ASV prezidents Donalds Tramps

Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai

29
(atjaunots 10:34 23.09.2019)
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš iepriekš regulāri pieprasīja no partneriem Eiropā palielināt iemaksas NATO, tagad aicina neskopoties arī Ukrainas labā.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps, ko daudzi uzskata vairāk par uzņēmēju nekā politiķi, paziņojis, ka Vācijai, Francijai un pārējām Eiropas Savienības valstīm ir jāpiešķir lielāki līdzekļi Ukrainas atbalstam, nekā pašlaik, vēsta Sputnik Igaunija.

"Vācijai, Francijai un ES ir jātērē vairāk Ukrainas atbalstam. Patlaban tās piešķir mazāk salīdzinājumā (ar ASV – red.)," Trampa teikto citēja aģentūra RIA Novosti.

Nav grūti saprast, par kādu atbalstu Ukrainai ir runa. Pašas Savienotās Valstis jau nolēmušas piešķirt gandrīz 400 miljonus dolāru – tiesa, ne investīcijām rūpniecībā vai civilās infrastruktūras attīstībā, bet gan militārām vajadzībām. Oficiāli tā ir "palīdzība Ukrainas drošības jautājumu risināšanai".

Iepriekš vēstīts, ka Ukrainas atbalstam paredzētie līdzekļi, kas tika iesaldēti ar ASV prezidenta rīkojumu, ir atbloķēti.

Runa ir par summu 250 miljonu dolāru apmērā, ko Kongress piešķīra Ukrainas atbalstam no Pentagona budžeta programmas "Iniciatīva Ukrainas atbalstam drošības jomā" ietvaros, un 115 miljoniem dolāru Valsts departamenta programmas "Starptautiskais militārais finansējums" no 2019.gada budžeta, kā arī 26,5 miljoni dolāru no minētās programmas no 2018.gada budžeta.

Plānots, ka šie līdzekļi tiks atvēlēti bruņojuma un militārās tehnikas iegādei, kā arī pakalpojumu sniegšanai.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka Kijevas militārisko centienu ārējs finansējums tikai veicina bruņotā konflikta eskalāciju Donbasā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka naudas piešķiršana Ukrainai dažādu bruņojuma sistēmu iegādei rada šķēršļus Minskas protokolu īstenošanai. Baltā nama politiku attiecībās ar Ukrainu kritiski vērtē arī vairāki politiķi Savienotajās Valstīs.

Piemēram, senators no Virdžīnijas štata Ričards Bleks aicināja valdību nepiedalīties "strīdos pie Krievijas robežas". Politiķis pauda bažas par ieroču piegādēm Kijevai. "Jo vairāk ieroču jūs piegādājat, jo vairāk ieroču ražotāji vēlas karu," viņš uzsvēra.


29
Pēc temata
Militārām vajadzībām: ASV atbloķējušas līdzekļus Ukrainas atbalstam
ASV piešķirs Ukrainai miljoniem dolāru pēc incidenta Kerčas šaurumā
Eiropadomes vadītājs pastāstīja par ASV prezidenta attieksmi pret Ukrainu
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

15
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

15
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

19
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

19
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

0
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

0
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju