Eiropas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eiropas Parlamentā apsprieda, krievu medijiem izdzīvot Baltijā un Ukrainā

14
(atjaunots 21:35 17.11.2019)
Konkurence ar mākslīgo intelektu, demogrāfijas tendences un varasiestāžu spiediens: debatēs EP krievvalodīgie žurnālisti no Baltijas valstīm un Ukrainas pastāstīja, ar kādām problēmām saskaras viņu izdevumi.

RĪGA, 17. novembris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Eiropas Paramentā notika debates par situāciju, kādā nokļuvusi krievu prese Baltijas valstīs un Ukrainā.

Pasākumā piedalījās krievu valodā rakstošie žurnālisti no minētajām valstīm. Viņi atklāja savu viedokli, kā arī pastāstīja, kāda nākotne var gaidīt gan krievu medijus, gan visu krievvalodīgo kopienu.

Krievu mediju dzīve

Debates organizēja EP ilggadējā deputāte no Latvijas Krievu savienības Tatjana Ždanoka. Komandējuma dēļ viņa nevarēja piedalīties pasākumā pati, taču ierakstīja video uzrunu dalībniekiem un novēlēja produktīvu diskusiju.

Viņa uzsvēra, ka apspriežamā tēma ir ļoti svarīga, jo Eiropas Savienībā dzīvo aptuveni septiņi miljoni cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu, tādad krievu preses pastāvēšana šajā teritorijā ir ļoti aktuāla.

Diskusijas moderators, EP deputāta palīgs Miroslavs Mitrofanovs atzīmēja, ka mediji ir viens no identitāti veidojošajiem valstiem.

"Krieviem un krievvalodīgajiem ir vairāki balsti, kas uztur mūsu identitāti. Protams, tā ir ģimene, skola, dažos gadījumos – baznīca un, protams, plašsaziņas līdzekļi – prese un tas, ko mēs plašākā izpratnē saucam par medijiem – televīzija, sociālie tīkli un tā tālāk," viņš atgādināja.

Pēc viņa domām, pateicoties minēto faktoru pastāvēšanai un mijiedarbībai, gandrīz trīsdesmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma pēcpadomju telpā vēl turpina dzīvot krievu valoda un kultūra, un to lielā mērā veicina Krievija.

Jautājumā par krievu medijiem viņš paziņoja, ka tos ietekmē vairāki svarīgi faktori, piemēram, valsts regulējums. Politiķis norādīja: 90.gados Baltijas valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi apraidei kreivu valodā, bet tagad to nav, atšķirībā no Ukrainas, kur, gluži pretēji, tamlīdzīgi soļi tikai sākas.

Mitrofanovs piebilda, ka svarīgi faktori ir arī tirgus apstākļi, kas patlaban ir nelabvēlīgi krievu presei aiz Krievijas robežām. Tie radušies, samazinoties krievvalodīgo iedzīvotāju skaitam un paplašinoties internetam, kurp aiziet liela daļa tradicionālo mediju  patērētāju. Pie tam, viņaprāt, preses dzīvi negatīvi iespaido arī sociālie tīkli, kas strauji pabīda malā avīzes, radio un televīziju.

Круглый стол Выживание русской прессы за пределами России в Европарламенте
© Sputnik /
Apaļais galds Eiropas Parlamentā "Krievu preses izdzīvošana aiz Krievijas robežām"

Kas interesē jauniešus?

Saskaņā ar centra SKDS aptauju pagājušā gada jūnijā, tikai mazliet vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izmanto drukātos medijus, pie tam tas raksturīgs gan krievu, gan latviešu izdevumiem. Svarīgs ir arī respondenta vecums: vecākās paaudzes pārstāvji pārsvarā izmanto drukāto presi, bet cilvēki vecumā līdz 34 gadiem pārsvarā vairs neņem rokās avīzes un žurnālus. Tas īpaši raksturīgs jauniešiem 18-24 gadu vecuma grupā.

Tātad latviešu presei jāpārdomā pārmaiņu iespējas, jo, aizejot no dzīves aktīvi lasošajiem pensionāriem, radīsies jautājums par tās tālāku pastāvēšanu. Tiesa, par to jādomā arī citiem tradicionālajiem medijiem, jo tie demonstrē līdzīgu tendenci, lai arī mazākā mērā. Piemēram, arī radio klausītāju lokā jāpievērš uzmanība vecumam: starp jauniešiem to izmanto vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto, bet starp vecākās paaudzes cilvēkiem – gandrīz četras piektdaļas. Tas pats attiecas arī uz televīziju – tā interesē gandrīz visus pensionārus un tikai trīs ceturtdaļas jauniešu.

Jaunieši izvēlas informāciju interneta portālos un sociālajos tīklos – tie ir populāri gandrīz 90% respondentu 18-44 gadu vecuma grupā, taču nemaz nav vajadzīgi 70% cilvēkiem vecumā virs 64 gadiem. Līdzīga aina ir sociālo tīklu auditorijā, ko tikpat kā nemaz neizmanto vecāka gadagājuma cilvēki, lai arī starp jauniešiem tas ir viens no galvenajiem saziņas līdzekļiem. Visvairāk apmeklētais sociālais tīkls krievu un latviešu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ir Facebook.

Interesanti, ka sociālie tīkli un interneta portāli visvairāk interesē cilvēkus 25-34 gadu vecuma grupā, nevis jauniešus. Protams, tos izmanto arī jaunieši, taču, acīmredzot, viņi izvēlas informāciju no citiem avotiem.

Viens no diskusijas dalībniekiem, žurnālists Vladimirs Dorofejevs no Latvijas piezīmēja: "Mūsdienās katrs viedtālrunis cenšas atainot ziņas savam īpašniekam un, jo tālāk, jo labāk izprot vēlmes."

Tāpēc, iespējams, jaunā paaudze saņem tikai ziņas, kas viņus interesē.

"Totāla ukrainiskošana"

Tātad tradicionālajiem krievu plašsaziņas līdzekļiem Latvijā cīņā par patērētāju drīz nāksies konkurēt ne tikai ar interneta izdevumiem, bet arī ar mākslīgo intelektu. Tas lems aizvien lielāka cilvēku loka vietā, ko viņiem rādīt, ko – ne, un galu galā veidot individuālu ziņu lentu katram patērētājam, aizvien dziļāk iegremdējot viņus informācijas burbuļos un atņemot objektīvo pasaules ainu.

Круглый стол Выживание русской прессы за пределами России в Европарламенте
© Sputnik /
Apaļais galds Eiropas Parlamentā "Krievu preses izdzīvošana aiz Krievijas robežām"

Tāda ir mediju iespējamā nākotne Baltijas valstīs, kur situācija pārsvarā ir līdzīga, bet krievu medijiem Uklrainā nāksies cīnīties par izdzīvošanu citu iemeslu dēļ. Ukraiņu žurnālists Dmitrijs Vasiļecs pastāstīja, ka valstī tiek ierosinātas krimināllietas, notiek fiziski uzbrukumi žurnālistiem un pieņemti "noziedzīgi likumi".

"Sašutumu rada krievu valodas diskriminācija likuma līmenī. 75-90% satura televīzijas ekrānos tagad jau spiesti laist klajā tikai ukraiņu valodā," viņš akcentēja un norādīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju runā un domā krievu valodā.

Tādu pašu viedokli pauda arī Pāvels Volkovs no Ukrainas, kurš saskāries ar nepamatotu kriminālvajāšanu apsūdzībā par valsts teritoriālās vienotības graušanu. Viņš pavadījis 13 mēnešus cietumā, taču galu galā pilnībā attaisnots – divus gadus pēc aresta.

Timurs Šafirs
Фото из личного архива автора

"Pieņemts likums par mediju totālu ukrainiskošanu, kas uzliek pienākumu pēc pieciem gadiem sniegt saturu ukraiņu valodā paralēli krievu saturam, taču tas ir ļoti dārgi, un daudzi to nevar atļauties, - vai pilnībā pāriet pie ukraiņu valodas," informēja žurnālists.

Skaidrs, ka tādā situācijā daudziem krievu medijiem Ukrainā pēc zināma laika draud pilnīga izzušana, un tas negatīvi ietekmēs arī valsts iedzīvotāju stāvokli, kuri izvēlas sazināties krievu valodā un saņemt tajā galveno informāciju. Atliek cerēt, ka situācija tomēr labosies un to veicinās diskusija, jo, pateicoties problēmas publiskai apspriešanai, represijas valstī, iespējams, izdosies apturēt.

14
Pēc temata
Levits: divvalodīga informatīvā telpa nav veselīga
Krievi ir gudrāki, nekā jūs domājat: kas ir jāzina par latviešu "kultūru"
Virkne kabeļtīklu operatoru sodīti par "Rossija 24" ziņu translāciju
Latvija briesmās, dodiet naudu! Latviešu mediji arī vēlas nokost gabaliņu "draudu"