Šašliks, foto no arhīva

Garšīga nāve: zinātnieki uzzinājuši, kas dzīvo ilgāk gaļēdāji vai veģetārieši

155
(atjaunots 13:29 03.11.2019)
Gadsimta sākumā vairākās valstīs sākās eiropiešu uztura paradumiem veltīts pētījums. Zinātnieki trīspadsmit gadus novēroja gandrīz pusmiljonu cilvēku.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Britu pētnieki konstatējuši: ja gaļa un cukurs tiks lietoti uzturā pašreizējos tempos, līdz 2050. gadam cilvēce stāvēs uz bada sliekšņa. Prognozes autori iesaka ierobežot gaļas daudzumu uzturā ar 14 gramiem dienā, toties apēst divreiz vairāk augļu, dārzeņu, pākšaugu un riekstu. Tas ļaus izvairīties no apmēram 11 miljoniem priekšlaicīgu nāves gadījumu gadā, pārsvarā – vēža vai sirds un asinsvadu slimību rezultātā, kā arī labvēlīgi ietekmēs planētas klimatu. Alfija Jeņikejeva portālā RIA Novosti centās noskaidrot, vai patiešām gaļas diēta ir bīstamāka nekā augu valsts uzturs.

Sarkans un bīstams

Gadsimta sākumā vairākās valstīs sākās eiropiešu uztura paradumiem veltīts pētījums. Zinātnieki trīspadsmit gadus novēroja gandrīz pusmiljonu cilvēku un nonāca pie slēdziena, ka sarkanās gaļas lietošana uzturā varot novest pie vēža, sirds un asinsvadu slimībām un priekšlaicīgas nāves. Piemēram, risks mirt jaunībā bija par 4% augstāks tiem, kuri dienā apēda vairāk nekā 160 gramus gaļas produktu, nekā tiem, kuri aprobežojās ar 20 gramiem.

Dārzeņu un augļu lete. Foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Биятов

13 gadus ilgajos novērojumus miris katrs 17. brīvprātīgais. Gandrīz desmit tūkstoši miruši no vēža, pieci ar pusi tūkstoši - no sirds un asinsvadu slimībām. Taču būtu priekšlaicīgi pie visa vainot tikai sarkano gaļu, atzīmēja pētījuma autori, jo cilvēki, kuri lieto uzturā lielu daudzumu gaļas produktu, piedevām arī bieži smēķēja, cieta no aptaukošanās, viņiem bija citas veselībai kaitīgas uzvedības īpatnības.

Dažus gadus vēlāk amerikāņu pētniekiem izdevās atrast ideālu grupu bez šiem kaitīgajiem ieradumiem – kādas protestantu baznīcas draudzi. Pētnieki vairākus gadus novēroja 96 tūkstošus ticīgo, pārsvarā – veģetāriešus. Pārējie gan ēda gaļu, taču pavisam maz – vidēji aptuveni 50 gramus dienā.

Pētījumu periodā dažādu iemeslu dēļ miruši aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku, divi ar pusi tūkstoši – no sirds un asinsvadu slimībām. Aprēķini parādīja, ka gaļēdāji mira biežāk nekā veģetārieši, turklāt bija novērojama saikne starp priekšlaicīgu nāvi un sarkano gaļu uzturā. Ja iegūtos rezultātus attiecināt uz visu cilvēci, iznāk, ka apmēram 6,3% agrīno nāvju starp visiem gadījumiem un 9% infarktu un insultu ir regulāra gaļas patēriņa rezultāts, atzīmēja zinātnieki.

Gremošanas īpatnības

Iespējams, sarkanā gaļa postoši ietekmē organismu gremošanas īpatnību dēļ, uzskata amerikāņu molekulārie biologi. Gaļa un aknas satur holīnu, lecitīnu un karnitīnu. To sagremošanas procesā veidojas trimetilamīna-N-oksīds (TMAO). To saista ar aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību parādīšanos,

Pētījums, kurā piedalījās 113 brīvprātīgie ar dažādiem uztura paradumiem, parādīja: sarkanā gaļa kā vienīgais olbaltumvielu avots būtiski palielina TMAO saturu asinīs. Piemēram, brīvprātīgajiem, kuri apēda tikai dažus gramus gaļas produktu dienā, jau pēc mēneša šīs vielas daudzums trīskārt pārsniedza tās saturu veģetāriešu asinīs. Kad visi pētījuma dalībnieki pilnībā atteicās no sarkanās gaļas, TMAO līmenis organismā manāmi saruka.

Uz vēža āķa

2015. gadā Pasaules veselības organizācija oficiāli atzina produktus no liellopa, aitas un cūkgaļas par kancerogēniem. Pārsvarā runa bija par to, ka regulārs sarkanās gaļas patēriņš var novest pie zarnu trakta un kolorektālā vēža. Tomēr PVO speciālisti atzīmēja, ka vērojama saikne arī starp gaļu un aizkuņģa dziedzera un prostatas vēzi.

Pie tam, jo vairāk cilvēks patērē gaļas produktus, jo augstāks ir ļaundabīgo audzēju risks. Risks saslimt ar zarnu trakta vēzi ir par 20% augstāks cilvēkiem, kuri ik dienas apēd 76 gramus sarkanās un pārstrādātās gaļas, nekā tiem, kuri iztiek tikai ar 20 gramiem. Savukārt, atsakoties no gaļas pilnībā, risks saslimt ar taisnās zarnas vēzi sievietēm samazinās gandrīz par 35%.

Padarīt gaļu nekaitīgu

Savukārt Brazīlijas un ASV biologi atzīmēja, ka par kancerogēnu sarkano gaļu padara tajā esošais monosaharīds - N-glikolil-neiramīnskābe (Neu5Gc). Šī viela var veidot savienojumus ar cilvēka cukuriem un kļūt par šūnu elementu. Rezultātā imūnsistēma uzskata, ka tamlīdzīgas šūnas ir svešķermeņi, un organismā sākas iekaisuma process. Domājams, tas palielina vēža rašanās risku.

Taču zarnu traktā dzīvo īpašas baktērijas Hz136, kas spēj ar fermentu palīdzību atbrīvot N-glikolil-neiramīnskābi. Tādā stāvoklī tā nav bīstama cilvēkam: to sagremo mikrobi vai skābe vienkārši izdalās līdz ar vielmaiņas produktiem. Ja minētās baktērijas zarnu traktā atrodamas pietiekamā daudzumā vai nogādātas, piemēram, ar prebiotiku palīdzību, sarkano gaļu var ēst jebkurā daudzumā bez mazākajām bažām.

Pie tam jāpiebilst, ka nav ieteicams pilnībā atteikties no sarkanās gaļas. Pirmkārt, daudzas tās saturā esošās noderīgās vielas, piemēram, vitamīns B12, tiek pārstrādātas labāk nekā to analogi augu valsts izcelsmes produktos. Otrkārt, kā parādīja Austrālijas pētnieki, sarkanā gaļa Vidusjūras diētā samazina izkliedētās sklerozes – autoimūnas slimības parādīšanos, kam raksturīgs centrālās nervu sistēmas sabrukums. Profilaktiskais efekts tiek sasniegts, pateicoties olbaltumvielām, dzelzim, kālijam, D vitamīnam un B grupas vitamīniem sarkanās gaļas saturā, uzskata darba autori.

155
Pēc temata
Igaunijas policija izmeklē smaga veselības kaitējuma nodarīšanu bērnam no vegānu ģimenes
Kalniņš: ES "kolhozā" Latvija veģetēs un pielāgosies
Lietuvas armija ņems vērā karavīru veģetāriešu vajadzības
Atmetiet smēķēšanu, hipsteri: Vegānfest sanaidoja veselīgas dzīves cienītājus
Veģetārieši ir likumīgi: tiesa nostājusies Ikšķiles skolas pusē
Tamborēšana, foto no arhīva

Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem

15
(atjaunots 14:48 28.05.2020)
Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Itālijā bērnus parasti pieskata vecmāmiņas un vectētiņi, taču Covid-19 pandēmija ir izjaukusi itāļu tradicionālās ģimenes, stāsta Reuters.

Itālija
© AFP 2019 / Marco Bertorello

70 gadus vecā Paola Berardi kopā ar vīru Mauro jau 10 gadus katru darba dienu pavadīja ar abiem mazdēliem – dvīņiem, kamēr viņu meita strādāja. Vasaras viņi pavadīja ar mazdēliem jūras kūrortā Itālijas ziemeļos.

Taču kopš Covid-19 uzliesmojuma šī gada februārī Paola redz savus mazdēlus tikai datora monitorā, kad palīdz tikt viņiem galā ar mājas darbiem. Kad Itālija atviegloja karantīnas prasības, ģimene atkal varēja tikties, tomēr Paola ir noraizējusies – Mauro ir diabētiķis, viņš ir riska grupā.

Pagaidām viņas mazdēli sēž mājās, taču drīz viņi atkal tiksies ar saviem draugiem. Aptuveni 95% visu koronavīrusa pandēmijā mirušo Itālijā ir cilvēki vecumā no 60 gadiem. Bērni saslimst retāk un pārsvarā pārcieš slimību vieglāk, tomēr viņi var pārnēsāt infekciju.

Sievietes meitai Valērijai, kura no vīra ir šķīrusies, radušās milzīgas problēmas, – tāpat kā daudzi citi itāļi, viņa ir atkarīga no saviem vecākiem, kuri pieskata bērnus, kamēr viņa pati strādā.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā. Itāļu vecmāmiņas un vectētiņi vidēji pavada ar mazbērniem 730 stundas mēnesī, Spānijā - 576, Francijā – 360, bet Vācijā – 288.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Itāļu ģimenēs, kur abi vecāki strādā, pirms pandēmijas vecmāmiņas un vectētiņi pieskatīja bērnus vecumā līdz 5 gadiem 60% gadījumu, ar 5-10 gadus veciem bērniem – 47% gadījumu. ASV laiku ar mazbērniem regulāri pavada tikai 22% vecmāmiņu, Lielbritānijā – 17%.

Iemesli, kuru dēļ vecmāmiņas Itālijā ir tik svarīgas, daļēji meklējami kultūrā, daļēji – ekonomikā. Katoļticīgajā Dienvideiropā ģimene apvieno sabiedrību, atšķirībā no individuālistiskajām luterticīgajām Ziemeļeiropas valstīm. Jaunieši vēlāk uzsāk dzīvot atsevišķi, paļaujas uz vecāku palīdzību, bet vēlāk savukārt rūpējas par viņiem.

Bez tam pēdējos gadu desmitos daudzi sirmgalvi Itālijā varēja agrāk aiziet pensijā un saņemt labu naudu, tāpēc – vairāk pavadīt laika ar mazbērniem. Valsts to izmantoja un neveidoja plašu bērnudārzu tīklu. Tagad Itālijas bērnudārzos pietiek vietu tikai ceturtajai daļai bērnu vecumā līdz 3 gadiem, turklāt tikai puse no tiem ir valsts iestādes, tāpēc nav dārgas.

Tomēr radinieku palīdzības sistēma sāka sabrukt jau pirms pandēmijas. Pēdējo 30 gadu laikā pensijas vecums Itālijā ir pieaudzis, un laiki, kad sieviete valsts darbā varēja nopelnīt pensiju līdz 40 gadu vecumam, jau sen ir pagājuši. Tagad vīrieši un sievietes dodas pensijā 67 gadu vecumā, tāpēc sarūk laiks, ko viņi var pavadīt ar mazbērniem.

Tātad vecāki spiest izmantot dārgus bērnudārzus: valsts bērnudārzi maksā 200-500 eiro mēnesī, privātie ir divreiz dārgāki. Vidējā gada alga Itālijā – 21 600 eiro.

Skolas Itālijā ir slēgtas vismaz līdz septembrim, tāpēc valdība apsolījusi vecākiem sertifikātus 1200 eiro vērtībā aukles apmaksai un 30 dienas ilgu bērna kopšanās atvaļinājumu. Tomēr šie pasākumi neaizpildīs tukšumu, ko atstājušas vecmāmiņas un vectētiņi pašizolācijas periodā.

15
Tagi:
koronavīruss, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus
Militārās mācības Saber Strike 2017

NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā

26
(atjaunots 12:38 28.05.2020)
NATO noraidīja Krievijas ierosinājumu apturēt militārās mācības koronavīrusa pandēmijas laikā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievija un NATO apmainījās vēstījumiem jautājumā par militārās darbības ierobežošanu Eiropā pandēmijas laikā. Vienoties neizdevās: NATO apgalvo, ka tās darbības saistītas ar aizsardzību, bet nostiprināšanās Austrumeiropā saistīta ar Krievijas draudiem, kā arī iesaka Maskavai atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem. Krievija neuzskata, ka tam ir jēga, un norāda, ka arī tās darbību pamatā ir aizsardzība, turklāt nostiprināšanās pie robežām ar Baltiju saistīta ar draudiem no NATO puses, vēsta "Kommersant".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstījis vēstījumu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurā Krievija aicina aliansi vienoties par savstarpēju atteikšanos no militārajām mācībām koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētus soļus iniciatīvas īstenošanai tika piedāvāts apspriest militārpersonu līmenī. Pie tam Krievija norādīja, ka vienpusējā kārtībā jau sākusi ierobežot militāro aktivitāti pie Ziemeļatlantijas alianses valstu robežām.

Tomēr NATO atbilde Krievijas pusei sagādāja vilšanos. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs konstatēja, ka alianses pārstāvji ir "noripojuši iesīkstējušās pozīcijās, ko tradicionāli ieņēma, un turpina tās, neskatoties uz pandēmiju un Krievijas ierosinājumiem".

NATO pozīciju izskaidroja alianses oficiālā pārstāve Oana Lundžesku. Pēc viņas vārdiem, alianses darbību pamatā ir aizsardzība, tās ir samērojamas un atbilst tās starptautiskajām saistībām.

"Mūsu pastiprinātā avangarda klātbūtne alianses austrumu daļā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņiem un militārā potenciāla paplašināšanu Baltijas reģionā un aiz tā robežām," viņa teica.

Viņa stāstīja, ka Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi aicinājis Krieviju atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības pastiprināšanas pasākumiem. Līgums paredz plašu informācijas apmaiņu par militārajiem spēkiem, aizsardzības plānošanu un budžetiem. Alianse uzskata, ka dokuments esot novecojis, un jau vairākus gadus aicina Krieviju modernizēt šo instrumentu. Maskava atbildēja, ka līgumu kosmētiski grozījumi situāciju neglābs.

"Mēs daudzkārt esam paskaidrojuši NATO, kādu iemeslu dēļ neuzskatām, ka viņu idejas par Vīnes dokumenta modernizāciju būtu attaisnotas un pamatotas, - norādīja Rjabkovs. – Taču viņi uzskata, ka Krievija viņiem ir parādā. Ja NATO valstis patiešām grib izkustināt no vietas šo jautājumu, tās varētu padomāt, ko piedāvāt Krievijai un kā to reāli ieinteresēt no valsts nacionālās drošības viedokļa. Mēs nevaram vienpusēji piekāpties Ziemeļatlantijas aliansei."

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu informēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, un norādīja: draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.   

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

26
Tagi:
Stoltenbergs, Lavrovs, militārās mācības, Krievija, NATO
Pēc temata
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju