Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons: NATO smadzenes ir mirušas, Eiropai vajadzīgs stratēģisks dialogs ar Krieviju

61
(atjaunots 08:07 08.11.2019)
ASV ir nedrošs partneris, Eiropai ir jāatjauno militārā autonomija un jāpārvērtē attiecības ar Krieviju, neskatoties uz Polijas un Baltijas valstu viedokli, uzskata Francijas prezidents.

RĪGA, 8. novembris — Sputnik. Eiropas valstis vairs nevar paļauties uz ASV no sabiedroto aizsardzības viedokļa, norādīja Francijas prezidents Emanuels Makrons intervijā žurnālam Economist. Viņš norādīja, ka NATO iestājusies "smadzeņu nāve" un Eiropa stāv uz bezdibeņa malas – tā zaudēs kontroli pār savu nākotni, ka neuzskatīs sevi par ģeopolitisko spēku.

Makrons atzīmēja, ka Eiropai jāatjauno militārā autonomija, jo ASV kļuvušas par neuzticamu partneri, turklāt pusēm trūkst koordinācijas stratēģisku lēmumu pieņemšanā.

"Manuprāt patlaban esam saskārušies ar NATO smadzeņu nāvi, - teica Makrons. – Mums trūkst stratēģisku lēmumu koordinācijas starp ASV un to sabiedrotajiem aliansē. Mēs redzam nesaskaņotas agresības darbības no vēl viena NATO locekļa – Turcijas – puses reģionā, kur uz kārts liktas mūsu  intereses. Nebija nekādas plānošanas no NATO puses, nekādas koordinācijas. Nebija pat nekādu konfliktsituācijas pārvarēšanas ceļu meklējumu. (..) Mums nākas stratēģiski un politiski atzīt, ka radusies problēma."

Francijas prezidents paziņoja, ka pat nav pārliecināts par alianses locekļu uzticību NATO Statūtu 5.pantam – par to, ka uzbrukums vienam alianses loceklim tiek uzskatīts par uzbrukumu visam militārajam blokam un atbilde šajā gadījumā būs kolektīva.

"Es nezinu, taču ko NATO Statūtu 5.pants nozīmēs rīt? Ja Bašara Asada režīms izlems atbildēt Turcijai, vai mēs pildīsim 5.pantu? Tas ir kritiski svarīgs jautājums. Mēs iesaistījāmies konfliktā, lai pārvarētu "Islāma valsti" (ISIS, teroristisks grupējums – red.). Paradoksāli, taču gan ASV lēmums, gan Turcijas darbības noveda pie viena rezultāta: mēs upurējām savus partnerus, kas cīnījās pret ISIS uz zemes, "Sīrijas demokrātiskos spēkus" (bruņotas vienības, ko pārsvarā veido Sīrijas kurdi). Tas ir kritisks jautājums. No politiskā un stratēģiskā viedokļa notikušais ir liela problēma NATO," teica Makrons.

Pēc viņa domām, patlaban svarīgas ir divas lietas: pirmkārt, Eiropai jākļūst autonomākai militārās stratēģijas un funkcionālo iespēju jautājumos. Otrkārt, Eiropai jāatjauno stratēģiskais dialogs ar Krieviju, neskatoties uz Polijas un Baltijas valstu bažām. Makrons uzsvēra, ka politiku attiecībās ar kaimiņiem nevar noteikt trešā puse, kam nav svarīgas Eiropas intereses.

"Tas ir prioritārs jautājums gan no ģeopolitikas, gan militārā viedokļa," uzsvēra Francijas prezidents.

Makrons paskaidroja, ka nerunā par "atiestatīšanu": attiecību ar Krieviju pārvērtēšana var ilgt desmit gadus, taču tas ir nepieciešams.

"Ja mēs gribam mieru Eiropā, stratēģiskās autonomikas atjaunošanu, mums jāpārskata sava pozīcija attiecībās ar Krieviju. Tas, ka ASV pret Krieviju izturas ļoti skarbi, atspoguļo viņu administratīvo, politisko un vēsturisko superego. Taču viņu starpā ir jūra. Bet mums Krievija ir kaimiņš, mums ir tiesības uz autonomiju jautājumā par mūsu stratēģisko attiecību pārvērtēšanu ar Krieviju, atsakoties vienkārši sekot amerikāņu sankcijām, taču nevajag būt naiviem, ir jāsaglabā stingrība Minskas procesā un par to, kas notiek Ukrainā," skaidroja Makrons.

Viņš atgādināja, ka lielākās bažas par dialogu ar Krievijyu pauž Polija, tomēr laiki mainās, un Varšava var pakāpeniski mainīt viedokli. Makrons atzīmēja, ka apspriedis šios jautājumus ar Dāniju, Vāciju, Ungāriju, Latvij un Igauniju. Nevar teikt, ka visi atrodas pie vienas līnijas jautājumā par attiecību ar Krieviju pārvērtēšanu, tomēr situācija virzās uz priekšu, pavēstīja Francijas prezidents.

61
Pēc temata
VFR deputāti aicina "spert pirmo soli" sankciju atcelšanai pret Krieviju
"Lielā spēle 2". Kāpēc britu ģenerāļiem vajadzīga jauna konfrontācija ar Krieviju
KF Valsts domes spīkers Baltijas valstīm: nešķiediet laiku konfrontācijai ar Krieviju
Igaunija jau ir atiestatījusies: Kaljulaida varētu aizbraukt uz Sarkano laukumu 9. maijā
Ričarda Lugara vārdā nosauktā laboratorija Gruzijā, foto no arhīva

Krievijas DP tur aizdomās ASV par citu valstu iesaistīšanu bioloģisko ieroču radīšanā

3
(atjaunots 22:58 11.05.2021)
Krievijas Drošības padome norāda, ka ASV un to sabiedrotie būtiski aktivizējuši bioloģiskos pētījumus vairākās pasaules valstīs.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. ASV izstrādā daudzām valstīm individuālos bioloģisko pētījumu plānus, intervijā RIA Novosti paziņoja Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Jurijs Averjanovs.

"Pēdējos gados ASV un to sabiedrotie NATO lielā mērā aktivizējuši bioloģiskos pētījumus daudzās pasaules valstīs. Katrai valstij ASV izstrādā individuālos darbu plānus, ņemot vērā nacionālo bioloģisko programmu vajadzības, pārsvarā – militārās nozīmes," teica Averjanovs.

Pie tam Jurijs Averjanovs atklāja, ka DP ir noraizējusies par ASV un NATO bioloģisko laboratoriju izvietošanu pie Krievijas robežām,

"Nāvīgi bīstami mikroorganismi (..) var būt it kā kļūdaini izlaisti apkārtējā vidē, novedot pie pierobežas valstu un Krievijas civiliedzīvotāju masveida inficēšanās," konstatēja Averjanovs.

Pēc viņa vārdiem, bioloģisko pētījumu darbība tiek īstenota, stingri uzspiežot programmas "Globālā partnerība masveida iznīcības bruņojuma neizplatīšanas jautājumā"¸ divpusējās programmas "Kopīgās bioloģiskās saistības" un "Kopīga draudu samazināšana".

Aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs intervijā avīzei "Kommersant" pastāstīja, ka pasaulē, it īpaši pie Krievijas un Ķīnas robežām kā sēnes pēc lietus aug aizvien jaunas bioloģiskās laboratorijas, ko kontrolē ASV. Viņš vērtēja, ka ir pamats uzskatīt – tur izstrādā bioloģiskos ieročus.

3
Tagi:
ieroči, ASV, Krievija
Pēc temata
Eksperimenti ar cūkām: Baltijā Pentagons pēta bioloģiskā kara stratēģiju
Vai ASV ražo bakterioloģiskos ieročus Gruzijā?
ASV apmācībās kļūdaini izmantots nāvējošs bioloģisks toksīns
Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

WSJ: ASV var pārvest spēkus no Afganistānas uz Uzbekistānu un Tadžikistānu

22
(atjaunots 17:35 11.05.2021)
Dažas militārpersonas un ASV prezidenta administrācijas pārstāvji uzskata, ka vislabāk būtu izvietot bruņotos spēkus Uzbekistānā un Tadžikistānā, kas robežojas ar Afganistānu.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. ASV var pārvest militāro kontingentu no Afganistānas uz Vidusāzijas valstīm, stāsta izdevums Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Izdevums atzīmēja, ka Vašingtonai vajadzīgas bāzes karavīru, bezpilota lidaparātu, bumbvedēju un artilērijas izvietošanai, lai sniegtu atbalstu Kabulai un apturētu radikālās kustības "Taliban" kaujiniekus. ASV valdības un Pentagona pārstāvji informēja, ka bruņoto spēku tālākas dislokācijas vietu vidū tiek izskatītas Afganistānas kaimiņvalstis Vidusāzijā, Persijas līča valstis un atsevišķi JKS kuģi, pastāstīja RIA Novosti.

Dažas militārpersonas un ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji uzskata, ka vislabāk būtu izvietot bruņotos spēkus Uzbekistānā un Tadžikistānā, kas robežojas ar Afganistānu. Tādējādi karavīri varētu ātri nokļūt valstī nepieciešamības gadījumā. Tomēr avoti uzsvēra, ka kontingenta pārvietošana uz šīm valstīm būtu sarežģīta, ņemot vērā Krievijas "lielo militāro klātbūtni" reģionā un Ķīnas augošo ietekmi.

ASV īpašais pārstāvis Afganistānas lietās Zalmajs Halilzads maijā apmeklēja Uzbekistānu un Tadžikistānu, kur apsprieda situāciju kaimiņvalstī. Taškenta un Dušanbe apliecināja, ka nevēlas vardarbības izplatību un pauda bažas par pašreizējo stāvokli.

Nenosauktas amatpersonas pastāstīja avīzei, ka pieprasījumi kontingenta dislokācijai jebkādās Vidusāzijas bāzēs vēl nav bijuši, ASV Aizsardzības ministrija apsver visus argumentus. Lēmuma pieņemšanā piedalās arī Valsts departaments un Baltais nams.
Izdevums atzīmēja, ka iepriekš Savienotajām Valstīm bija divas bāzes Vidusāzijā – Uzbekistānā un Kirgīzijā. Tās izmantoja spēku dislokācijai operācijām Afganistānā. Bāzi Uzbekistānā ASV pameta 2005. gadā, 10 gadus vēlāk – Kirgīzijā.

Neskatoties uz Vašingtonas attiecību pasliktināšanos ar Maskavu un Pekinu, valstis – apgalvo ASV un dažu citu valstu amatpersonas – atbalsta Savienoto Valstu interesi cīņā par stabilitāti reģionā. Savukārt Vidusāzijā ir vēlme radīt pretsvaru Krievijas un Ķīnas ietekmei, raksta avīze.

Izdevums vēsta, ka ASV spēku izvešana varētu beigties jau jūlijā.

Iepriekš ASV administrācija paziņoja, ka līdz 11. septembrim noslēgs spēku izvešanu no Afganistānas pilnā koordinācijā ar sabiedrotajiem. 2020. gadā Katarā ASV un "Taliban" parakstīja mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu 14 mēnešu laikā un dialoga sākumu pēc gūstekņu apmaiņās. Kopš līguma parakstīšanas talibi vairākkārt pārmetuši Vašingtonai vienošanās pārkāpšanu.

22
Tagi:
Uzbekistāna, Tadžikistāna, ASV, taliban
Pēc temata
"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai
ASV un NATO sāk izvest militāro kontingentu no Afganistānas
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā

Rets ciemiņš: Liepājas novadā video nonācis ziņkārīgs lācis

0
(atjaunots 23:01 11.05.2021)
Svētdien, Bārtas mežā Liepājas novadā fotolamatās iekļuva lācis. Vietējie atzīmēja, ka Kurzemes dienvidos ķepaiņi sastopami ļoti reti.

Videokamera bija novietota mednieku biedrības "Buvmeistars" teritorijā. Tās pārstāve Kate Šterna pastāstīja, ka lācis ir apmēram piecus gadus vecs. Viņa konstatēja, ka Kurzemes dienvidos lāči nav redzēti ilgu laiku, tā ir liela veiksme, ka izdevies fiksēt šo ķepaini.

Lācis nesteidzīgi devās pie barotavas, ko mednieki sarūpējuši savvaļas dzīvniekiem, izpētīja to un, neko interesantu neatradis, devās tālāk savās lāča darīšanās.

© Sputnik / Н. Герасимов

Nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākais lāču skaits mīt Latvijas dienvidos. Speciālists ziņoja, ka monitorings atbilstoši četriem galvenajiem kritērijiem: īpatņu skaits, izplatība, mītnes vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – liecina, ka lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts no 2015. līdz 2018. gadam.

Ozoliņš atzīmēja, ka tik mazs dzīvnieku skaits, kāds pašlaik fiksēts valstī, nevar nodrošināt populācijas patstāvīgu atjaunošanos. Tomēr, pēc viņa domām, cerība vēl ir.

Speciālisti brīdina, ka, iestājoties pavasarim, vēlams būt piesardzīgākiem pastaigās pa mežu un tā apkaimi – lāči mostas no miega un var tuvoties cilvēku mitekļiem uztura meklējumos.

0
Tagi:
lācis, Liepāja