Ziemeļu straume 2

Krievijas politiķi novērtējuši ASV plānus bloķēt "Ziemeļu straume 2"

42
(atjaunots 09:10 25.11.2019)
ASV Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Džims Rišs atklāja, ka sankcijas pret gāzesvada būvdarbos iesaistītajiem uzņēmumiem "pārliecinās" to pārtraukt darbu pie projekta, jo amerikāņu ierobežojumi "tām dārgi maksās".

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievijas politiķi komentēja ASV Kongresa ieceri iekļaut pret "Ziemeļu straumi 2" vērstas sankcijas valsts aizsardzības budžetā 2020.gadam, vēsta RIA Novosti.

ASV Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Džims Rišs iepriekš atklāja, ka pasākumi pret enerģētisko projektu paredz ierobežojošos pasākumus kompānijām, kas piedalās gāzesvada būvdarbos. Sankcijas iekļautas likuma "Par nacionālo aizsardzību 2020.gadā" projektā.

Krievijas Senāta loceklis Andrejs Kļimovs pauda pārliecību, ka ASV tādējādi cenšas vājnāt ne tikai Krieviju, bet arī Eiropas Savienību kā ekonomisko konkurentu.

"Pie tam izturas necivilizēti – XIX gadsimta biznesa žanrā, kad visus jautājumus risināja misters Kolts," viņa teikto citēja RBK.

Politiķis ir pārliecināts, ka Eiropas galvaspilsētas jau ir sapratušas, ka jaunās sankcijas nav vērstas pret Maskavu.

Savukārt senators Vladimirs Džabarovs ASV ierobežojošos pasākumus nosauca par negodīgas konkurences elementu.

""Ziemeļu straumei 2" nav nekāda sakara ar ASV drošības jautājumiem un aizsardzības spējām. Tiek uzspiesta amerikāņu gāze, kuras cena ir daudz augstāka," viņš paskaidroja.

Politiķis pauda viedokli, ka Eiropas kompānijām izdosies izvairīties no ierobežojumiem.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Oktobra beigās Dānija izsniedza atļauju cauruļvada izbūvei Dānijas kontinentālajā šelfā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas Baltijas jūrā, tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ceļā pazuda pēdējais šķērslis.

Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sibīrijas pārvaldes institūta Politikas un starptautisko attiecību fakultātes dekāns, politologs Sergejs Kozlovs
© Sputnik / Санжар Алиаскаров

Iepriekš projektu saskaņoja Vācija, Zviedrija un Somija. Projektu atbalsta Vācija un Austrija, kam nepieciešama stabila degvielas piegāde, un Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas Kvaerner, celtniecības apakšuzņēmēja akciju.

Pret cauruļvadu iebilst Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus. "Ziemeļu straumei 2" šķēršļus liek arī ASV, jo plāno piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019.gada jūlija beigās ASV Senāta Ārlietu komiteja nobalsoja par likumprojektu, kas vērš sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2".

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls, nevis politisks projekts. Tā mērķis – Eiropas enerģētiskās drošības celšana, kura pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014.gadā kļuvusi par Ukrainas politisko kaprīžu ķīlnieci.

42
Tagi:
"Ziemeļu straume-2"
Temats:
Ziemeļu straume 2 (153)
Pēc temata
Slimīgas fantāzijas: KF vēstniecība Igaunijā sašutusi par diskusiju ap Nord Stream 2
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
Polijas premjers apsūdzēja ES valstis vēlmē finansēt Krievijas aizsardzības nozari