Francijas prezidents Emanuels Makrons

"Makrona diagnoze": cik ilgi NATO var nodzīvot ar "mirušām smadzenēm"

45
(atjaunots 20:20 18.03.2020)
Francijas prezidentam Emanuelam Makronam izdevies izraudzīties pareizo brīdi asajiem vārdiem par NATO "smadzeņu nāvi" – viņa teikto citē un apspriež gandrīz visi vadošie plašsaziņas līdzekļi Eiropā.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse ir Eiropas drošības pamats, lai arī patlaban tā izjūt grūtības sabiedroto savstarpējās attiecībās. Par to 7.novembrī paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, komentējot Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdus par NATO "smadzeņu nāvi", portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Eiropas plašsaziņas līdzekļi vēl joprojām izgaršo Francijas prezidenta Emanuela Makrona asos vārdus – viņš intervijā britu izdevumam The Economist paziņoja, ka NATO "smadzenes ir mirušas". Francijas līdera diagnoze radīja īstu ažiotāžu, lai arī viņš, domājams, nevēlējās spriest par cilvēces vēsturē spēcīgākās militārās savienības "organisma" drīzu nāvi.

Mediķi ir pārliecināti, ka jebkuras dzīvas būtnes bojāeja ir neizbēgama, ja nefunkcionē orgāns, kas atbild par pārējo ķermeņa daļu kontroli, jeb – kā lielākajai daļai homo sapiens – par intelektuālo darbību. Taču, stāsta, ka, piemēram, vista spēj vēl kādu laiku skraidīt arī tad, ja tai nocirsta galva.

Sapulcējās apspriesties par sienu, bet runāja par Makronu

Jebkurā gadījumā Makrons ir panācis, ka nu jau vairākas dienas viņa vārds un fotogrāfija nepamet preses izdevumu pirmās lapas – viņš ir atspiedis malā citas personības un piespiedis Eiropas augstākā ranga politiķus arī spriedelēt par NATO "smadzenēm".

Toties viņš pats pa to laiku, kā stāsta The Voice of America, degustējis franču vīnus un delikateses kopā ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, uzturoties oficiālā vizītē Pekinā.

Runas par "NATO smadzenēm" piešķīra īpašu franču šarmu Berlīnes sienas krišanas 30.gadskārtai Vācijas galvaspilsētā un šim notikumam veltītajai ASV valsts sekretāra Maika Pompeo vizītei. Tiesa, viņš ieradās, lai aprunātos par naudu aizsardzībai (bet lasītājiem šķiet – "reanimācijai"), ko, pēc Vašingtonas domām, lielākā daļa NATO sabiedroto Eiropā nepietiekami iemaksā kopējā budžetā.

Starp vadošajiem Eiropas valstu līderiem uz mundro žurnālistu jautājumiem par NATO "smadzeņu nāvi" bija spiesta atbildēt arī kanclere Angela Merkele.

Piedzīvojušās politiķes pieredze un intelekts ieteica viņai atbildēs izvairīties no vārdiem "smadzenes" un "nāve". "Nedomāju, ka nepieciešams tamlīdzīgs apkopojums, ja arī mēs izjūtam zināmas problēmas, ja arī esam spiesti pašlaik atbrīvoties no nelaimes un demonstrēt vienotību," kanclere teica savā uzrunā 7.novembrī, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.

Francijas prezidents izraudzījies pārlieku spēcīgus izteicienus

"Emanuels Makrons izvēlējies spēcīgus izteicienus, kas neatbilst manam viedoklim par sadarbību NATO ietvaros. Mums vitāli nepieciešama transatlantiskā sadarbība," teica Angela Merkele un nosauca NATO par Eiropas drošības sistēmas stūrakmeni.

Viņa apstiprināja Berlīnes nodomu palielināt valsts militāros izdevumus līdz 1,5% iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam (ASV pieprasa palielināt tos minētajā laikā līdz 2%), taču neatkārtoja valsts aizsardzības ministres Annegrētas Krampas-Karrenbaueres teikto – viņa informēja par Vācijas nodomu palielināt militāros izdevumus līdz 2% IKP, taču līdz 2031.gadam.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinīgi novērtēja Vācijas centienus un īpaši augstu izcēla tās karavīru klātbūtni NATO bataljona grupā Lietuvā un ieguldījumu alianses ārvalstu misijās, ieskaitot nesen pēc Grieķijas lūguma sākto militāro operāciju Egejas jūrā, kur alianses kuģi katram gadījumam piesedz grieķus no otras NATO dalībvalsts – Turcijas un iespējamām sekām, ko varētu nest Turcijas iebrukums Sīrijas ziemeļaustrumos.

Par alianses "nāvējošās" traumas simptomu Francijas līderis uzskata arī stratēģisku lēmumu pieņemšanas koordinācijas trūkumu starp Veco un Jauno pasauli. Eiropai vajadzētu aktīvāk un vērienīgāk paplašināt pašai savas iespējas sekmēt drošību un militāro iejaukšanos krīzes situācijās trešajās valstīs, uzskata Makrons.

45
Pēc temata
Turcijas operācija Sīrijā: viss ir pret Erdoganu
Klusā okupācija. Kā NATO pārvieto militāro tehniku Eiropā
Gorbačovs nosauca NATO paplašināšanos par Rietumu lielāko stratēģisko kļūdu
Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

4
(atjaunots 20:39 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

4
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska

Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem

9
(atjaunots 16:02 11.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska pameta valsti un aicināja protestētājus saudzēt sevi.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska ierakstīja video uzrunu, kurā izskaidroja savu aizbraukšanu uz Lietuvu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš kļuva zināms, ka Tihanovska pameta Baltkrieviju un patlaban atrodas Lietuvā – par to sociālajos tīklos paziņoja Lietuvas ĀM vadītājs.

"Es domāju, ka visa šī kampaņa mani ļoti stipri sarūdīja un deva man tik daudz spēka, ka es izturēšu visu. Taču, laikam, es tā arī paliku tā vājā sieviete, kura biju sākumā. Es pieņēmu ļoti smagu lēmumu," saka uzrunā Tihanovska.

Pēc viņas sacītā, lēmumu viņa pieņēmusi "absolūti patstāvīgi", to neviens nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki (tostarp vīrs), nedz štābs.

"Es zinu, ka daudzi mani sapratīs, daudzi nosodīs, bet daudzi ienīdīs. Bet, jūs ziniet, nedod dievs izrādīties tādas izvēles priekšā, kādā nonācu es. Tādēļ cilvēki, saudzējiet sevi, lūdzu. Neviena dzīve nav tā vērta, kas šobrīd notiek. Bērni – tas ir pats galvenais, kas ir mūsu dzīvē," sacīja Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte.

Iepriekš Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, Tihanovska izrādījās otrajā vietā ar 10,09%. Preses konferencē Tihanovska paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus.

Naktī Minskā turpinājās protesta akcijas: autovadītāji ar transportlīdzekļiem aizšķērsoja ceļu uz demonstrācijas vietu, savukārt protestētāji būvēja barikādes. Demonstranti skandēja pret valdību vērstus lozungus, aplaudēja un dedzināja dūmu bumbas.

Kārtības sargi pielietoja pret protestētājiem gaismas-trokšņa granātas, asaru gāzi un gumijas lodes. Protestu vietās ieradās ātrās palīdzības mašīnas. Tika ziņots par cietušajiem un upuriem sadursmju rezultātā.

Masveida protesta akcijas notika arī citās Baltkrievijas pilsētās – aizritējušajā diennaktī republikā aizturēja gandrīz 3000 masveida nekārtību dalībniekus.

9
Pēc temata
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu