TU-214ОН

ASV Kongresa loceklis vēsta: valsts plāno izstāties no Atvērtu debesu līguma

32
(atjaunots 13:10 21.04.2020)
ASV Pārstāvju palātas loceklis nosūtījis valsts prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Robertam O’Braienam vēstuli, kurā aicināja Balto namu atturēties no pārsteidzīgas rīcības.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. ASV izskata iespēju izstāties no Atvērtu debesu līguma, pastāstīja Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Eliots Engels, vēsta RIA Novosti.

Kongresmenis nosūtījis valsts prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Robertam O’Braienam vēstuli, kurā pauda bažas sakarā ar informāciju par to, ka Trampa administrācija izskata izstāšanos no Atvērtu debesu līguma un aicināja Balto namu atturēties no tādas "pārsteidzīgas rīcības".

Lidmašīna Tu-154M
© Sputnik / Александр Кряжев

Engels nenorādīja, par kādiem tieši paziņojumiem ir runa, tomēr atzīmēja, ka minētais līgums "ļauj ASV un mūsu sabiedrotajiem Eiropā sekot militārajai kustībai Krievijā".

Politiķis pauda viedokli, ka izstāšanās no šī līguma novedīs pie šķelšanās NATO.

"Cik man zināms, administrācija vēl nav sākusi būtiskas konstultācijas ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem šajā jautājumā," viņš informēja un akcentēja, ka ASV nedrīkst atteikties no šī "svarīgā instrumenta tālākai Krievijas novērošanai".

Atvērto debesu līgumu 1992.gada 24.martā Helsinkos parakstīja 23 EDSO dalībvalstis. Krievija ratificēja līgumu 2001.gada maijā. Līguma dalībniekiem ir tiesības aplidot vienam otra teritorijas ar mērķi kontrolēt militāro darbību.

32
Pēc temata
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Kā līguma INF laušana ietekmēs Baltijas valstis
Pentagonā paskaidroja Krievijas GKS lidmašīnas lidojumu virs Baltā nama
ASV GKS lidmašīna nolidoja virs Krievijas teritorijas
Francija

Francija pastiprina robežkontroli un pieprasa uzradīt negatīvu Covid-19 testu

6
(atjaunots 16:34 25.01.2021)
Eiropas iedzīvotājiem, dodoties uz Franciju, tagad nepieciešams ņemt līdzi negatīvu Covid-19 testu; Francijas varas pieņēma šādu lēmumu sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Covid-19 pandēmijas dēļ Francijas valdība pieņēma lēmumu pieprasīt visiem ieceļotājiem no Latvijas un citām ES dalībvalstīm paradīt negatīvu Covid-19 testu, raksta Bb.lv.

Šī prasība attiecas uz personām, kas ieceļo Francijā pa jūru vai ar gaisa transportu, turklāt negatīvs Covid-19 tests jāsaņem ne agrāk kā 72 stundas pirms ierašanās. Šāda prasība kopš janvāra vidus jau attiecas uz iebraucējiem no valstīm, kas neietilpst ES.

Tomēr tāda robežkontroles pastiprināšana neattiecas uz tiem, kas iebrauc Francijā pa zemes ceļiem.

Iepriekš Sputnik rakstīja, ka Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjauninājis valstu sarakstu, ierodoties no kurām jāievēro desmit dienu pašizolācija.

Kopš 23. janvāra obligātā pašizolācija ir nepieciešama pēc visu Eiropas Savienības valstu apmeklējuma, izņemot Vatikānu. Tā ir vienīgā ES valsts, kur Covid-19 saslimstības slieksnis nepārsniedz 50 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.

Valstu vidū, kuras neietilpst Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, pašizolācija nav nepieciešama pēc atgriešanās no Dienvidkorejas, Ruandas, Jaunzēlandes, Taizemes, Singapūras un Austrālijas.

Pašizolācija ir nepieciešama pēc atgriešanās no Lielbritānijas. Tāpat būs jāsēž mājās pēc Japānas apmeklējuma.

6
Tagi:
koronavīruss, Francija
Pēc temata
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

Bild: Vācijā atlaida darbiniekus atteikšanās vakcinēties pret Covid-19 dēļ

21
(atjaunots 12:35 25.01.2021)
Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijā daži patronāžas dienesta darbinieki tika atlaisti par nevēlēšanos vakcinēties pret koronavīrusu, raksta RIA Novosti, atsaucoties uz laikrakstu Bild.

Aprūpes centra priekšnieks Renē Villmers vakcinējies pret Covid-19 un aicināja savus darbiniekus sekot viņa piemēram.

Trīs darbinieki atteicās vakcinēties, bet četri vēl nebija pieņēmuši lēmumu. Villmers sarunājās ar viņiem un izdalīja materiālus par vakcināciju. Galu galā viņš noteica divu dienu termiņu. Pēc termiņa beigām darbinieki nesniedza pozitīvu atbildi, tad tika pieņemts lēmums par viņu atlaišanu.

Villmers paskaidroja, ka darbinieki nav izrādījuši cieņu, neklausījušies viņu, bet kāds pat atteicies vakcinēties. Tomēr viena no bijušajām darbiniecēm paskaidroja, ka priekšnieks vienkārši nepievērsa uzmanību viņu bažām un piedraudējis ar atlaišanu, ja viņi nevakcinēsies.

"Es neesmu vakcinācijas pretiniece. Es tikai gribēju, lai man dotu vēl dažas dienas pārdomām. Tas ir kaitinoši, ja kāds nosaka termiņus šādam personiskajam jautājumam," viņa sacīja.

Tāpat avīze informēja, ka sieviete plāno iesūdzēt savu bijušo priekšnieku tiesā. Jāatzīmē, ka daudzi atlaistie darbinieki jau atraduši jaunu darbu.

Villers tagad meklē jaunas medmāsas un grib, lai viņa darbinieki vakcinētos pret koronavīrusu. Šādu prasību viņš izskaidro ar to, ka dara visu, lai aizsargātu pacientus.

Bild arī atzīmēja, ka Renē Villmers saņem pat nāves draudus no vakcinācijas pretiniekiem.

Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī. Vakcināciju veikta vairāk nekā 1,2 miljoniem iedzīvotāju, bet 25 tūkstoši jau saņēmuši otro devu. Pašlaik Vācijā vakcinē ar Pfizer/BionTech un Moderna preparātiem.

21
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss, Vācija
Pēc temata
Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

0
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
0
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu