Politico: kā Rail Baltica palīdzēs cīnīties ar globālo sasilšanu
(atjaunots 10:38 09.10.2019)
Kravu un pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu ļaus mazināt atmosfēras piesārņošanas līmeni, taču izmaksās simtiem miljardu eiro.RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Laiena apsolījusi panākt ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu līdz nullei ES līdz 2050. gadam, un šajā jomā viņai palīdzēs dzelzceļi, vēsta Politico.
Patlaban transports vainojams pie ceturtās daļas ogļskābās gāzes izmešu apjoma ES. Vilcienu radītie siltumnīcas gāzu izmeši atmosfērā ir mazāki nekā kravas automašīnu izmeši, kravu un pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu ļaus mazināt atmosfēras piesārņošanas līmeni. Problēmu rada tas, ka Eiropas valstis nav gatavas piešķirt šim cēlajam mērķim simtiem miljardu eiro, taču bez tiem Laienas "zaļā iniciatīva" nav īstenojama.
Dzelzceļš pārvadā 17% kravu un 8% pasažieru ES, taču atbild tikai par 3% transporta izmešu, savukārt autotransports – par 70%, neskatoties uz visiem mēģinājumiem padarīt to "zaļāku".
Aplēses liecina, ka 2015. gadā ārējie izdevumi (troksnis, piesārņojums, nelaimes gadījumi), pārvadājot 1 tonnu kravu par 1 km izmaksā 2,01 eirocentu kravas automašīnām un 0,8 eirocentus vilcieniem (baržu rādītājs ir vēl labāks).
ES cer līdz 2030. gadam pārvest uz vilcieniem un baržām 30% ceļu tranzīta, kas pārsniedz 300 km, līdz 2050. gadam – 50%. Taču tas nozīmē papildu slodzi tāpat jau noslogotajiem dzelzceļiem un liek domāt, kā finansēt, apkalpot un modernizēt dzelzceļa sistēmu.
©
AFP 2019 / JOHANNES EISELE
Viens no četriem vilcieniem-tālbraucējiem Deutsche Bahn kavējas sastrēgumu dēļ Vācijā. Dzelzceļa tuneli zem Briseles, domājams, nāksies tuvākajā laikā pārbūvēt un paplašināt. Tas izmaksās 2 miljardus eiro. Transporta mezgli Amsterdamā strādā ar maksimālu slodzi.
Aprēķini liecina, ka līdz 2030. gadam Eiropas dzelzceļa tīkla remontam un attīstībai būs vajadzīgi aptuveni 500 miljardi eiro – jānostiprina ceļi, jāuzlabo signālu sistēma, jābūvē jauni tuneļi, tilti un transporta mezgli.
Septembrī Vācijas valdība apsolīja līdz 2030. gadam atvēlēt dzelzceļiem vēl 11 miljardus eiro, papildus 86 miljardiem, kas jau apsolīti Deutsche Bahn. Tomēr eksperti uzskata, ka kravu pārvadājumu apjomu pieaugums par 30% un pasažieru skaita dubultošanās izmaksās vēl vairāk.
Valsts investīcijas dzelzceļiem vajadzīgas tāpēc, ka šie projekti nav pievilcīgi privātajiem investoriem.. piemēram, jauna signālu sistēma atmaksāsies tikai pēc 20 gadiem. Pie tam Eiropas dzelzceļa transporta pārvaldes sistēmas ieviešana galvenajos transporta koridoros izmaksās vismaz 15 miljardus eiro.
Jāpiebilst, ka arī patlaban rit darbs – Eiropā top vairāki lieli infrastruktūras projekti. Fēmarnbeltas zemūdens tunelis starp Dāniju un Vāciju saīsinās tranzīta laiku starp Kopenhāgenu un Hamburgu, bet Brennera tunelis Alpos – starp Austriju un Vāciju. Ir arī ilgais Rail Baltica projekts, kas reiz savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Tikai šie projekti vien izmaksās apmēram 20 miljardus eiro, turklāt lielākā daļa naudas nāks no eirofondiem, pieticīgā nacionālā finansējuma atbalstam. Tomēr politiķi brīdina, ka ambiciozos dzelzceļa projektus nāksies atbalstīt visus 20 gadus. Ja tas nenotiks, Laienas plāniem nav lems piepildīties.
Kopš 2014. gada ES piešķīrusi transporta projektiem 24 miljardus eiro. 26 dzelzceļa projektiem tika atvēlēti 16,3 miljardi.
Patlaban ES valstis dala jaunā budžeta perioda līdzekļus. EK vēlas, lai valstis piešķirtu 30,6 miljardus eiro standarta transporta projektiem, taču Brexit un bloka bagātāko valstu ekonomijas režīms nozīmē, ka nākamgad ES gaida budžeta izdevumu samazināšanās.
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam
(atjaunots 08:29 02.03.2021)
Vienīgais veids, kā pasaules mērogā panākt kolektīvo imunitāti, ir vakcinācija, uzsver eksperti. RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.
As new variants emerge people are wondering if they should wait until a more efficacious vaccine is available or if they should go ahead & get vaccinated now?
— World Health Organization (WHO) (@WHO) February 28, 2021
Answering your questions on #COVID19 vaccines & variants in this episode of #ScienceIn5 is WHO's @doctorsoumya ⬇️ pic.twitter.com/X7feDEosha
"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.
Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.
"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.
Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.
Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.
Tagi:
Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans
(atjaunots 16:05 01.03.2021)
Koronavīrusa britu paveida izplatība un pirmie Dienvidāfrikas paveida infekcijas gadījumi radījuši smagu situāciju Čehijā. Valsts prezidents Milošs Zēmans paziņoja, ka valsts reģistrēs "Sputnik V", negaidot ES lēmumu.RĪGA, 1. marts — Sputnik. Čehijas prezidents Milošs Zēmans vērsies pie Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina ar lūgumu piegādāt vakcīnu koronavīrusa profilaksei "Sputnik V", vēsta RIA Novosti.
Ziņots, ka prezidenta lēmums iepriekš saskaņots ar valsts premjerministru Andreju Babišu.
Intervijā Prāgas telekanālam "CNN Prima News" Zēmans pastāstīja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Čehijas lūgums par "Sputnik V" piegādēm tiks apmierināts. Jautājumā par preparāta sertifikāciju ES Zēmans apliecināja, ka viņam pietiks ar Čehijas Valsts zāļu kontroles institūta sertifikātu.
Čehijas pirātu partijas līderis Ivans Bartošs pastāstīja, ka Zēmans jau februāra vidū ieteicās, ka būtu iespējams sekot Ungārijas un Serbijas piemēram, kas pirmās ES nolēma negaidīt "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) un reģistrēja preparātu savu valstu līmenī.
Babišs pat apmeklēja Ungāriju un Serbiju, kur pētīja Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas iepirkuma un izmantošanas pieredzi, ko Krievija izgudrojusi pirmā pasaulē. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, premjers palika apmierināts ar redzēto.
Patlaban Čehija ieņēmusi pirmo vietu koronavīrusa infekcijas gadījumu skaita ziņā. Šobrīd inficējušies 143 379 cilvēki. Hospitalizēti 7 266 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma valstī miruši 20 194 cilvēki, februārī – aptuveni četri tūkstoši.
Ziņots, ka Čehijā fiksēts ne tikai koronavīrusa britu paveids, bet arī Dienvidāfrikas paveids. Valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 28. martam un pieņēma stingrākus ierobežojumus.
Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī bez nopietna iemesla, bet čehiem no 1. marta aizliegts bez iemesla pamest savas dzīves vietas rajonus. Ieviesti tirdzniecības ierobežojumi un komandanta stunda. Sabiedriskās vietās cilvēki nēsā respiratorus.
Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas "Sputnik V" reģistrēts jau 30 valstīs.
To vidū ir Baltkrievija, Argentīna, Bolīvija, Serbija, Alžīra, Palestīna, Venecuēla, Paragvaja, Turkmēnija, Ungārija, AAE, Irāna, Gvinejas Republika, Tunisija, Armēnija, Meksika, Nikaragva, Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas entitāte), Libāna, Mjanma, Pakistāna, Mongolija, Bahreina, Melnkalne, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kazahstāna, Gabona un Sanmarīno.
29. janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds iesniedza EMA pieteikumu vakcīnas reģistrācijai ES. EMA informēja, ka Gamaleja centrā izstrādātais preparāts, iespējams, tiks reģistrēts marta sākumā.
Tagi:
Covid-19 atkāpjas: NVS valstīs krītas inficēšanās gadījumu skaits
(atjaunots 08:57 03.03.2021)
Pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm, koronavīrusa pandēmija beigsies 2022. gada sākumā. Koronavīruss atkāpjas, un šī atkāpšanās jau ir stabila, paziņoja "Rospotrebnadzor". Covid-19 apkarošanā palīdz gan testēšana, gan sociālā distance, gan vakcinācija. Vai var panākt kolektīvo imunitāti bez vakcīnām? Kad tiks reģistrēta "Sputnik V" vakcīnas vienkāršotā versija? Vai Covid-19 pametīs mūs uz visiem laikiem? Plašāk skatieties Sputnik video.