Zinātnieki prognozē cilvēcei "neaprakstāmas ciešanas"

79
(atjaunots 09:00 09.11.2019)
Sidnejas universitātes līdzstrādnieks Tomass Ņūtons uzsvēra, ka zinātniekiem ir jāizpilda morālais pienākums – jābrīdina visa pasaule par ārkārtas situāciju ekoloģijā.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Vairāk nekā 11 tūkstoši zinātnieku no 153 pasaules valstīm parakstījuši dokumentu, kas apliecina: cilvēci gaida "neaprakstāmas ciešanas", ja tuvākajā laikā netiks veikti pasākumi ogļskābās gāzes izmešu samazināšanai, vēsta RIA Novosti.

Pētnieku darbs publicēts zinātniskajā žurnālā BioScience.

Speciālisti nonākuši pie tāda secinājuma, balstoties uz informāciju, kas gūta 40 gadus ilgu pētījumu gaitā. Šie dati ietver enerģijas patēriņu, virsmas temperatūru, iedzīvotāju skaita pieaugumu, mežu masīvu izzušanas tempus, polāro ledāju masu, iekšzemes kopproduktu un ogļskābās gazes izmešus.

Viens no dokumenta autoriem, Sidnejas universitātes līdzstrādnieks Tomass Ņūtons uzsvēra, ka zinātniekiem ir jāizpilda morālais pienākums – jābrīdina visa pasaule par ārkārtas situāciju ekoloģijas jomā. Viņa kolēģis no Oregonas štata universitātes Viljams Ripls piebilda, ka klimatiskās pārmaiņas izvēršas straujāk, nekā gaidījuši daudzi speciālisti.

Zinātnieki pauda pārliecību, ka cilvēce vēl var spert zināmus soļus, lai situāciju uzlabotu. Viņi nosaukuši vairākas nozares, kurās jāveic pasākumi globālās sasilšanas palēnināšanai.

Piemēram, zinātnieki aicināja aizstāt fosilo degvielu ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem, ieviest augstus "ogļūdeņražu nodokļus", samazināt nestabilo sārņvielu izmešus, atkāpties no centieniem palielināt iekšzemes kopproduktu un uzlabot materiālo stāvokli, apturēt mežu masveida izciršanu un patērēt uzturā mazāku daudzumu dzīvnieku valsts izcelsmes produktu.

79
Pēc temata
Tas ir par daudz: vakar mēs iztērējām savu planētas resursu gada rezervi
National Geographic paskaidroja, kāpēc Baltija varētu aiziet zem ūdens
Apokalipse ir tuvu: zinātnieki nosaukuši jaunu pasaules gala datumu
Nesalda dzīve: kādus produktus mēs zaudēsim globālās sasilšanas rezultātā
Vasilijs Koltašovs

Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai

8
(atjaunots 08:54 01.10.2020)
Baltijas valstis pilda uzdevumus, ko tām nospraudusi Brisele. Kāpēc tad Eiropas Savienībai būtu jātērē spēki un līdzekļi to ekonomikas glābšana?

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons oficiālās vizītes laikā paziņoja, ka Baltijas valstīm un Francijai ir daudz līdzīgu vēlmju un ambīciju, it īpaši Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas aspektā.

Makrona izteikumi ir tīri tehniski, tie neko nemaina principiāli, atzīmēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Makrons vēlas celt Francijas stāvokli starptautiskajās attiecībās... Patiesībā nekāda ES ekonomiskā atjaunošana nav paredzama. Tas redzams pat Eiropas Centrālās bankas politikā, kas joprojām pievērsusies finansistu interesēm un spēcīgam eiro, nevis ekonomikai un pavisam noteikti – ne Baltijas ekonomikai," Koltašovs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Politologs uzsvēra, ka Eiropas Savienībā Baltija tiek uzskatīta par zonu, kas jāatrauj no Krievijas, – nekādas citas funkcijas Eiropas ekonomiskajā sistēmā tai nav.

"Tagad Baltijas valstis zaudē tranzītu, taču Briselē tas nevienu īpaši neuztrauc. Arī tagad Francija diezin vai rūpēsies par Lietuvas un Latvijas glābšanu. Vienkārši tāpēc, ka šīs valstis savu uzdevumu izpilda gan politiski, gan ekonomiski. Pie varas tur turas spēki, kas pievērsti cīņai pret Krieviju, un vienkāršie iedzīvotāji par to maksā," norādīja Koltašovs.

Makrons noslēdzis divas dienas ilgo vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitlanu Nausēdu, premjerministru Sauļu Skverneli un bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kā arī apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā.

Колташов: Макрон дал понять роль Латвии и Литвы в Евросоюзе
8
Tagi:
Makrons, ekonomika, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Nopietns signāls: eksperts paskaidroja, kas stāv aiz Makrona kritikas attiecībā uz NATO
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

23
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

23
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas