Politico: kā Rail Baltica palīdzēs cīnīties ar globālo sasilšanu

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Laiena apsolījusi panākt ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu līdz nullei ES līdz 2050. gadam, un šajā jomā viņai palīdzēs dzelzceļi, vēsta Politico.

CC0 / pixabay

Latvijas ekonomikas ministrs glābj planētu: vadītāji uzpildās Lietuvā

Patlaban transports vainojams pie ceturtās daļas ogļskābās gāzes izmešu apjoma ES. Vilcienu radītie siltumnīcas gāzu izmeši atmosfērā ir mazāki nekā kravas automašīnu izmeši, kravu un pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu ļaus mazināt atmosfēras piesārņošanas līmeni. Problēmu rada tas, ka Eiropas valstis nav gatavas piešķirt šim cēlajam mērķim simtiem miljardu eiro, taču bez tiem Laienas "zaļā iniciatīva" nav īstenojama.

Dzelzceļš pārvadā 17% kravu un 8% pasažieru ES, taču atbild tikai par 3% transporta izmešu, savukārt autotransports – par 70%, neskatoties uz visiem mēģinājumiem padarīt to "zaļāku".

Aplēses liecina, ka 2015. gadā ārējie izdevumi (troksnis, piesārņojums, nelaimes gadījumi), pārvadājot 1 tonnu kravu par 1 km izmaksā 2,01 eirocentu kravas automašīnām un 0,8 eirocentus vilcieniem (baržu rādītājs ir vēl labāks).

ES cer līdz 2030. gadam pārvest uz vilcieniem un baržām 30% ceļu tranzīta, kas pārsniedz 300 km, līdz 2050. gadam – 50%. Taču tas nozīmē papildu slodzi tāpat jau noslogotajiem dzelzceļiem un liek domāt, kā finansēt, apkalpot un modernizēt dzelzceļa sistēmu.

© AFP 2019 / JOHANNES EISELE

Jaunā pasaules līdere sola katastrofas Krievijai. Un ne tikai Krievijai vien.

Viens no četriem vilcieniem-tālbraucējiem Deutsche Bahn kavējas sastrēgumu dēļ Vācijā. Dzelzceļa tuneli zem Briseles, domājams, nāksies tuvākajā laikā pārbūvēt un paplašināt. Tas izmaksās 2 miljardus eiro. Transporta mezgli Amsterdamā strādā ar maksimālu slodzi.

Aprēķini liecina, ka līdz 2030. gadam Eiropas dzelzceļa tīkla remontam un attīstībai būs vajadzīgi aptuveni 500 miljardi eiro – jānostiprina ceļi, jāuzlabo signālu sistēma, jābūvē jauni tuneļi, tilti un transporta mezgli.

Septembrī Vācijas valdība apsolīja līdz 2030. gadam atvēlēt dzelzceļiem vēl 11 miljardus eiro, papildus 86 miljardiem, kas jau apsolīti Deutsche Bahn. Tomēr eksperti uzskata, ka kravu pārvadājumu apjomu pieaugums par 30% un pasažieru skaita dubultošanās izmaksās vēl vairāk.

Valsts investīcijas dzelzceļiem vajadzīgas tāpēc, ka šie projekti nav pievilcīgi privātajiem investoriem.. piemēram, jauna signālu sistēma atmaksāsies tikai pēc 20 gadiem. Pie tam Eiropas dzelzceļa transporta pārvaldes sistēmas ieviešana galvenajos transporta koridoros izmaksās vismaz 15 miljardus eiro.

Jāpiebilst, ka arī patlaban rit darbs – Eiropā top vairāki lieli infrastruktūras projekti. Fēmarnbeltas zemūdens tunelis starp Dāniju un Vāciju saīsinās tranzīta laiku starp Kopenhāgenu un Hamburgu, bet Brennera tunelis Alpos – starp Austriju un Vāciju. Ir arī ilgais Rail Baltica projekts, kas reiz savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu.

CC0 / pexels

Rail Baltica "nobrauks" sešas privātmājas Rīgā

Tikai šie projekti vien izmaksās apmēram 20 miljardus eiro, turklāt lielākā daļa naudas nāks no eirofondiem, pieticīgā nacionālā finansējuma atbalstam. Tomēr politiķi brīdina, ka ambiciozos dzelzceļa projektus nāksies atbalstīt visus 20 gadus. Ja tas nenotiks, Laienas plāniem nav lems piepildīties.

Kopš 2014. gada ES piešķīrusi transporta projektiem 24 miljardus eiro. 26 dzelzceļa projektiem tika atvēlēti 16,3 miljardi.

Patlaban ES valstis dala jaunā budžeta perioda līdzekļus. EK vēlas, lai valstis piešķirtu 30,6 miljardus eiro standarta transporta projektiem, taču Brexit un bloka bagātāko valstu ekonomijas režīms nozīmē, ka nākamgad ES gaida budžeta izdevumu samazināšanās.