Šašliks, foto no arhīva

Garšīga nāve: zinātnieki uzzinājuši, kas dzīvo ilgāk gaļēdāji vai veģetārieši

129
(atjaunots 13:29 03.11.2019)
Gadsimta sākumā vairākās valstīs sākās eiropiešu uztura paradumiem veltīts pētījums. Zinātnieki trīspadsmit gadus novēroja gandrīz pusmiljonu cilvēku.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Britu pētnieki konstatējuši: ja gaļa un cukurs tiks lietoti uzturā pašreizējos tempos, līdz 2050. gadam cilvēce stāvēs uz bada sliekšņa. Prognozes autori iesaka ierobežot gaļas daudzumu uzturā ar 14 gramiem dienā, toties apēst divreiz vairāk augļu, dārzeņu, pākšaugu un riekstu. Tas ļaus izvairīties no apmēram 11 miljoniem priekšlaicīgu nāves gadījumu gadā, pārsvarā – vēža vai sirds un asinsvadu slimību rezultātā, kā arī labvēlīgi ietekmēs planētas klimatu. Alfija Jeņikejeva portālā RIA Novosti centās noskaidrot, vai patiešām gaļas diēta ir bīstamāka nekā augu valsts uzturs.

Sarkans un bīstams

Gadsimta sākumā vairākās valstīs sākās eiropiešu uztura paradumiem veltīts pētījums. Zinātnieki trīspadsmit gadus novēroja gandrīz pusmiljonu cilvēku un nonāca pie slēdziena, ka sarkanās gaļas lietošana uzturā varot novest pie vēža, sirds un asinsvadu slimībām un priekšlaicīgas nāves. Piemēram, risks mirt jaunībā bija par 4% augstāks tiem, kuri dienā apēda vairāk nekā 160 gramus gaļas produktu, nekā tiem, kuri aprobežojās ar 20 gramiem.

Dārzeņu un augļu lete. Foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Биятов

13 gadus ilgajos novērojumus miris katrs 17. brīvprātīgais. Gandrīz desmit tūkstoši miruši no vēža, pieci ar pusi tūkstoši - no sirds un asinsvadu slimībām. Taču būtu priekšlaicīgi pie visa vainot tikai sarkano gaļu, atzīmēja pētījuma autori, jo cilvēki, kuri lieto uzturā lielu daudzumu gaļas produktu, piedevām arī bieži smēķēja, cieta no aptaukošanās, viņiem bija citas veselībai kaitīgas uzvedības īpatnības.

Dažus gadus vēlāk amerikāņu pētniekiem izdevās atrast ideālu grupu bez šiem kaitīgajiem ieradumiem – kādas protestantu baznīcas draudzi. Pētnieki vairākus gadus novēroja 96 tūkstošus ticīgo, pārsvarā – veģetāriešus. Pārējie gan ēda gaļu, taču pavisam maz – vidēji aptuveni 50 gramus dienā.

Pētījumu periodā dažādu iemeslu dēļ miruši aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku, divi ar pusi tūkstoši – no sirds un asinsvadu slimībām. Aprēķini parādīja, ka gaļēdāji mira biežāk nekā veģetārieši, turklāt bija novērojama saikne starp priekšlaicīgu nāvi un sarkano gaļu uzturā. Ja iegūtos rezultātus attiecināt uz visu cilvēci, iznāk, ka apmēram 6,3% agrīno nāvju starp visiem gadījumiem un 9% infarktu un insultu ir regulāra gaļas patēriņa rezultāts, atzīmēja zinātnieki.

Gremošanas īpatnības

Iespējams, sarkanā gaļa postoši ietekmē organismu gremošanas īpatnību dēļ, uzskata amerikāņu molekulārie biologi. Gaļa un aknas satur holīnu, lecitīnu un karnitīnu. To sagremošanas procesā veidojas trimetilamīna-N-oksīds (TMAO). To saista ar aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību parādīšanos,

Pētījums, kurā piedalījās 113 brīvprātīgie ar dažādiem uztura paradumiem, parādīja: sarkanā gaļa kā vienīgais olbaltumvielu avots būtiski palielina TMAO saturu asinīs. Piemēram, brīvprātīgajiem, kuri apēda tikai dažus gramus gaļas produktu dienā, jau pēc mēneša šīs vielas daudzums trīskārt pārsniedza tās saturu veģetāriešu asinīs. Kad visi pētījuma dalībnieki pilnībā atteicās no sarkanās gaļas, TMAO līmenis organismā manāmi saruka.

Uz vēža āķa

2015. gadā Pasaules veselības organizācija oficiāli atzina produktus no liellopa, aitas un cūkgaļas par kancerogēniem. Pārsvarā runa bija par to, ka regulārs sarkanās gaļas patēriņš var novest pie zarnu trakta un kolorektālā vēža. Tomēr PVO speciālisti atzīmēja, ka vērojama saikne arī starp gaļu un aizkuņģa dziedzera un prostatas vēzi.

Pie tam, jo vairāk cilvēks patērē gaļas produktus, jo augstāks ir ļaundabīgo audzēju risks. Risks saslimt ar zarnu trakta vēzi ir par 20% augstāks cilvēkiem, kuri ik dienas apēd 76 gramus sarkanās un pārstrādātās gaļas, nekā tiem, kuri iztiek tikai ar 20 gramiem. Savukārt, atsakoties no gaļas pilnībā, risks saslimt ar taisnās zarnas vēzi sievietēm samazinās gandrīz par 35%.

Padarīt gaļu nekaitīgu

Savukārt Brazīlijas un ASV biologi atzīmēja, ka par kancerogēnu sarkano gaļu padara tajā esošais monosaharīds - N-glikolil-neiramīnskābe (Neu5Gc). Šī viela var veidot savienojumus ar cilvēka cukuriem un kļūt par šūnu elementu. Rezultātā imūnsistēma uzskata, ka tamlīdzīgas šūnas ir svešķermeņi, un organismā sākas iekaisuma process. Domājams, tas palielina vēža rašanās risku.

Taču zarnu traktā dzīvo īpašas baktērijas Hz136, kas spēj ar fermentu palīdzību atbrīvot N-glikolil-neiramīnskābi. Tādā stāvoklī tā nav bīstama cilvēkam: to sagremo mikrobi vai skābe vienkārši izdalās līdz ar vielmaiņas produktiem. Ja minētās baktērijas zarnu traktā atrodamas pietiekamā daudzumā vai nogādātas, piemēram, ar prebiotiku palīdzību, sarkano gaļu var ēst jebkurā daudzumā bez mazākajām bažām.

Pie tam jāpiebilst, ka nav ieteicams pilnībā atteikties no sarkanās gaļas. Pirmkārt, daudzas tās saturā esošās noderīgās vielas, piemēram, vitamīns B12, tiek pārstrādātas labāk nekā to analogi augu valsts izcelsmes produktos. Otrkārt, kā parādīja Austrālijas pētnieki, sarkanā gaļa Vidusjūras diētā samazina izkliedētās sklerozes – autoimūnas slimības parādīšanos, kam raksturīgs centrālās nervu sistēmas sabrukums. Profilaktiskais efekts tiek sasniegts, pateicoties olbaltumvielām, dzelzim, kālijam, D vitamīnam un B grupas vitamīniem sarkanās gaļas saturā, uzskata darba autori.

129
Pēc temata
Igaunijas policija izmeklē smaga veselības kaitējuma nodarīšanu bērnam no vegānu ģimenes
Kalniņš: ES "kolhozā" Latvija veģetēs un pielāgosies
Lietuvas armija ņems vērā karavīru veģetāriešu vajadzības
Atmetiet smēķēšanu, hipsteri: Vegānfest sanaidoja veselīgas dzīves cienītājus
Veģetārieši ir likumīgi: tiesa nostājusies Ikšķiles skolas pusē