NATO bloka kareivji. Foto no arhīva

Baidāties no Krievijas raķetēm maksājiet: Latvijai nāksies dot naudu NATO

77
(atjaunots 16:55 25.10.2019)
INF līguma laušana padara situāciju Eiropā vēl nenoteiktāku un neparedzamāku. Tas varētu kļūt par argumentu diskusijā par aizsardzības izdevumu palielināšanu, paziņoja Jens Stoltenbergs.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Eiropā izveidojusies neparedzama situācija pēc Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas (INF) līguma laušanas un iespējams alianses aizsardzības izdevumu pieaugums, vēsta RIA Novosti.

Ceturtdien, 24. oktobrī, notika pirmā NATO Aizsardzības ministru padomes darba sesija.

"Līdztekus INF līguma darbības izbeigšana ir viens no argumentiem aizsardzības izdevumu palielinājumam, jo lielāks Krievijas raķešu skaits Eiropā, kas spēj nest kodolieročus un dažu minūšu laikā sasniegt Eiropas pilsētas, tikai palielina nenoteiktību un neparedzamību, ar ko saskaras sabiedrotie," pateica Stoltenbergs sesijas noslēgumā.

Sēdes otrajā dienā, 25. oktobrī, Stoltenbergs paziņoja, ka sabiedrotajiem ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, lai alianse  būtu "gatava nākotnei".

"Mums ir jāturpina investēt aizsardzībā. Sabiedrotie jau piecus gadus pēc kārtas nodrošina reālu aizsardzības budžetu izaugsmi. Tas atnesīs papildu 100 miljardus dolāru izdevumu nacionālajai aizsardzībai līdz nākamā gada beigām. Taču mums ir jāturpina mūsu centieni," konstatēja Stoltenbergs.

Iepriekš alianses valstis jau apņēmās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP. Jūnijā Stoltenbergs paziņoja, ka šogad astoņas NATO valstis sasniegs 2% no IKP rādītāju aizsardzības izdevumiem.

Šogad Latvijas budžetā aizsardzības izdevumiem paredzēti 637 miljoni eiro, par 10% vairāk, nekā pērn, kad izdevumi militārajai nozarei Latvijā pirmo reizi pārsniedza NATO noteikto robežu 2% apmērā no IKP.

Krievijā NATO budžeta pieaugumu vērtē kritiski. Pastāvīgais Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (šobrīd ieņem KF ārlietu ministra vietnieka posteni – red.) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% no IKP novirzīšanu organizācijas budžetā, tad kopējie Eiropas izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus eiro, un šī kolosālā summa var tikt izšķiesta cīņai ar tā dēvēto lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses aktivitātes mērķis austrumu flangā ir izveidot platformu spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

Tāpat KF vairākkārt aicinājuši ASV saglabāt INF līgumu, noraidot Amerikas nepamatotās apsūdzības par raķetes izveidošanu, kura it kā pārkāpj vienošanās nosacījumus. Pēc tam, kad līgums tomēr tika lauzts, KF vadītājs Vladimirs Putins nosūtīja vairāku desmitu, tostarp visu NATO valstu, līderiem, kā arī Ķīnai, vēstījumu ar piedāvājumu ieviest moratoriju vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā un citos reģionos. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pēcāk paziņoja, ka "ASV un to sabiedroto reakcija uz visiem šiem piedāvājumiem pagaidām neiedrošina".

77
Pēc temata
Politologs par ASV spēkiem Eiropā: katra valsts pati lemj, kādu armiju barot
Labāk turēties tālāk: Norvēģija nesteidz patverties aiz NATO pretraķešu vairoga
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Maskava paskaidroja, ar ko draud amerikāņu raķešu izvietošana Eiropā
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

4
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

4
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

12
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

12
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā

0
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Valdība izskata visus atbalsta pasākumus, kuri varētu noderēt situācijas ar koronavīrusu valstī pasliktināšanās gadījumā, atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš LTV "Rīta panorāmas" ēterā paziņoja, ka dīkstāves pabalsti varētu tikt atgriezti, ja ekonomikā Covid-19 uzliesmojumu dēļ sāksies strauja lejupslīde, raksta jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir gatava sniegt atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Situācijas pasliktināšanās gadījumā valdība būs spiesta pastiprināt ierobežojumus, kuri tā vai savādāk radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

Kariņš norādīja uz "pārsteidzošo dzīvotspēju" un "veselīgām tendencēm" Latvijas ekonomikā, īpaši viņš atzīmēja samazinājušos bezdarbnieku skaitu valstī.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kas tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID bija pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda lietu kārtība vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticību uzņēmējiem, un izmaksas notiks daudz vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersonai ir tiesības paļauties uz valsts iestādes lēmumiem.

0
Tagi:
koronavīruss, pabalsts, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem