RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Laiena apsolījusi panākt ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu līdz nullei ES līdz 2050. gadam, un šajā jomā viņai palīdzēs dzelzceļi, vēsta Politico.

© CC0 / pixabay

Latvijas ekonomikas ministrs glābj planētu: vadītāji uzpildās Lietuvā

Patlaban transports vainojams pie ceturtās daļas ogļskābās gāzes izmešu apjoma ES. Vilcienu radītie siltumnīcas gāzu izmeši atmosfērā ir mazāki nekā kravas automašīnu izmeši, kravu un pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu ļaus mazināt atmosfēras piesārņošanas līmeni. Problēmu rada tas, ka Eiropas valstis nav gatavas piešķirt šim cēlajam mērķim simtiem miljardu eiro, taču bez tiem Laienas "zaļā iniciatīva" nav īstenojama.

Dzelzceļš pārvadā 17% kravu un 8% pasažieru ES, taču atbild tikai par 3% transporta izmešu, savukārt autotransports – par 70%, neskatoties uz visiem mēģinājumiem padarīt to "zaļāku".

Aplēses liecina, ka 2015. gadā ārējie izdevumi (troksnis, piesārņojums, nelaimes gadījumi), pārvadājot 1 tonnu kravu par 1 km izmaksā 2,01 eirocentu kravas automašīnām un 0,8 eirocentus vilcieniem (baržu rādītājs ir vēl labāks).

ES cer līdz 2030. gadam pārvest uz vilcieniem un baržām 30% ceļu tranzīta, kas pārsniedz 300 km, līdz 2050. gadam – 50%. Taču tas nozīmē papildu slodzi tāpat jau noslogotajiem dzelzceļiem un liek domāt, kā finansēt, apkalpot un modernizēt dzelzceļa sistēmu.

© AFP 2019 / JOHANNES EISELE

Jaunā pasaules līdere sola katastrofas Krievijai. Un ne tikai Krievijai vien.

Viens no četriem vilcieniem-tālbraucējiem Deutsche Bahn kavējas sastrēgumu dēļ Vācijā. Dzelzceļa tuneli zem Briseles, domājams, nāksies tuvākajā laikā pārbūvēt un paplašināt. Tas izmaksās 2 miljardus eiro. Transporta mezgli Amsterdamā strādā ar maksimālu slodzi.

Aprēķini liecina, ka līdz 2030. gadam Eiropas dzelzceļa tīkla remontam un attīstībai būs vajadzīgi aptuveni 500 miljardi eiro – jānostiprina ceļi, jāuzlabo signālu sistēma, jābūvē jauni tuneļi, tilti un transporta mezgli.

Septembrī Vācijas valdība apsolīja līdz 2030. gadam atvēlēt dzelzceļiem vēl 11 miljardus eiro, papildus 86 miljardiem, kas jau apsolīti Deutsche Bahn. Tomēr eksperti uzskata, ka kravu pārvadājumu apjomu pieaugums par 30% un pasažieru skaita dubultošanās izmaksās vēl vairāk.

Valsts investīcijas dzelzceļiem vajadzīgas tāpēc, ka šie projekti nav pievilcīgi privātajiem investoriem.. piemēram, jauna signālu sistēma atmaksāsies tikai pēc 20 gadiem. Pie tam Eiropas dzelzceļa transporta pārvaldes sistēmas ieviešana galvenajos transporta koridoros izmaksās vismaz 15 miljardus eiro.

Jāpiebilst, ka arī patlaban rit darbs – Eiropā top vairāki lieli infrastruktūras projekti. Fēmarnbeltas zemūdens tunelis starp Dāniju un Vāciju saīsinās tranzīta laiku starp Kopenhāgenu un Hamburgu, bet Brennera tunelis Alpos – starp Austriju un Vāciju. Ir arī ilgais Rail Baltica projekts, kas reiz savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu.

© CC0 / pexels

Rail Baltica "nobrauks" sešas privātmājas Rīgā

Tikai šie projekti vien izmaksās apmēram 20 miljardus eiro, turklāt lielākā daļa naudas nāks no eirofondiem, pieticīgā nacionālā finansējuma atbalstam. Tomēr politiķi brīdina, ka ambiciozos dzelzceļa projektus nāksies atbalstīt visus 20 gadus. Ja tas nenotiks, Laienas plāniem nav lems piepildīties.

Kopš 2014. gada ES piešķīrusi transporta projektiem 24 miljardus eiro. 26 dzelzceļa projektiem tika atvēlēti 16,3 miljardi.

Patlaban ES valstis dala jaunā budžeta perioda līdzekļus. EK vēlas, lai valstis piešķirtu 30,6 miljardus eiro standarta transporta projektiem, taču Brexit un bloka bagātāko valstu ekonomijas režīms nozīmē, ka nākamgad ES gaida budžeta izdevumu samazināšanās.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Министерство обороны РФ

ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties Krievijā ražotos S-400 no Turcijas

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

© Sputnik / Виталий Аньков

"Tiek pirkts lietošanai, un punkts": S-400 otrais pulks Turcijā būs

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

© AP Photo / Tech. Sgt. Richard P. Ebensberget / U.S. Air Force

Eksperts: amerikāņu bumbvedēji – viegls mērķis Krievijas S-400

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.