Grēta Tūnberga

EP aicina pētīt iespējamo Krievijas "saikni" ar Grētas Tūnbergas protestiem

101
(atjaunots 15:29 15.10.2019)
Eiropas Parlamenta deputāts Jorgs Moitens uzskata, ka ilgtermiņa perspektīvā ekoloģiskās akcijas var kaitēt ES ekonomikai.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts Jorgs Moitens aicinājis noskaidrot, vai Eiropas Komisija var būt droša par to, ka Krievija nav finansējusi nesenās klimatiskās akcijas Eiropā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RT.

EP deputāts savā uzrunā apgalvoja, ka zviedru ekoloģiskās aktīvistes Grētas Tūnbergas kustība "Piektdiena nākotnei", Greenpeace akcijas, civilie glābšanas kuģi Vidusjūrā ir "profesionāli organizēti un saņem nopietnu finansiālo atbalstu".

Politiķis norādīja, ka nākotnē tamlīdzīgi ekoloģiskie protesti var negatīvi ietekmēt ES ekonomiku, piemēram, iespaidot politiku un likt šķēršļus iedzīvotāju labklājības un nodarbinātības, kā arī energoresursu stabilas piegādes nodrošināšanai, vēsta RT.

Šī iemesla dēļ, pēc deputāta domām, ir jāizanalizē tamlīdzīgas akcijas "hibrīddraudu" aspektā. Piemēram, Moitens lauza galvu, vai ar ekoloģisko kampaņu organizāciju nav saistīta Maskava.

"Vai komisija var izslēgt iespēju, ka minētās kampaņas finansē un uzrauga Krievija, ja tās rīcībā nav izmeklēšanā saņemtu slēdzienu?" vaicāja eirodeputāts.

Politologs Aleksandrs Asafovs, komentējot šo viedoki, atzīmēja, ka Moitens domā "politisko stereotipu" gultnē. Eksperts vērtēja: nav nekādu šaubu, ka akcijās vērojama "zināma vadība", taču nav iespējams runāt par "Krievijas ietekmi".

"Protams, ekoloģijas jautājumi saskaras ar zināmām manipulācijām, taču, manuprāt, ir pavisam amizanti runāt par Krievijas ietekmi," atzīmēja Asafovs.

Grēta Tūnberga kļuva pazīstama pēc uzstāšanās ANO klimata samitā. Sešpadsmit gadus vecā aktīviste organizējusi "Skolu streiku par klimatu" ("Piekdiena nākotnei") – skolēnu un studentu starptautisko kustību, kuri atbalsta cīņu pret globālo sasilšanu.

101
Pēc temata
Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku
Jaunā pasaules līdere sola katastrofas Krievijai. Un ne tikai Krievijai vien.
Kas ir Grēta Tūnberga un kāpēc visa pasaule runā par viņu? Par to stāsta video
Aizvainojošas uzlīmes uz mašīnām demonstrē viedokli par Grētu Tūnbergu Latvijā
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

2
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

2
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova

"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV

14
(atjaunots 17:23 01.06.2020)
Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Krievijas apsūdzēšana par iespējamo saikni ar nekārtībām ASV ir netīrs informācijas manipulācijas veids, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija. Viņa atzīmēja, ka balstās uz savas pieredzes, nesniedzot nekāda vieda pierādījumus.

"Raisas kundze! Savulaik Jūsu partijas biedri pieļāva liktenīgu kļūdu – izdomāja muļķīgāko koncepciju – visā, kas jums nepatīk, vainot Krieviju. (Bijusī ASV valsts sekretāre) Hilarija Klintone un visa (bijušā ASV prezidenta Baraka) Obamas komanda pārliecināja sevi un centās pārliecināt visu pasauli, ka ASV iekšējās problēmas rada un pasliktina kāds no "ārpuses", jeb tieši Krievija. Šo kļūdu jūs cenšaties atkārtot šodien, kopā ar CNN žurnālistu pielietojot netīras informācijas manipulācijas metodes: viltus paziņojumi un nulle faktu to apstiprināšanai. Jūsu intervija CNN – tā ir tā propaganda," uzrakstīja Zaharova Facebook.

Viņa atgādināja, ka tie paši "sociālie tīkli", kurus, pēc ASV domām, krievi izmanto protestu kurināšanai Amerikas pilsētās, "ir reģistrēti ASV, pieder amerikāņiem un tiesiski tiek regulēti arī turpat".

"Jūs atkal cenšaties izspēlēt "krievu kārti"? Jūs esat aizspēlējušies, atgriezieties realitātē. Izejiet pie jūsu cilvēkiem un pasakiet acīs skatīdamies, ka viņus caur YouTube un Facebook vada krievi. Savukārt es paskatīšos uz amerikāņu "ekskluzivitāti" rīcībā," piebilda Marija Zaharova.

Nekārtību vilnis, kas pāršalkušas ASV, sākās Mineapolisā pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas, ko pastrādāja policisti.

Kopumā vairāk nekā 40 Amerikas pilsētas, tai skaitā Losandželosa, Sanfrancisko, Beverlihilsa, Čikāga, Orlando, Atlanta, Denvera, Rietumu Holivuda un citas, ieviesa savās teritorijās komandantstundu.

Iepriekš radio Sputnik paziņoja, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps aicināja gubernatorus un mērus no Demokrātiskās partijas iesaistīt situācijas noregulēšanā Nacionālo gvardi.

14
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"