Otrā pasaules kara 80. gadskārta: greizo spoguļu karaliste Varšavā
(atjaunots 22:25 07.09.2019)
Kā tas gadījies, ka, svinot Otrā pasaules kara sākuma 80. gadskārtu, daudzi mediji Eiropā aizmirst acīmredzamus vēsturiskos faktus, lai izdabātu tagadējai politiskajai konjunktūrai? Vai šī slimība nevar skart arī Krieviju? Kā glābt vēsturi, lai tā atkal nekļūtu par "pagātnē apgāztu politiku"?RĪGA, 8. septembris – Sputnik. Nesenos Otrā pasaules kara sākuma 80. gadskārtai veltītos pasākumus Polijā varētu uzskatīt par kārtējo izlēcienu pret Krieviju: KF pārstāvji netika uzaicināti tajos piedalīties, lai arī Padomju Savienība ziedoja 600 tūkstošus karavīru dzīvību, lai padzītu vācu nacistus no Polijas.
©
Sputnik / Aleksey Vitvitsky
Taču situācija ir daudz nopietnāka un dziļāka nekā kārtējās dzēlības Maskavas un Varšavas starpā. Atsaucoties uz ārvalstu presi, mūsu autori noskaidroja, ka par dīvaino ceremoniju apvainojušās arī Serbija un Melnkalne – arī agrākās Dienvidslāvijas pārstāvji netika ielūgti apmeklēt Varšavu. Rezultātā Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs norādīja Polijai, ka tā velti noklusē Padomju Savienības lomu tās atbrīvošanā, bet Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs atgādināja, ka bojāgājušo un iedzīvotāju skaita proporcijas ziņā Dienvidslāvija bija otrā valsts pasaulē, kas visvairāk cietusi nacisma rezultātā.
Iznāk īsta greizo spoguļu karaliste: mūsdienu prioritāšu – NATO vienotības, pievēršanās ASV un VFR – dēļ daudzas Eiropas valstis noliedz nepārprotamus savas pagātnes faktus.
Baltijā un Polijā tagad ir modīgi runāt, ka Otrais pasaules karš viņiem esot beidzies nevis 1945. gadā, bet gan 1989. vai pat 1994. gadā – pēc Krievijas aiziešanas.
Taču cilvēki atceras, ko nozīmē karš, uzlidojumi, logu aptumšošana, bads. Un šīs šausmas beidzās – cilvēki, kas tās pieredzējuši, nekad to neaizmirsīs! – tomēr 1945. gadā, nevis līdz ar Varšavas līguma likvidāciju 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Par to stāsta serbu izdevums "Pečat", bet mūsu autori publikāciju iekļauj izplatītāko pret Maskavu vērsto pārmetumu kontekstā, ar kuriem izcēlušies desmitiem izdevumu – no vācu "Bild" līdz čehu izdevumam "Deņņik N".
Starp citu, izrādījās, ka Poliju nav apmeklējuši arī PSRS Vidusāzijas republiku pārstāvji – arī viņi taču neveido ne ES, ne NATO "austrumu partnerību". Pagātne atkal tiek upurēta politiskās konjunktūras labā. Valstis, kas arī daudzus savus pilsoņus apglabājušas Polijas zemē, taču noteikti nav vainojamas par Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenajiem protokoliem. Starp citu, Padomju Savienība tomēr atrada sevī morālos spēkus, lai nosodītu šos protokolus 1989. gadā ar īpašu parlamenta lēmumu. Tas atbilda vēsturiskajai patiesībai, ko apsprieda InoSMI redaktori Dmitrijs Babičs un Ivans Kožinovs.
Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.
- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru
Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers
Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.
Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.
Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.
To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis" no vienas tautas pie otras.
Klasisks piemērs – lācis.
Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.
Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.
Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans
Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.
Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.
Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).
Taču to ieveda caur Odesas ostu.
Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.
To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans
Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".
Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.
Amerikāņu ģenerālis uzskata, ka Krievija apdraud ASV pastāvēšanu
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Maskava izmanto netradiionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, uzskata amerikāņu ģenerālis. RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Krievija destabilizē situāciju visā pasaulē un apdraud Savienotās Valstis, kā arī vairākus to sabiedrotos.
Šādu viedokli paudis ASV Bruņoto spēku Eiropā komandieris, NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Tods Volterss, vēsta RIA Novosti.
Viņa uzrunā Gaisa kara asociācijas simpozija ietvaros, ko citēja Pentagons, atzīmēts, ka, neskatoties uz "vispārējo nosodījumu" un sankciju politiku, Krievijas "ļaundabīgās darbības" novērojamas Eiropā un vairākos citos pasaules reģionos.
Maskava izmanto netradicionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, turpināja Volterss.
Ģenerālis piebilda, ka vienlaikus Krievija cenšoties saglabāt savu padomju laika ietekmes sfēru un šiem nolūkiem pret virkni pēcpadomju valstu izmantojot spēku un piespiešanu.
Iepriekš radio Sputnik informēja: Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova salīdzināja ar cirku ES iespējamās sankcijas Alekseja Navaļnija lietā.
ASV spēku Eiropā un NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieka ģenerāļa Toda Voltersa izteikumi par Krievijas draudiem ir rutīna, atkārtojas tas, kas izskanējis pēdējo gadu laikā dažādos līmeņos, - tā Voltersa izteikumus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs.
ASV un NATO cenšas dēmonizēt Krieviju, uzskata militārais eksperts.
"Viņi to atkārto jau ļoti sen, vismaz pēdējos septiņus gadus, iespējams, pat ilgāk. Tāpēc Volterss neko jaunu nav paziņojis – tas viss rakstīts daudzos NATO un ASV dokumentos. Varēja arī kaut ko oriģinālāku izdomāt. Tā ir rutīna, vienu un to pašu stāsta dažādos līmeņos. Kārtējais ģenerālis atkārtojis to, ko stāsta jau vairākus gadus," Timofejevs konstatēja sarunā ar RIA Novosti.
Voltersa izteikumi nekādi nav saistīti ar ES jaunajām sankcijām pret Maskavu.
"Vienkārši attiecības ir sliktas, tāpēc ideoloģija un sankcijas iet roku rokā, un valda iluzija, ka tās ir koordinētas lietas. Patiesībā tā nav. Nebūt ne vienmēr," atzīmēja KSLP direktors.