Būvniecības preču veikals Depo

Franču kompānija nopirks "Depo"

114
(atjaunots 17:15 02.09.2019)
Latvijas būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums atdos vienu no veikaliem, kura platība sastāda 15,8 tūkstošus kvadrātmetru, Francijas fonda īpašumā.

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. Franču investīciju kompānija Corum asset management nopirks "Depo" veikalu Viļņā, kurš pieder Latvijas būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumam, vēsta BB.lv ar atsauci uz starpnieka kompāniju Colliers international, kura piedalījās darījuma noslēgšanā.

Darījuma ietvaros franču kompānijas fonds iegūs savā rīcībā veikalu, kura platība ar autostāvvietu un laukumu tirdzniecībai uz ielas sastāda 15,8 tūkstošus kvadrātmetru. Darījuma summa tiek turēta noslēpumā.

Latvijas kompānija "Jaunbumani" uzbūvēja šo veikalu Viļņā Ukmerģes ielā 2018. gadā, tā attīstībā tika ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro.

Šis pirkums Corum asset management kļuva par pirmo biznesa investīciju Lietuvā. Tiek ziņots, ka šobrīd franču fondam pieder Prisma veikals Narvā, biroju ēka Rīgā, kā arī ražošanas telpas Tallinas apkaimē.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka arvien biežāk Latvijas kompānijas nonāk jaunu īpašnieku, biežāk ārzemnieku rokās. Piemēram, kopš augusta sākuma kļuvis zināms, ka Latvijā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma "Smiltenes piens" īpašnieki grasās pārdot savas akcijas. Pēc vienas no "Smiltenes piens" īpašniekiem sacītā, kompānijā vēlas, lai par jauno īpašnieku kļūtu uzņēmums ar vietējo kapitālu.

Jūnijā kļuva zināms, ka "Cido grupa", kuras īpašnieki ir dāņi, nopirks alusdarītavas "Bauskas alus" rūpnīcu.

Bauskas rūpnīca pēdējos gados sasniegusi labus rezultātus, un nozares uzņēmēji raizējas, ka tā varētu piedzīvot tādu pašu likteni, kāds bijis "Lāčplēša alum" un "Līvu alum", kuri pēc īpašnieku maiņas kļuva par "Cido grupa" daļu. Beigās abu alus marku ražošana tika pārcelta ārpus Latvijas.

Līdzīgā situācijā nonāca vēl viens lielākais alus ražotājs Latvijā "Aldaris". Pēc īpašnieka nomaiņas, ražošana arī daļēji tika pārcelta uz kaimiņvalsti, samazinājās darbinieku skaits un ražošanas apjoms.

114
Pēc temata
No "Armija Rossii" līdz Latvijai: Rīgā tiks atvērts pirmais Black Star Wear veikals
Nomas maksa žņaudz: Rīgas centrā durvis slēdzis kārtējais veikals
Iepirkties ar helikopteru: rīdziniekus pārsteidza neparasts veikala apmeklētājs
Donalds Tramps

Tramps apsolījis bloķēt ASV aizsardzības budžeta projektu

14
(atjaunots 11:26 04.12.2020)
Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2".

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka bloķēs saskaņoto aizsardzības budžeta projektu, jo kongresmeņi nav iekļāvuši tajā strīdīga panta grozījumus, vēsta RIA Novosti.

"Ļoti skumji mūsu tautai. Šķiet, senators Džims Inhofs neiekļaus aizsardzības budžetā grozījumu par 230. panta dzēšanu. (..) Pēdējā iespēja ir palaista garām. Es uzlikšu veto!" Tramps pastāstīja savā lapā Twitter.

Iepriekš Baltā nama preses sekretāre Keilija Makinani informēja, ka Tramps bloķēs budžetu, ja no likuma par ētikas normu ievērošanu publikācijās netiks dzēsts 230. pants. Tas atbrīvo interneta platformas no atbildības par lietotāju komentāru saturu, kā arī dāvā servisiem iespējas veikt moderāciju.

Tramps uzsvēra, ka pants apdraud nacionālo drošību un vēlēšanas.

Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"  (Nord Stream 2). Piemēram, ierobežojumus plānots attiecināt uz kompānijām, kas veicina gāzesvada būvdarbiem nepieciešamo cauruļvadu izbūves kuģu pārdošanu, nomu vai piešķiršanu. Saskaņā ar iniciatīvu, ASV prezidents var atcelt sankcijas pret kādu no to subjektiem, ņemot vērā nacionālās intereses.

Savienotās Valstis, kas cenšas pārdot Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi, aktīvi iebilst pret Krievijas projektu. Oktobrī Vašingtona paplašināja sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un vērsa tās pret uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus cauruļvada izbūvē iesaistītajiem kuģiem. Šie ierobežojumi veido daļu no paketes PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Sertificējošā kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" (DNV GL) jau ziņoja, ka ierobežo plānoto pakalpojumu sniegšanu.

Novembrī Vācijas valdība negatīvi novērtēja eksteritoriālās sankcijas pret Krievijas gāzesvada projektu. Berlīne uzsvēra, ka koordinēs tālākos soļus ar partneriem Eiropā, Eiropas Komisiju un gāzesvada būvdarbos iesaistītajām kompānijām.

14
Tagi:
Ziemeļu straume 2, budžets, aizsardzība, Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Bild: Baidens apglabās gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Irānas karogs. Foto no arhīva

Teherāna uzskata, ka Vašingtona atgriezīsies pie kodoldarījuma

11
(atjaunots 09:11 04.12.2020)
2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un ieviesa pret to sankcijas.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Teherāna cer, ka ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atkal iekļaus ASV kodoldarījumā, ekskluzīvā intervijā Sputnik pastāstīja Irānas vēstnieks Baltkrievijā Saids Jari.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu.

Vairākus mēnešus ilgās pārrunas noslēdzās ar Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pieņemšanu. Tā izpilde anulēja pret Irānu vērstās ekonomiskās un finansiālās sankcijas no ANO Drošības padomes, ASV un ES puses.

Darījums nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un atjaunoja pret to vērstās stingrās sankcijas.

"Mēs sagaidām, ka demokrāti labos Trampa kļūdas. Ceram, ka amerikāņi atkal sāks pildīt savas starptautiskās saistības," paziņoja Irānas vēstnieks Baltkrievijā.

Pēc viņa vārdiem, Tramps vienpusēji pieņēmis lēmumu izstāties no KVRP. Viņš negatīvi iespaidoja ne tikai kodoldarījumu, bet arī daudzus citus starptautiskos līgumus.

"Mēs, protams, nekad nevarēsim aizmirst amerikāņu noziedzīgos nodarījumus pret irāņu tautu. Viņu spiediens – stingrākās sankcijas pret Irānu – turpinās. Mēs uzskatām, ka amerikāņiem nevar uzticēties un paļauties uz viņiem," diplomāts atzīmēja. 

Viņš norādīja, ka Irāna atzinīgi novērtēs amerikāņu soli, ja ASV atgriezīsies pie savām starptautiskajām saistībām. "Mēs ceram, ka tā notiks. Domājams, demokrāti rīkosies prātīgāk nekā Tramps. Ceram, ka tā notiks ne tikai attiecībā pret Irānu, bet arī pret Baltkrieviju," uzsvēra vēstnieks.

"Atgriešanās pie KVRP un visām savām starptautiskajām saistībām ir saprātīga politika. ASV ir jāciena starptautiskās saistības, ko tās uzņēmušās," piezīmēja Irānas diplomāts.

11
Tagi:
Irāna, ASV
Pēc temata
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

0
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

0
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju