Mančestra, foto no arhīva

Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā

75
(atjaunots 23:28 12.12.2019)
Nevienam nav vajadzīgas liekas mutes, ko barot un iekārtot darbā, bet Baltijas valstīs esošās rūpniecības nepietiek, lai reintegrētu migrantus, kuri pametuši Lielbritāniju pēc Brexit.

RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Pret Eiropu vērsto noskaņojumu Lielbritānijā lielā mērā radīja migrantu pieplūdums no Austrumeiropas. Premjerministrs Boriss Džonsons, Brexit atbalstītājs, uzsver, ka cenšas panākt Londonas iespēju slēgt durvis "nekvalificētiem darbiniekiem no ES, kuri ierodas, lai arī darba viņiem nav".

Pēc Brexit zemu kvalificētajiem darbiniekiem no Austrumeiropas, domājams, nāksies pamest Lielbritāniju un atgriezties mājās, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Brexit galvenais mērķis ir attīrīt britu darba tirgu no migrantiem no Austrumeiropas. Brexit galvenais virzītājspēks ir britu vidējā klase, kas nesaprot, kāpēc viņiem nākas pašiem savā zemē konkurēt par savām darba vietām ar atbraucējiem no Austrumeiropas, kuri gatavi strādāt par trīskārt mazāku naudu. Tāpēc zināms skaits Baltijas migrantu būs spiesti pamest Lielbritāniju un pārsvarā atgriezties mājās," paskaidroja Zubecs.

Eksperts atgādināja, ka patlaban virkne valstu nepieņem migrantus.

"To starpā, piemēram, ir Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande, taču tur ir stingra atlase kvalifikācijas līmeņa ziņā un no ekonomikai nestās vērtības viedokļa. Tur nav vajadzīgi cilvēki, kuri vairāk paņems no ekonomikas, nekā ienesīs. Tie, kam ir nauda un vajadzīgais kvalifikācijas līmenis, ir izredzes iekārtoties arī Vācijā un Francijā. Pārējie būs spiesti atgriezties mājās," konstatēja Zubecs.

Migrantu atgriešanās no Lielbritānijas radīs spiedienu Austrumeiropas un Baltijas valstu darba tirgū, atzīmēja eksperts.

"Rūpniecība ir vāja, ar to nepietiks, lai reintegrētu cilvēkus, kuri atgriezīsies. Neko labu Brexit sekas Baltijai nesola. Nevienam nav vajadzīgas liekas mutes, ko vajag barot un iekārtot darbā, norādīja Zubecs.

Aptuvenas aplēses liecina, ka Lielbritānijā dzīvo 90 tūkstoši Latvijas un 85 tūkstoši Lietuvas valstspiederīgo, savukārt plašāko ārvalstnieku kopienu veido Polijas pilsoņi (781 tūkstotis).

Referendums jautājumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES notika 2016. gada martā. Šķiršanos no ES atbalstīja 51,8% britu, pret to iebilda 48,2%. Sākotnēji Brexit bija ieplānota 2019.gada 29.martā, tomēr valsts parlaments vairākkārt noraidīja valdības ierosinātos darījumus ar Briseli. Lielbritānijas izstāšanās datums atlikts līdz 2020.gada 31.janvārim.

75
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit
Bērni un pusaudži no Latvijas var palikt bez pajumtes pēc Brexit
Kols: Latvijas uzņēmējiem jāsagatavojas Brexit
Latvija nespēs jūs aizstāvēt: Rinkēvičs atgādināja latviešiem par Brexit sekām
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

7
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

7
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

14
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

14
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes