Eiropas Savienības karogi, foto no arhīva

Rietumeiropa nevēlas "barot" Austrumeiropu

94
(atjaunots 18:08 02.11.2019)
Vācija norāda, ka britu presē publicētie izteikumi par valsts iemaksu ES budžetā pieaugumu no 15 līdz 33 miljardiem eiro ir nepatiesi. Konflikti par iemaksām kopējā kasē aizvien saasinās.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Diskusijas par ES nākamo vairāku gadu budžetu būs teatrālas un asas, ņemot vērā acīmredzamo interešu nesakritību: tie, kuri kopējo kasi pārsvarā pilda, nepavisam nevēlas to pašu, par ko sapņo tie, kuri kasi pārsvarā iztukšo. Novembra sākumā ES valstīm nāksies atkal ķerties pie budžeta projekta 2021.-2027.gg. finanšu periodam, un līdz kompromisiem vēl ir ļoti tālu, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Diskusija par ES budžetu saasinās sakarā ar nesaskaņām starp Eiropas Komisiju un alianses kases galvenajiem "donoriem", kā arī viņu visu domstarpībām ar Austrumeiropas valstīm. Berlīne noliedz, ka būtu gatava palielināt iemaksu līdz 33 miljardiem 2027. gadā. Tā vērtē, ka var ieguldīt 15 miljardus 2020. gadā un 23,5 miljardus 2027. gadā. Tā kā iemaksa kopējā kasē veido noteiktu daļu iekšzemes kopprodukta, un, pieaugot IKP, pieaug arī iemaksa.

Domājams, vācu gatavība apmaksāt Polijas un citu Austrumeiropas valstu attīstību, kā arī neatkarīgo novērotāju izdarītais Vācijas ekonomikas turpmāko sekmju vērtējums nepavisam nesakrīt ar piesardzīgo vācu ekonomistu aprēķiniem.

ES komisārs budžeta lietās, vācietis Ginters Ottingers preses konferencē 30. oktobrī paziņoja, ka Vācijas iemaksa 33 miljardu eiro apmērā 2027.gadā ir "acīmredzami meli". Vienlaikus viņš centās nenosaukt konkrētus ciparus un runāja par nākamajiem ienākumiem un izdevumiem, kā arī aicināja visas ieinteresētās puses būt piesardzīgiem savās prognozēs. Nākamā budžeta projekts ir jāsakārto 2020.gada pirmajā pusē.

Kā aizlāpīt "britu caurumu" budžetā

Taču skandāls ap britu presē publicētajiem materiāliem par to, "cik daudz viņiem nāksies atdot ES, kad mēs beidzot pārtrauksim maksāt" paspējis uzliesmot un nemaz nedomā nodzist, jo eļļu ugunī pastāvīgi pielej gandrīz visas ES valstis, kas sadalījušās Rietumu un Austrumu pusē – valstīs, kas pārsvarā maksā, un valstīs, kas pārsvarā saņem. Taču laikā, kad Polija, kas no ES fondiem saņem visvairāk (aptuveni 10 miljardus eiro gadā), aktīvi piedalās strīdos, Baltijas valstis izturas daudz pieticīgāk.

Situāciju saasina arī apstāklis, ka ES nākas kompensēt Lielbritānijas iemaksu zaudējumu, ko tā zaudēs pēc Brexit (domājams, tas agri vai vēlu notiks). Dažādi avoti vērtē, ka "britu cauruma" apmērs nākamajā budžetā svārstās no 8 līdz 14 miljardiem eiro gadā.

EK cenšas uz citu savienības valstu iemaksu rēķina aizlāpīt vismaz pusi šī cauruma, bet pārējo (un vēl mazliet – ņemot vērā inflāciju) saņemt uz ES finansiālās aktivitātes rēķina.

Iepriekš Višegradas grupas valstis ar Poliju priekšgalā asi kritizēja lēmumu par budžetu, ko ierosināja ES Padomes pagaidu vadītāja – Somija, un nosauca to (līdz ar citiem epitetiem) par "tukšu laika šķiešanu". Polija bija neapmierināta par to, kā Somija ieteica sadalīt līdzekļus pa agrārajiem fondiem un Vienotības fondu un sodīt ar piekļuves atņemšanu fondiem valstis, kas nogrēkojušās ES priekšā. Varšava to pamatoti uzskatīja par uzbrukumu tās nākamajiem finanšu pieplūdumiem.

Centrālās un Austrumeiropas valstis uzskata, ka tās joprojām jāatbalsta agrākajā apjomā ar agrāro fondu un Vienotības fonda starpniecību, kas paredzēts, lai paceltu mazāk attīstītas valstis līdz Rietumeiropas līmenim.

Arī Eiropas Parlamenta deputāti nav apmierināti

Dažas dienas vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka EP ierosināto izmaiņu iekļaušana budžetā nav iespējama.

Neiedziļinoties domstarpībās par naudas sadali un iemaksu apmēru, atliek vien piebilst, ka to pamatā ir dažādi viedokļi par savienības valstu iemaksu apjomu kasē. Somija savā piedāvājumā norādīja, ka daļa valstu ir gatava atbalstīt EK ierosinājumu iemaksāt kopējā budžetā 1,11% sava IKP, bet citas nav gatavas atdot vairāk kā 1%. Pie tam to vidū ir valstis, kas pārsvarā papildina budžetu – Vācija, Austrija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija.

Uzstājoties Eiropas Parlamentā 22. oktobrī Strasbūrā, EK prezidents Žans Klods Junkers no jauna apstiprināja Briseles apņemšanos pārliecināt savienības valstis, ka iemaksas kopējā budžetā jāpalielina vismaz līdz 1,11% IKP. "Ar vienu procentu Eiropu sapurināt neizdosies," teica Junkers un izpelnījās parlamenta aplausus.

94
Baltkrievija

Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā

10
(atjaunots 17:53 13.08.2020)
Polijas Aizsardzības ministrijā negribētu, lai Baltkrievijas temats tiktu rosināts NATO līmenī, paziņoja Mariušs Blaščaks.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā, paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Maiušs Blaščaks, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju, tas, kas darās Baltkrievijā – tas, pirmām kārtām, ir kaimiņu atbalsta lieta," sacīja Blaščaks.

"Es nedomāju, ka tas būtu labs temats Ziemeļatlantijas savienībai," paziņoja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai NATO ir jāiejaucas notiekošajā.

Viņš atgādināja, ka Polija un Lietuvas prezidenti pauda "gatavību būt starpniekiem" Baltkrievijas pārrunās ar ES. Tāpat viņš atgādināja par premjera Mateuša Morevecka iniciatīvu par situācijai Baltkrievijā veltītās Eiropas Savienības Padomes sēdes rīkošanu.

"Skaidri redzams, ka baltkrievu tauta atmostas un šīs brīvības tendences ir jāatbalsta," nobeigumā sacīja Blaščaks.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltijas valstis un Polija izstrādājušas Baltkrievijas krīzes pārvarēšanas plānu, kurš sastāv no trīs posmiem. Par to pastāstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

10
Tagi:
Baltkrievija, Polija, NATO
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

32
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

32
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"