Referendums Lielbritānijā, foto no arhīva

Lielbritānija neapstiprināja Brexit vienošanās

31
(atjaunots 11:34 20.10.2019)
Parādījusies informācija par to, ka britu parlamentārieši atkal nav ieklausījušies premjerministra Borisa Džonsona lūgšanās un nevienojās par Brexit nosacījumiem.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Sestdien, 19. oktobrī, Lielbritānijas parlamentam bija jānobalso par Brexit vienošanos, ko iepriekš Briselē atbalstīja Eiropas Savienības valstis.

Taču kārtējo reizi mēģinājums izgāzās. Par spīti premjerministra Borisa Džonsona aicinājumiem, deputāti pieņēma grozījumu, ko iesniedza Olivers Letvins. Saskaņā ar to, premjeram līdz plkst. 23:00 pēc Londonas laika bija jāpalūdz Brexit atlikšana. Par to, lai vērstos ES pēc Brexit atlikšanas, izteicās 322 Kopienu palātas deputāti, pret – 306, vēsta RIA Novosti.

Džonsons paziņoja, ka neapspriedīs ar ES atlikšanu un nekāds likums neliks viņam to izdarīt. Premjers uzsvēra, ka izdarīs visu, kas būs viņa spēkos, lai Lielbritānija izstājas no ES 31. oktobrī un ķeras klāt iekšējām problēmām.

Letvina grozījums ir "drošības spilvens" "bezvienošanās Brexit" pretiniekiem. Tas ļauj deputātiem atturēties no vienošanās pieņemšanas līdz brīdim, kad tiks pieņemts attiecīgs likums un izstāšanās iespēja no ES bez vienošanās būs pilnībā izslēgta. Grozījuma pieņemšana ir saistīta ar bažām, ka kaut kādi negaidīti notikumu pavērsieni traucēs civilizētai Lielbritānijas iziešanai no ES, un valsts burtiski izkritīs no Savienības 31. oktobrī.

Gaidāms, ka britu parlamentārieši turpinās debates par šo tēmu pirmdien, 21. oktobrī. Par to paziņoja Kopienu palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs.

31
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Eksperte: Boriss Džonsons darīs visu iespējamo "cīņā" par Brexit
Lielbritānija pamet ES? Brisele atbalsta vienošanos par Brexit
Kādas grūtības Latvijas piederīgajiem radīs Brexit
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

14
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

14
Tagi:
Eiropas Parlaments
Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs

KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ

5
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Maskava pieļauj, ka Atvērto debesu līgums var sabrukt pēc "domino efekta", paziņoja RIA Novosti Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Mēs pieļaujam, ka "domino efekts" ir iespējams un ka viskvēlāk ASV dažādos jautājumos atbalstošās valstis Vašingtonas spiediena ietekmē var izskatīt šādu iespēju. Mums to negribētos, jo tad līgums neizbēgami nonāks pie kraha," sacīja diplomāts.

Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

Rjabkovs atzīmēja, ka sēdes laikā ASV diez vai mainīs savu lēmumu. Pēc diplomāta teiktā, Maskava izskata visus atbildes rīcības variantus.

"Lielā mērā situācija ir atkarīga no tā, kā rīkosies citas valstis un kādā mērā esošie līguma dalībnieki izrādīs atbildību par tā likteni, nevis vienkārši deklaratīvi apzināsies, bet gan nodemonstrēs praksē, ka viņus uztrauc situācijas Eiropas drošības jomā, ka viņi neiet uz to cilvēku pavada Vašingtonā, kuriem arhitektūras sagraušana ieroču kontroles jomā ir kļuvusi par galveno uzdevumu," uzsvēra ārpolitikas iestādes vadītāja vietnieks.

Atvērto debesu līgums

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līgumu pilda 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs EDSO dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.

Līguma mērķis ir uzticības veicināšana, pilnveidojot karadarbības un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

5
Tagi:
ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni