Rostovas AES, foto no arhīva

Ukrainas eksperts draud ar raķešu uzbrukumu Krievijas AES

41
(atjaunots 20:43 02.11.2019)
Krieviju pārsteiguši Ukrainas eksperta Tarasa Zagorodnija paranoidālie izteikumi – viņš uzskata, ka Kijevai jāizstrādā jaunas raķetes, kas spētu iznīcināt Krievijas atomstacijas.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Ukrainai jāizstrādā vidēja darbības attāluma raķetes, kas spēs izdarīt triecienu Krievijas atomelektrostacijām, paziņoja Ukrainas eksperts politiskos un ekonomiskos jautājumos Tarass Zagorodnijs, vēsta Sputnik Igaunija.

Viņaprāt, Ukrainai jāsamazina atkarība no Krievijas, tās energonesējiem, un nevajagot "baidīties būvēt raķetes".

Zagorodnijs uzskata, ka Kijevai vajagot būvēt vidēja darbības rādiusa raķetes – līdz 2,5 tūkst. kilometru.

"Divi pulki tādu raķešu, kādi 200 gabalu – tas ir spēks, liels spēks, kas ļaus nodarīt kaitējumu Krievijas Federācijai. Un tie būs gandrīz kodolieroči: vieta tāda raķete atlidos uz atomstaciju KF teritorijā, un faktiski tas būs kodolsprādziens," klāstīja ukraiņu eksperts, ko citēja izdevums "Glavred".

Tiesa, viņš gan neprecizēja, kā konvencionālās raķetes trāpījums AES novedīs pie kodolsprādziena.

Iepriekš kāds cits ukraiņu kara eksperts Valentīns Badraks paziņoja, ka Ukraina spējot izgatavot raķeti, ar darbības attālumu līdz 1,5 tūkstošiem kilometru, kas varot "sasniegt Maskavu".

Krievijas reakcija

Draudi sākt raķešu uzbrukumu Krievijas AES liecina par nopietnu intelektuālo krīzi Ukrainas ekspertu aprindās, aģentūrai RIA Novosti komentāru sniedza Valsts domes deputāts no Krimas Ruslans Bālbeks.

Savukārt Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs atzīmēja, ka kompetentām iestādēm Ukrainā nāktos nekavējoties reaģēt uz šo izteikumu.

"Es, protams, nepieļauju, ka kaut kas tamlīdzīgs var notikt reālajā dzīvē. Visi, kas pieņem lēmumus Ukrainā, saprot, kas tam neizbēgami sekos, - atzīmēja Klincēvičs. – Taču jau fakts, ka tādas idejas – paranoja sajaukta ar nostalģiju pēc kodolieročiem, kādam tomēr ienāk prātā, prasa atbilstošo Ukrainas dienestu zināmu reakciju," Klincēvičs uzrakstīja savā lapā Facebook.

Senators atgādināja, ka Krievijas AES ir ļoti labi aizsargātas, un tiks pārtverta jebkura raķete, kas vērsta to virzienā.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas attiecības pasliktinājušās kopš 2014. gada, kad Kijevā notika valsts apvērsums un Krima organizēja referendumu par atgriešanos Krievijas teritorijā.

Pie tam Ukrainas valdība sāka "antiteroristisku" operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma.

Kijeva uzskata, ka zemessargus atbalsta Maskava, taču Krievija norāda, ka tamlīdzīgas apsūdzības ir absurdas.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā un nav saistīta ar notikumiem valsts dienvidaustrumos. Nekādus "Krievijas karavīrus", par kuriem stāsta Kijeva, Donbasā nav fiksējusi arī EDSO monitoringa misija.

41
Pēc temata
Ukrainas "šausmīgā atriebība": ko zaudējusi Krievija
Ukrainas parlaments nobijies no krievu "spiedzēm"
Krievija apsūdzēta par homofobijas eksportu uz Ukrainu un minoritāšu tīrīšanu
Ukrainā izvērtēja kara varbūtību ar Krieviju
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

3
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā