Piemineklis padomju maršalam Ivanam Koņevam Pragā

Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam

32
(atjaunots 17:10 17.09.2019)
Tādējādi viņš pauž savu protestu pret rajona Prāga-6 varasiestāžu lēmumu par monumenta pārvietošanu uz muzeju.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Nezināms vīrietis dienas otrajā pusē pirmdien pieķēdēja sevi pie pieminekļa padomju maršalam Ivanam Koņevam, tādējādi paužot savu protestu pret Prāga-6 rajona varasiestāžu lēmumu par tā pārvietošanu uz muzeju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz policijas pārstāvi Violetu Siržištjovu.

Iepriekš Prāga-6 rajona padomes locekļi pēc ilgām debatēm pieņēma lēmumu pārnest pieminekli Koņevam kādā no muzejiem un sarīkot konkursu par jauna monumenta izveidošanu Prāgas varoņiem-atbrīvotājiem 1945. gadā. Sakarā ar šo Krievijas ĀM paziņoja par savu sašutumu sakarā ar rajona varasiestāžu cinisko lēmumu pauda nožēlu, ka Čehija pieļāvusi šādu notikumu attīstību, savukārt Čehijas prezidents Milošs Zēmans paziņoja, ka situācija ar pieminekli ir kauns Čehijai.

Policijas pārstāve Siržištjova apstiprināja, ka "pie pieminekļa Koņevam sevi pieķēdējis vīrietis, kurš nepiekrīt" pieminekļa pārvietošanai. "Policijas patruļa notikuma vietā pārbaudīja informācija, piefiksējot, ka sabiedriskās kārtības pārkāpums nav noticis, pēc kā patruļa aizbraukusi," pateica viņa.

Siržištjova paziņoja, ka vīrietis, kurš pieķēdēja sevi pie pieminekļa, atnesa līdzi ūdeni ar plastmasas glāzi, jo šajā vietā viņš plānoja atrasties tikai līdz pirmdienas vakaram, tādēļ ka šodien viņam esot bijis agri jāceļas uz darbu.

Iepriekš pilsoņu aktīvisti trīs reizes noplēsuši no pieminekļa brezentu, aiz kura rajona varasiestādes gribēja paslēpt pieminekli, kā arī sarīkoja protesta mītiņus pie pieminekļa un pie rajona pašvaldības ēkas. Katru dienu parastie Prāgas iedzīvotāji nes ziedus pie pieminekļa.

32
Pēc temata
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Gilis: Dombrava neatšķir pieminekli un kebabnīcas, nelatviskais – iznīcināt
Pieminekli – nojaukt, Krievijas armiju – atgriezt: Latvija nepaliks parādā
Saeima atbalstīja pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

5
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

5
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Ukrainas karogs, foto no arhīva

Ukraiņu politiķi cer piedzīt no Krievijas miljardiem dolāru

6
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Ukrainas parlamentā top likumprojekts, kura mērķis būs noskaidrot, kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai".

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Ukrainas Augstākā rada gatavo likumprojektu, kas paredz aprēķināt naudas kompensāciju, ko Kijeva nākotnē pieprasīšot no Maskavas par "radīto kaitējumu", vēsta RIA Novosti. Ar šādu paziņojumu Kijevas Drošības forumā nāca klajā partijas "Golos" līdere Kira Rudika.

"Vajadzīgs tāds likums – aprēķināt kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai", jo mēs redzam, ka ir starptautiskie precedenti, kad tāda nauda ir izmaksāta," deputāte paziņoja.

Pēc Rudikas domām, Ukraina itin vienkārši var "sarēķināt" kompensāciju miljardiem dolāru apmērā, un būtu tīrais noziegums to nedarīt. "Cik pieprasīt – piecus, piecdesmit vai piecsimt miljardus dolāru? Mēs nezinām," viņa klāstīja.

Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās Donbasa iekšējā konflikta fonā. Iepriekš Ukrainas valdība jau vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma rezolūciju, kurā nosauca Krieviju par "agresorvalsti". Krievija noraida Ukrainas apsūdzības un norāda, ka tās ir nepieņemamas. Maskava norāda, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, turklāt ir ieinteresēta panākt, lai Kijeva pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.

6
Tagi:
Ukraina, Krievija
Pēc temata
Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ
Latvijas vēstnieks konstatēja: Ukraina neattīstās
"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti