Vegānisms apdraud nākamo paaudžu intelektu
(atjaunots 15:06 01.09.2019)
RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Britu dietologi paziņoja par veģetārisma un vegānisma augošās popularitātes draudiem nākotnes paaudžu intelektuālajām spējām, vēsta RIA Novosti. Pētījumu publicēja zinātniskajā žurnālā BMJ Nutrition, Prevention & Health.
Pētījuma autori paziņoja, ka atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem izraisa savienojuma trūkumu, kuram ir noteicošā loma smadzeņu attīstībā. Lielos daudzumos šis elements ir gaļā, olās, pienā un citos dzīvnieku izcelsmes produktos. Daudz zemāks ir tā saturs augu izcelsmes pārtikā, tādā kā pupiņas un rieksti.
Pēc zinātnieku sacītā, holīns ir īpaši svarīgs grūtniecēm, jo tā trūkums paaugstina nervu trubas defektu attīstības risku gaidāmajam mazulim. Turklāt tas nonāk organismā barošanas ar krūti laikā un nodrošina pareizu smadzeņu attīstību. Tāpat tiek apgalvots, ka lielākam efektam ir nepieciešama regulāra holīna lietošana.
"Augu diētas ir lieliskas, tās nes labumu apkārtējai videi. Taču maz kurš ir aizdomājies par holīna patēriņa samazināšanās bīstamību nākotnes bērniem," paziņoja pētījuma autore Emma Dārbišīra Daily Mail intervijā.
Holīnu ražo aknas, taču cilvēka organismam ar to nepietiek, tādēļ tas ir jāiegūst no ēdiena, apgalvo dietoloģe
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".
Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.
Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.
Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.
Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.
"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.
"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.
Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.
Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.
"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.
Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.
Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.
Ukraiņu politiķi cer piedzīt no Krievijas miljardiem dolāru
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Ukrainas parlamentā top likumprojekts, kura mērķis būs noskaidrot, kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai". RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Ukrainas Augstākā rada gatavo likumprojektu, kas paredz aprēķināt naudas kompensāciju, ko Kijeva nākotnē pieprasīšot no Maskavas par "radīto kaitējumu", vēsta RIA Novosti. Ar šādu paziņojumu Kijevas Drošības forumā nāca klajā partijas "Golos" līdere Kira Rudika.
"Vajadzīgs tāds likums – aprēķināt kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai", jo mēs redzam, ka ir starptautiskie precedenti, kad tāda nauda ir izmaksāta," deputāte paziņoja.
Pēc Rudikas domām, Ukraina itin vienkārši var "sarēķināt" kompensāciju miljardiem dolāru apmērā, un būtu tīrais noziegums to nedarīt. "Cik pieprasīt – piecus, piecdesmit vai piecsimt miljardus dolāru? Mēs nezinām," viņa klāstīja.
Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās Donbasa iekšējā konflikta fonā. Iepriekš Ukrainas valdība jau vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma rezolūciju, kurā nosauca Krieviju par "agresorvalsti". Krievija noraida Ukrainas apsūdzības un norāda, ka tās ir nepieņemamas. Maskava norāda, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, turklāt ir ieinteresēta panākt, lai Kijeva pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
(atjaunots 08:05 26.10.2020)
Liela veselības aprūpes iestāde Latvijā, kas nodarbojas ar traumu ārstēšanu un ortopēdiskajām operācijām, informēja, ka daļa pakalpojumu tiek uz laiku apturēti.RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca Rīgā informēja, ka uz laiku tiek atceltas plānveida operācijas Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ, slimnīca pavēstīja savā lapā Facebook.
Ziņojumā teikts, ka līdz epidemioloģiskās situācijas stabilizācijai atceltas plānveida operācijas, samazināts ambulatoro konsultāciju apjoms, atceltas ambulatorās fizioterapijas nodarbības un medicīnas studentu klātienes praktiskās apmācības slimnīcā.
©
Sputnik / Павел Львов
Iepriekš jau vēstīts, ka reģionālās slimnīcas Rīgas apkaimē norūpējušās par to, ka pēdējā laikā uz tām tiek nogādāts lielāks pacientu skaits no galvaspilsētas.
Lielākās slimnīcas Rīgā uzņem tikai pacientus ar akūtām slimībām smagā stāvoklī, hroniskos slimniekus sūta uz apkaimes slimnīcām. Šī shēma devusi iespēju optimāli sadalīt slimnīcu jaudas.
Veselības ministrija akcentēja, ka cilvēkus nosūta uz zemāka līmeņa slimnīcām tikai gadījumā, ja to pieļauj viņu veselības stāvoklis.
Tagi: