KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs pastāstīja ANO, kas gatavo pasauli kodolkaram un kas tajā uzvarēs

291
(atjaunots 13:47 28.09.2019)
Savā runā ANO Ģenerālajā Asamblejā un tai sekojošajās atbildēs uz jautājumiem KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pauda Krievijas pozīciju daudzos mūsdienu pasaulei aktuālos jautājumos.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Terorisma atbalstīšanas nepieļaujamība, kodolkara draudi, ASV pret Irānu vērstās darbības un Amerikas vīzu neizsniegšana virknei Krievijas delegātu – šīs un daudzas citas mūsdienu skarbākās tēmas skāra KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzstāšanās laikā ANO Ģenerālās Asamblejas 74. sesijā Ņujorkā un tai sekojošajās atbildēs uz žurnālistu jautājumiem, vēsta Sputnik Igaunija.

"Mērenu" teroristu nemēdz būt

Īpašu ANO Ģenerālās Asamblejas uzmanību KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pievērsa tam, ka, neraugoties uz visām valstīm obligātajiem ANO Drošības Padomes lēmumiem par teroristisko organizāciju "listēšanu", dažas valstis izved teroristus no trieciena iespējas un pat veido sadarbību ar viņiem.

Viņš atzīmēja, ka šādi mēģinājumi vējojami Afganistānā, Lībijā un Sīrijā: "ASV jau atklāti sākuši runāt par to, ka Hay'at Tahrir al-Sham ir absolūti "mērena struktūra", ar kuru "var kārtot lietas".

Pie tik nepieņemamas loģikas vēlas novest arī Drošības Padomes locekļus, par ko liecina nesenās diskusijas par situāciju Sīrijas Idlibā," paziņoja Lavrovs.

Priekš kam rīkot karu, kurā neviens neuzvarēs

Tāpat Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Baltais nams pagaidām nesteidz reaģēt uz Kremļa piedāvājumu pagarināt New START līgumu. Viņš atgādināja par neseno KF prezidenta Vladimira Putina lēmumu neizvietot sauszemes bāzējuma vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetes Eiropā vai citos reģionos, ja no tā pagaidām atturēsies arī ASV.

Krievijas Federācijas karogs
© Sputnik / Владимир Вяткин

"Mēs aicinājām ASV un NATO pievienoties šādam moratorijam. Tāpat vairākkārt piedāvājām Vašingtonai sākt pārrunas par SNV-III (angl. val. New START) pagarināšanu. Kopā ar Ķīnu uzstājamies par juridiski saistoša dokumenta saskaņošanu par bruņojuma sacīkšu novēršanu kosmosā. Reakcija uz visiem šiem piedāvājumiem no ASV un to sabiedroto puses pagaidām neiedrošina," pateica viņš.

Pēc Lavrova sacītā, Maskava uzstājusies vēl ar vienu iniciatīvu Vašingtonai: pirms gada Maskava piedāvāja pieņemt augstākajā līmenī savstarpēju paziņojumu par kodolkara nepieļaušanu, "kurā pēc definējuma nevar  būt uzvarētāju".

Tas fakts, ka ASV ignorēja šo ideju, nevar neuztraukt, atzīmēja ministrs, aicinot visas valstis atbalstīt Krievijas miera iniciatīvu. Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievija izrāda vislielāko atbildību aizsardzības būvniecības jomā, taču dara to tā, lai neradītu zaudējumus savai nacionālajai drošībai.

Lavrovs apsolīja, ka Krievija iesniegs ANO Ģenerālajai Asamblejai rezolūcijas projektu par ieroču kontroles sistēmas nostiprināšanu, atzīmējot, ka viņa valsts ir gatava pārrunām par dokumenta saturu.

"Rezolūcijas atbalstīšana kļūtu par svarīgu pienesumu nosacījumu izveidošanā veiksmīgai kārtējai pārskata konferences sarīkošanai par Kodolieroču neizplatīšanas līguma izpildi," pateica KF ĀM vadītājs.

ASV piešķiļ uguni pie Persijas līča šaujampulvera mucas

Lavrovs norādīja arī uz Baltā nama destruktīvo pozīciju situācijā ar Savstarpējo vispārīgo rīcības plānu Irānas kodolprogrammā (JCPOA), nosaucot ASV rīcību Persijas līča reģionā par "postošu".

"Problēmas, kas saistītas ar Savstarpējā vispārējā rīcības plāna izjukšanu, ir jāizskata, neatskaitot no esošās Ģenerālās Asamblejas sesijas. Tās sākās daudz agrāk – pirms pusotra gada, kad ASV vienpusējā kārtā izstājās no šī ANO Drošības Padomes apstiprinātā un tādējādi kļuvušā par starptautisko tiesību daļu dokumenta un pateica, ka arī visiem pārējiem viņi aizliedz to darīt," paziņoja Krievijas ministrs.

Viņš uzsvēra, ka dialogā par deeskalāciju Persijas līcī, izņemot reģiona valstis, jāpiedalās pieciem pastāvīgiem ANO DP locekļiem, Eiropas Savienībai un reģionālajām apvienībām un organizācijām.

Vīzu neizsniegšana KF delegātiem ANO – tā ir provokācija

Krievijas ĀM vadītājs pastāstīja, ka apsprieda ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo Vašingtonas atteikumu izsniegt vīzas 13 Krievijas ANO delegātiem. Lavrovs nosauca šo situāciju par nepieņemamu, taču pauda pārliecību, ka ASV prezidents Tramps un pats Pompeo nav saistīti ar šo incidentu.

"Man nav ne mazāko šaubu, ka nedz prezidentam Trampam, nedz valsts sekretāram Pompeo nav ar to nekāda sakara, ko Maiks Pompeo man arī ir apstiprinājis," piebilda ministrs.

Pēc viņa sacītā, ja tas tā ir, tad "rodas jautājums, kā tad tur tiek pieņemti lēmumi, kuri tiešā veidā ir saistīti ar Vašingtonas saistību izpildi attiecībā uz normālas ANO galvenā štāba funkcionēšanas nodrošināšanu".

Kad no Krievijas varēs aizlidot uz Gruziju

Atsevišķi Lavrovs skāra Krievijas un Gruzijas attiecību tēmu un aviosatiksmes atjaunošanas iespēju, kuru 2019. gada jūlijā apturēja sakarā ar pret Krieviju vērstām provokācijām Tbilisi.

"Kad mēs pieņēmām šo lēmumu, tika paziņots, ka tas ir īslaicīgs pasākums un mēs šo pasākumu atcelsim, kad situācija normalizēsies un kad Gruzijas vadībā apzināsies nepieciešamību šādu izpausmi ierobežot," atgādināja žurnālistiem KF ĀM vadītājs.

Pēc viņa sacītā, Maskavā "nekad nav meklējuši mākslīgus iemeslus strīdiem ar Gruziju". Lavrovs piebilda, ka, ja oficiālā Tbilisi atbildīgi virzīs savu pozīciju par labu normālām attiecībām ar Krieviju un nesāks klausīties rusofobu teiktajā, tad viņš pats personīgi uzstāsies par lidojumu atjaunošanu.

291
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs sniedzis komentāru par rusofobo provokāciju EPPA
Lavrovs pastāstīja, kad elektroniskās vīzas sāks darboties visā KF teritorijā
Krievija komentēja ASV veiktos INF aizliegtās raķetes izmēģinājumus
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

11
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

11
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

24
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

24
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Eiro

Partijas pārgāja uz valsts finansējumu: sponsori paliek pagātnē?

0
(atjaunots 13:22 04.08.2020)
Lielākajām partijām šogad ziedoti vien 177 672 eiro, taču politiskie spēki papildinājuši savus maciņus no budžeta – tagad to ļauj partiju finansēšanas likums.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Līdz ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumu pieņemšanu strauji samazinājies privātpersonu un organizāciju ziedojumu apjoms.

Līdzekļu apjoms, kurus lielākās politiskās partijas šogad saņēma no privātiem sponsoriem, salīdzinot ar pērno gadu, ir krities vairākas reizes. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajiem datiem, kopējā summa, ko sponsori šogad pārskaitījusi partijām, sastādījusi vien 177 672 eiro.

Tostarp apvienība "Attīstībai/Par!" pērn saņēma 79 134 eiro, bet šogad tai ziedoti vien 12 819 eiro. Apvienības sastāvā esošajai partijai "Latvijas attīstībai" pērn sponsori pārskaitījuši 123 856 eiro, savukārt šogad tikai 41 910 eiro. "Kustība Par!" pērn ziedojumos saņēma 11 879 eiro, bet šogad – 15 246 eiro (retais izņēmums).

Ievērojami kritušies ienākumi no privātpersonu un organizāciju ziedojumiem "Jaunajai Vienotībai". Pērn partiju apvienība saņēma 83 547 eiro, šogad – vien 893 eiro. "Vienotībai", kura sastāv apvienībā, tika ziedoti 196 895 eiro, šogad – tikai 27 416 eiro.

Dramatisks privātā finansējuma kritums ir "Saskaņai". No 187 885 eiro pērn līdz 9 480 eiro šogad.

Zaļo un zemnieku savienība pērn saņēma 76 781 eiro, Latvijas Zemnieku savienība – 20 755 eiro, Latvijas Zaļā partija – 114 057 eiro. Šogad ZZS ienākumi no privātiem sponsoriem sastādīja 8 467 eiro, "zemniekiem" – 4 090 eiro, bet "zaļie" vispār nesaņēma ziedojumus.

Jaunā konservatīvā partijas pērn ziedojumos ievāca 107 653 eiro, savukārt šogad – 22 213 eiro. Nacionālā apvienība saņēma 99 879 eiro 2019. gadā, bet šogad – vien 7 876 eiro. Partijai KPV LV pērn pārskaitīja 20 720 eiro, bet šogad – 584 eiro.

Neskatoties uz strauju politisko partiju privāto ziedojumu kritumu (pie tam Rīgas pašvaldības vēlēšanu gadā) nedrīkst uzskatīt, ka to finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Drīzāk, pretēji, Atgādināsim, ka drīz pēc stāšanās amatā jaunais prezidents Egils Levits sāka runāt par to, ka partijas ir jāpadara par neatkarīgām no privātiem ziedojumiem, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu no valsts budžeta. Rezultātā, 2019. gada rudenī tika pieņemti skandalozie politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi. Toreiz koalīcija nerada iespēju atbalstīt protestējušos mediķus un pedagogus, maznodrošinātos un invalīdus, taču operatīvi sameklēja naudu savām, politiskajām vajadzībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru pēdējās Saeimas vēlēšanās, par katru saņemto balsi tiek izmaksāti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, tikpat – par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, partijas "aprēķināja" sev jauno finansējumu jau no šī gada 1. janvāra.

Līdz ar to, sekojošos četrus gadus "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstošus eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" – 586 964 eiro, Nacionālā apvienība – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163,5 eiro, "Jaunā Vienotība" – 416 535,5 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,5 eiro, Latvijas Krievu savienība (tagad, kad tai parādījies konts Latvijas bankā) – 136 336 eiro, "Progresīvie" – 106 203,5 eiro.

No vienas puses, politiskās partijas patiešām ir ieguvušas zināmu neatkarību no privātiem sponsoriem. To finanšu resursi ir palielinājušies, padarot tās vēl ieinteresētākas vēlēšanu iznākumā. No otras puses, rodas jautājumi, cik ētiski ir "aprēķināt naudu pašiem sev" krīzes un pastāvīgā līdzekļu sociālajām programmām trūkuma fonā. Daudzas no kurām partijām no gadu pie gada izdodas "pārdod" saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
"Karstums" Briselē un Baltijas vienotība: Kariņš cīnās par Latvijas interesēm