Eiropas Savienības karogi, foto no arhīva

Rietumeiropa nevēlas "barot" Austrumeiropu

94
(atjaunots 18:08 02.11.2019)
Vācija norāda, ka britu presē publicētie izteikumi par valsts iemaksu ES budžetā pieaugumu no 15 līdz 33 miljardiem eiro ir nepatiesi. Konflikti par iemaksām kopējā kasē aizvien saasinās.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Diskusijas par ES nākamo vairāku gadu budžetu būs teatrālas un asas, ņemot vērā acīmredzamo interešu nesakritību: tie, kuri kopējo kasi pārsvarā pilda, nepavisam nevēlas to pašu, par ko sapņo tie, kuri kasi pārsvarā iztukšo. Novembra sākumā ES valstīm nāksies atkal ķerties pie budžeta projekta 2021.-2027.gg. finanšu periodam, un līdz kompromisiem vēl ir ļoti tālu, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Diskusija par ES budžetu saasinās sakarā ar nesaskaņām starp Eiropas Komisiju un alianses kases galvenajiem "donoriem", kā arī viņu visu domstarpībām ar Austrumeiropas valstīm. Berlīne noliedz, ka būtu gatava palielināt iemaksu līdz 33 miljardiem 2027. gadā. Tā vērtē, ka var ieguldīt 15 miljardus 2020. gadā un 23,5 miljardus 2027. gadā. Tā kā iemaksa kopējā kasē veido noteiktu daļu iekšzemes kopprodukta, un, pieaugot IKP, pieaug arī iemaksa.

Domājams, vācu gatavība apmaksāt Polijas un citu Austrumeiropas valstu attīstību, kā arī neatkarīgo novērotāju izdarītais Vācijas ekonomikas turpmāko sekmju vērtējums nepavisam nesakrīt ar piesardzīgo vācu ekonomistu aprēķiniem.

ES komisārs budžeta lietās, vācietis Ginters Ottingers preses konferencē 30. oktobrī paziņoja, ka Vācijas iemaksa 33 miljardu eiro apmērā 2027.gadā ir "acīmredzami meli". Vienlaikus viņš centās nenosaukt konkrētus ciparus un runāja par nākamajiem ienākumiem un izdevumiem, kā arī aicināja visas ieinteresētās puses būt piesardzīgiem savās prognozēs. Nākamā budžeta projekts ir jāsakārto 2020.gada pirmajā pusē.

Kā aizlāpīt "britu caurumu" budžetā

Taču skandāls ap britu presē publicētajiem materiāliem par to, "cik daudz viņiem nāksies atdot ES, kad mēs beidzot pārtrauksim maksāt" paspējis uzliesmot un nemaz nedomā nodzist, jo eļļu ugunī pastāvīgi pielej gandrīz visas ES valstis, kas sadalījušās Rietumu un Austrumu pusē – valstīs, kas pārsvarā maksā, un valstīs, kas pārsvarā saņem. Taču laikā, kad Polija, kas no ES fondiem saņem visvairāk (aptuveni 10 miljardus eiro gadā), aktīvi piedalās strīdos, Baltijas valstis izturas daudz pieticīgāk.

Situāciju saasina arī apstāklis, ka ES nākas kompensēt Lielbritānijas iemaksu zaudējumu, ko tā zaudēs pēc Brexit (domājams, tas agri vai vēlu notiks). Dažādi avoti vērtē, ka "britu cauruma" apmērs nākamajā budžetā svārstās no 8 līdz 14 miljardiem eiro gadā.

EK cenšas uz citu savienības valstu iemaksu rēķina aizlāpīt vismaz pusi šī cauruma, bet pārējo (un vēl mazliet – ņemot vērā inflāciju) saņemt uz ES finansiālās aktivitātes rēķina.

Iepriekš Višegradas grupas valstis ar Poliju priekšgalā asi kritizēja lēmumu par budžetu, ko ierosināja ES Padomes pagaidu vadītāja – Somija, un nosauca to (līdz ar citiem epitetiem) par "tukšu laika šķiešanu". Polija bija neapmierināta par to, kā Somija ieteica sadalīt līdzekļus pa agrārajiem fondiem un Vienotības fondu un sodīt ar piekļuves atņemšanu fondiem valstis, kas nogrēkojušās ES priekšā. Varšava to pamatoti uzskatīja par uzbrukumu tās nākamajiem finanšu pieplūdumiem.

Centrālās un Austrumeiropas valstis uzskata, ka tās joprojām jāatbalsta agrākajā apjomā ar agrāro fondu un Vienotības fonda starpniecību, kas paredzēts, lai paceltu mazāk attīstītas valstis līdz Rietumeiropas līmenim.

Arī Eiropas Parlamenta deputāti nav apmierināti

Dažas dienas vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka EP ierosināto izmaiņu iekļaušana budžetā nav iespējama.

Neiedziļinoties domstarpībās par naudas sadali un iemaksu apmēru, atliek vien piebilst, ka to pamatā ir dažādi viedokļi par savienības valstu iemaksu apjomu kasē. Somija savā piedāvājumā norādīja, ka daļa valstu ir gatava atbalstīt EK ierosinājumu iemaksāt kopējā budžetā 1,11% sava IKP, bet citas nav gatavas atdot vairāk kā 1%. Pie tam to vidū ir valstis, kas pārsvarā papildina budžetu – Vācija, Austrija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija.

Uzstājoties Eiropas Parlamentā 22. oktobrī Strasbūrā, EK prezidents Žans Klods Junkers no jauna apstiprināja Briseles apņemšanos pārliecināt savienības valstis, ka iemaksas kopējā budžetā jāpalielina vismaz līdz 1,11% IKP. "Ar vienu procentu Eiropu sapurināt neizdosies," teica Junkers un izpelnījās parlamenta aplausus.

94
Covid-19

Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam

15
(atjaunots 08:29 02.03.2021)
Vienīgais veids, kā pasaules mērogā panākt kolektīvo imunitāti, ir vakcinācija, uzsver eksperti.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.

​"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.

Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.

"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.

Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.

Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.

15
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 izplatās Latvijas lielākajās pilsētās
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums
Čehijas prezidents Milošs Zēmans, foto no arhīva

Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans

42
(atjaunots 16:05 01.03.2021)
Koronavīrusa britu paveida izplatība un pirmie Dienvidāfrikas paveida infekcijas gadījumi radījuši smagu situāciju Čehijā. Valsts prezidents Milošs Zēmans paziņoja, ka valsts reģistrēs "Sputnik V", negaidot ES lēmumu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Čehijas prezidents Milošs Zēmans vērsies pie Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina ar lūgumu piegādāt vakcīnu koronavīrusa profilaksei "Sputnik V", vēsta RIA Novosti.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Ziņots, ka prezidenta lēmums iepriekš saskaņots ar valsts premjerministru Andreju Babišu.

Intervijā Prāgas telekanālam "CNN Prima News" Zēmans pastāstīja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Čehijas lūgums par "Sputnik V" piegādēm tiks apmierināts. Jautājumā par preparāta sertifikāciju ES Zēmans apliecināja, ka viņam pietiks ar Čehijas Valsts zāļu kontroles institūta sertifikātu.

Čehijas pirātu partijas līderis Ivans Bartošs pastāstīja, ka Zēmans jau februāra vidū ieteicās, ka būtu iespējams sekot Ungārijas un Serbijas piemēram, kas pirmās ES nolēma negaidīt "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) un reģistrēja preparātu savu valstu līmenī.
Babišs pat apmeklēja Ungāriju un Serbiju, kur pētīja Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas iepirkuma un izmantošanas pieredzi, ko Krievija izgudrojusi pirmā pasaulē. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, premjers palika apmierināts ar redzēto.

Patlaban Čehija ieņēmusi pirmo vietu koronavīrusa infekcijas gadījumu skaita ziņā. Šobrīd inficējušies 143 379 cilvēki. Hospitalizēti 7 266 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma valstī miruši 20 194 cilvēki, februārī – aptuveni četri tūkstoši.

Ziņots, ka Čehijā fiksēts ne tikai koronavīrusa britu paveids, bet arī Dienvidāfrikas paveids. Valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 28. martam un pieņēma stingrākus ierobežojumus.

Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī bez nopietna iemesla, bet čehiem no 1. marta aizliegts bez iemesla pamest savas dzīves vietas rajonus. Ieviesti tirdzniecības ierobežojumi un komandanta stunda. Sabiedriskās vietās cilvēki nēsā respiratorus.

Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas "Sputnik V" reģistrēts jau 30 valstīs.

To vidū ir Baltkrievija, Argentīna, Bolīvija, Serbija, Alžīra, Palestīna, Venecuēla, Paragvaja, Turkmēnija, Ungārija, AAE, Irāna, Gvinejas Republika, Tunisija, Armēnija, Meksika, Nikaragva, Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas entitāte), Libāna, Mjanma, Pakistāna, Mongolija, Bahreina, Melnkalne, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kazahstāna, Gabona un Sanmarīno.

29. janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds iesniedza EMA pieteikumu vakcīnas reģistrācijai ES. EMA informēja, ka Gamaleja centrā izstrādātais preparāts, iespējams, tiks reģistrēts marta sākumā.

42
Tagi:
Milošs Zēmans, Putins, Sputnik V, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Lancet publicējis "Sputnik V" pētījumu trešās fāzes rezultātus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju