Nogrimušajā kuģī atrastā pudele

Baltijas jūrā atrasts Krievijas imperatora konjaks

75
(atjaunots 11:15 09.11.2019)
Daiveri atraduši Baltijas jūras dzīlēs 1916.gadā nogrimušo zviedru tvaikoni Kyros ar alkohola kravu, kas bija paredzēts Krievijas imperatora galmam.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Starptautiskās komandas Ocean X ūdenslīdēji pacēluši no Baltijas jūras dzīlēm gandrīz tūkstoš pudeles reta konjaka un liķiera, kas gulēja zem ūdens vairāk nekā simt gadus, vēsta The Local

Zviedru un islandiešu ūdenslīdēji atraduši tvaikoņa tilpnēs 50 kastes konjaka De Haartman & Co un 15 kastes liķiera Benedictine.

Dzērieni bija paredzēti pēdējā Krievijas imperatora Nikolaja II galmam, taču zviedru tvaikonis Kyros, kam 1916.gada decembrī krava bija jānogādā no Francijas uz Sanktpēterburgu, uzdevumu neveica – vispirms tas vairākus mēnešus stāvēja ledus gūstā, bet pēc tam to aizturēja vācu zemūdene.

Kara laikā vācieši alkoholu uzskatīja par kontrabandu, tāpēc kuģa kapteinis pieņēma lēmumu nogremdēt tvaikoni kopā ar kravu. Kuģa ekipāža laimīgi atgriezās Zviedrijā.

"Notikums ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo mēs taču neesam vienkārši atraduši retu konjaku un liķieri – tā ir daļa no Krievijas impērijas vēstures," teikts Ocean X stāstā.

Kuģa vraks tika atrasts jau 1999.gadā, taču bija nepieciešami vairākus gadus ilgi sagatavošanās darbi, lai pilnībā izpētītu nogrimušo kuģi, neapdraudot ūdenslīdēju dzīvības. Galu galā uzdevumu izdevās atrisināt ar robotu palīdzību.

Ūdenslīdēji vēl nav izlēmuši, kādās rokās nonāks atrastā krava: konjaks vairs netiek ražots, bet liķieri Benedictine tagad ražo kompānija Bacardi, kuras pārstāvji jau paziņojuši, ka vēlas uzzināt, kas noticis ar alkoholu pēc simt gadiem jūras dibenā. Vairākas pudeles nosūtītas uz Krieviju un Zviedriju ekspertīzei.

75
Pēc temata
Igauņu arheologu atraduma noslēpums netiks atklāts
Ginesa rekords: 30 stundas zem ūdens Egejas jūrā
Karoja ar vāciešiem 40 dienas pēc pazušanas: Baltijas jūrā meklē mīklainu zemūdeni
Baltijas anomālija: objekts Baltijas jūras dzīlēs samulsinājis zinātniekus
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

5
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

5
Tagi:
Eiropas Parlaments
Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs

KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ

3
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Maskava pieļauj, ka Atvērto debesu līgums var sabrukt pēc "domino efekta", paziņoja RIA Novosti Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Mēs pieļaujam, ka "domino efekts" ir iespējams un ka viskvēlāk ASV dažādos jautājumos atbalstošās valstis Vašingtonas spiediena ietekmē var izskatīt šādu iespēju. Mums to negribētos, jo tad līgums neizbēgami nonāks pie kraha," sacīja diplomāts.

Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

Rjabkovs atzīmēja, ka sēdes laikā ASV diez vai mainīs savu lēmumu. Pēc diplomāta teiktā, Maskava izskata visus atbildes rīcības variantus.

"Lielā mērā situācija ir atkarīga no tā, kā rīkosies citas valstis un kādā mērā esošie līguma dalībnieki izrādīs atbildību par tā likteni, nevis vienkārši deklaratīvi apzināsies, bet gan nodemonstrēs praksē, ka viņus uztrauc situācijas Eiropas drošības jomā, ka viņi neiet uz to cilvēku pavada Vašingtonā, kuriem arhitektūras sagraušana ieroču kontroles jomā ir kļuvusi par galveno uzdevumu," uzsvēra ārpolitikas iestādes vadītāja vietnieks.

Atvērto debesu līgums

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līgumu pilda 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs EDSO dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.

Līguma mērķis ir uzticības veicināšana, pilnveidojot karadarbības un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

3
Tagi:
ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni