Militārais eksperts Vladimirs Jevsejevs

Militārais eksperts novērtējis NATO izredzes panākt kompromisu pēc Erdogana ultimāta

27
(atjaunots 22:12 03.12.2019)
Turcijas prezidents izmanto grūtības, kas radušās NATO, un nolēmis izspēlēt Baltijas un Polijas drošības kārti. Militārais eksperts Vladirmirs Jevsejevs izanalizēja, vai novājinātā alianse spēs izturēt Erdogana spiedienu.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirms NATO samita informēja, ka neatbalstīs alianses plānu Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai, ja sabiedrotie neatzīs kurdu pašaizsardzības vienības par teroristiskām organizācijām, kas apdraud Turcijas nacionālo drošību.

NATO ir problēmas, un Erdogans cenšas izmantot situāciju savās interesēs, taču bloka ietvaros kompromiss tiks atrasts, uzskata NVS valstu institūta ŠSO attīstības un Eirāzijas integrācijas nodaļas vadītājs, militārais eksperts Vladimirs Jevsejevs.

"Erdogans cenšas piespiest NATO bloku atzīt kurdu pašaizsardzības spēku par teroristisku organizāciju. Faktiski, tas ir darījums – domāju, Erdogans jebkurā gadījumā piekritīs prasībai aizsargāt Baltijas valstis un Poliju, taču mēģinās gūt zināmus bonusus. Tie ir centieni panākt, lai tiktu ņemts vērā Turcijas viedoklis," paskaidroja Jevsejevs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka šajā jautājumā NATO locekļi nonāks pie kompromisa.

"Patiešām, NATO ir problēmas, un Erdogans cenšas tās izmantot, jo radusies tāda iespēja... NATO pakāpeniski pārvēršas par politisku organizāciju, un, ņemot vērā dalībnieku dažādās intereses, tā iekšēji novājinās," uzsvēra Jevsejevs.

NATO samits sāka darbu Londonā 3. decembrī. Samita dalībnieki plāno nosvinēt alianses 70. jubileju un apspriest izmaiņas militārā bloka stratēģijā. Piemēram, plānots pieņemt dokumentu par 2016. gada samita lēmumu paplašināšanu Baltijas valstu un Polijas aizsardzības pastiprināšanai. Dokuments tika sastādīts 2014. gadā pēc Krimas pussalas atgriešanās Krievijas sastāvā.

2016. gadā NATO pieņēma lēmumu dislocēt Baltijas valstīs un Polijā daudznacionālos bataljonus – vairāk nekā 4,8 tūkstošus karavīru. Tā bija bezprecedenta paplašināšanās uz austrumiem kopš aukstā kara beigām. NATO nenogurstoši paplašina militāros spēkus pie Krievijas robežām, lai arī Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas labi zināms, taču militārie spēki un tehnika ar izdomātu ieganstu tiek pastāvīgi savilkta pie KF robežām. Alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus savai drošībai, savukārt norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. 

27