000 eksemplārus, Levits preses konferences laikā, kura bija veltīta viņa prezidentūras gadadienai, pauda savu attieksmi pret šo literāro darbu, vēsta Mixnews.lv.

Latvijas līderis uzsvēra, ka neuztver nopietni "Viltvārdi", liekot šo grāmatu vienā rindā ar literatūru par lidojošajiem šķīvjiem un plakanas Zemes teorijām.

Prezidents atzīmēja, ka viņam neesot laika šādiem daiļdarbiem, un informācijas ziņā viņš izvēlas ievērot stingru higiēnu.

"Viltvārdis"

Grāmatas līdzautors – žurnālists Lapsa, kurš plaši reklamē viņa un Kristīnes Bormanes kopīgo darbu, Baltkom intervijā jau skaidroja, ka viņi ir izpētījuši milzīgu arhīvu dokumentu apjomu un pārliecinājušies par to, ka pašreizējais Latvijas prezidents ir pielicis maksimālas pūles, lai "vismaz daļēji uzdotos par citu cilvēku".

Tādēļ, kā atzīmēja Lapsa, pastāv šaubas par to, ka valsts vadītājam var uzticēties.

Turklāt, kā atzinās Lapsa, viņš ar Bormani jau ir saņēmuši no Prezidenta kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstuli ar atgādinājumu par to, ka "prettiesiska personīgas informācijas iegūšana un publicēšana" Latvijā ir krimināli sodāma izdarība.

Lapsa uzsvēra, ka ar šādu spiedienu saskaras pirmo reizi. Viņš atgādināja, ka rakstīja par Šleseru, Šķēli, Karginu un tā tālāk, taču neviens no viņiem nekad nav viņam draudējis, turklāt ar palīgu starpniecību.

Turklāt Lapsa apgalvo, ka vērsās pie Levita ar aicinājumu, lai viņš komentē faktus, kurus atklāja žurnālisti. Taču prezidents nereaģēja uz šo lūgumu.

Žurnālists un vēl neizdotās, taču jau skandalozās grāmatas autors atzīmēja, ka notikumu virpulis saistībā ar izdevumu tikai un vienīgi padarīs to pievilcīgāku, un apsolīja, ka pēc "Viltvārža" lasītājus iepriecinās Levita biogrāfijas otrā daļa "Valstsgribis".

Kopā šīs abas grāmatas izveidos divsējumu "Skeleti Egila Levita skapjos".

0
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"