NATO karavīrs

NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"

78
(atjaunots 20:22 02.11.2019)
NATO lidotāju dzīvesbiedrēm sākuši zvanīt nepazīstami cilvēki, kuri runājuši ar "krievu akcentu" un uzdevuši dīvainus jautājumus.

RĪGA, 3. novembris – Sputnik. NATO karavīri sūdzas, ka dienesta laikā Baltijas valstīs viņus "vajājuši krievi", raksta dāņu avīze Jyllands-Posten.

Izdevums vēsta, ka Nīderlandes lidotāju dzīvesbiedrēm it kā periodiski zvanījuši nepazīstami cilvēki, kuri runājuši angļu valodā ar "krievu akcentu" un uzdevuši dīvainus jautājumus, piemēram, "vai jūs zināt, ko patlaban dara jūsu partneris?" un "vai viņam nevajadzētu labāk doties mājup?"

Avīze klāsta, ka saskaņā ar aizsardzības vadības datiem, dāņu karavīru ģimenes Baltijas valstīs vēl nav sastapušās ar vajāšanu, taču reiz uzlauzts karavīra personīgais mobilais tālrunis, un vēl divi kareivji sastapušies ar mēģinājumiem iegūt viņu personas datus.

Aizsardzības ministre Trīne Bramsena solīja uzlabot NATO kareivju ģimeņu aizsardzību. 2007.gadā Baltijas valstīs tika izstrādāta gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēma. Gaisa policijas lomu Baltijas valstīs pilda alianses lidmašīnas, kas dislocētas Lietuvā un Igaunijā, tāpēc alianses valstis sūta karavīrus uz Baltijas reģionu.

Vienlaikus Baltijas valstu politiķi pastāvīgi runā par it kā augošajiem "Krievijas draudiem" un rada mītu par iespējamo Krievijas "uzbrukumu" valsts iedzīvotāju vidū, lai pamatotu alianses lielā kontingenta klātbūtni. Pie tam tādu paziņojumu fonā Lietuva paraksta ar ASV aizsardzības līgumus par lielām summām un audzē militārās tehnikas skaitu reģionā.

Maskava ne vienu reizi vien uzsvērusi, ka Krievija neplāno nevienam uzbrukt. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka Ziemeļatlantijas alianse vairo rusofobo noskaņojumu un izmanto Eiropas valstu histēriju par iespējamo "Krievijas agresiju", lai dislocētu pēc iespējas vairāk kara tehnikas un kontingenta austrumu flangā.

Pie tam Baltijas valstīs ne vienu reizi vien izskanējušas apsūdzības pret "krievu hakeriem" un specdienestiem, kuri ir kā cenšoties vākt informāciju un sekot Baltijas valstu iedzīvotājiem, taču ne reizi nav sniegti tādas izsekošanas pierādījumi. Krievijai vairākkārt nācies atspēkot tamlīdzīgas apsūdzības.

78
Pēc temata
"Saldais slazds" igauņu gaumē: Tallinā satraucas par NATO karavīru likteni
NATO karavīri Latvijā izbazūnējuši visus noslēpumus meitenēm no Tinder
Igaunijas iedzīvotāji: nevajag upurēt mūsu karavīru ērtības NATO dēļ
NATO parādīja zobus: ASV karavīri neuzticas Latvijas zobārstiem
WSJ: NATO baidās, ka Krievija sāks komandēt tās karavīrus
Aisbergs pie Franča Jozefa Zemes

Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju

11
(atjaunots 13:33 26.09.2020)
Zinātnieki vēsta, ka Arktikas jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Arktiskā jūras ledus platība – viens no globālo klimata pārmaiņu indikatoriem, ir sasniegusi savu minimālo gada rādītāju, brīfingā informēja Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas (PMO) oficiālā pārstāve Klēra Nullisa, vēsta RIA Novosti.

"ASV Sniega un ledus datu nacionālais centrs (NSIDC) informēja, ka 15. septembrī jūras ledus platība sastādījusi 3,74 miljonus kvadrātkilometru. Alfrēda Vegenera institūts apstiprināja šo rādītāju, savukārt, pēc Brēmenes universitātes datiem tā sastāda 3,8 miljonus kvadrātkilometru," viņa pastāstīja.

Nullisa piezīmēja, ka tas ir minimālais gada rādītājs, kas radies pēc kušanas procesa vasaras sezonā un anomāli augstās gaisa temperatūras ietekmes, kas šovasar tika reģistrēta Sibīrijā.

Jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

Organizācijas pārstāve atgādināja, ka ledus platības zemākais līmenis reģistrēts 2012. gadā. Tomēr dati par šo gadu ir provizoriski, jo siltā gaisa izplatīšanās var vēl vairāk samazināt ledus platību. Savukārt tas liecina par Arktikas ledus segas samazināšanās tendenci.

11
Tagi:
Arktika, klimata pārmaiņas
Pēc temata
Sinoptiķi konstatējuši: klimata pārmaiņu pazīmes pastiprinās
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Ķirurģiskie instrumenti, foto no arhīva

Ukrainietei ārsti atdevuši vīra amputētās kājas

18
(atjaunots 12:45 26.09.2020)
Sieviete saņēmusi slimnīcā vīra amputētās ķermeņa daļas un mājupceļā zaudējusi samaņu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sieviete Novijbuhas pilsētā Ukrainā zaudējusi samaņu, nesot mājup vīra amputētās kājas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu "Tut.info"

Sievietes draudzene, kuru viņa bija palūgusi pieskatīt bērnus, pastāstīja, ka sievietei ārsti likuši pagaidīt, līdz beigsies dzīvesbiedra operācija.

"Viņai slimnīcā teica: "No rīta atnāksi, pasēdēsi, kamēr beigsies operācija, un saņemsi kājas," sievietes draudzene stāstīja rajona padomes sesijā.

Sievietei atdodas vīra amputētās ķermeņa daļas, taču pa ceļam viņa zaudējusi samaņu.

Slimnīcas galvenais ārsts, kurā tika veikta operācija, paskaidroja, ka pacienta dzīvesbiedre neesot zinājusi darbību algoritmu, ko viņai vajadzēja ievērot. Mediķis klāstīja: ja sievietei ir iespēja apglabāt kājas kapos, kur vēlāk būtu apglabāts viņas vīrs, viņai kājas vajadzēja saņemt. Pretējā gadījumā viņai vajadzējis vērsties pie nodaļas vadītāja vai augstākas vadības. Tad šo jautājumu būtu risinājusi rajona vai pilsētas administrācija.

Slimnīcas galvenais ārsts pasūkstījās, ka pirms 15 gadiem slimnīcā bijis utilizācijas centrs, taču vietējie iedzīvotāji to esot izzaguši un nodevuši metāllūžņos.

Sievietes izturēšanos viņš nodēvēja par "kaprīzēm".

18
Tagi:
Ukraina
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

0
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu