Londona, foto no arhīva

"Kā lai es atgriežos savā valstī": latvietis pastāstīja par dzīvi Lielbritānijā

179
(atjaunots 16:20 18.09.2019)
Lielbritānijā dzīvojošais Mārtiņš aprakstīja dvēseles sāpes, pastāstot par savu ilgošanos pēc dzimtenes un dzīvo svešatnē.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Savu publikāciju ar stāstu par dzīvi Lielbritānijā bijušais Latvijas iedzīvotājs publiskoja Facebook. Publikācija ātri kļuva populāra – sociālo tīklu lietotāji sāka aktīvi ar to dalīties un rakstīt komentārus autoram. Daži atzīmēja, ka Mārtiņa stāsts viņus aizkustināja līdz sirds dziļumiem, ka pat sagribējās raudāt.

Anglijā dzīvojošais vīrietis sāka ar to, ka pietiekami detalizēti aprakstīja savas ģimenes ikdienu un budžetu.

"Bērniem ir skolas formas - jāpērk pašiem, taču atļauties var. No manas algas, dzīves vietai tērējam mazāk kā trešo daļu, īrējam 3 istabu māju lielu, ar dārzu, garāžu un superīgā vietā, garāža ir ļoti liela," raksta Mārtiņš.

Pēc tam viņš aprēķināja, ka no atlikušajiem 70% algas vēl trešdaļa aiziet rēķinu apmaksai – gāze, elektrība, nodokļi, TV-licence, Internets un telefoni. Pēc kā viņam paliek 40% algas, no kuras vēl 10% aiziet kredīta apmaksai par jauno mašīnu un 30% paliek pārtikai.

"Bet vēl mana sieva arī strādā, un no viņas algas mēs dzīvojam kā cilvēki, ejam uz kino, braucam dabā, pasākumi, drēbes, uzturam vēl 2 automašīnas, bērniem visādas izpriecas u.c. lietas. Strādājam 8 stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai, piektdien parasti beidzam agrāk," apraksta ierastās ikdienas britu latvietis.

Pēc viņa sacītā, darbā viņi ir apdrošināti "līdz zobiem". Un vēl ģimene saņem pabalstus par bērniem, kas sastāda desmito daļu no Mārtiņa algas. Vīrietis pastāstīja arī par to, kā tiek veidotas attiecības starp darba devēju un darbiniekiem.

"Ja darbā grib, lai mēs pastrādājam virsstundas, tad mums palūdz vai nevar, un tur ir pusotra likme, bet var arī nepalikt un neviens nesataisīs briesmīgu seju, bet teiks "have a nice weekend". Šeit es iemācījos spēlēt ģitāru, lai kā laiks skrietu uz priekšu, taču šeit tam laika pietiek," atzīmē stāsta autors.

Vai Latvijā tā ir?

Nav vajadzības pārbaudīt bankas kontu, jo konkrētajā datumā alga tur būs. Un te nav runa par summām, bet par to, kāda daļa paliek no sūri pelnītās naudas, apgalvo Mārtiņš. "Vai Latvijā tā ir? Vai tur tas vispār ir iespējams?" retoriski vaicā vīrietis.

"Tad kā lai es atgriežos savā valstī, ja sveša valsts mani pieņem kā savu pilsoni un pat vairāk, tādu atbalstu nekad, nekad neesmu jutis Latvijā, jā es esmu darba rūķis un daudz strādāju, taču šeit arī labi saņemu. Atceramies, ka dzīvē pats dārgākais ir laiks, ko tu kādam velti, nav svarīgi, kurā pasaules malā tu esi, esi laimīgs!" nonāk pie secinājuma publikācijas autors.

Tāpat Mārtiņš piebilst, ka ir visnotaļ apmierināts ar britu medicīnu – pie ģimenes ārsta var nokļūt bez jebkādām rindām, kā arī pie zobārsta, ja nepieciešams. Bērni saņem jebkādas zāles par brīvu, jo bērni ir prioritātē, un attieksme pret viņiem ir fantastiska. Par spīti dažādiem viedokļiem, arī ar ātro palīdzību te viss ir labi – atbrauc operatīvi, kamēr tu vēl runā ar operatoru.

"Visā visumā esam laimīgi, pietrūkst tikai zemītes uz kuras spēru pirmo soli, kurā dus mana vecmāmiņa, vectētiņš, tētis... kur satiku savu burvīgo sievu, kur arī mūsu bērni spēra pirmos soļus..." ar nožēlu stāsta autors.

Sevišķi nostalģija pārņem mirklī, kad svešatnē kāds dzied dziesmas par Latviju. tas ir pats sāpīgākais brīdis, nevis politika, raksta Mārtiņš.

"Šeit nav ņaudēšana, te ir skaidri pateikts, ka pie galda sēž lielais lācis, vilks un zaķītis, kā lācis ar vilku dziedās, tā zaķītim jādanco, un neko tur nevar izmainīt bez kārtīgas cīņas, kurā zaudētu ikviens iedzīvotājs, jo nav arī šī spēka, kas bija mūsu senčiem. Ir izgudrotas tehnoloģijas, kas jauniešiem piever acis un novērš uzmanību visā pasaulē, tā ka meklējiet ceļu paši, bez politikas, bez valdības," rezumēja autors savu bēdīgo stāstu ar mīklainām idiomām.

Neizturēja slavas mirkli
Bigbens. Londona.
© Sputnik / Алекс Макнотон

Nelielā laika brīdī Mārtiņa publikācija saņēma simtiem cilvēku atzīmju "Patīk" un pārpublicēšanu. Diemžēl, stāsta autors, acīmredzot, neizturēja tik strauji augošu popularitāti un drīz vien izdzēsa savu publikāciju.

Atgādināsim, ka pētījumi, kas skar Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm, liecina: algas apmērs nav tas būtiskākais faktors, lai atgrieztos Latvijā. Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu veicina vairāki faktori, tostarp darba vide, attieksme un personīgi apstākļi. Svarīgi, lai darba devējs normāli attiecas pret cilvēkiem un komunicē, paziņoja vienā no intervijām Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

179
Pēc temata
Kas notiks ar Baltijas valstu valstspiederīgajiem pēc Brexit – eksperta viedoklis
Latvijas pilsoņi strauji maina pilsonību
"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem
Latvijā atgriezušies simtiem cilvēku. Valstij ir iemesls palepoties
Latvieši nav gatavi atgriezties no Anglijas pie algām, kas zemākas par 1500 eiro
"Gaisma te no Āfrikas, vai?": Latvijas patrioti šokējis rēķins
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

15
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

15
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

13
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

13
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

0
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

0
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF