Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva

Darbības pret "Ziemeļu straumi 2" var kaitēt Eiropai: Vācija brīdinājusi

46
"Ziemeļu straumes 2" kritizētāji ir nesaprātīgi, Eiropai projekta sabotēšana var beigties ļoti slikti, brīdina Vācijas Bundestāgs.

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Bundestāga priekšsēdētājs Volfgangs Šeible brīdinājis Eiropas valstis par nesaprātīgiem soļiem gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības pretošanās virzienā, vēsta RIA Novosti.

Savas bažas Šeible izteica vācu izdevumā Die Welt. "Ziemeļu straumes 2" kritiķu rīcību viņš nosauca par nesaprātīgu, jo viņi var kaitēt Eiropai.

Bundestāga vadītājs pievērsa uzmanību tam, ka Vācija saprot pie kā novedis tās atbalsts šī gāzesvada būvniecībai – pie Austrumeiropas partneru uzticības iedragāšanas. Taču Berlīnei ir lielākas bažas nevis par viņu neapmierinātību, bet gan par to, ka projekta sabotēšana kļūs par ārkārtīgi nesaprātīgu lēmumu, kas labi nebeigsies.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu ielikšanu no Krievijas piekrastes līdz Vācijai caur Baltijas jūru. Projekta palaišana ieplānota 2019. gada beigās. Un, kā iepriekš paziņoja Gazprom, Baltijas jūrā jau ir ielikti 1882 kilometri gāzesvada, kas pārsniedz 76% no tā kopējā garuma.

Gāzesvada maršruts iet caur KF, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Berlīne kopš paša sākuma uzstājas par projekta atbalstīšanu. Tur uzsver šī cauruļvada komerciālo nozīmi un lūdz pārējos atmest politiskos aizspriedumus. "Ziemeļu straumē 2" ir ieinteresēta Austrija – arī tai rūp drošas gāzes piegādes. Norvēģija, kurai pieder 30% darbus izpildošās kompānijas akciju, attiecīgi arī nepretojas projekta īstenošanai.

Mums ir lēta gāze, un jums?

Austrumeiropas "partneri", par kuriem runāja Šeible, – tā ir Polija, Lietuva un Latvija. Tās, pirmām kārtām Polija, uzstājas pret gāzesvada būvniecību un nevēlas saskatīt tajā komerciālu izdevību, cenšoties atrast gāzes caurulē politisko sastāvdaļu.

Arī, protams, projekts nepatīk ASV, un Austrumeiropas "partneri" nav gatavi rīkoties pret Amerikas gribu. Lai kā viņiem negribētos stabilitāti un lētu gāzi, apmierinot ASV gribu, viņi ir gatavi pirkt sašķidrinātu dabasgāzi – SDG, lai tikai nesabojātu attiecības ar savu aizokeāna aizbildni.

Taču, neraugoties uz visiem Polijas un tās kompānijas pūliņiem atrunāt Eiropu no "Ziemeļu straumes 2", projekta operatoram Nord Stream 2 AG atlicis saņemt tikai Dānijas būvatļauju.

Un šeit, kā iepriekš norādīja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, Krievijas Valdības finanšu universitātes pasniedzējs Igors Juškovs, Dānijai ir izredzes parādīt patstāvību, izsniedzot cauruļvada ielikšanas atļauju savā akvatorijā.

Pagaidām Dānija klusē, piesedzoties ar it kā nepieciešamiem papildu pētījumiem un publiskām apspriešanām. Taču patiesībā amerikāņi spiež arī uz to, pieprasot ievilkt procesu pēc iespējās ilgāk.

Taču varbūtība, ka Dānija tomēr padosies, ir visnotaļ liela. Jo, kā norādīja cits eksperts Vladimirs Rožankovskis no Starptautiskā finanšu centra, – gribi apturēt "Ziemeļu straumi 2" – gatavo miljardus.

Krievijas gāze Latvijā

Turklāt, pēc analītiķu prognozēm, līdz 2040. gadā Eiropa, sakarā ar pašu ražošanas samazināšanos, vēl vairāk būs atkarīga no dabasgāzes importa.

Jau šobrīd tiek īstenota virkne projektu, kuru mērķis ir integrēt daudzus iepriekš izolētus Eiropas valstu tirgus vienotā gāzes tirgū, taču jautājums par piegādātāju diversifikāciju paliek atvērts.

Piemēram, Latvijā galvenais gāzes piegādātājs ir un paliek Krievija. Un, kā norāda speciālisti, attiecībā uz mājsaimniecību gāzes apgādi Latvijā šodien ir izveidojies optimāls modelis, kad gāzes cenu kontrolē regulators, neļaujot tirgotājiem gūt virspeļņu.

46
Temats:
Ziemeļu straume 2 (200)
Pēc temata
ASV izdomāja, ar ko var aizvietot sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
Vācija noraida ASV iespējamās sankcijas pret projektu "Ziemeļu straume 2"
Jūras dzelmē: "Ziemeļu straumes 2" caurules liek dienā un naktī
Baltijas jūras dzelmē jau ir ielikti 900 km "Ziemeļu straumes 2" cauruļu
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

2
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
2
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

3
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

3
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu