Nūjošana. Foto no arhīva

Līdz kam esam nodzīvojuši: Eiropā sākas pensiju krīze

144
(atjaunots 13:59 01.12.2019)
Nīderlandes valdība paziņojusi par nepieciešamību palielināt pensiju nodokli gandrīz par trešo daļu. Vainīgas ir centrālās bankas, kuras uzņēmušas kursu uz negatīvām procentu likmēm.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Rezultātā valsts obligācijas – galvenais pensiju fondu investīciju instruments – kļuva par zaudējumus nesošām. Kādēļ šajā situācijā vislielākie ieguvēji būs Ķīna un Krievija – Maksima Rubčenko materiālā priekš RIA Novosti.

Holandes slimība

Par pirmo pensiju krīzes upuri, par kuras tuvošanos vairākkārt brīdinājuši ekonomisti, kļuva Nīderlande. Šīs valsts pensiju sistēma skaitījās par vienu no vislabāk finansētajām. Taču tagad tā saskarusies ar asu līdzekļu deficītu.

Lieta tajā, ka Holandes pensiju fondiem ir pienākums ļoti stingri izvērtēt iegādājamo aktīvu riskus. Un galveno līdzekļu apjomu tiem nākas investēt valsts obligācijā, kuras vienmēr ir bijušas ideālas ilgtermiņa noguldījumiem pateicoties augstai drošībai un garantēti stabiliem ienākumiem.

Taču Eiropas Centrālās Bankas virzīšanās pie naudas politikas mīkstināšanas novedusi pie tā, ka valsts vērtspapīru ienesīgums aizgājis mīnusā. Un pensiju fondi šobrīd zaudē naudu.

"Mēs ilgi esam finansējuši Eiropas valdību, bet mums apsolīja negatīvus ienākumus tuvāko trīsdesmit gadu garumā," pasūdzējās aģentūrai Bloomberg pensiju fonda AustralianSuper Pty Akciju nodaļas vadītājs Inness MakKeands.

"Lai kompensētu Eiropas Centrālās Bankas rosināto zemo likmju politiku, pensiju iemaksām ir jāpalielinās par 30%. Pretējā gadījumā aptuveni divi miljoni cilvēku jau nākamgad saskarsies ar pensijas izmaksu samazinājumu," aprēķināja Šakti Rambarana Mišre, Nīderlandes Pensiju federācijas priekšsēdētāja, kura pārstāv 197 pensiju fondus.

Viņa brīdina, ka pensiju iemaksu palielināšana izraisīs darbspējas vecuma darbinieku sašutumu, kuru ienākumi, attiecīgi, samazināsies. Un patiešām, Nīderlandes arodbiedrības jau organizē protesta akcijas un streikus.

Pakaļdzīšanās pēc riskiem

Pensiju krīzes perspektīva kļūst arvien acīmredzamāka arī citās valstīs. Pagājušajā nedēļā "Trīsdesmitnieka grupa", starptautiska organizācija, kura apvieno finansistus un ekonomistus, brīdināja, ka līdzekļu deficīts novecojošo iedzīvotāju atbalstam divdesmit pasaules lielākajās valstīs tuvojas 16 miljardiem dolāru. Tas apdraud simtiem miljonu attīstītu valstu pilsoņu pensijas.

"Mēs esam nonākuši negatīvo procenta likmju pasaulē. Pensiju fondiem, kuri nodrošina nākotnes pensionāru finanšu drošību, tas nozīmē lielas problēmas, jo galu galā tie nespēs īstenot izmaksas, kuras sagaida klienti," saka Lekss Hugduins, Groningenas Universitātes profesors un bijušais Nīderlandes Centrālās Bankas valdes loceklis.

Cerību uz to, ka finanšu regulatori nāks pie prāta un atgriezīsies pie normālas finanšu politikas, praktiski nav atlicis. "Starp pensiju tirgus dalībniekiem radies konsenss par to, ka priekša mūs gaida garš monetāro nosacījumu mīkstināšanas cikls, kurš būtībā jau ir sācies šogad," konstatē Raiffeisen Bank.

Vienīgā izeja pensiju fondiem šajā situācijā ir apgūt jaunus, riskantākus tirgus aktīvu meklējumos ar nepieciešamo ienesīgumu. Šveicē, piemēram, aizrāvušies ar nekustāmajiem īpašumiem.

Glābjoties no negatīvajām procentu likmēm un obligāciju ienākumu krituma, Šveices pensiju fondi šogad ieguldījuši nekustāmajos īpašumos 24% kapitālu, kaut gan pirms dažiem gadiem par normālu tika uzskatīta 10% daļa.

No vienas puses skatoties, tas sniedz stabilu ienākumu no īres maksas: 60% Šveices pilsoņu dzīvo īrētos mājokļos, jo augsto nekustamo īpašumu cenu dēļ nevar atļauties tos nopirkt.

Taču likums ļauj pensiju fondiem ieguldīt līdzekļus nekustāmajos īpašumos ne vairāk par 30% līdzekļu. Drīz šveicieši sasniegs šo skaitli, un viņiem nāksies sekot kolēģu piemēram no citām valstīm: pievērst skatu Krievijas un Ķīnas vērtspapīriem.

Ko finansē pensionāri

Aizritējušajā otrdienā Ķīna izlika Amerikas valūtā nominētās obligācijas rekordlielo sešu miljardu dolāru apmērā. Turklāt pieprasījums gandrīz sasniedza 20 miljardus.

Nedaudz agrāk Pekina pārdeva valsts obligācijas četru miljardu eiro vērtībā. Abos gadījumos par pircējiem kļuva rietumu pensiju fondi, kuri Ķīnas vērtspapīros saskatīja lielisku iespēju ieguldīt naudu ar labu peļņu.

Ažiotāža pastāv arī Krievijas vērtspapīru tirgū. Oktobrī pieteikumi Finanšu ministrijas izvietotajām Federālā aizdevuma obligācijām divas-trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, savukārt novembrī investori pārslēdzās uz korporāciju vērtspapīriem.

Saskaņa ar Maskavas biržas datiem, patlaban nerezidenti iegulda vietējo kompāniju akcijās aptuveni 200 miljonus dolāru nedēļā. Ievērojama daļa šo līdzekļu nāk no pensiju fondiem.

Rezultātā Maskavas starpbanku valūtas biržas rubļa indekss uzstādījis vēsturisku rekordu, pārsniedzot 3000 punktu atzīmi, savukārt RTS valūtas indekss pacēlies līdz maksimumam kopš 2013. gada.

Amerikāņu investīciju fonda One River Asset Management analītiķi atzīmē šīs situācijas paradoksālumu. "Pārsteidzoši, ka augošās krīzes starp Austrumiem un Rietumiem karstākajā punktā rietumu centrālo banku politika spiež globālos pensionārus finansēt Ķīnas Komunistisko partiju un Kremli," konstatē viņi.

144
Pēc temata
Solīto pensiju nebūs: "Priecājieties, ka jums ir darbs"
Labklājības ministrija: cīņa ar nabadzību nav Latvijas prioritāte
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Ombudsmens: Latvija ir totālas nabadzības, nevis zelta miljarda valsts
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova

"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV

14
(atjaunots 17:23 01.06.2020)
Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Krievijas apsūdzēšana par iespējamo saikni ar nekārtībām ASV ir netīrs informācijas manipulācijas veids, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija. Viņa atzīmēja, ka balstās uz savas pieredzes, nesniedzot nekāda vieda pierādījumus.

"Raisas kundze! Savulaik Jūsu partijas biedri pieļāva liktenīgu kļūdu – izdomāja muļķīgāko koncepciju – visā, kas jums nepatīk, vainot Krieviju. (Bijusī ASV valsts sekretāre) Hilarija Klintone un visa (bijušā ASV prezidenta Baraka) Obamas komanda pārliecināja sevi un centās pārliecināt visu pasauli, ka ASV iekšējās problēmas rada un pasliktina kāds no "ārpuses", jeb tieši Krievija. Šo kļūdu jūs cenšaties atkārtot šodien, kopā ar CNN žurnālistu pielietojot netīras informācijas manipulācijas metodes: viltus paziņojumi un nulle faktu to apstiprināšanai. Jūsu intervija CNN – tā ir tā propaganda," uzrakstīja Zaharova Facebook.

Viņa atgādināja, ka tie paši "sociālie tīkli", kurus, pēc ASV domām, krievi izmanto protestu kurināšanai Amerikas pilsētās, "ir reģistrēti ASV, pieder amerikāņiem un tiesiski tiek regulēti arī turpat".

"Jūs atkal cenšaties izspēlēt "krievu kārti"? Jūs esat aizspēlējušies, atgriezieties realitātē. Izejiet pie jūsu cilvēkiem un pasakiet acīs skatīdamies, ka viņus caur YouTube un Facebook vada krievi. Savukārt es paskatīšos uz amerikāņu "ekskluzivitāti" rīcībā," piebilda Marija Zaharova.

Nekārtību vilnis, kas pāršalkušas ASV, sākās Mineapolisā pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas, ko pastrādāja policisti.

Kopumā vairāk nekā 40 Amerikas pilsētas, tai skaitā Losandželosa, Sanfrancisko, Beverlihilsa, Čikāga, Orlando, Atlanta, Denvera, Rietumu Holivuda un citas, ieviesa savās teritorijās komandantstundu.

Iepriekš radio Sputnik paziņoja, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps aicināja gubernatorus un mērus no Demokrātiskās partijas iesaistīt situācijas noregulēšanā Nacionālo gvardi.

14
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

Polijā startējušas mācības "Anakonda": uz sauszemes un jūrā tiks iesaistīti 5000 kareivju

15
(atjaunots 17:11 01.06.2020)
Polijas Karaspēka kareivjiem ir jātrenējas, neraugoties uz pandēmiju, Polija neatcēla mācības "Anakonda".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Polijā startēja liela mēroga mācības "Anakonda", manevros piedalīsies 5 tūkstoši kareivju, paziņoja valsts nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.

"Šodien sākas "Anakonda 2020". Tās ir mācības, kurās piedalīsies 5 tūkstoši kareivju. Neraugoties uz koronavīrusa epidēmiju un ieviestajiem ierobežojumiem, mēs neatsakāmies no mācībām. Polijas Karaspēka kareivjiem pastāvīgi ir jātrenējas, jāpaaugstina sava kvalifikācija un jābūt gataviem rīkoties," uzrakstīja Blaščaks Twitter.

​Manevru mērķis - "pārbaudīt dažādu veida karaspēku ar vienu mērķi atklāt uguni". Mācību laikā ir paredzētas darbības uz sauszemes, jūrā, kiberdrošības jomā. Tomēr koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ daži mācību elementi tiks atlikti uz gada beigām vai 2021. gadu.

"Anakonda" ir lielākās Polijas armijas mācības, kas tiek rīkotas reizi divos gados. Varšava organizē "Anakonda" manevrus kopš 2006. gada, kopš 2012. gada tās ir iekļautas NATO militāro mācību pasākumu sarakstā. Līdz 2018. gadam tās tika rīkotas tikai Polijas teritorijā, taču pirms diviem gadiem pirmo reizi tajās tika iesaistīti poligoni Baltijas valstīs.

Gadiem ejot, mācību mērogs ir pieaudzis. 2006. gadā manevros piedalījās aptuveni 10 tūkstoši militārpersonu, 2008. un 2010. gadā – ap 7 tūkstošiem, 2012. gadā – 11,5 tūkstoši kareivju, tai skaitā NATO kareivji. 2014. gadā mācībām tika piešķirts karaspēku militāri mācību pasākuma statuss ar praktisko mērķi "apgūt karaspēku rīcības veidus krīzes situācijas eskalācijas apstākļos". Toreiz manevros tika iesaistīti 12,5 tūkstoši kareivju. 2016. gadā mācībās piedalījās aptuveni 31 tūkstotis kareivju.

2018. gadā tajās piedalījās 17,5 tūkstoši kareivju – 12,5 tūkstoši Polijā un aptuveni 5 tūkstoši Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mācībās tika apgūts jauns elements – iedzīvotāju evakuācija no apdzīvotām vietām Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā, to atzīmēja arī Krievijas ĀM. "Tostarp pievērsām uzmanību principiāli jaunam momentam. Pēc Pentagona prasības šo mācību gaitā no konflikta zonas, jeb no apdzīvotajām vietām, kuras atrodas Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā. Iedomājaties, līdz kam noved šo pašu apdzīvoto vietu iedzīvotājus?" komentēja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

15
Tagi:
militārās mācības, NATO, Polija
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

0
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

0
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu