ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts

142
(atjaunots 00:07 02.11.2019)
ASV Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi Kongresu ar "Arktikas doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu.

Eksperti ir pārliecināti, ka tuvākajos gados Arktika kļūs par konfrontācijas arēnu: no vienas puses Ziemeļu jūras ceļa pretinieki ar Vašingtonu priekšgalā, no otras – Krievija un tās partneri. Par spriedzes pieaugumu portālā RIA Novosti pastāstīja Aleksandrs Lesnihs.

Bremzes Arktikā

ASV Aizsardzības ministrijas sagatavotajā dokumentā uzsvērts, ka Arktikai "ir tieša saikne ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabilāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurentspējīgas priekšrocības šajā svarīgajā reģionā". Līdztekus Ziemeļu ledus okeānam runa ir arī par Bēringa šaurumu un jūras koridoru Grenlandes,  Islandes un Norvēģijas rajonā.

Lieta tāda, ka ASV Arktikā pieder tikai neliela teritorija Aļaskā. Tāpēc Vašingtona vispirms sāka spiedienu pret sabiedrotajiem NATO ar prasību nodrošināt netraucētu un neierobežotu piekļuvi ziemeļu rajonos.

Gada vidū Baltais nams ieteica Kanādai izmest no prāta AN Konvecijā paredzētā ekskluzīvās tiesības uz arktisko koridoru. ASV JKS komandieris Ričards Spensers jau iepriekš izklāstīja ieceri palielināt flotes spēkus Kanādai piederošajā Ledus okeāna zonā un paplašināt militāro objektu skaitu.

Daudzi eksperti ir pārliecināti, ka Trampa vēlme nopirkt no Dānjas Grenlandi arī saistīta ar ASV vēlmi iegūt militāro bāzi polārajos ūdeņos.

Bez tam "Arktiskās doktrīnas" mērķis ir vājināt reģionā ASV stratēģiskos konkurentus – Krieviju un Ķīnu. Vašingtona ir īpaši nobažījusies Ziemeļu jūras ceļa dēļ: šajā projektā amerikāņi saskata Maskavas un Pekinas mēģinājumu ieņemt svarīgākās lokācijas ziemeļu platuma grādos.

Fridays For Future akcija Madridē
© Sputnik / Алехандро Мартинез Велез

Sabiedrotie ir vienisprātis ar Baltā nama bažām. Augusta beigās Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide pauda satraukum par ZJC ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem un nodomu pārbaudīt maršruta atbilstību Eiropas standartiem.

Rietumu ekoloģiski argumenti Maskavu neietekmēja. Krievijas vēstniecības Norvēģijā vecākais padomnieks Vladimirs Isupovs atgādināja, ka ZJC projekts tiek īstenots Krievijas teritoriālajos ūdeņos, un Oslo atliek tikai vērot tā īstenošanu no malas.

Par arktisko projektu ekoloģisko drošību parūpējās pati Krievija. Augusta vidū lielais tankkuģis "Prospekt Koroļeva" (tas pieder "Sovkomflot") pirmais pasaulē izberauca visu ZJC ar ekoloģiski nekaitīgu degvielu – sašķidrināto gāzi. "Sovkomflot" rīcībā ir seši "zaļās sērijas" kuģi.

Krievija turpinās paplašināt kodoldegvielas kuģu floti un aizvien mazāk izmantos arktiskajos ūdeņos kuģus ar "netīrajiem" dīzeļmotoriem. "No nākamā gada Starptautiskā jūras organizācija samazina pieļaujamo sēra saturu kuģu degvielā no 3,5 līdz 0,5 procentiem. Pamazām aizvien vairāk būs pieprasīti kuģi ar SDG dzinējiem. Taču ir arī cita alternatīva: kuģi ar kodoldzinēju. Tiem izmešu nav. Tas ir īpaši aktuāli, piemēram, Ziemeļu jūras ceļam," pastāstīja Kuģubūves apvienotās korporācijas prezidents Aleksejs Rahmanovs.

Ārvalstu speciālistu domu gājies ir aptuveni tāds: piemēram, enerģētikas ekperts no Briseles Brīvās universitātes Samuels Furfari aicināja Krieviju "nepakļauties ekoloģisko grupu provokācijām kodolenerģijas aspektā" un augstu novērtēja peldošās AES "Akademik Lomonosov" ekspluatācijas sākumu.

Uz abām pusēm

Krievijai ir arī sabiedrotie Ziemeļu jūras ceļā, turklāt abos maršruta galos. Oktobra sākumā Islandes vēstnieks KF Berglinds Asgejrsdotirs pavēstīja, ka Reikjavika "ļoti vērīgi seko projekta attīstībai", kā arī izvērtē iespēju būvēt starptautisko ostu lielajiem kuģiem, kuri dodas pa Ziemeļu jūras ceļu.

Septembrī Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins pauda gandarījumu par sadarbību ar Krieviju ZJC attīstībā: patlaban kuģubūvētavās Korejā top 15 tankkuģi-ledlauži SDG pārvadāšanai pa arktisko maršrutu.

Eksperti nešaubās: jau tuvākajos gados uz ZJC pāries lielākā daļa preču plūsmas starp rietumu un austrumu puslodēm – ceļš šajā maršrutā aizņem gandrīz mēnesi mazāk nekā tradicionālajā – caur Suecas kanālu. Turklāt tas ir drošāks: nav pirātu no Somālijas un citām valstīm.

Krievija plāno līdz 2024.gadam palielināt preču pārvadājumus pa ZJC līdz 50 miljoniem tonnu gadā – iecere iekļauta Vladimira Putina nospraustajos uzdevumos. Korporācijas "Rosatom" ZJC direkcijas vadītājs Vjačeslavs Rukša pastāstīja, ka šo rādītāju izdosies sasniegt un, iespējams, pat pārsniegt, pateicoties energoresursu eksportam no topošā kompleksa "Arktik SDG 2" (no turienes tiks iekrauti 18 miljoni tonnu SDG gadā), Taimiras kravu bāzes "VostokUgoļ" (20 miljoni tonnu ogļu) un Pajahas atradnes (vairāk nekā pieci miljoni tonnu naftas).

Taču runa nav tikai par fosilo degvielu. Omskas apgabals plāno transportēt pa ZJC graudus uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm. Oktobra vidū Krievijas lauksaimniecības ministra vietniece Oksana Luta apstiprināja eksporta maršrutu caur Irtišu, Obu, Sabetas ostu un tālāk – pa ZJC. Eksperiments notiks nākamā gada jūlijā.

Konteinera pārkraušana. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Krievija turpinās darbu pie vērienīgajiem arktiskajiem projektiem. "Patlaban Arktika pasaules reģionu vidū ir viena no vismazāk izpētītajām teritorijām, tāpēc tieši šeit slēpjas potenciāls, kas dāvās attīstības impulsu nākotnē visai pasaulei. (..) Runa ir par 80% gāzes, 20% nafas un līdz 100% vairāku elementu izrakteņu rezervju. Mēs esam saskaitījuši vairāk nekā 100 perspektīvus projektus, kuros tiks ieguldīti aptuveni 11 triljoni rubļu (15,534 miljardi eiro) līdz 2030.gadam," atgādināja autonomās nekomerciālās organizācijas "Tālo Austrumu investīcijas piesaistīšanas un biznesa atbalsta aģentūra" direktors Arktikas jautājumos Dmitrijs Fiškins.

142
Pēc temata
Kurss uz Ziemeļiem. Kā "krievu Arktika" maina Eiropas kartes
ASV valsts sekretārs konstatējis, ka krievi nekaunīgi iejaucas savās darīšanās
Jaunie atomledlauži nostiprinās Krievijas līdera vietu Arktikā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

24
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

24
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā
S-400

Turcija pastāstīja par S-400 izmēģinājumiem un atbildēja uz ASV pretenzijām

21
(atjaunots 11:38 26.10.2020)
Turcija informēja, ka turpinās sadarbību ar sabiedrotajiem, taču nevar pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", norādīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars apstiprināja, ka valsts veikusi Krievijas Federācijā iepirkto zenītraķešu kompleksu S-400 izmēģinājumus, un norādīja, ka tas ir plānveida darbs kontrakta ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Turcija laida klajā starptautisko paziņojumu Navtex par artilērijas mācībām Sinopas pilsētas rajonā Melnās jūras reģionā. Iepriekš jau ziņots, ka Turcija sekmīgi izmēģināja Krievijā iepirktās PGA sistēmas S-400 valsts ziemeļos, visas palaistās raķetes trāpījušas mērķos.

ZRK S-300 Antei-2500
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Katra aizsardzības rūpniecības produkcijas iepirkuma kontrakta ietvaros paredzēti izmēģināumi. Tā ir iepirkuma programmas daļa, tīri tehniska darbība," Hulusi Akars paziņoja telekanālam NTV.

Fakts, ka Turcija iepirkusi zenītraķešu kompleksus S-400 Krievijā, nenozīmē, ka tā attālinājusies no NATO, Ankara vēl aizvien ir gatava iegādāties amerikāņu sistēmas Patriot, paziņoja Akars.

"S-400 bija nevis iegriba, bet nepieciešamība un nenozīmē mūsu attālināšanos no NATO. Tomēr nepieciešamības dēļ un gadījumā, ja mums tiks garantēta tehnoloģiju nodošana, kopēja ražošana un piegādes kalendārs, mēs varam iepirkt Patriot vai SAMP-T. Turcija arī iepriekš ir centusies izstrādāt alternatīvus variantus ar sabiedrotajiem un turpinās darbu. Mēs nevaram pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", Turcijas aizsardzības ministra teikto citēja telekanāls NTV.

Viņš piebilda, ka S-400 "neintegrēs NATO PGA sistēmā un Turcija izpildīs visas savas saistības alianses ietvaros".

Pie tam Ankara nedomā lūgt Vašingtonas atļauju ZRK S-400 izmēģinājumiem, paziņoja Turcijas prezidents Tajips Erdogans.

Iepriekš ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa paziņoja, ka ASV "apņēmīgi nosodīs" Ankaras soļus, ja apstiprināsies informācija par izmēģinājumiem. Vašingtona pat piedraudēja Turcijai ar "nopietnām sekām", ja ZRK tiks aktivizēti.

"Jā, Sinopā notika, notiek izmēģinājumi. Un mēs nedomājam tiem lūgt ASV atļauju. Tātad šie kungi ir noraizējušies par to, ka šeit ir Krievijai piederoši ieroči," Erdogans uzsvēra sarunā ar žurnālistiem.

Viņš konstatēja, ka Ankara ir noskaņota apņēmīgi un turpinās nosprausto ceļu.

Viņš piezīmēja, ka Turcija neatsakās no amerikāņu pretgaisa sistēmu Patriot iepirkuma un ir gatava turpināt pārrunas par šo jautājumu ar ASV.

Krievijas jaunāko ZRK S-400 piegādes, kas radīja krīzi Turcijas un ASV attiecībās, sākās 2019. gada jūlija vidū. Vašingtona pieprasīja Ankarai atteikties no darījuma un to vietā iepirkt kompleksus Patriot, turklāt piedraudēja atlikt jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu vai pat atcelt darījumu, kā arī ieviest sankcijas. Ankara atteicās pakļauties un turpināja pārrunas par nākamās S-400 partijas iegādi.

21
Tagi:
S-400, Krievija, Turcija
Pēc temata
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Eksperts: ASV neizdodas Turciju nospiest uz ceļiem Krievijas S-400 jautājumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

0
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums