Stjuartes, foto no arhīva

uzvesties lidmašīnā: kas tracina stjuartes

102
(atjaunots 11:57 08.09.2019)
Noskaidrojies, kādus pasažierus un par ko ne acu galā necieš stjuartes. Viņas pastāstīja arī par galvenajiem labā toņa noteikumiem lidmašīnā.

RĪGA, 8. septembris – Sputnik. Stjuartes uzdevums vienmēr ir plati smaidīt, lai arī dažkārt tas nemaz nav tik vienkārši. Lidmašīnu pasažieri mēdz būt dažādi. Sputnik Baltkrievija sarunbiedres pastāstīja, ka bieži vien ir spiestas samierināties ar bezkaunību un "kolhoznieku" manierēm, pasažieru uzmanības deficītu, riebīgu noskaņojumu un tā tālāk.

Kā izturēties lidmašīnā? Stjuartes pastāstīja, kas viņas tracina pasažieru uzvedībā.

Bezmaksas siera mīļotāji

Nereti reisā gadās cilvēki, kas dievina visu, par ko nav jāmaksā – dzērienus, uzkodas. Atklāti sakot, daudzas stjuartes uzskata no par "kolhoznieku" manieri: mums nemaz nav žēl ledeņu saviem pasažieriem, vienkārši ir neveikli vērot, kā nopietns, pieaudzis vīrietis sagrābj uzreiz trīs saujas un drudžaini sabāž pa kabatām.

Šajā pašā kategorijā var iekļaut cilvēkus, kuri pērk vislētākās biļetes un pēc tam mēģina pārsēsties uz labākām vietām. Tas taču ir tas pats, kā vilcienā nopirkt vietkartes biļeti, bet pēc tam iekārtoties kupejā. Vai nopirkt kino biļeti parastajā vietā, bet pēc tam apsēsties VIP vietā. Vai tad jūs tā rīkojaties?

Niķīgie

Nereti stjuartes sastopas ar provokatoriem – tie ir cilvēki, kuri, padzirdējuši frāzi "piesprādzējiet siksnas", atsprādzē tās; viņi staigā pa salonu, kad to darīt aizliegts, un ignorē jebkādu drošības tehniku, bet stjuarti it nemaz neņem par pilnu.

Tādus pasažierus stjuartes iekļauj kategorijā "bērni bez vecākiem" un pret mēģinājumiem izsmelt pacietību izturas iecietīgi. Stjuarti nav nemaz tik viegli sakaitināt – tāds ir viņu darbs.

Nekauņas, kuri cieš no uzmanības deficīta

Bieži vien īpašu uzmanību pieprasa cilvēki, kuri baidās no lidojumiem: viņi pastāvīgi sauc stjuarti, lai pēc viņas noskaņojuma kontrolētu stāvokli lidmašīnā. Pret viņiem nav nekādu pretenziju, gluži pretēji, stjuartes parasti visiem spēkiem cenšas mazināt viņu pārdzīvojumus.

Taču ir arī citādi pasažieri – tie, kuriem lidojums dāvā papildu iespējas sajust pašam savu nozīmi (it īpaši, ja viņi lido biznesa klasē). Viņi uzskata, ka stjuarte ir viņu personīgā kalpone, un demonstrē to. Viņi aizmirst, ka lidmašīna nav pieczvaigžņu viesnīca. Šķiet, šīs kategorijas pasažieri tracina visvairāk.

Cilvēki, kam nav zināms, kā uzvesties lidmašīnā

Ir vairāki vienkārši noteikumi, kas zināmi audzinātiem cilvēkiem, kuri bieži lido un vēlas uzvesties lidmašīnā pareizi. Piemēram, lielas somas jānoliek uz bagāžas plaukta (un jāaizver durtiņas!), bet mazās jāatstāj zem sēdekļa.

Nevajag lēkt kājās un atvērt bagāžas plauktu tūlīt pēc piezemēšanās, kamēr lidmašīna vēl pārvietojas – smagā soma var nokrist uz galvas jums vai kādam citam, jūs pats spēcīga grūdiena vai bremzēšanas brīdī varat izstiepties uz grīdas.

Vēl daži noteikumi: pie ieejas pieņemts sasveicināties ar ekipāžu, ir nepieklājīgi izstiept kājas ejā, nolikt kājas uz cita krēsla un meklēt tām citu neparastu vietu. Nevajag novilkt apavus, staigāt pa salonu zeķēs. Tikpat nepieklājīgi ir aicināt stjuarti ar pirkstu knikšķiem.

Kašķīgie

Lidmašīnā vienmēr pagadās vismaz divi pasažieri, kuri ar baudu sāk konfliktus ar visiem pēc kārtas, turklāt ļoti ticams, ka viņi sēdēs līdzās, dalīs roku paliktni vai presi, teiks dzēlības un centīgi ievilks strīdā visus pēc kārtas.

Viņi nereti izgāž pār stjuartēm visu savu sašutumu par jebkādām nepatikšanām, kas viņiem gadās ceļojumā, pat tām, ar kurām stjuartei nav nekāda sakara: par to, ka atcēluši iepriekšējo reisu, ka ievilkusies garumā reģistrācija, ka ilgi veduši autobusā, ka tas vispār bijis autobuss, nevis teleskopiskais traps.

Ir nevietā strīdēties ar pavadoni par to, ka esat apsēdināts pie ejas, pēdējā rindā pie tualetes, pie avārijas izejām. Pirmkārt, ar to nodarbojas dienesti uz zemes, otrkārt, paši vien esat vainīgi: jūs varat tiešsaistē patstāvīgi izvēlēties labāku vietu (par maksu vai bez tās).

Par "servisu" sašutušie

Nevajag nosodīt servisu, ja palikusi tikai vista un visa zivs jau apēsta. Borta pavadoņi saņem ēdienu saskaņā ar pasažieru skaitu, un vietas tur nemaz nav tik daudz: lidmašīnā vienkārši neizdosies ietilpināt pilnu izvēles komplektu katram, tāpēc karstie ēdieni tiek iekrauti proporcijā 50/50. Un tagad zivs vienkārši ir beigusies, gluži kā jums mājās reizēm izbeidzas maize. Skandāls nelīdzēs.

Starp citu, par konstrukciju: domājams, gaisa kuģus projektē nevis borta pavadoņi, bet gan kvalificēti speciālisti. Neviens nav vainīgs, ka pie avārijas izejām ir krēsli bez nolaižamajām atzveltnēm, ka virs jūsu vietām nodevīgi karājas plaukti ar glābšanas iekārtām. Lidmašīna vienkārši ir tā iekārtota.

Personīgas lietas

Katrai stjuartei ir savas individuālas lietas, kas var tracināt. Daudzas kaitina, ja pasažieri samet atkritumus uz garāmbraucošajiem dzērienu un uzkodu ratiņiem (tie nav paredzēti šādiem nolūkiem). Ja cilvēkiem ir slinkums pašiem palasīt ēdienkarti un viņi taujā stjuartēm, kas tur ir. Vai tiešām jūs gribat, lai jums uzskata visu?

Nevienam ekipāžas loceklim nepatīk, ka pasažieri palaiž gar ausīm drošības tehnikas instruktāžu – tā ir necieņa. Vai staigā pa salonu, ignorējot uzrakstu "Piesprādzēties", vai ķersta aiz rokas, lai uzrunātu, vai izklaides labad spaida izsaukuma pogu.

Kaitinoši jautājumi

Ir tādi jautājumi, pie kuriem katra stjuarte ir pieradusi, taču neieredz tos ne acu galā. Droši vien cilvēkam, kurš lido vairākas reizes mēnesī vai gadā, tie ir gluži ikdienišķi, bet stjuartēm šķiet vienkārši smieklīgi. Minēsim TOP 3:

"Cik veca ir lidmašīna? Mēs noteikti tiksim līdz galam?"

"Vai mums ielies?"

"Kam pāri mēs tagad lidojam?"

Par pēdējo jautājumu: stjuartēm nav iemontēti navigatori, turklāt ekipāžas katru dienu dodas citos reisos un visbiežāk pavadoņiem nav ne jausmas, kur lidmašīna atrodas konkrētajā brīdī.

102
Pēc temata
Kā uzvesties bārā: bārmeņi pastāstīja, kas viņus tracina
Baltkrievija

Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā

10
(atjaunots 17:53 13.08.2020)
Polijas Aizsardzības ministrijā negribētu, lai Baltkrievijas temats tiktu rosināts NATO līmenī, paziņoja Mariušs Blaščaks.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā, paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Maiušs Blaščaks, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju, tas, kas darās Baltkrievijā – tas, pirmām kārtām, ir kaimiņu atbalsta lieta," sacīja Blaščaks.

"Es nedomāju, ka tas būtu labs temats Ziemeļatlantijas savienībai," paziņoja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai NATO ir jāiejaucas notiekošajā.

Viņš atgādināja, ka Polija un Lietuvas prezidenti pauda "gatavību būt starpniekiem" Baltkrievijas pārrunās ar ES. Tāpat viņš atgādināja par premjera Mateuša Morevecka iniciatīvu par situācijai Baltkrievijā veltītās Eiropas Savienības Padomes sēdes rīkošanu.

"Skaidri redzams, ka baltkrievu tauta atmostas un šīs brīvības tendences ir jāatbalsta," nobeigumā sacīja Blaščaks.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltijas valstis un Polija izstrādājušas Baltkrievijas krīzes pārvarēšanas plānu, kurš sastāv no trīs posmiem. Par to pastāstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

10
Tagi:
Baltkrievija, Polija, NATO
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

32
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

32
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"