Nūjošana. Foto no arhīva

Līdz kam esam nodzīvojuši: Eiropā sākas pensiju krīze

157
(atjaunots 13:59 01.12.2019)
Nīderlandes valdība paziņojusi par nepieciešamību palielināt pensiju nodokli gandrīz par trešo daļu. Vainīgas ir centrālās bankas, kuras uzņēmušas kursu uz negatīvām procentu likmēm.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Rezultātā valsts obligācijas – galvenais pensiju fondu investīciju instruments – kļuva par zaudējumus nesošām. Kādēļ šajā situācijā vislielākie ieguvēji būs Ķīna un Krievija – Maksima Rubčenko materiālā priekš RIA Novosti.

Holandes slimība

Par pirmo pensiju krīzes upuri, par kuras tuvošanos vairākkārt brīdinājuši ekonomisti, kļuva Nīderlande. Šīs valsts pensiju sistēma skaitījās par vienu no vislabāk finansētajām. Taču tagad tā saskarusies ar asu līdzekļu deficītu.

Lieta tajā, ka Holandes pensiju fondiem ir pienākums ļoti stingri izvērtēt iegādājamo aktīvu riskus. Un galveno līdzekļu apjomu tiem nākas investēt valsts obligācijā, kuras vienmēr ir bijušas ideālas ilgtermiņa noguldījumiem pateicoties augstai drošībai un garantēti stabiliem ienākumiem.

Taču Eiropas Centrālās Bankas virzīšanās pie naudas politikas mīkstināšanas novedusi pie tā, ka valsts vērtspapīru ienesīgums aizgājis mīnusā. Un pensiju fondi šobrīd zaudē naudu.

"Mēs ilgi esam finansējuši Eiropas valdību, bet mums apsolīja negatīvus ienākumus tuvāko trīsdesmit gadu garumā," pasūdzējās aģentūrai Bloomberg pensiju fonda AustralianSuper Pty Akciju nodaļas vadītājs Inness MakKeands.

"Lai kompensētu Eiropas Centrālās Bankas rosināto zemo likmju politiku, pensiju iemaksām ir jāpalielinās par 30%. Pretējā gadījumā aptuveni divi miljoni cilvēku jau nākamgad saskarsies ar pensijas izmaksu samazinājumu," aprēķināja Šakti Rambarana Mišre, Nīderlandes Pensiju federācijas priekšsēdētāja, kura pārstāv 197 pensiju fondus.

Viņa brīdina, ka pensiju iemaksu palielināšana izraisīs darbspējas vecuma darbinieku sašutumu, kuru ienākumi, attiecīgi, samazināsies. Un patiešām, Nīderlandes arodbiedrības jau organizē protesta akcijas un streikus.

Pakaļdzīšanās pēc riskiem

Pensiju krīzes perspektīva kļūst arvien acīmredzamāka arī citās valstīs. Pagājušajā nedēļā "Trīsdesmitnieka grupa", starptautiska organizācija, kura apvieno finansistus un ekonomistus, brīdināja, ka līdzekļu deficīts novecojošo iedzīvotāju atbalstam divdesmit pasaules lielākajās valstīs tuvojas 16 miljardiem dolāru. Tas apdraud simtiem miljonu attīstītu valstu pilsoņu pensijas.

"Mēs esam nonākuši negatīvo procenta likmju pasaulē. Pensiju fondiem, kuri nodrošina nākotnes pensionāru finanšu drošību, tas nozīmē lielas problēmas, jo galu galā tie nespēs īstenot izmaksas, kuras sagaida klienti," saka Lekss Hugduins, Groningenas Universitātes profesors un bijušais Nīderlandes Centrālās Bankas valdes loceklis.

Cerību uz to, ka finanšu regulatori nāks pie prāta un atgriezīsies pie normālas finanšu politikas, praktiski nav atlicis. "Starp pensiju tirgus dalībniekiem radies konsenss par to, ka priekša mūs gaida garš monetāro nosacījumu mīkstināšanas cikls, kurš būtībā jau ir sācies šogad," konstatē Raiffeisen Bank.

Vienīgā izeja pensiju fondiem šajā situācijā ir apgūt jaunus, riskantākus tirgus aktīvu meklējumos ar nepieciešamo ienesīgumu. Šveicē, piemēram, aizrāvušies ar nekustāmajiem īpašumiem.

Glābjoties no negatīvajām procentu likmēm un obligāciju ienākumu krituma, Šveices pensiju fondi šogad ieguldījuši nekustāmajos īpašumos 24% kapitālu, kaut gan pirms dažiem gadiem par normālu tika uzskatīta 10% daļa.

No vienas puses skatoties, tas sniedz stabilu ienākumu no īres maksas: 60% Šveices pilsoņu dzīvo īrētos mājokļos, jo augsto nekustamo īpašumu cenu dēļ nevar atļauties tos nopirkt.

Taču likums ļauj pensiju fondiem ieguldīt līdzekļus nekustāmajos īpašumos ne vairāk par 30% līdzekļu. Drīz šveicieši sasniegs šo skaitli, un viņiem nāksies sekot kolēģu piemēram no citām valstīm: pievērst skatu Krievijas un Ķīnas vērtspapīriem.

Ko finansē pensionāri

Aizritējušajā otrdienā Ķīna izlika Amerikas valūtā nominētās obligācijas rekordlielo sešu miljardu dolāru apmērā. Turklāt pieprasījums gandrīz sasniedza 20 miljardus.

Nedaudz agrāk Pekina pārdeva valsts obligācijas četru miljardu eiro vērtībā. Abos gadījumos par pircējiem kļuva rietumu pensiju fondi, kuri Ķīnas vērtspapīros saskatīja lielisku iespēju ieguldīt naudu ar labu peļņu.

Ažiotāža pastāv arī Krievijas vērtspapīru tirgū. Oktobrī pieteikumi Finanšu ministrijas izvietotajām Federālā aizdevuma obligācijām divas-trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, savukārt novembrī investori pārslēdzās uz korporāciju vērtspapīriem.

Saskaņa ar Maskavas biržas datiem, patlaban nerezidenti iegulda vietējo kompāniju akcijās aptuveni 200 miljonus dolāru nedēļā. Ievērojama daļa šo līdzekļu nāk no pensiju fondiem.

Rezultātā Maskavas starpbanku valūtas biržas rubļa indekss uzstādījis vēsturisku rekordu, pārsniedzot 3000 punktu atzīmi, savukārt RTS valūtas indekss pacēlies līdz maksimumam kopš 2013. gada.

Amerikāņu investīciju fonda One River Asset Management analītiķi atzīmē šīs situācijas paradoksālumu. "Pārsteidzoši, ka augošās krīzes starp Austrumiem un Rietumiem karstākajā punktā rietumu centrālo banku politika spiež globālos pensionārus finansēt Ķīnas Komunistisko partiju un Kremli," konstatē viņi.

157
Pēc temata
Solīto pensiju nebūs: "Priecājieties, ka jums ir darbs"
Labklājības ministrija: cīņa ar nabadzību nav Latvijas prioritāte
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Ombudsmens: Latvija ir totālas nabadzības, nevis zelta miljarda valsts
Krievijas vakcīna pret Covid-19, foto no arhīva

Ungārijai drīkst, pārējiem nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V

55
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.

"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.

EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".

"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.

Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.

Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

55
Tagi:
Eiropa, vakcīna, Krievija, Ungārija
Pēc temata
Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

38
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

38
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi