Lamanša šaurums, foto no arhīva

Pirmais latvietis pārpeldējis Lamanša šaurumu

68
(atjaunots 15:30 09.09.2019)
Divkārtējais Olimpisko spēļu čempions no Latvijas pārpeldēja Lamanša šaurumu 11 stundās un 13 minūtēs.

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Peldētājs Valērijs Kalmikovs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu, kurš pārpeldēja Lamanšu, tiek ziņots viņa Facebook lapā.

Rīgā dzimušais sportists ir divkārtējs Olimpisko spēļu dalībnieks (Atlantā un Sidnejā). Tieši viņam līdz nesenajam laikam piederēja vecākais Latvijas rekords vīriešu peldēšanā: gandrīz 20 gadus neviens valstī nevarēja nopeldēt 200 metrus brasā ātrāk par viņu. Patlaban viņš kopā ar sievu, Austrālijas peldētāju Džoju Simonsu, un diviem bērniem dzīvo Austrālijā.

Pirms dažām stundām Kalmikovs kļuva par pirmo latvieti, kurš pārpeldēja pāri Lamanša šaurumam.

Kalmikovs uzsāka peldējumu Anglijā, kad gaisa temperatūra sastādīja +18…+19 grādus, savukārt ūdens temperatūra – +19 grādus.

Piecpadsmit kilometrus viņš pārvarēja 3 stundās un 50 minūtēs, savukārt pēc septiņiem kilometriem viņš pavadīja ūdenī jau 5 stundas un 46 minūtes. Ap vieniem naktī pēc vietējā laika Kalmikovs pārvarēja 28,23 kilometrus, kad gaiss atdzisa līdz +15 grādiem, bet ūdens temperatūra palika +19 grādu robežās.

Atlikušo distanci – peldētājs pārvarēja nedaudz vairāk par 32 kilometriem – Kalmikovs nopeldēja bez problēmām, un sasniedza Francijas krastu neilgi pirms pieciem no rīta, finišējot ar laiku 11 stundas un 13 minūtes.

Lamanša platums šaurākajā daļā, ko pārvar peldētāji, sastāda 32 kilometrus. Ūdens temperatūra šaurumā sastāda no +15 līdz 18 grādiem vasarā, peldētājiem traucē viļņi un vējš (peldēšanas piegājieni notiek viļņiem nepārsniedzot 4 balles ieskaitot pēc Boforta skalas), kā arī straumes, ko izraisa paisums un bēgums. Līdz ar to visā vēsturē Lamanšu spējuši šķērsot ap tūkstošiem peldētāju – tas ir mazāk, nekā Everestā uzkāpušo skaits.

Pirmo reizi Lamanšu no Anglijas uz Franciju pārpeldēja anglis Metjū Vebs 1875. gadā, savukārt pretējā virzienā – itālis Enrike Tirabokki 1923. gadā. Ātruma rekords pieder austrālietim Trentam Grimsijam – 2012. gadā viņš nopeldēja šo attālumu vien 6 stundās un 55 minūtēs.

68
Baltkrievija

Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā

10
(atjaunots 17:53 13.08.2020)
Polijas Aizsardzības ministrijā negribētu, lai Baltkrievijas temats tiktu rosināts NATO līmenī, paziņoja Mariušs Blaščaks.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā, paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Maiušs Blaščaks, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju, tas, kas darās Baltkrievijā – tas, pirmām kārtām, ir kaimiņu atbalsta lieta," sacīja Blaščaks.

"Es nedomāju, ka tas būtu labs temats Ziemeļatlantijas savienībai," paziņoja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai NATO ir jāiejaucas notiekošajā.

Viņš atgādināja, ka Polija un Lietuvas prezidenti pauda "gatavību būt starpniekiem" Baltkrievijas pārrunās ar ES. Tāpat viņš atgādināja par premjera Mateuša Morevecka iniciatīvu par situācijai Baltkrievijā veltītās Eiropas Savienības Padomes sēdes rīkošanu.

"Skaidri redzams, ka baltkrievu tauta atmostas un šīs brīvības tendences ir jāatbalsta," nobeigumā sacīja Blaščaks.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltijas valstis un Polija izstrādājušas Baltkrievijas krīzes pārvarēšanas plānu, kurš sastāv no trīs posmiem. Par to pastāstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

10
Tagi:
Baltkrievija, Polija, NATO
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

32
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

32
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"