Dzelzceļa pārbrauktuve

Politico: Rail Baltica palīdzēs cīnīties ar globālo sasilšanu

43
(atjaunots 10:38 09.10.2019)
Kravu un pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu ļaus mazināt atmosfēras piesārņošanas līmeni, taču izmaksās simtiem miljardu eiro.

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Laiena apsolījusi panākt ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu līdz nullei ES līdz 2050. gadam, un šajā jomā viņai palīdzēs dzelzceļi, vēsta Politico.

Patlaban transports vainojams pie ceturtās daļas ogļskābās gāzes izmešu apjoma ES. Vilcienu radītie siltumnīcas gāzu izmeši atmosfērā ir mazāki nekā kravas automašīnu izmeši, kravu un pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu ļaus mazināt atmosfēras piesārņošanas līmeni. Problēmu rada tas, ka Eiropas valstis nav gatavas piešķirt šim cēlajam mērķim simtiem miljardu eiro, taču bez tiem Laienas "zaļā iniciatīva" nav īstenojama.

Dzelzceļš pārvadā 17% kravu un 8% pasažieru ES, taču atbild tikai par 3% transporta izmešu, savukārt autotransports – par 70%, neskatoties uz visiem mēģinājumiem padarīt to "zaļāku".

Aplēses liecina, ka 2015. gadā ārējie izdevumi (troksnis, piesārņojums, nelaimes gadījumi), pārvadājot 1 tonnu kravu par 1 km izmaksā 2,01 eirocentu kravas automašīnām un 0,8 eirocentus vilcieniem (baržu rādītājs ir vēl labāks).

ES cer līdz 2030. gadam pārvest uz vilcieniem un baržām 30% ceļu tranzīta, kas pārsniedz 300 km, līdz 2050. gadam – 50%. Taču tas nozīmē papildu slodzi tāpat jau noslogotajiem dzelzceļiem un liek domāt, kā finansēt, apkalpot un modernizēt dzelzceļa sistēmu.

Viens no četriem vilcieniem-tālbraucējiem Deutsche Bahn kavējas sastrēgumu dēļ Vācijā. Dzelzceļa tuneli zem Briseles, domājams, nāksies tuvākajā laikā pārbūvēt un paplašināt. Tas izmaksās 2 miljardus eiro. Transporta mezgli Amsterdamā strādā ar maksimālu slodzi.

Aprēķini liecina, ka līdz 2030. gadam Eiropas dzelzceļa tīkla remontam un attīstībai būs vajadzīgi aptuveni 500 miljardi eiro – jānostiprina ceļi, jāuzlabo signālu sistēma, jābūvē jauni tuneļi, tilti un transporta mezgli.

Septembrī Vācijas valdība apsolīja līdz 2030. gadam atvēlēt dzelzceļiem vēl 11 miljardus eiro, papildus 86 miljardiem, kas jau apsolīti Deutsche Bahn. Tomēr eksperti uzskata, ka kravu pārvadājumu apjomu pieaugums par 30% un pasažieru skaita dubultošanās izmaksās vēl vairāk.

Valsts investīcijas dzelzceļiem vajadzīgas tāpēc, ka šie projekti nav pievilcīgi privātajiem investoriem.. piemēram, jauna signālu sistēma atmaksāsies tikai pēc 20 gadiem. Pie tam Eiropas dzelzceļa transporta pārvaldes sistēmas ieviešana galvenajos transporta koridoros izmaksās vismaz 15 miljardus eiro.

Jāpiebilst, ka arī patlaban rit darbs – Eiropā top vairāki lieli infrastruktūras projekti. Fēmarnbeltas zemūdens tunelis starp Dāniju un Vāciju saīsinās tranzīta laiku starp Kopenhāgenu un Hamburgu, bet Brennera tunelis Alpos – starp Austriju un Vāciju. Ir arī ilgais Rail Baltica projekts, kas reiz savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Tikai šie projekti vien izmaksās apmēram 20 miljardus eiro, turklāt lielākā daļa naudas nāks no eirofondiem, pieticīgā nacionālā finansējuma atbalstam. Tomēr politiķi brīdina, ka ambiciozos dzelzceļa projektus nāksies atbalstīt visus 20 gadus. Ja tas nenotiks, Laienas plāniem nav lems piepildīties.

Kopš 2014. gada ES piešķīrusi transporta projektiem 24 miljardus eiro. 26 dzelzceļa projektiem tika atvēlēti 16,3 miljardi.

Patlaban ES valstis dala jaunā budžeta perioda līdzekļus. EK vēlas, lai valstis piešķirtu 30,6 miljardus eiro standarta transporta projektiem, taču Brexit un bloka bagātāko valstu ekonomijas režīms nozīmē, ka nākamgad ES gaida budžeta izdevumu samazināšanās.

43
Pēc temata
Igauņu ekonomists paziņoja Rail Baltica "diagnozi": nekad neatmaksāsies
Lietuva parakstījusi deklarāciju par starptautiskās trases Via Carpatia attīstību
Rail Baltica dēļ Latvijā tiks pārtraukta ceļu būve
PVO

PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā

12
(atjaunots 09:03 25.11.2020)
Patlaban visas vakcīnas pret koronavīrusu tiek izstrādātas injekcijās, tomēr notiek arī citu veidu vakcīnu izstrāde.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Vairākas farmaceitiskās kompānijas visā pasaulē strādā pie vakcīnas pret koronavīrusu radīšanas deguna aerosola veidā. Par to paziņoja Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana, raksta Mixnews.lv.

Atbildot uz jautājumu par orālo vakcīnu pret Covid-19, PVO pārstāve uzsvēra, ka pašlaik vakcīna šādā formā nepastāv: tās visas tiek izstrādātas injekciju veidā. Tomēr izstrādē atrodas vairāki preparāti deguna aerosolu veidā, precizēja Svaminatana.

Oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas zinātnieki veido vakcīnu pret koronavīrusu aerosola veidā. Ar tās izstrādi nodarbojas Sanktpēterburgas Gripas zinātniski pētnieciskais institūts. Zinātnieki veido to uz gripas vīrusa bāzes, pašlaik vakcīna iziet pirmsklīniskos izmēģinājumus uz dzīvniekiem. 2021. gadā plānots izmēģināt preparātu uz brīvprātīgajiem.

Iepriekš PVO paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas gadījumā runa varētu būt par vairāk nekā vienu pirmreizējo inficēšanos, jo patogēna transmisija cilvēka organismā ir iespējama no vairākiem dzīvniekiem. Tā, koronavīruss varēja izplatīties ar vairāku avotu starpniecību un pat dažādos laika posmos.

Saskaņā ar 24. novembra datiem, pasaulē bija vairāk nekā 59,6 miljoni inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 1,4 miljoni beidzās ar nāvi, savukārt 41,2 miljoni inficēto izveseļojās. Visvairāk inficēšanās gadījumu reģistrēts ASV, Indijā, Brazīlijā, Francijā un Krievijā.

12
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ
PVO saņēmusi dokumentus par ASV izstāšanos no organizācijas
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

27
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

27
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Ilga Šuplinska

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

0
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šonedēļ centīsies panākt izlīgšanu starp izglītības un zinātnes ministri un skolotāju arodbiedrību.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Jaunie ierobežojumi, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, izraisīja jaunu konflikta vilni starp skolotāju arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vēsta Latvijas Radio.

Saskaņā ar jaunajām prasībām, kuras vakar atbalstīja valdība, no 30. novembra katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir jālieto sejas maskas, arī mācību stundu laikā. Ja skola nespēj nodrošināt šo normu izpildi, tai ir jāorganizē tālmācības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina ideja autorus iedomāties klasi 90 kvadrātmetru platībā, kur skolotājam maskā ir jāsaņem atgriezeniskā saite no katra skolēna.

Viņa uzskata, ka jaunajos ierobežojumos ir zināma daļa cinisma – mazas klases visātrāk pāries pie tālmācībām, jo fiziski nav iespējams izpildīt šīs prasības. Tādējādi, valdības lēmuma faktiskais mērķis ir, lai bērni vairāk mācās attālināti.

"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve, paskaidroja, ka galvaspilsētā izpildīt prasības par 3 kvadrātmetriem uz vienu bērnu būs grūti. Pēc viņas sacītā, Rīgā vismaz trešdaļā skolu klasēs ir pa 30-33 skolēniem. Dome sazināsies ar katru izglītības iestādi, lai vienotos, kā izpildīt prasības, un noskaidrot, kuras var un kuras nevar īstenot jaunās normas.

Skolotāju arodbiedrības padome šodien pieņems lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.

Lēmumu par to plānoja pieņemt arī agrāk, taču organizācija deva ministrei iespēju izskaidrot savu pozīciju. Skolotāji gaidīja atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, pēc Vanagas sacītā, daļa saņemto paskaidrojumu bija "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".

Premjerministrs Krišjānis Kariņš piedalīsies Šuplinskas un Vanagas dialogā un cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

"Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," paziņoja premjers.

Tikšanās ir ieplānota ceturtdien – pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

0
Tagi:
skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Varbūt vismaz slēpes novilksim: Krivcova piedāvā izmantot Šuplinskas apgaismības mirkli
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs