Polijas un Ukrainas karogi

Polijas uzņēmuma īpašniece izmetusi uz ielas mirstošu viesstrādnieku

56
(atjaunots 13:36 23.10.2019)
Prokuratūra izvirzījusi apsūdzību pret uzņēmēju par palīdzības nesniegšanu savam darbiniekam – viesstrādniekam no Ukrainas.

RĪGA, 23. oktobris - Sputnik. Uzņēmuma īpašniece Polijā izmetusi uz ielas mirstošu darbinieku, vēsta telekanāls ТСН.

Piekarpatos dzimušais vīrietis strādājis zārku ražotnē Novi Tomislas pilsētas apkaimē. Maiņas laikā 36 gadus vecajam vīrietim kļuva slikti, taču uzņēmēja esot aizliegusi izsaukt ārstus un likusi, lai darbinieki dodas mājup. Nākamajā dienā vīrieša līķis tika atrasts 125 kilometru attālumā no darba vietas.

Prokuratūra izvirzījusi apsūdzību pret uzņēmēju par palīdzības nesniegšanu savam darbiniekam.

Iepriekš mediji jau vairākkārt vēstījuši, ka peļņā uz Poliju aizbraukušie ukraiņi saduras ar "skandaloziem slepkavību un piekaušanas gadījumiem un pazemojumiem", savukārt tiesībsargājošās iestādes nereti ignorē viesstrādnieku iesniegumus.

Ik gadus sezonas darbos uz ārzemēm dodas aptuveni deviņi miljoni ukraiņu. Pēdējos gados rādītājs būtiski pieaudzis un turpina palielināties. Šī situācija kaitē Ukrainas ekonomiskajam stāvoklim.

Eurostat dati liecina, ka ukraiņi visbiežāk dodas peļņā uz Poliju. Ukraiņu migranti stāsta, ka algas Polijā viņiem šķiet kosmiskas, lai arī ar vietējām cenām tik tikko ļauj savilkt kopā galus. Viesstrādnieki stāsta, ka Polijā pret viņiem izturas kā pret "lētu darbaspēku", nereti darba apstākļi ir šausmīgi. Savukārt poļi sūdzas par to, ka ukraiņi nepārvalda poļu valodu un konkurē par darba vietām.

56
Pēc temata
Latvija slīgs nabadzībā, ja neatnāks viesstrādnieki no Baltkrievijas un Ukrainas
Visi mūk: Polija izsūknē Ukrainas darbaspēka resursus
Pamet nāvei kā vergus. Ukraiņi kļūst par invalīdiem un iet bojā darbos Polijā
Viesstrādniece no Ukrainas pastāstījusi par poļu patvaļīgo attieksmi
Tamborēšana, foto no arhīva

Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem

17
(atjaunots 14:48 28.05.2020)
Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Itālijā bērnus parasti pieskata vecmāmiņas un vectētiņi, taču Covid-19 pandēmija ir izjaukusi itāļu tradicionālās ģimenes, stāsta Reuters.

Itālija
© AFP 2019 / Marco Bertorello

70 gadus vecā Paola Berardi kopā ar vīru Mauro jau 10 gadus katru darba dienu pavadīja ar abiem mazdēliem – dvīņiem, kamēr viņu meita strādāja. Vasaras viņi pavadīja ar mazdēliem jūras kūrortā Itālijas ziemeļos.

Taču kopš Covid-19 uzliesmojuma šī gada februārī Paola redz savus mazdēlus tikai datora monitorā, kad palīdz tikt viņiem galā ar mājas darbiem. Kad Itālija atviegloja karantīnas prasības, ģimene atkal varēja tikties, tomēr Paola ir noraizējusies – Mauro ir diabētiķis, viņš ir riska grupā.

Pagaidām viņas mazdēli sēž mājās, taču drīz viņi atkal tiksies ar saviem draugiem. Aptuveni 95% visu koronavīrusa pandēmijā mirušo Itālijā ir cilvēki vecumā no 60 gadiem. Bērni saslimst retāk un pārsvarā pārcieš slimību vieglāk, tomēr viņi var pārnēsāt infekciju.

Sievietes meitai Valērijai, kura no vīra ir šķīrusies, radušās milzīgas problēmas, – tāpat kā daudzi citi itāļi, viņa ir atkarīga no saviem vecākiem, kuri pieskata bērnus, kamēr viņa pati strādā.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā. Itāļu vecmāmiņas un vectētiņi vidēji pavada ar mazbērniem 730 stundas mēnesī, Spānijā - 576, Francijā – 360, bet Vācijā – 288.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Itāļu ģimenēs, kur abi vecāki strādā, pirms pandēmijas vecmāmiņas un vectētiņi pieskatīja bērnus vecumā līdz 5 gadiem 60% gadījumu, ar 5-10 gadus veciem bērniem – 47% gadījumu. ASV laiku ar mazbērniem regulāri pavada tikai 22% vecmāmiņu, Lielbritānijā – 17%.

Iemesli, kuru dēļ vecmāmiņas Itālijā ir tik svarīgas, daļēji meklējami kultūrā, daļēji – ekonomikā. Katoļticīgajā Dienvideiropā ģimene apvieno sabiedrību, atšķirībā no individuālistiskajām luterticīgajām Ziemeļeiropas valstīm. Jaunieši vēlāk uzsāk dzīvot atsevišķi, paļaujas uz vecāku palīdzību, bet vēlāk savukārt rūpējas par viņiem.

Bez tam pēdējos gadu desmitos daudzi sirmgalvi Itālijā varēja agrāk aiziet pensijā un saņemt labu naudu, tāpēc – vairāk pavadīt laika ar mazbērniem. Valsts to izmantoja un neveidoja plašu bērnudārzu tīklu. Tagad Itālijas bērnudārzos pietiek vietu tikai ceturtajai daļai bērnu vecumā līdz 3 gadiem, turklāt tikai puse no tiem ir valsts iestādes, tāpēc nav dārgas.

Tomēr radinieku palīdzības sistēma sāka sabrukt jau pirms pandēmijas. Pēdējo 30 gadu laikā pensijas vecums Itālijā ir pieaudzis, un laiki, kad sieviete valsts darbā varēja nopelnīt pensiju līdz 40 gadu vecumam, jau sen ir pagājuši. Tagad vīrieši un sievietes dodas pensijā 67 gadu vecumā, tāpēc sarūk laiks, ko viņi var pavadīt ar mazbērniem.

Tātad vecāki spiest izmantot dārgus bērnudārzus: valsts bērnudārzi maksā 200-500 eiro mēnesī, privātie ir divreiz dārgāki. Vidējā gada alga Itālijā – 21 600 eiro.

Skolas Itālijā ir slēgtas vismaz līdz septembrim, tāpēc valdība apsolījusi vecākiem sertifikātus 1200 eiro vērtībā aukles apmaksai un 30 dienas ilgu bērna kopšanās atvaļinājumu. Tomēr šie pasākumi neaizpildīs tukšumu, ko atstājušas vecmāmiņas un vectētiņi pašizolācijas periodā.

17
Tagi:
koronavīruss, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus
Militārās mācības Saber Strike 2017

NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā

29
(atjaunots 12:38 28.05.2020)
NATO noraidīja Krievijas ierosinājumu apturēt militārās mācības koronavīrusa pandēmijas laikā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievija un NATO apmainījās vēstījumiem jautājumā par militārās darbības ierobežošanu Eiropā pandēmijas laikā. Vienoties neizdevās: NATO apgalvo, ka tās darbības saistītas ar aizsardzību, bet nostiprināšanās Austrumeiropā saistīta ar Krievijas draudiem, kā arī iesaka Maskavai atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem. Krievija neuzskata, ka tam ir jēga, un norāda, ka arī tās darbību pamatā ir aizsardzība, turklāt nostiprināšanās pie robežām ar Baltiju saistīta ar draudiem no NATO puses, vēsta "Kommersant".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstījis vēstījumu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurā Krievija aicina aliansi vienoties par savstarpēju atteikšanos no militārajām mācībām koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētus soļus iniciatīvas īstenošanai tika piedāvāts apspriest militārpersonu līmenī. Pie tam Krievija norādīja, ka vienpusējā kārtībā jau sākusi ierobežot militāro aktivitāti pie Ziemeļatlantijas alianses valstu robežām.

Tomēr NATO atbilde Krievijas pusei sagādāja vilšanos. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs konstatēja, ka alianses pārstāvji ir "noripojuši iesīkstējušās pozīcijās, ko tradicionāli ieņēma, un turpina tās, neskatoties uz pandēmiju un Krievijas ierosinājumiem".

NATO pozīciju izskaidroja alianses oficiālā pārstāve Oana Lundžesku. Pēc viņas vārdiem, alianses darbību pamatā ir aizsardzība, tās ir samērojamas un atbilst tās starptautiskajām saistībām.

"Mūsu pastiprinātā avangarda klātbūtne alianses austrumu daļā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņiem un militārā potenciāla paplašināšanu Baltijas reģionā un aiz tā robežām," viņa teica.

Viņa stāstīja, ka Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi aicinājis Krieviju atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības pastiprināšanas pasākumiem. Līgums paredz plašu informācijas apmaiņu par militārajiem spēkiem, aizsardzības plānošanu un budžetiem. Alianse uzskata, ka dokuments esot novecojis, un jau vairākus gadus aicina Krieviju modernizēt šo instrumentu. Maskava atbildēja, ka līgumu kosmētiski grozījumi situāciju neglābs.

"Mēs daudzkārt esam paskaidrojuši NATO, kādu iemeslu dēļ neuzskatām, ka viņu idejas par Vīnes dokumenta modernizāciju būtu attaisnotas un pamatotas, - norādīja Rjabkovs. – Taču viņi uzskata, ka Krievija viņiem ir parādā. Ja NATO valstis patiešām grib izkustināt no vietas šo jautājumu, tās varētu padomāt, ko piedāvāt Krievijai un kā to reāli ieinteresēt no valsts nacionālās drošības viedokļa. Mēs nevaram vienpusēji piekāpties Ziemeļatlantijas aliansei."

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu informēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, un norādīja: draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.   

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

29
Tagi:
Stoltenbergs, Lavrovs, militārās mācības, Krievija, NATO
Pēc temata
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Pistole rokās, foto no arhīva

Lietuvas iedzīvotājs nošāva policistu un varēja aizbēgt uz Latviju

0
(atjaunots 09:18 30.05.2020)
Mežā uz Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijas varētu slēpties bruņots noziedznieks no Lietuvas.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Lietuvas Mažeiķu rajonā, kurš robežojas ar Latviju, vīrietis nošāva policistu un varēja aizbēgt Latvijas robežas virzienā, vēsta Sputnik Lietuva.

Incidents notika piektdien, ap plkst. 10:30 Mažeiķu rajonā. Policisti atnāca uz vīrieša māju, lai pārbaudītu paziņojumu par vardarbību, taču viņš sagaidīja viņus ar šāvieniem. Rezultātā virsnieks Sauļus Žimants tika nošauts, policijas darbiniece tika ievainota kājā.

"Aizdomās turamais (dzimis 1968. gadā), iespējams, noslēpies kaimiņu mežā, viņš var būt bruņots, tādēļ aicinām iedzīvotājus, kas viņu sastaps, netuvoties viņam klāt un pēc iespējas ātrāk paziņot policijai," teikts Lietuvas policijas paziņojumā Facebook.

Lietā ieviests speciāls plāns, uz notikuma vietu tika nosūtītas vairākas policistu vienības no Telšu, Šauļu un Klaipēdas apriņķa, kā arī ATO darbinieki.

Atsaucoties uz Lietuvas kolēģu lūgumu sniegt palīdzību, Latvijas Valsts policija izvietojusi papildspēkus Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijā, tāpat lietā iesaistīts Valsts robežsardzes helikopters.

Noziedznieks, iespējams, ir bruņots, tādēļ gadījumā, ja jūs pamanāt vīrieti, kurš ir attēlots fotogrāfijā, policija aicina netuvoties viņam klāt, bet gan nekavējoties paziņot par to pa tālruni 110.

Lietuvas policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela visas policistu sabiedrības vārdā izteica dziļu līdzjūtību bojāgājušā virsnieka radiniekiem.

"Sauļus, kurš policijā nostrādāja gandrīz 19 gadus, bija viens no valsts labākajiem kinologiem, kurš vairākkārt bija izcīnījis uzvarētāju vietas dažādos policijas kinologu konkursos. Ģimene ir pazaudējusi mīlošu vīru un tēvu," teikts iestādes paziņojumā.

0