Amerikāņu raķetes Tomahawk palaišana, foto no arhīva

ASV palaidušas četras ballistiskās raķetes

42
(atjaunots 15:04 07.09.2019)
Manevri organizēti ar mērķi novērtēt un pārbaudīt stratēģisko sistēmu īpašības, nevis ar nodomu "atbildēt uz notikumiem pasaulē".

RĪGA, 7. septembris — Sputnik. ASV organizējušas četru neaprīkotu ballistisko raķešu Trident II D5 izmēģinājuma startus no "Ohaio" tipa atomzemūdenes "Nebrasca" (SSBN 739), informēja RIA Novosti, atsaucoties uz ASV Jūras kara spēku sniegto informāciju.

Raķešu mācību starti notika agrā rītā netālu no Dienvidkalifornijas krasta. Pirmās divas raķetes palaistas 4. septembrī, pārējās – 6. septembrī.

Manevri esot organizēti ar mērķi novērtēt un pārbaudīt stratēģisko sistēmu īpašības, nevis ar nodomu "atbildēt uz notikumiem pasaulē".

"Pretinieka savaldīšana jūrā ir mūsu nacionālās drošības svarīgākais elements kopš 60. gadiem, un šonedēļ veiktie starti joprojām demonstrē, ka mūsu raķetes ar pagarināto ekspluatācijas laiku ir drošas un uzticamas," apliecināja viceadmirālis Džonijs R.Vulfs.

Kopumā Savienotās Valstis organizējušas jau 176 minēto raķešu startus kopš 1989. gada, kad ar tām tika nodrošināti bruņotie spēki.

42
Pēc temata
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Krievija komentēja ASV veiktos INF aizliegtās raķetes izmēģinājumus
Šoigu pastāstīja par ASV izdevumiem raķetēm, kuras pārkāpj INF līgumu
Krievijas senators komentēja ASV iniciatīvu par INF līgumu: liekulības treniņi
Iznīcinātājs F-15 Eagle

Pentagons pasūtījis pirmos iznīcinātājus F-15EX hiperskaņas ieročiem

5
(atjaunots 17:40 14.07.2020)
ASV Gaisa spēki publiskojuši informāciju par beztermiņa kontraktu šī modeļa iznīcinātāju piegādei 23 miljardu dolāru vērtībā.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Pentagons pasūtījis pirmos modernizētos iznīcinātājus F-15EX, kas spēj nest hiperskaņas ieročus, liecina kompānijas Boeing sniegtā informācija, vēsta RIA Novosti.

"ASV gaisa spēki noslēdza ar Boeing līgumu gandrīz par 1,2 miljardiem dolāru pirmās partijas ražošanai, ko veidos astoņi mūsdienīgi iznīcinātāji F-15EX... F-15EX nes lielāku daudzumu bruņojuma nekā jebkurš cits tā klases iznīcinātājs un var palaist līdz 22 pēdas (aptuveni 7 metrus – red.) garu un līdz 7000 mārciņas (aptuveni 3,2 tonnas – red.) smagu hiperskaņas ieroci," teikts dokumentā.

ASV Gaisa spēki publiskojuši informāciju par beztermiņa kontraktu šī modeļa iznīcinātāju piegādei 23 miljardu dolāru vērtībā, teikts preses relīzē. "Nākotnes plāni liecina par 144 lidmašīnām," tajā apgalvots.

ASV Gaisa spēku vietnē publicētā informācija vēsta, ka pirmās astoņas lidmašīnas tiks dislocētas Eglinas aviobāzē Floridā, kur piedalīsies izmēģinājumos. Pirmās divas mašīnas plānots laist klajā 2021. finanšu gada otrajā ceturksnī, pārējās sešas – 2023. finanšu gadā. Nākotnē tās aizvietošot F-15C/D.

Žurnāls National Interest atzīmēja, ka šī lidmašīna, atšķirībā no citiem, pat modernākiem modeļiem, ieskaitot F-35, var sasniegt ātrumu līdz 3 mahiem, tāpēc var piešķirt hiperskaņas ierocim labu starta ātrumu. No vienas puses, F-35 ātrums ir divreiz mazāks, no otras puses, tādu gabarītu hiperskaņas ieroči nav ievietojami tā ieroču tilpnē.

Iepriekš par hiperskaņas ieroču izstrādi atbildīgais Pentagona darbinieks Maikls Vaits vēstīja, ka ASV nākamgad paātrinās uzbrukuma hiperskaņas ieroču izstrādi. Martā aizritējuši pirmie sekmīgie testi.

Patlaban ASV izstrādā vairākus hiperskaņas nesējus. Iepriekš Pentagons atzina, ka šajā ziņā atpaliek no Krievijas un Ķīnas.

5
Tagi:
F-15, iznīcinātājs, Pentagons, ASV
Pēc temata
Hiperskaņas komplekss "Avangard" stājies kaujas dežūrā
ASV slēgta viena no hiperskaņas bruņojuma izstrādes programmām
Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

2
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

2
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara
Lidosta Rīga

Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

0
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.

0
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi