Londona, foto no arhīva

Pārvākties uz Londonu un iekārtoties darbā. Vai ir to vērts?

83
(atjaunots 20:46 26.11.2019)
Pārvākšanās, tāpat kā remonts, līdzinās ugunsgrēkam, it īpaši, ja jūs aizbraucat ne tikai no dzimtās pilsētas, bet pat pārceļaties uz citu valsti, tāpat jāpatur prātā, ka Londona ir diezgan dārga pilsēta, un konkurence tur ir liela.

Jau skolā mūs māca, ka "London is the capital of Great Britain". Kopš tā laika sapņojam, cik vareni būtu dzīvot tur. Lielbritānijas galvaspilsēta mūsu apziņā raisa vairākus stereotipus. Lai arī briti ir vieni no retajiem Eiropā, kas rūpīgi glabā tradīcijas, no ekonomiskās attīstības neviens neizvairās. Ik gadus šurp peļņā dodas tūkstošiem emigrantu. Viņi sapņo te iesakņoties un sākt dzīvi no sākuma. Vai ir tik vienkārši?

Kur sameklēt darbu Londonā

Londonā darba meklējumos liela loma ir rekomendācijām, it īpaši profesijām pakalpojumu jomā. Auklei noteikti palūgs citu ģimeņu izsniegtu raksturojumu, oficiantam – restorāna sniegtas rekomendācijas.

Ja paziņu Londonā vēl nav, var mēģināt meklēt vakantās vietas specializētajās vietnēs (piemēram, uk4ru.com) vai aģentūrā, kas nodarbojas ar emigrantu iekārtošanu.

Jāpatur prātā, ka viņi ne tikai saņem procentus nodokļu samaksai un apdrošināšanai, bet arī peļņu, tāpēc summa galu galā būs mazāka nekā nauda, ko saņemtu darbinieks, apmaksājot visu patstāvīgi.

Aģentūras piedāvā aukles, istabenes, oficianta, celtnieka, palīgstrādnieka vietas, meklē personālu sezonas darbiem fermā. Vidēji var nopelnīt 221 eiro nedēļā, ieskaitot inventāru un mājokli.

Lai iekārtotos darbā, jums vajadzēs:

  • NI Number (apdrošināšanas numurs, ko viegli var pasūtīt Google);
  • CV;
  • iepriekšējā darba devēja atsauksmes (ja iekārtojaties darbā kvalificēta speciālista amatā);
  • bankas konts Lielbritānijā (jānorāda vismaz pagaidu adrese un jāuzrāda komunālo pakalpojumu maksājums);
  • valodas zināšanas.

Diemžēl nebūs iespējams sameklēt darbu Londonā bez angļu valodas prasmēm. Pat sezonas darbiem pieņem cilvēkus, kas spēj runāt un saprast. Jāpiebilst, ka zemu apmaksāts darbs parasti pieder pie pakalpojumu sfēras, un darba devējam nav izdevīgi pieņemt cilvēku bez valodas prasmes.

Kā izturēties darba pārrunās Londonā

Lielbritānijā ir pašiem sava īpaša lietišķā etiķete. Tā nosaka ne tikai pretendenta izturēšanos pārrunās, bet arī CV stilu.

CV parasti aizņem vienu (ja, piemēram, darbu meklē students bez pieredzes) vai divas lappuses. Fotogrāfijas nav vēlamas, nav jāuzrāda vecums un dzimums. Ideālā gadījumā CV ievadā jābūt tikai vārdam un kontaktinformācijai.

Ierodoties Anglijā ieteicams izveidot kontus LinkedIn un Facebook, jo daudzos gadījumos pārrunu rezultāts būs atkarīgs no kontaktu skaita un aktivitātes sociālajā tīklā.

CV jānorāda kandidāta zināšanas un prasmes. Piemēram, valodas zināšanas, prasme strādāt noteiktās programmās. Šim blokam nevajadzētu pārsniegt 3-4 teikumus.

Pamata blokā jānorāda darba pieredze citās kompānijās, šauras ievirzes prasmes, kas saistītas ar jūru profesiju, izglītība un sertifikāti, ieskaitot to izsniegšanas un absolvēšanas gadu. Studentiem ieteicams norādīt izlaiduma kvalifikācijas darba tēmu.

Darba devējs parasti velta CV 3-5 sekundes, tāpēc tekstā vajadzīga noteikta struktūra. Londonā nevienu neieinteresēs speciālists, kurš prot darīt visu, tāpēc katrai darba vietai vajadzēs sagatavot atsevišķu raksturojumu.

Ļoti svarīga ir arī pretendenta izturēšanās sarunas laikā. Ko nav ieteicams darīt, tiekoties ar nākamo darba devēju?

  1. Pirms ierasties uz pārrunām, ieteicams iepazīties ar kompāniju, izpētīt tās mājaslapu un vēsturi, palasīt atsauksmes – darba devējs bieži vaicā, ko tieši var piedāvāt speciālists.
  2. Kategoriski aizliegts nokavēt tikšanās laiku, tiesa, nav ieteicams ierasties arī pārlieku agri. Etiķete norāda, ka pretendentam ir tiesības ierasties 5-10 minūtes pirms tikšanās sākuma. Nevajag nest līdzi dzērienus vai ēdienus.
  3. Satraukumā cilvēki bieži sāk runāt pārāk daudz vai vispār neuzdod jautājumus. Tāda uzvedība ietekmēs darba devēja iespaidu par pretendentu.
  4. Darba devējs parasti uzdod jautājumus par CV minētajām ziņām, tāpēc ieteicams paturēt prātā visus datumus un agrāk pildītos pienākumus.
  5. Nav ieteicams negatīvi vērtēt agrāko darba devēju – kandidāts nesaņems pozitīvu raksturojumu.

Dzīve Londonā

Dzīve Lielbritānijas galvaspilsētā nav no lētajām. Sākumā atbraucēji parasti īrē istabas, jo savam dzīvoklim vai pat mājai bieži pietrūkst līdzekļu. Starp citu, iznomāšanas kultūra Londonā ir attīstīta un pastāvīgi nes peļņu īpašniekiem.

Londona ir sadalīta deviņās zonās. Ofisi parasti izvietoti 1.-3.zonā. Tajas mājoklis būs visdārgākais (no 1839 eiro mēnesī), tāpēc emigranti biežāk izvēlas attālākus rajonus. Mājokli var pameklēt dažādās mājaslapās, piemēram, zoopla.co.uk un rightmove.co.uk.

Tur istabu var izīrēt par summu no 689 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka mājās bieži ir plānas sienas, turklāt noteikti jāpārbauda logi – aukstā gadalaikā tie ielaiž vēsumu. Pie tam konservatīvie briti neuzstāda mājās arī kondicionētājus.

Transporta izdevumi arī ir atkarīgi no zonām, ko šķērso pasažieri. Jo vairāk, jo dārgāk izmaksās brauciens. Visbiežāk tiek izmantotas mēneša biļetes. Piemēram, mēneša biļete 1.-3.zonas šķērsošanai maksā apmēram 175 eiro mēnesī, no 1. līdz 4. zonai — 215 eiro, no 1. līdz 9. zonai – 390 eiro. Aptuveni 92 eiro mēnesī izmaksās braucieni autobusā.

Par elektrību vidēji būs jāmaksā 34 eiro mēnesī, par gāzi – 34 eiro, maksa par ūdeni Londonā tiek iekasēta reizi gadā – apmēram 286 eiro. Maksa par internetu var svārstīties – aptuveni no 45 eiro mēnesī.

Uzturs nedēļā vienam cilvēkam izmaksās apmēram 34 eiro, ja produktus pirkt vienkāršākos veikalos, piemēram, Asda vai Sainsbury’s Local. Kafija bez deserta kafejnīcā izmaksās 3-4 eiro, ar kādu našķi – 8-9 eiro. Pusdienas ēstuvē maksās 8-9 eiro, vakariņas vidējas klases restorānā – 8-15 eiro vienam cilvēkam.

Izdevumi (1 mēnesis) Alga 1380 eiro
Istabas īre - 700 eiro
Komunālie pakalpojumi - 92 eiro
Transports - 215 eiro
Uzturs - 138 eiro
Internets - 45 eiro
Atlikums 190 eiro


Kā kļūt par mūsdienīgu Mēriju Popinsu

Parasti ir neiespējami sameklēt legālu darbu bez angļu valodas zināšanām. Protams, var mēģināt iekārtoties emigrantu ģimenē, piemēram, aukles vai vadītāja vietā. Taču izredzes nav lielas, jo tādas ģimenes nevēlas, lai ar viņu bērniem strādātu pašiem nezināmas kultūras un valodas nesēji.

Toties briti ar prieku pieņem darbā par aukli citas valsts pārstāvjus. Kopēja var ierasties saskaņā ar grafiku pēc vienošanās vai dzīvot kopā ar ģimeni un pilnvērtīgi nodarboties ar bērnu.

Live-out aukles darba nedēļa ilgst 5 dienas, taču ģimene apmaksā ceļu līdz darbam, visus braucienus ar bērniem uz papildu nodarbībām un pat atvaļinājumu. Saskaņā ar vienošanos, mūsdienīgā Mērija Popinsa var pagatavot vienkāršus ēdienus bērniem un uzkopt viņu istabu. Taču pārējiem ģimenes locekļiem par sevi jāparūpējas pašiem.

Bigbens. Londona.
© Sputnik / Алекс Макнотон

Live-out aukles alga svārstās no 12 līdz 17 eiro stundā (pēc nodokļu nomaksas) un nevar kristies zem nacionālā minimuma - £8,21, jeb apmēram 9,32 eiro stundā.

Ja aukles pakalpojumi ir īslaicīgi, alga var pieaugt līdz 30 eiro stundā.

Ģimenē dzīvojošās aukles alga ir mazāka. Tomēr darba devējam jāpiešķir viņai atsevišķa istaba, turklāt arī uzturs viņai pienākas uz darba devēja rēķina. Londonā tāda aukle var rēķināties ar 1725 eiro mēnesī.

Starp citu, aukles tiesības Lielbritānijā ir stingri aizsargātas. Darba devējam jāsamaksā ne tikai alga, jāapmaksā arī nodokļi un atvaļinājums. Tāpēc ģimenes aicina auklītes no aģentūras, lai izvairītos no jezgas ar dokumentiem.

Vai grūti iekārtoties par taksometra vadītāju Londonā?

Emigrantu vidū diezgan populāra ir taksometra vadītāja profesija. No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka tajā nav nekā sarežģīta. Taču, ja runa ir par Londonu, lieta nav tik vienkārša.

līdz ar Uber ienākšanu taksometru tirgū, kebmenu ienākums (tā šeit sauc taksistus) ir samazinājies gandrīz līdz 40%. Tādēļ ielās bieži sarīko streikus. Agrāk, lai nopelnītu 1376 eiro, bija jāstrādā 5 stundas, tagad – 10.

Vārdu sakot, kļūt par kebmenu nepavisam nav tik viegli. Parasti cilvēki tērē mācībām par trīs gadus: vadītājam ir jāzina visas ielas 10 kilometru rādiusā no stacijas (to ir vairāk nekā 25 tūkstoši), kā arī to detaļas ar visiem veikaliem, tirdzniecības centriem un apskates vietām. Šoferis nedrīkst izmantot GPS navigāciju.

Katrs kandidāts izpilda vairākus testus, kas apliecina viņa zināšanas par Londonu, pēc tam fināla eksāmenā sastāda maršrutu, no galvas norādot visu ielu nosaukumus, pa kurām viņam jābrauc. Turklāt nākamais kebmens iziet ārējā izskata un stresa noturības pārbaudi. 70% gadījumu stažieri pamet uzsāktās mācības.

Minimālā iekāpšanas summa 2019. gadam ir aptuveni 3,50 eiro, bet tālāk cena tiek aprēķināta atkarībā no attāluma, laika ceļā un tarifa. Piemēram, darba dienās no 5 rītā līdz 8 vakarā brauciena cena no 6 līdz 13 minūtēm būs 6-11 eiro, vakarā – no 7,50 eiro.

Lai saņemtu Uber licenci, ir jānokārto atvieglots pilsētas zināšanu tests, bet iesniegt pieteikumu var tikai pēc 2 gadiem pēc tā nokārtošanas. To var izdarīt Londonas transporta departamenta tīmekļa vietnē, kur jāraksta vēstule, norādot nākamās darbības veidu.

Pēc nedēļas sāk pieņemt dokumentus:

  • pieteikums ar personas datiem;
  • anketa sodāmības pārbaudei (par izziņu no Criminal Agency nāksies samaksāt aptuveni 57 eiro);
  • medicīniskā pārbaude;
  • "Knowledge" testa rezultāti.

Licence tiek izsniegta uz diviem gadiem, bet lai saņemtu Uber ierīci, jābūt arī automašīnas dokumentiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir personīgā vai iznomāta. Ja automobilis nepieder vadītājam, tad jāiesniedz:

  • nomas līgums;
  • apdrošināšana;
  • tehniskā pase;
  • reģistrācija cilvēku pārvadāšanai.

Jāpiebilst, ka Uber britu vidū ir ļoti pieprasīts, jo brauciena cenas ir nedaudz zemākas nekā pie kebmeņiem. Iekāpšanās cena vidēji ir 2,80 eiro, cena par 1 minūti – 0, 17 eiro, cena par 1 jūdzi – 1,38 eiro.

Zemūdens akmeņi oficianta darbā

Ir diezgan sarežģīti saviem spēkiem atrast darbu sabiedriskās ēdināšanas jomā. Visbiežāk cilvēki iekārtojas restorānos vai viesnīcās ar speciālo aģentūru starpniecību. No tām atkarīga arī darba alga.

Katrai kafejnīcai un viesnīcai jau ir savs personāls. Parasti papildu darbaspēku piesaista tikai banketiem. Tāpēc nostiprināties vienā konkrētajā vietā nav viegli, tomēr tas ir iespējams, ja izdosies labi parādīt sevi lielo pasākumu laikā.

Parasti par šādu darbu maksā 6,30 eiro stundā, bet mēdz būt arī cita sistēma. Piemēram, pirmajās 5 maiņās tiek aprēķināta likme 6,20 eiro stundā, bet no sestās maiņas līdz desmitajam jau 7,10 eiro stundā.

Savukārt darba procesā jāņem vērā, ka kolēģu vidū bieži būs brazīlieši, kolumbieši un eiropieši. Pārtraukuma laikā var papusdienot tepat virtuvē.

Tomēr labāk uzreiz gatavoties tam, ka apsēsties nesanāks un visu vakaru būs jāskraida ar šķīvjiem no virtuves līdz galdam.

Ja skraidīt nepatīk, ir iespēja iekārtoties par bārmeni. Viņa uzdevums ir pārdot apmeklētājiem alkoholiskos dzērienus. Par stundu maksā 3,50-5,30 eiro.

Dažādi palīgstrādnieki – produktu krāvēji un trauku mazgātāji saņem vēl mazāk. Turklāt viņu darbs tiek uzskatīts par nenozīmīgu un vērtējams "kukeru" līmenī, kas strādā vai nu uz ielas, vai ātrās ēdināšanas iestādēs. Toties viņiem nav vajadzīga kvalifikācija.

Ja nu iekārtoties viesnīcā?

Ja emigrantam nav nopietnas profesionālās pieredzes, var pamēģināt iekārtoties viesnīcā. Šeit tiek vērtētas valodas zināšanas, īpaši, kad jāsarunājas ar klientu.

Kandidātiem ar zemu angļu valodas līmeni derēs apkopēja vieta. Šāda darbinieka likme ir 3,50-4,40 eiro stundā.

Pasažieri lidostā. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Блинов

Vārdu sakot, nav viegli veidot karjeru viesu apkalpošanas biznesā. Būs jāsāk no nekvalificēta darba (istabene, kas saņem zemāko algu) un augt līdz menedžerim. Šādā gadījumā darbinieka algu palielina divreiz.

Lai sasniegtu šo pozīciju, ir jāpaaugstina valodas prasmes līmenis. Tad būs iespēja īrēt istabu viesnīcā par pusi no īres maksas.

Ja āriene ir pievilcīga un cilvēkam piemīt dabas dota harizma, viņš var strādāt par administratoru. Šim nolūkam būs svarīgi zināt Londonas apskates vietas un jāprot strādāt ar datoru. Šāda darbinieka alga būs no 5,30 līdz 8 eiro stundā.

Ja angļu valoda pieklibo

Viena no populārākajām profesijām bez īpašām angļu valodas zināšanām ir palīgstrādnieks būvlaukumā. Visbiežāk būvlaukumos strādā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Ukrainas un Krievijas pilsoņi.

Celtnieka darbs ir diezgan smags, taču arī šeit var kāpt pa karjeras kāpnēm līdz pat inženierim vai būvdarbu vadītāja, ja darbinieks jau ieņēma līdzīgo amatu savā valstī vai ātri mācās.

Vidēji palīgstrādnieks saņem no 5,30 eiro stundā, bet inženieris – no 11-14 eiro stundā. Tomēr šāds darbs ir īslaicīgs, jo darbinieki saņem algu tikai objekta būvdarbu laikā. Aģentūra piedāvā jaunu projektu tikai tad, kad ir pasūtījums.

Brīvdienās celtnieka tarifs palielinās divreiz, bet parasti ilgi strādāt šādā režīmā neatļauj.

Kā tad ir – braukt vai nebraukt uz Londonu?

Pārvākšanās, tāpat kā remonts, līdzinās ugunsgrēkam, it īpaši, ja jūs aizbraucat ne tikai no dzimtās pilsētas, bet pat pārceļaties uz citu valsti.

Protams, ja ir minimālās angļu valodas prasmes, atrast darbu ir iespējams. Tomēr jāpatur prātā, ka Londona ir diezgan dārga pilsēta, un konkurence ir daudz augstāka nekā, piemēram, piepilsētā. Tāpēc nepietiek tikai ar vēlēšanos vien.

Tāpat vērts novērtēt finanšu un fiziskos spēkus, jo daudzi emigranti, lai nodrošinātu komfortablu dzīves līmeni, ir spiesti strādāt divās vietās.

Neskatoties uz visiem mīnusiem, Londonā tomēr ir nepieciešami krievvalodīgie strādnieki tūrisma plūsmas palielināšanas dēļ. Šobrīd ir modē meklēt darbinieku, kurš varētu sniegt pakalpojumus klientiem no citām valstīm viņu pašu valodā.

Ja nebaidāties no grūtībām, darbs Londonā ir lieliska iespēja nostiprināties sapņu pilsētā un sākt dzīvi no baltas lapas.

 

 

83
 Covid-19

"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS

11
(atjaunots 09:36 04.06.2020)
Kāpēc pēcpadomju valstīm izdevies izvairīties no traģiskā mirstības scenārija, kas koronavīrusa pandēmijas laikā vērojams vairākās Eiropas valstīs un ASV.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik, Danara Kurmanova. Pazīstamais televīzijas raidījumu vadītājs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis Aleksandrs Mjasņikovs Sputnik  videotilta gaitā pastāstīja, kā patiesībā attīstās koronavīruss un kāpēc pēcpadomju valstīs nav atkārtojušies Itālijā, Spānijā un ASV vērotie traģiskie notikumi.

Vai BCG glābs no koronavīrusa?

Daudzi zinātnieki un mediķi ir pārsteigti: mirstība koronavīrusa infekcijas rezultātā lielākajā daļā valstu, kas reiz veidoja PSRS, ir daudz zemāka nekā vidēji pasaulē. Servisa coronavirus-monitor.ru dati periodā līdz 1.jūnijam liecina, ka letālo gadījumu skaits tajās svārstās no 0,4% Uzbekistānā līdz 4,23% Lietuvā. Vienlaikus mirstība Itālijā un Lielbritānijā sasniedz 14%, Francijā – 15%, Beļģijā – 16%. Aleksandrs Mjasņikovs to dēvē par "padomju brīnumu".

"Politiķi un nopietni mediķi pašlaik to izvērtē, skatās uz bijušās PSRS valstīm, - stāstīja doktors Mjasņikovs. – Tas ir padomju brīnums. Smagi slimo un mirušo skaits atspoguļo epidēmijas patieso stāvokli. Savukārt visās bijušās PSRS valstīs mirstība ir daudzkārt zemāka. Jāsaprot, kāpēc tā. Varbūt runa ir par BCG (prettuberkulozes vakcīna, BCG – Bacillus Calmette–Guerin, kas tika plaši pielietota PSRS – red.) un, starp citu, jau ir pētījumi – amerikāņi sākuši vakcinēt BCG nelielām grupām. PVO arī saka: "Varbūt runa ir par imūnsistēmas atbildi uz BCG, taču pagaidām rekomendācijas nedosim."

Mjasņikovs pieļāva, ka pēcpadomju valstu iedzīvotāju imunitātes noturība pret koronavīrusu skaidrojama arī ar visai augsto tuberkulozes līmeni pagātnē.

"Daži zinātnieki piesardzīgi min, ka latentās tuberkulozes plašā izplatība noved pie tādām imūnsistēmas izmaiņām, ka koronavīruss it kā saskaras ar lielu pretestību, - precizēja speciālists. – Tomēr mēs nevaram vienkārši ignorēt faktu: kāpēc krievi, baltkrievi, ukraiņi, kazahi mirst desmitreiz retāk nekā amerikāņi, franči un itāļi? Tas jānoskaidro."

Kāpēc vajadzīga karantīna?

Valda kļūdains viedoklis: karantīna palīdzēs uz visiem laikiem iznīdēt koronavīrusu vai citu slimību.

"Kāpēc mēs organizējam karantīnu? Lai cilvēki nesaslimtu visi uzreiz, citādi viņi acumirklī sagraus veselības aprūpes sistēmu, - paskaidroja doktors Mjasņikovs. – Noslīks slimnīcas un ātrā palīdzība, cilvēki mirs ne tikai no Covid-19, bet arī no infarktiem, insultiem, tāpēc, ka netiks sniegta medicīniskā palīdzība. Tāpēc katra valsts veido modeli, kura apstākļos veselības aprūpes sistēma tiks galā. Karantīna nevar izārstēt, tā var palēnināt izplatības līkni, lai cilvēki saslimtu pakāpeniski un paspētu saņemt palīdzību. Karantīna – tie ir aprēķini un uzvedības modelis."

Baltkrievijas pieredze

Kā zināms, Baltkrievija un Zviedrija ir vienīgās valstis, kas atteicās no karantīnas. Tomēr doktors Mjasņikovs apgalvo, ka Baltkrievijā nekas neparasts nenotiek.

"Katra valsts ņēma vērā matemātisku aprēķinu. Aplēsa scenārijus, labvēlīgu un nelabvēlīgu, apdomāja ekonomiskos zaudējumus un visu pārējo. Baltkrievijā veselības aprūpes sistēma ir tā pati, padomju laiku, ar infekcijas slimībām, ārstiem-infektologiem. Tas ir aprēķinu rezultāts, nevis Aleksandrs Lukašenko vienkārši nolēma: "Ziniet ko? Es riskēšu." Tas nav īstais līmenis. Viss ir aprēķināts. Baltkrievijā aprēķins attaisnojās. Padomju brīnums iedarbojās pie mums visiem."

Kā koronavīruss izplatās patiesībā?

Doktors Mjasņikovs atspēkoja teoriju, saskaņā ar kuru katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc doktora vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Kā piemēru speciālists minēja spāņu gripu, kuras dēļ 1918.gadā pirmajos mēnešos mira 30 milj. cilvēku.

"Jauns vīruss, pārejot no dzīvniekiem pie cilvēka, ir agresīvs. Tas ir nikns, nepazīstams, nogalina cilvēkus, taču pēc katras pārciestas slimības kļūst vājāks. Jūs ieelpojat vienu vīrusu, bet izelpojat tā mazmazdēlu, desmitkārt vājāku. Tas pāriet pie otra cilvēka, arī viņš to padara vājāku. Ziniet, tāpat vilnis iesit pa krastu, noskalo viesnīcu, kokus, bet tālāk kļūst vājāks un pārvēršas par peļķi. Tāpat infekcija vispirms uzliesmo, bet pēc tam nodziest," viņš skaidroja.

Pazīstamais ārsts ir pārliecināts: jo lielāks skaits cilvēku saņem koronavīrusu, jo vairāk tas zaudē savu spēju inficēt. Un otrais vīrusa vilnis nebūs tik stiprs, kā pirmais.

"Katru gadu būs viļņi, - teica Mjasņikovs. – Bija pieci cilvēka koronavīrusi. Tagad ir seši. Ko nu? Būs vēl infekcijas, vīrusi, gripas, neviens tās nav atcēlis. Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku."

Kāpēc ir bezjēdzīgi skaitīt saslimušos?

Īpašu uzmanību doktors Mjasņikovs veltīja kopējam milzīgajam pacientu skaitam, kas izskatās visai biedējoši, tomēr patiesībā nav pareizi izdarīt slēdzienus tikai no inficēto skaita, apgalvo ārsts.

"Mēs publiskojam, uzsveram šos skaitļus: pieci miljoni. Tie vienkārši ir cilvēki ar pozitīvu testu. Patiesībā viņu skaits ir desmitiem reižu lielāks. Tad jau vajag skaitīt parasto pneimoniju, no tās pasaulē mirst 3 miljoni cilvēku gadā. Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības."

Doktors atgādināja, ka tikai Krievijā tiek veikta visu koronavīrusa rezultātā mirušo pacientu sekcija, tāpēc reālie dati pasaulē tik un tā paliek nezināmi. Ir grūti norādīt, cik nāves gadījumi šogad notikuši tieši koronavīrusa dēļ.

"Līdz 21.aprīlim Rietumos neviens neveica sekcijas, lai pasargātu ārstus, - konstatēja mediķis. – Vācijā – 60 sekcijas, Itālijā – 50, uz 17 tūkstošiem cilvēku. ASV līķu sekcija nenotika, tikai datortomogrāfija."

PVO dati liecina, ka līdz 1.jūnijam Covid-19 apstiprināta vairāk nekā 6 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 371 tūkstotis cilvēku.

11
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, veselība, PSRS
Pēc temata
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Gripa vai masalas? Akadēmiķis aprakstījis SARS-CoV-2 evolūcijas scenārijus
Latvijas iedzīvotāji metušies meklēt ar Covid-19 inficējušos ar jaunās lietotnes palīdzību
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā
Donalds Tramps

Donalds Tramps: Krievijas klātbūtni G7 pieprasa veselais saprāts

13
(atjaunots 08:45 04.06.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps pastāstīja, ka puse sarunu G7 tikšanās laikā veltītas Krievijai un jautājumus būtu vieglāk atrisināt, ja tajās piedalītos Krievijas prezidents.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps no jauna apstiprinājis nodomu uzaicināt Krieviju piedalīties G7 samitā, norādot, ka tas ir veselā saprāta jautājums. Pie tam Tramps pauda cerību, ka "kodolpakts" tomēr tiks noslēgts, jo, pēc viņa domām, tā patlaban ir lielākā problēma pasaulē, vēsta RIA Novosti.

Nesenajā ASV un Krievijas valstu vadītāju tālruņa sarunā Donalds Tramps paziņoja, ka plāno atlikt "Lielā septītnieka" samitu līdz septembrim un uzaicināt tajā piedalīties vēl četras valstis – Krieviju, Indiju, Austrāliju un Koreju.

Vakar intervijā radio Fox Tramps pastāstīja, ka Krievijas klatbūtni G7 pieprasa veselais saprāts. Viņam uzdeva jautājumu, ko paveicis Krievijas vadītājs Vladimirs Putins, lai iekarotu Trampa uzticību un atgrieztos G7.

Tramps atbildēja, ka Krievija un ASV nonākušas pie vienprātības jautājumā par naftas ieguves samazināšanu, tas labvēlīgi ietekmējis cenas un palīdzējis glābt miljoniem darba vietu Teksasas, Ziemeļdakotas, Oklahomas štatos un citviet.

"Taču patiesībā tas nav jautājums par to, ko viņš (Putins – red.) ir izdarījis. Tas ir veselā saprāta jautājums," uzsvēra Tramps.

"Mums ir G7, viņa (Krievijas prezidenta – red.) tajā nav, bet puse tikšanos veltītas Krievijai. Ja viņš tur būtu, tos būtu daudz vieglāk atrisināt," teica Tramps.

Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ar ielūgumu Vladimiram Putinam pievienoties samitam G7 saistītās nianses tiks apspriestas pa diplomātiskajiem kanāliem. "Mūsu diplomāti sazināsies tālāk ar mērķi saņemt papildu informāciju no amerikāņu partneriem," precizēja Peskovs. 

"Kodolpakts"

Krievijas un ASV prezidentu Vladimira Putina un Donalda Trampa tālruņa sarunā tika apspriesta arī dialoga aktivizācija stratēģiskās stabilitātes jomā un par uzticības pasākumiem militārajā jomā.

Intervijā Fox Tramps paziņoja, ka vēlas "kodolpaktu" ar Krieviju.

"Es vēlos kodolpaktu, drošu atomu, jo tā ir lielākā problēma, kas pastāv pasaulē," teica Tramps.

Komentējot viņa vārdus, Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka nepieciešams aktīvāks darbs ar līgumu par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem, jo laiks iet.

"Uzskatām, ka ārlietu ministriem vajadzētu intensificēt darbu, ņemot vērā to, ka līgumam par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem laiks iet uz priekšu," teica Peskovs.

Iepriekš ASV paziņoja, ka pārdomā iespējas pagarināt stratēģisko līgumu NEW START ar Krieviju, kura termiņš beidzas 2021.gadā, taču iesaka attiecināt to uz plašu jaunā bruņojuma loku, kas nav iekļauts tagadējā līgumā, kā arī iekļaut līgumā ĶTR. Ķīna informēja, ka nav ieinteresēta uzsākt tamlīdzīgas pārrunas.

13
Tagi:
Tramps, G7 samits, Krievija
Pēc temata
ASV ultimāts New START jautājumā
ASV cenšas iekļaut Ķīnu pārrunās par NEW START līgumu
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Tramps nosauca iespējamo Krievijas pievienošanos G7 par "lietderīgu"
B-1B Lancer

Eksperts: amerikāņu bumbvedēji viegls mērķis Krievijas S-400

0
(atjaunots 09:51 04.06.2020)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji ir viegls mērķis Krievijas PGA sistēmām, norādīja militārais eksperts Igors Korotčenko.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer, kas aprīkoti ar pretkuģu raķetēm, ir viegls mērķis Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas līdzekļiem, RIA Novosti paziņoja žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko.

Iepriekš izdevums The Drive pavēstīja, ka stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer nesenajā lidojumā Melnās jūras gaisa telpā izspēlējuši pretkuģu raķešu AGM-158C Long Range Anti-Ship Missile palaišanu potenciālā pretinieka mērķu likvidācijai. Raksta autors stāsta, ka ASV demonstrētās iespējas "var sagādāt īpaši nopietnu problēmu Krievijas flotei".

Igors Korotčenko, komentējot rakstu, atzīmēja, ka "problēmas ir nevis Krievijas flotei, bet gan amerikāņu žurnālistu prātos".

Viņš atgādināja, ka Krimā izvērstas zenītraķešu sistēmas S-400 ar raķetēm 40H6, kas spēj trāpīt mērķī līdz 400 kilometru attālumā, un tām bumbvedēji B-1B Lancer ir viegls mērķis. "Ja amerikāņu lidmašīnas radītu reālus militāros draudus, tās būtu identificētas jau šajā attālumā un likvidētas," teica Korotčenko.

Pie tam aizsardzība ir arī pašiem Krievijas kuģiem, kam amerikaņu bumbvedēji teorētiski varēja uzbrukt. Korotčenko konstatēja, ka Krievijas jaunie kuģi aprīkoti ar zenītraķešu kompleksiem "Poliment-redut", kuru taktiski tehniskās īpašības ir tādas pašas ka sauszemes S-350 "Vitjaz", un tie spēj pārtvert jebkādus uzbrūkošos objektus, ieskaitot pretkuģu raķetes.

Nopelniem bagātais Krievijas pilots, organizācijas "Krievijas oficieri" loceklis Jurijs Sitņiks ASV darbības nosauca par ieroču žvadzināšanu, no kā vajadzētu atturēties, kā arī piezīmēja, ka amerikāņu lidmašīnas Krievijas karavīriem nebūt nav neredzamas.

"Mēs parādījām visai pasaulei, ka spējam ieraudzīt stealth lidmašīnas. Vai to centās panākt amerikāņi? Viņi pat nepietuvojās mūsu robežām, kad mēs viņus jau ieraudzījām, un mūsu lidmašīnas viņus pavadīja. Kas tad tie par neredzamajiem?" secināja Sitņiks.

Savukārt KF Valsts domes deputāts Ruslans Bālbeks uzskata par profanāciju centienus demonstrēt draudus Krievijai ar bumbvedēju B-1B Lancer lidojumu virs Melnās jūras, kad gaisā pacēlās Krievijas iznīcinātāji.

Politiķis atzīmēja, ka Krievijas karavīri ir labi informēti par amrikāņu ieroču potenciālu arī bez tādiem demonstrācijas lidojumiem. Tomēr gadījumā, ja Krievijas objekti patiešām būs apdraudēti, amerikāņu bumbvedējiem "nepalīdzēs ne eskorta iznīcinātāji, ne pretkuģu raķetes", jo tiem netiks dota iespēja pietuvoties raķetes palaišanas attālumā.

"Mūs nepiespiedīs drebēt bailēs ar tādiem nekaunīgiem izlēcieniem. Un paskatīsimies patiesībai acīs: bumbvedējs, kam pietuvojušies mūsu iznīcinātāji, var uzskatīt sevi par zaudētu kaujas vienību. Tātad draudu demonstrācijas vietā iznākusi profanācija," ir pārliecinats Bālbeks.

Iepriekš vēstīts. ka 29.maijā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer pacēlās gaisā no Elsvortas bāzes Dienviddakotas štatā, šķērsoja Atlantijas okeānu, un pēc tam pārvietojās Eiropas un Melnās jūras gaisa telpā.

Lidojumā virs Melnās jūras bumbvedējus pavadīja Ukrainas iznīcinātāji Su-27 un MiG-29, kā arī Turcijas degvielas uzpildes lidmašīnas КС-135. Atsevišķos iecirkņos lidmašīnas pavadīja arī Polijas iznīcinātāji F-16 un MiG-29, kā arī rumāņu F-16 un MiG-21.

Bez tam bumbvedēji B-1B kopā ar Grieķijas iznīcinātājiem F-16 lidoja virs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes.

29.maija Krievijas PGA spēki konstatēja ASV Gaisa spēku stratēģiskos bumbvedējus B-1B virs Melnās un Baltijas jūras. To pārtveršanai gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-27P un Su-30SM no Dienvidu kara apgabala dežurējošo pretgaisa spēku sastāva.

0
Tagi:
PGA, Krievija, ASV
Pēc temata
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju