Kolkasrags, foto no arhīva

Euronews: vai Latvijai izdosies izglābt lībiešu valodu

21
(atjaunots 13:21 02.10.2019)
No 2009. gada Latvija atzīst lībiešu valodu par valsts tradicionālās kulūras daļu, taču patlaban tajā sarunāties var tikai trīsdesmit cilvēki pasaulē.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Saskaņā ar UNESCO datiem, vismaz 43% no 6 tūkstošiem pasaules valodu ir apdraudētas. Pēc 1950. gada pārstājušas eksistēs 228 valodas, raksta Euronews.

Taču valodas spēj arī atdzimt. Trīs Eiropas valodas, kas tikai pirms dažiem gadiem stāvēja uz iznīcibas sliekšņa, tagad sākušas atdzimt. Runa ir par korniešu un meniešu valodām Lielbritānijā un lībiešu valodu Latvijā, kurā runā aptuveni 30 cilvēki.

Meniešu valoda

Pēdējais cilvēks, kam Menas salas oficiālā valoda bija dzimtā, - zvejnieks Neds Madrels – miris 1974. gadā. Tiesa, meniešu valodas noriets sākās daudz agrāk.

Menas salas valoda pieder pie ķeltu saimes, tās pastāvēšana tika apdraudēta, kad par Lielbritānijas oficiālo valodu kļuva angļu valoda. Tomēr pēdējo divdesmit gadu laikā meniešu valoda atkal sākusi attīstīties, jo tiek apgūta skolās un popularizēta salas iestādēs. 2001. gadā Menas salā darbu sāka skola, kurā mācības notiek meniešu valodā.

Vietējās varasiestādes lēš, ka meniešu valodu apgūst aptuveni tūkstoš bērni.

2021. gads izsludināts par meniešu valodas gadu.

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda, kurā runā Rīgas līča krastos, vairāk līdzinās igauņu un somu, nevis latviešu valodai.

UNESCO dati liecina, ka pēdējais cilvēks, kam lībiešu valoda bija dzimtā, Viktors Bertolds miris 2008. gadā. Taču, iespējams, viņu pārdzīvojuši citi lībiešu valodas nesēji, piemēram, viņa radiniece Grizelda Kristiņa, kas mirusi Kanādā 2013. gadā.

Livonijas institūts lēš, ka lībiešu valodā spēj sarunāties tikai 30 cilvēki pasaulē, taču tagad to apgūst aizvien vairāk cilvēku.

No 2009. gada Latvija atzīst lībiešu valodu par valsts tradicionālās kultūras daļu.

Korniešu valoda

Korniešu valoda, kurā runāja Anglijas dienvidrietumos un dažos Ziemeļīrijas rajonos, oficiāli mirusi XVIII gadsimta beigās līdz ar tās pēdējo nesēju.

Taču, saskaņā ar Lielbritānijas valdības datiem, patlaban aptuveni 300 cilvēki spēj sazināties korniešu valodā, un 750 cilvēki to apgūst. Valoda kļūst aizvien populārāka kazās un citās oficiālās ceremonijās.

2002. gadā Lielbritānija parakstīja Eiropas reģionālo valodu hartu, un astoņus gadus vēlāk UNESCO svītroja korniešu valodu no mirušo skaita – tagad tā ir atdzimstoša valoda.

21
Pēc temata
Zinību dienā Šuplinska atcerējās par lībiešu un latgaļu valodu