Kirils Višinskis

Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"

22
(atjaunots 12:32 31.10.2019)
Pilsoņu karš Donbasā ilgst jau piecus gadus, un pienācis laiks aprunāties ar Donbasa cilvēkiem par to, kas ar viņiem noticis šajā laikā, kā viņi mainījušies, kā iztēlojas savu nākotni, atklāja Kirils Višinskis.

RĪGA, 31. oktobris - Sputnik. "Donbasa ļaudis" – tā savu dokumentālo seriālu nosaucis starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors, bijušais portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītājs Kirils Višinskis.

Projekta varoņi – cilvēki, kuri jau piecus gadus dzīvo kara apstākļos Donbasā, un tie, kuri jūt līdzi Donbasa problēmām – politologi, žurnālisti, brīvprātīgie. Seriāls nāk klajā ria.ru kanālā YouTube, kā arī vietnē ria.ru.

"Šodien Donbasā plosās pilsoņu karš, par ko ik dienas stāsta ziņās. Tas turpinās jau piecus gadus, un man ienāca prātā aprunāties ar Donbasa ļaudīm par to, kas ar viņiem šaā laikā noticis, kā viņi mainījušies, kā iztēlojas savu nākotni," pastāstīja žurnālists.

Filmu veido astoņas sērijas, kas tiks publicētas YouTube reizi nedēļā. Pats Kirils intervējamos nosacīti sadalīja trijās grupās: "ekstremāļi", sociālās sfēras profesionāļi un analītiķi. Projekta pirmās sērijas varone ir sieviete ar stipru raksturu – Doņeckas nacionālās universitātes rektore Svetlana Bespalova. Seriāla autors aprunājies arī ar Gorlovkas administrācijas vadītāju Ivanu Prihodjko, Doņeckas Neatliekamās un reparatīvās ķirurģijas institūta vadītāju Emīlu Fistālu, televīzijas programmu vadītāju, Šahterskā dzimušo Dmitriju Kuļikovu.

Kirilu Višinski, bijušo portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītāju aizturēja Kijevā 2018.gada 15.maijā aizdomās par pašpasludināto Donbasa republiku atbalstu un valsts nodevību. Maksimālais sods saskaņā ar šo pantu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 15 gadiem. Tiesa astoņas reizes pagarināja Kirilam drošības līdzekli – arestu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka situācija ir neredzēta, un Višinskis ir arestēts par viņa tiešo profesionālo darbību, par žurnālista funkciju izpildi. Višinskis tika izlaists brīvībā šī gada 28.augustā un 7.septembrī atgriezās Krievijā. Ar Vladimira Putina dekrētu no 21.oktobra iecelts par KF prezidenta Cilvēktiesību padomes locekli.

22
Pēc temata
Ar ko Krievijā nodarbosies Višinskis? Simoņana pastāstīja, kas viņu gaida
"Izdzēst Ukrainu no kartēm": Višinskis pastāstīja, kas viņam tika inkriminēts
Ne tikai Mariupole, jeb Kā aiziet no "bibliotēkas"
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

23
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
23
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

21
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

21
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"

9
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Uzbūvēti 95% gāzesvada "Ziemeļu straume 2". Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," uzskata Vācijas aizsardzības ministre.

ASV nolēmušas sakārtot Donalda Trampa prezidentūras laikā sabojātās attiecības ar Vāciju. Pentagona vadītājs ieradās Berlīnē, deva rīkojumu palielināt amerikāņu kareivju skaitu valstī un lika saprast, ka jaunā administrācija, tāpat kā iepriekšējā, kategoriski iebilst pret "Ziemeļu straumi 2". pēc viņa vizītes vācieši nobremzēja projektu. To, kā Vācija gatava piekāpties, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Ksenija Meļņikova.

Reveranss amerikāņiem

Vācija ņem vērā ASV viedokli jautājumā par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību, piemēram, noteiks moratoriju strīdīgā projekta noslēgšanai, stāstīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere pēc tikšanās ar Pentagona vadītāju Loidu Ostinu. Iepriekš viņš apmeklēja Berlīni savas pirmās turnejas ietvaros Eiropā – tādējādi viņš demonstrēja, ka Baidena prezidentūras laikā Vašingtona vēlas sakārtot attiecības ar Vāciju. Līdzīgu gatavību demonstrēja arī Berlīnē.

Pagaidām uzbūvēti 95% gāzesvada – 2339 no 2340 km. Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," piezīmēja Krampa-Kārenbauere. 

Ostins paziņoja, ka ASV valdība iebilst pret gāzesvada otrā atzarojuma izbūvi Baltijas jūras dibenā, taču uzsvēra, ka domstarpības ap projektu nekādi neietekmēs abu valstu sadarbību. Tomēr Krampu-Kārenbaueri un Ostinu interesēja ne tikai

"Ziemeļu straume 2" ASV bijušais prezidents plānoja izvest no Vācijas no 9,5 līdz 12 tūkstošiem ASV kareivju, pārmetot Vācijai milzīgu parādu NATO un ASV. Savukārt jaunā administrācija palielina militāro kontingentu. Tiesa, tikai par 500 cilvēkiem. Tomēr vēlāk abu valstu politiķi atkal atgriezās pie strīdīgā gāzes projekta.

"Ziemeļu straume 2" ir viens no galvenajiem strīdus āboliem Vašingtonas un Berlīnes attiecībās. Tā tas bija Trampa laikā, turpinās arī Baidena laikā. ASV bīstas, ka gāzesvads nogriezīs viņus no ienesīgajiem Eiropas enerģētiskajiem tirgiem, kuri savukārt būs atkarīgi no Krievijas gāzes.

Cauruļvads šķērso Vācijas, Dānijas, Krievijas, Somijas un Zviedrijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas un teritoriālos ūdeņus. Kopenhāgena ilgi iebilda pret projektu. Vācija atbalsta projektu un aicina uzskatīt to par "tīri ekonomisku" projektu un nepataisīt par "grēkāzi". Daudzi valstī pieturas pie cita viedokļa. Projektu kritizē zaļie un ekologi. Nesen dabas aizsardzības organizācija Deutsche Umwelthilfe (DUH) tiesā apstrīdēja darbu atļauju, ko izsniegusi Federālā jūras kuģniecības un hidrogrāfijas pārvalde.

Pret gāzesvadu iebilst arī Ukraina un Polija – tām ir izdevīgi, ka Krievijas gāzes tranzīts turpinās caur to teritoriju. Tās atbalsta Čehija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Horvātija – tās baidās, ka "Ziemeļu straume 2" pastiprinās Maskavas ietekmi Eiropas enerģētiskajā tirgū.

Tramps sita atvēzēdamies

Donalds Tramps aktīvi pretojās gāzesvadam ar sankcijām. Viņa tuvākā loka pārstāvji uzskatīja, ka ierobežojumi "iedzīs mietu projekta sirdī". No 2017. gada viņš pastāvīgi spēra aizvien jaunus soļus. Pārsvarā sāpīgus triecienus saņēma ārvalstu kompānijas, kas piedalījās projektā. 

Ienākot Baltajā namā, Baidens saskārās ar dilemmu: no vienas puses, pret "Ziemeļu straumi" iebilst abas partijas, bet sankciju mīkstināšanu uzskatīs par piekāpšanos Maskavai, no otras puses – jaunajam līderim jāatjauno sabojātās attiecības ar ES, it īpaši – ar Vāciju, kas projektu atbalsta.

Februāra beigās kuģis "Fortune" un tā īpašnieks nokļuva jaunā ASV sankciju sarakstā. Līdz februārim 18 Eiropas kompānijas izstājās no projekta Vašingtonas draudu dēļ. Martā ASV atkal brīdināja projekta dalībniekus, ka ieviesīs jaunus ierobežojumus, ja darbi turpināsies.

Berlīne ilgi kritizēja Vašingtonas soļus, daudzi vēl joprojām ir pārliecināti, ka projektu noslēgs. "Lai kāda situācija būtu Amerikā, tur visus apvieno milzīga nevēlēšanās, lai Krievijas un Vācijas attiecības uzlabotos, kļūtu konstruktīvas un lietišķas. Gāzesvadu uzbūvēs, lai kā izturētos jaunā administrācija," uzskata Vācijas bundestāga deputāts Valdemārs Gerdts.

Kremlis atzina, ka ASV ierobežojumi apgrūtina darbu. "Gazprom" memorandā 2021. gada janvārī pieļāva, ka projekts tiks apturēts vai pilnībā atcelts, ja "krasi nemainīsies politiskā situācija". "Ziemeļu straume 2" dāvā priekšrocības Eiropas ekonomikai kopumā, piemēram, Vācijai," ne vienu vien reizi atgādināja Vladimirs Putins. Turklāt Maskava ir gatava arī jaunā gāzesvada darbības apstākļos saglabāt tranzītu caur Ukrainu. Krievijā uzskata, ka amerikāņi vienkārši padzen konkurentus, piedāvājot savu sašķidrināto gāzi.

Noslēgs vai ne

Eksperti uzskata, ka, domājams, gāzesvadu tomēr pabeigs, tomēr nepalaidīs ar pilnu jaudu. "Ir ierobežojumi sakarā ar ES jaunajiem noteikumiem, kas ļauj vienam gāzes piegādātājam izmantot transporta infrastruktūru tikai par 50%," paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Pēc viņa vārdiem, ir arī citi varianti. Piemēram, gāzesvada slēgšana vai kompensācija Vācijai no ASV puses. Vašingtona var investēt SDG pieņemšanas termināļu būvniecībā. Tiesa, pagaidām nav saprotams, kā šis aspekts izskatīsies Baidena – slānekļa gāzes ieguves pretinieka – prezidentūras laikā.

"Iespējams, amerikāņi vienkārši vilcina laiku. Merkele aiziet, viedokli viņa nemainīs. Rudenī Vācijā būs vēlēšanas. Ja pie varas nāks jaunā koalīcija un nākamais kanclers būs no "zaļajiem", viņa attieksme pret "Ziemeļu straumi 2" var būt pavisam citāda. Tad projekts nomirs pats no sevis," sprieda politologs.

KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins uzskata: acīmredzot, Pentagona vadītājs vizītes laikā Berlīnē pieprasīja, lai Vācija sāktu pirkt SDG no Vašingtonas. "Vācija saņems tiesības noslēgt būvdarbus apmaiņā pret piegādes daļēju diversifikāciju. Taču politiskais spiediens pret gāzesvadu nemazināsies," viņš pastāstīja sarunā ar RIA Novosti.

Vācijas aizsardzības ministres izteikumi nav Vācijas valdības galīgā pozīcija. Krampa-Kārenbauere ir pazīstama ar savu nedraudzīgo attieksmi pret Krieviju. patlaban ASV un VFR pūlas atrast kompromisu un uzlabot attiecības. Pagaidām nav zināms, kā to panākt. Ierosinājums ieviest moratoriju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgumam tikai atliks problēmas risinājumu uz vēlāku laiku.

9
Tagi:
Krievija, ASV, Vācija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" Ukrainai nedod mieru
Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts