Žurnālistu mikrofoni

Baltijas valstīm solīja piešķirt naudu krievvalodīgiem medijiem

38
(atjaunots 16:17 29.10.2019)
Ziemeļvalstu Ministru padome, kurā ietilpst Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Islandes pārstāvji, plāno piešķirt naudu krievvalodīgiem medijiem Baltijas valstīs, lai izstumtu Krievijas medijus.

RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Ziemeļu valstu ministru padome, kas finansē krievvalodīgos medijus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā kopš 2015. gada, paziņoja, ka krievvalodīgo mediju finansēšana šajās valstīs tiks palielināta, lai samazinātu atkarību no Krievijas medijiem, vēsta RIA Novosti. Līdz 2022. gadam šai jomai tiks piešķirti 297 tūkstoši dolāru.

Organizācija, kurā ietilpst parlamentārieši no Islandes, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas, tāpat plāno izstumt Krievijas masu medijus no Baltijas valstīm.

"Krievvalodīgās minoritātes Baltijas valstīs arvien vairāk ir atkarīgas no Krievijas medijiem. Ņemot vērā valodas minoritāšu sociālo integrāciju, tā ir satraucoša tendence. 28. oktobra sēdē komiteja apsprieda Baltijas mediju atbalsta programmu un nolēma piešķirt nedaudz vairāk par 2 miljoniem Dānijas kronu (ap 300 tūkstošiem ASV dolāru) līdz 2021. gada beigām, teikts organizācijas ziņojumā.

Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre Paula Lehtomeki informēja, ka "atbalstīt iniciatīvas Baltijas valstīs, kas veicina krievvalodīgo minoritāšu līdzdalību Baltijas jūras reģiona sociālajā attīstībā," ir ziemeļu reģiona interesēs.

Organizācijas ziņojumā norādīts, ka finansējums tiks piešķirts, pamatojoties uz "augstvērtīgas žurnālistiskās produkcijas pieteikumu" pamata Latvijā, Lietuvā un Igaunijā krievu valodā. Šīs iniciatīvas mērķis ir "atbalstīt krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju vietējā sabiedrībā", kā arī sniegt "iespēju krievvalodīgajiem aktīvi piedalīties politiskajos lēmumos, diskusijās un debatēs".

Kā apspiež medijus Baltijas valstīs

Jāatzīmē, ka Baltijas valstu varas vairākkārt ir traucējušas Krievijas mediju darbu.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

2019. gada vasarā Sputnik Lietuva redaktors Marats Kasems tika aizturēts Viļņas lidostā. Aizbildinoties ar "nacionālās drošības apdraudējumu", viņam liegts ierasties valstī piecus gadus. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", RT un Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana uzsvēra, ka Krievijas medijiem ir gandrīz neiespējami strādāt Baltijas valstīs: darbiniekus izsauc specdienesti, nopratina un izseko.

Pirms tam Lietuvas konservatīvās partijas pārstāvji Seimā norādīja, ka esot jāpārbauda Sputnik Lietuva darbība un jāaizliedz piekļuve vietnei valsts teritorijā – viņuprāt, Sputnik materiālos esot izkropļota Lietuvas politikas realitāte, tostarp arī tā saucamo lietuviešu "partizānu" vēsture. Pie tam konservatoru partija vienmēr ir izcēlusies ar rusofobu pozīciju un kritiskiem izteikumiem pret Maskavu.

Iepriekš informāciju aģentūras BNS un LETA vienpusējā kārtībā un bez iemeslu paskaidrošanas lauza līgumus ar Sputnik Igaunija, Sputnik Latvija un Sputnik Lietuva portāliem. Pēc tam, 2017. gada janvāra beigās, Lietuvas Sputnik redakcija saņēma vēstuli no ziņu aģentūras BNS vadītāja Tomasa Balžaka, kurā viņš paziņoja, ka viņa resurss "lauž līgumu par informācijas materiālu piegādi aģentūrai". Jebkādas detaļas par to, kādēļ komercaģentūra pieņēma šādu lēmumu un vai tā bija politiski motivēta, netika sniegtas.

Baltijas valstu valdība jau vairākkārt likusi šķēršļus Krievijas mediju darbībai, turklāt KF Ārlietu ministrija pievērsa uzmanību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nepārprotami koordinētajai rīcībai šajos jautājumos. Resors uzsvēra, ka Krievijas žurnālistu apspiešanas gadījumi Baltijas valstīs uzskatāmi rāda, ko vērti ir demagoģiskie apgalvojumi par Viļņas, Tallinas un Rīgas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

38
Pēc temata
Absurduma uzvara: Kremlī novērtēja mediju brīvības samitu bez Sputnik un RT
Viļņa atjaunos piekļuvi Sputnik Lietuva vietnei
Igaunijas AS izdevums neapmierināts ar Sputnik ziņām par armiju
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

6
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
6
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli