Militārais eksperts Vladimirs Jevsejevs

Militārais eksperts novērtējis NATO izredzes panākt kompromisu pēc Erdogana ultimāta

38
(atjaunots 22:12 03.12.2019)
Turcijas prezidents izmanto grūtības, kas radušās NATO, un nolēmis izspēlēt Baltijas un Polijas drošības kārti. Militārais eksperts Vladirmirs Jevsejevs izanalizēja, vai novājinātā alianse spēs izturēt Erdogana spiedienu.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirms NATO samita informēja, ka neatbalstīs alianses plānu Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai, ja sabiedrotie neatzīs kurdu pašaizsardzības vienības par teroristiskām organizācijām, kas apdraud Turcijas nacionālo drošību.

NATO ir problēmas, un Erdogans cenšas izmantot situāciju savās interesēs, taču bloka ietvaros kompromiss tiks atrasts, uzskata NVS valstu institūta ŠSO attīstības un Eirāzijas integrācijas nodaļas vadītājs, militārais eksperts Vladimirs Jevsejevs.

"Erdogans cenšas piespiest NATO bloku atzīt kurdu pašaizsardzības spēku par teroristisku organizāciju. Faktiski, tas ir darījums – domāju, Erdogans jebkurā gadījumā piekritīs prasībai aizsargāt Baltijas valstis un Poliju, taču mēģinās gūt zināmus bonusus. Tie ir centieni panākt, lai tiktu ņemts vērā Turcijas viedoklis," paskaidroja Jevsejevs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka šajā jautājumā NATO locekļi nonāks pie kompromisa.

"Patiešām, NATO ir problēmas, un Erdogans cenšas tās izmantot, jo radusies tāda iespēja... NATO pakāpeniski pārvēršas par politisku organizāciju, un, ņemot vērā dalībnieku dažādās intereses, tā iekšēji novājinās," uzsvēra Jevsejevs.

NATO samits sāka darbu Londonā 3. decembrī. Samita dalībnieki plāno nosvinēt alianses 70. jubileju un apspriest izmaiņas militārā bloka stratēģijā. Piemēram, plānots pieņemt dokumentu par 2016. gada samita lēmumu paplašināšanu Baltijas valstu un Polijas aizsardzības pastiprināšanai. Dokuments tika sastādīts 2014. gadā pēc Krimas pussalas atgriešanās Krievijas sastāvā.

2016. gadā NATO pieņēma lēmumu dislocēt Baltijas valstīs un Polijā daudznacionālos bataljonus – vairāk nekā 4,8 tūkstošus karavīru. Tā bija bezprecedenta paplašināšanās uz austrumiem kopš aukstā kara beigām. NATO nenogurstoši paplašina militāros spēkus pie Krievijas robežām, lai arī Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas labi zināms, taču militārie spēki un tehnika ar izdomātu ieganstu tiek pastāvīgi savilkta pie KF robežām. Alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus savai drošībai, savukārt norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. 

38
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

15
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
15
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

42
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

42
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

Jums ir jāpalīdz mums! Pandēmijas nomocītie eiropieši izgāja protestu akcijās

0
(atjaunots 17:33 04.07.2020)
Eiropā uz ielām izgājuši cilvēki, kuri palikuši bez ienākumiem ierobežojumu dēļ, ko valdības ieviesa Covid-19 izplatības novēršanas nolūkos.

Eiropā pieaug protestu noskaņojumi. Bez peļņas palikušie izklaides industrijas darbinieki pieprasa atbalstu no valdībām.

Berlīnē, Madridē, Romā un Parīzē notiek demonstrācijas, kuras pāraug sadursmēs ar policiju.

Tikmēr koronavīruss neguļ un gaida tos, kas iziet masveida mītiņos bez sejas maskām, bez cimdiem, bez aizsarglīdzekļiem.

Taču tūkstošiem darbu zaudējušajiem cilvēkiem, acīmredzot, jau ir vienalga.

Gribat uzzināt par to plašāk? Skatieties video.

0