Eiropas Savienības karogi, foto no arhīva

Rietumeiropa nevēlas "barot" Austrumeiropu

94
(atjaunots 18:08 02.11.2019)
Vācija norāda, ka britu presē publicētie izteikumi par valsts iemaksu ES budžetā pieaugumu no 15 līdz 33 miljardiem eiro ir nepatiesi. Konflikti par iemaksām kopējā kasē aizvien saasinās.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Diskusijas par ES nākamo vairāku gadu budžetu būs teatrālas un asas, ņemot vērā acīmredzamo interešu nesakritību: tie, kuri kopējo kasi pārsvarā pilda, nepavisam nevēlas to pašu, par ko sapņo tie, kuri kasi pārsvarā iztukšo. Novembra sākumā ES valstīm nāksies atkal ķerties pie budžeta projekta 2021.-2027.gg. finanšu periodam, un līdz kompromisiem vēl ir ļoti tālu, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Diskusija par ES budžetu saasinās sakarā ar nesaskaņām starp Eiropas Komisiju un alianses kases galvenajiem "donoriem", kā arī viņu visu domstarpībām ar Austrumeiropas valstīm. Berlīne noliedz, ka būtu gatava palielināt iemaksu līdz 33 miljardiem 2027. gadā. Tā vērtē, ka var ieguldīt 15 miljardus 2020. gadā un 23,5 miljardus 2027. gadā. Tā kā iemaksa kopējā kasē veido noteiktu daļu iekšzemes kopprodukta, un, pieaugot IKP, pieaug arī iemaksa.

Domājams, vācu gatavība apmaksāt Polijas un citu Austrumeiropas valstu attīstību, kā arī neatkarīgo novērotāju izdarītais Vācijas ekonomikas turpmāko sekmju vērtējums nepavisam nesakrīt ar piesardzīgo vācu ekonomistu aprēķiniem.

ES komisārs budžeta lietās, vācietis Ginters Ottingers preses konferencē 30. oktobrī paziņoja, ka Vācijas iemaksa 33 miljardu eiro apmērā 2027.gadā ir "acīmredzami meli". Vienlaikus viņš centās nenosaukt konkrētus ciparus un runāja par nākamajiem ienākumiem un izdevumiem, kā arī aicināja visas ieinteresētās puses būt piesardzīgiem savās prognozēs. Nākamā budžeta projekts ir jāsakārto 2020.gada pirmajā pusē.

Kā aizlāpīt "britu caurumu" budžetā

Taču skandāls ap britu presē publicētajiem materiāliem par to, "cik daudz viņiem nāksies atdot ES, kad mēs beidzot pārtrauksim maksāt" paspējis uzliesmot un nemaz nedomā nodzist, jo eļļu ugunī pastāvīgi pielej gandrīz visas ES valstis, kas sadalījušās Rietumu un Austrumu pusē – valstīs, kas pārsvarā maksā, un valstīs, kas pārsvarā saņem. Taču laikā, kad Polija, kas no ES fondiem saņem visvairāk (aptuveni 10 miljardus eiro gadā), aktīvi piedalās strīdos, Baltijas valstis izturas daudz pieticīgāk.

Situāciju saasina arī apstāklis, ka ES nākas kompensēt Lielbritānijas iemaksu zaudējumu, ko tā zaudēs pēc Brexit (domājams, tas agri vai vēlu notiks). Dažādi avoti vērtē, ka "britu cauruma" apmērs nākamajā budžetā svārstās no 8 līdz 14 miljardiem eiro gadā.

EK cenšas uz citu savienības valstu iemaksu rēķina aizlāpīt vismaz pusi šī cauruma, bet pārējo (un vēl mazliet – ņemot vērā inflāciju) saņemt uz ES finansiālās aktivitātes rēķina.

Iepriekš Višegradas grupas valstis ar Poliju priekšgalā asi kritizēja lēmumu par budžetu, ko ierosināja ES Padomes pagaidu vadītāja – Somija, un nosauca to (līdz ar citiem epitetiem) par "tukšu laika šķiešanu". Polija bija neapmierināta par to, kā Somija ieteica sadalīt līdzekļus pa agrārajiem fondiem un Vienotības fondu un sodīt ar piekļuves atņemšanu fondiem valstis, kas nogrēkojušās ES priekšā. Varšava to pamatoti uzskatīja par uzbrukumu tās nākamajiem finanšu pieplūdumiem.

Centrālās un Austrumeiropas valstis uzskata, ka tās joprojām jāatbalsta agrākajā apjomā ar agrāro fondu un Vienotības fonda starpniecību, kas paredzēts, lai paceltu mazāk attīstītas valstis līdz Rietumeiropas līmenim.

Arī Eiropas Parlamenta deputāti nav apmierināti

Dažas dienas vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka EP ierosināto izmaiņu iekļaušana budžetā nav iespējama.

Neiedziļinoties domstarpībās par naudas sadali un iemaksu apmēru, atliek vien piebilst, ka to pamatā ir dažādi viedokļi par savienības valstu iemaksu apjomu kasē. Somija savā piedāvājumā norādīja, ka daļa valstu ir gatava atbalstīt EK ierosinājumu iemaksāt kopējā budžetā 1,11% sava IKP, bet citas nav gatavas atdot vairāk kā 1%. Pie tam to vidū ir valstis, kas pārsvarā papildina budžetu – Vācija, Austrija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija.

Uzstājoties Eiropas Parlamentā 22. oktobrī Strasbūrā, EK prezidents Žans Klods Junkers no jauna apstiprināja Briseles apņemšanos pārliecināt savienības valstis, ka iemaksas kopējā budžetā jāpalielina vismaz līdz 1,11% IKP. "Ar vienu procentu Eiropu sapurināt neizdosies," teica Junkers un izpelnījās parlamenta aplausus.

94
Situācija Indijā, foto no arhīva

Orientālists: Indija devusi labu mācību Covid-skeptiķiem

27
(atjaunots 01:38 06.05.2021)
Situācija Indijā, kur notiek Covid-19 upuru masveida kremācija, paradījusi, kas notiks, ja nebūs ieviesti ierobežojumi.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Indijā turpinās "kovida" kolapss, pastāstīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns pārraidē "Atklāts jautājums" Latvijas radio 4.

Putnu fabrika
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Saslimušo skaita pieaugums Indijā vērojams kopš februāra vidus, patlaban valsts ieņem otro vietu pasaulē reģistrēto koronavīrusa gadījumu ziņā. Veselības ministrijas jaunākie dati liecina, ka valstī reģistrēti vairāk nekā 19,5 miljoni Covid-19 gadījumu. Atveseļojušies vairāk nekā 15,9 miljoni, koronavīrusa un ar to saistīto slimību rezultātā miruši 215 tūkstoši cilvēku. °

Augošā pacientu skaita dēļ Indijas slimnīcās trūkst šķidrā skābekļa. Iepriekš Indijas IeM aizliedza skābekļa lietošanu valstī ar medicīnu nesaistītiem nolūkiem. Pie tam valdība atzīmēja, ka skābekļa ir pietiekami, taču to ne vienmēr paspēj nosūtīt no viena štata uz otru.

Mediji apspriež vēl vienu krīzes radīto problēmu – ātri augošo bezpajumtnieku skaitu: liels skaits bērnu paliek bez pieaugušo pieskatīšanas, jo visi pieaugušie viņu ģimenēs miruši no koronavīrusa.

Taivāns norādīja, ka pie traģēdijas noveduši vairāki apstākļi: vietējā mentalitāte, pieturēšanās pie tradīcijām (pie tam valstī attīstītas arī mūsdienīgas nozares, turklāt 60% Covid-19 vakcīnu tiek ražotas Indijā) un politiķu gribas trūkums.

Pēc viņa vārdiem, indiešiem patīk cieša saskare, viņiem patīk būt kopā. Nesen notika ikgadējie Holi svētki un cilvēki masveidā izgāja ielās bez maskām. Varasiestādes viņu saskarsmi nekavēja politisku apsvērumu dēļ: tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un nākamie kandidāti nevēlējās kaitināt elektorātu ar aizliegumiem.

Situācija indijā ir laba mācība Covid-skeptiķiem, uzskata orientālists. Jautājumā par iespēju nodrošināt cilvēkus ar vietu slimnīcā Indija ir parādījusi, kas notiks, ja neievērot karantīnas pasākumus un izturēties pret to vieglprātīgi.

Lieta tāda, ka Indijas politiskā ģeogrāfija ļoti atšķiras no Eiropas. Jā, valstī ir gigantiskas mūsdienīgas pilsētas, bet apmēram 60-70% iedzīvotāju (nepietiekamās statistikas dēļ dati atšķiras) dzīvo laukos. Un tos ļoti slikti aptver epidemioloģiskie pasākumi – ciešas saskarsmes aizliegumi, prasības nēsāt maksas utt. Piedevām, var teikt, ka Indija no sanitārā viedokļa ir nelabvēlīga valsts, it īpaši lauku rajonos, skaidroja zinātnieks.

Uz notiekošo Indijā pasaules skatās ar milzīgām bažām. Piemēram, Austrālija aizliegusi tiešu satiksmi ar to, turklāt liedz iebraukšanu visiem, kas apmeklējuši Indiju pēdējo pāris nedēļu laikā. Aizlieguma pārkāpējiem var draudēt cietumsods. Viens no bažu iemesliem – tā saucamā "Indijas paveida" izplatības risks.

Iepriekš Indijas austrumos zinātnieki fiksēja jaunu koronavīrusa paveidu B.1.618. Epidemioloģijas profesors Madhukars Pai pastāstīja, ka tas ir paveids ar trīskāršu mutāciju un var ātrāk izplatīties.

Palīdzību Indijai – zāles, medicīnas iekārtas un aparātus skābekļa ražošanai – jau piedāvājusi Krievija, ASV, Lielbritānija, Francija, Eiropas Savienība, Ķīna un citas valstis.

27
Tagi:
pandēmija, vīruss, Indija
Pēc temata
Kādā veidolā ES un Baltijas valstis pārvarēs koronavīrusa krīzi
Latvijā sācis izplatīties jauns koronavīrusa štamms no Ugandas
Koronavīruss meklē jaunu saimnieku: eksperts paskaidroja, kas būs pēc pandēmijas
Vai ar koronavīrusu var slimot mūžīgi? Zinātnieki izsaka pieņēmumus
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

"Mūs ar sankcijām pa galvu?" Lukašenko sola problēmas Eiropas Savienībai

42
(atjaunots 00:51 06.05.2021)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu sagatavot atskaiti par ES projektiem un uzņēmumiem valsts teritorijā.

RĪGA, 6. maijs - Sputnik. Ja Eiropas Savienība vēlas problēmas, ko sagādās sankcijas pret Minsku, viņi tās saņems, paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apspriedē ar premjerministru Romānu Golovčenko, kas bija veltīta ekonomikas jautājumiem.

Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka par vienu no aktuālākajām problēmām Baltkrievijas prezidents uzskata centienus iebiedēt valsts vadību ar sankcijām. Viņš uzsvēra: to nevar atstāt bez atbildes.

"Es te neko neklāstīšu, nepaudīšu nekādus viedokļus, vienkārši teikšu, lai jums būtu skaidrs: ja eiropieši vēlas problēmas pie sevis sakarā ar šīm sankcijām, viņi tās dabūs. Neko vairāk neteikšu. Laiks rādīs," noteica Lukašenko.

Prezidents lūdza valdības vadītāju sniegt viņam informāciju par Eiropas lielākajiem projektiem un uzņēmumiem Baltkrievijas teritorijā.

"Paskatīsimies, kā viņi strādā. Tomēr galvenais – nekas nedrīkst palikt bez atbildes," uzsvēra prezidents.

Baltkrievijas valsts vadītājs atzīmēja, ka vienmēr lauza galvu par to, kam tās sankcijas vajadzīgas un kādiem nolūkiem.

"Paklausieties, mēs aizsargājam savu valsti. Gan mēs ar jums, gan visa tauta, mēs gribam dzīvot savā valstī, mēs to aizstāvam. Kā, par to mums ar sankcijām pa galvu? Tāpēc ir jāatbild," konstatēja Lukašenko.

Viņš deva uzdevumu valdībai un Ārlietu ministrijai novērtēt Rietumu humanitāro programmu darbu Baltkrievijas teritorijā.

"Tās nekomerciālās organizācijas, ārvalstu aģenti, dažādi bandīti, kas te aptīra tautu un tā tālāk... Mēs vienojāmies gan par šo organizāciju, gan plašsaziņas līdzekļu atkārtotu reģistrāciju," atgādināja Lukašenko.

Viņi tur Baltkrieviju "īsā pavadā un sāk pastāvīgi, kad viņiem iegribas, pavadu raustīt", piebilda prezidents.

Minskas un Rietumu attiecības krasi pasliktinājās pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, kad vesela virkne rietumvalstu neatzina balsojumu par brīvu un demokrātisku, bet Lukašenko – par ievēlētu prezidentu. Pērn Eiropas Savienība apstiprināja trīs sankciju paketes pret virkni Baltkrievijas uzņēmumu un amatpersonu, - Briseles ieskatā tie ir atbildīgi par it kā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, kā arī par vardarbību pret protesta akciju dalībniekiem.

Savukārt Minska apstiprināja simetriskus atbildes pasākumus.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2020. gada augustā uzvarēja Lukašenko – saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Līdztekus ES sankcijas pret Baltkrievijas vadību ieviesa Lielbritānija un ASV. Baltijas valstis sastādīja pašas savus sankciju sarakstus pret Baltkrievijas augstākajām amatpersonām un apliecināja, ka esot gatavas uzņemt valdības darbību dēļ cietušos baltkrievus. Lukašenko savukārt paskaidroja, ka risinās problēmu ekonomiski un deva rīkojumi izvērtēt iespējas pārvirzīt tranzītu uz Krievijas ostām. Atbilstošu vienošanos Maskava un Minska parakstīja februārī.

Aprīlī Baltkrievijas valdības preses dienests ziņoja, ka apstiprināts atbildes pasākumu saraksts uz Rietumu sankcijām. Melnajā sarakstā iekļautas čehu "Škoda Auto", vācu "Liqui Moly" un "Beiersdorf" preces. Saraksts būs spēkā sešus mēnešus.

42
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas
Baltkrievija ieviesusi atbildes sankcijas pret Eiropas Savienību
Krievija pievienojusies Baltkrievijas sankcijām pret Rietumiem
Lukašenko sarakstos nav iekļauts: ES vienojusies par sankcijām pret Baltkrieviju
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu