Nūjošana. Foto no arhīva

Līdz kam esam nodzīvojuši: Eiropā sākas pensiju krīze

98
(atjaunots 13:59 01.12.2019)
Nīderlandes valdība paziņojusi par nepieciešamību palielināt pensiju nodokli gandrīz par trešo daļu. Vainīgas ir centrālās bankas, kuras uzņēmušas kursu uz negatīvām procentu likmēm.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Rezultātā valsts obligācijas – galvenais pensiju fondu investīciju instruments – kļuva par zaudējumus nesošām. Kādēļ šajā situācijā vislielākie ieguvēji būs Ķīna un Krievija – Maksima Rubčenko materiālā priekš RIA Novosti.

Holandes slimība

Par pirmo pensiju krīzes upuri, par kuras tuvošanos vairākkārt brīdinājuši ekonomisti, kļuva Nīderlande. Šīs valsts pensiju sistēma skaitījās par vienu no vislabāk finansētajām. Taču tagad tā saskarusies ar asu līdzekļu deficītu.

Lieta tajā, ka Holandes pensiju fondiem ir pienākums ļoti stingri izvērtēt iegādājamo aktīvu riskus. Un galveno līdzekļu apjomu tiem nākas investēt valsts obligācijā, kuras vienmēr ir bijušas ideālas ilgtermiņa noguldījumiem pateicoties augstai drošībai un garantēti stabiliem ienākumiem.

Taču Eiropas Centrālās Bankas virzīšanās pie naudas politikas mīkstināšanas novedusi pie tā, ka valsts vērtspapīru ienesīgums aizgājis mīnusā. Un pensiju fondi šobrīd zaudē naudu.

"Mēs ilgi esam finansējuši Eiropas valdību, bet mums apsolīja negatīvus ienākumus tuvāko trīsdesmit gadu garumā," pasūdzējās aģentūrai Bloomberg pensiju fonda AustralianSuper Pty Akciju nodaļas vadītājs Inness MakKeands.

"Lai kompensētu Eiropas Centrālās Bankas rosināto zemo likmju politiku, pensiju iemaksām ir jāpalielinās par 30%. Pretējā gadījumā aptuveni divi miljoni cilvēku jau nākamgad saskarsies ar pensijas izmaksu samazinājumu," aprēķināja Šakti Rambarana Mišre, Nīderlandes Pensiju federācijas priekšsēdētāja, kura pārstāv 197 pensiju fondus.

Viņa brīdina, ka pensiju iemaksu palielināšana izraisīs darbspējas vecuma darbinieku sašutumu, kuru ienākumi, attiecīgi, samazināsies. Un patiešām, Nīderlandes arodbiedrības jau organizē protesta akcijas un streikus.

Pakaļdzīšanās pēc riskiem

Pensiju krīzes perspektīva kļūst arvien acīmredzamāka arī citās valstīs. Pagājušajā nedēļā "Trīsdesmitnieka grupa", starptautiska organizācija, kura apvieno finansistus un ekonomistus, brīdināja, ka līdzekļu deficīts novecojošo iedzīvotāju atbalstam divdesmit pasaules lielākajās valstīs tuvojas 16 miljardiem dolāru. Tas apdraud simtiem miljonu attīstītu valstu pilsoņu pensijas.

"Mēs esam nonākuši negatīvo procenta likmju pasaulē. Pensiju fondiem, kuri nodrošina nākotnes pensionāru finanšu drošību, tas nozīmē lielas problēmas, jo galu galā tie nespēs īstenot izmaksas, kuras sagaida klienti," saka Lekss Hugduins, Groningenas Universitātes profesors un bijušais Nīderlandes Centrālās Bankas valdes loceklis.

Cerību uz to, ka finanšu regulatori nāks pie prāta un atgriezīsies pie normālas finanšu politikas, praktiski nav atlicis. "Starp pensiju tirgus dalībniekiem radies konsenss par to, ka priekša mūs gaida garš monetāro nosacījumu mīkstināšanas cikls, kurš būtībā jau ir sācies šogad," konstatē Raiffeisen Bank.

Vienīgā izeja pensiju fondiem šajā situācijā ir apgūt jaunus, riskantākus tirgus aktīvu meklējumos ar nepieciešamo ienesīgumu. Šveicē, piemēram, aizrāvušies ar nekustāmajiem īpašumiem.

Glābjoties no negatīvajām procentu likmēm un obligāciju ienākumu krituma, Šveices pensiju fondi šogad ieguldījuši nekustāmajos īpašumos 24% kapitālu, kaut gan pirms dažiem gadiem par normālu tika uzskatīta 10% daļa.

No vienas puses skatoties, tas sniedz stabilu ienākumu no īres maksas: 60% Šveices pilsoņu dzīvo īrētos mājokļos, jo augsto nekustamo īpašumu cenu dēļ nevar atļauties tos nopirkt.

Taču likums ļauj pensiju fondiem ieguldīt līdzekļus nekustāmajos īpašumos ne vairāk par 30% līdzekļu. Drīz šveicieši sasniegs šo skaitli, un viņiem nāksies sekot kolēģu piemēram no citām valstīm: pievērst skatu Krievijas un Ķīnas vērtspapīriem.

Ko finansē pensionāri

Aizritējušajā otrdienā Ķīna izlika Amerikas valūtā nominētās obligācijas rekordlielo sešu miljardu dolāru apmērā. Turklāt pieprasījums gandrīz sasniedza 20 miljardus.

Nedaudz agrāk Pekina pārdeva valsts obligācijas četru miljardu eiro vērtībā. Abos gadījumos par pircējiem kļuva rietumu pensiju fondi, kuri Ķīnas vērtspapīros saskatīja lielisku iespēju ieguldīt naudu ar labu peļņu.

Ažiotāža pastāv arī Krievijas vērtspapīru tirgū. Oktobrī pieteikumi Finanšu ministrijas izvietotajām Federālā aizdevuma obligācijām divas-trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, savukārt novembrī investori pārslēdzās uz korporāciju vērtspapīriem.

Saskaņa ar Maskavas biržas datiem, patlaban nerezidenti iegulda vietējo kompāniju akcijās aptuveni 200 miljonus dolāru nedēļā. Ievērojama daļa šo līdzekļu nāk no pensiju fondiem.

Rezultātā Maskavas starpbanku valūtas biržas rubļa indekss uzstādījis vēsturisku rekordu, pārsniedzot 3000 punktu atzīmi, savukārt RTS valūtas indekss pacēlies līdz maksimumam kopš 2013. gada.

Amerikāņu investīciju fonda One River Asset Management analītiķi atzīmē šīs situācijas paradoksālumu. "Pārsteidzoši, ka augošās krīzes starp Austrumiem un Rietumiem karstākajā punktā rietumu centrālo banku politika spiež globālos pensionārus finansēt Ķīnas Komunistisko partiju un Kremli," konstatē viņi.

98
Pēc temata
Solīto pensiju nebūs: "Priecājieties, ka jums ir darbs"
Labklājības ministrija: cīņa ar nabadzību nav Latvijas prioritāte
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Ombudsmens: Latvija ir totālas nabadzības, nevis zelta miljarda valsts